Jēkabpils Radio1 ziņas 2020.gada 2.septembrī
- 02 septembris 2020 --
- 0Komentāri
Jēkabpils Radio1 ziņas 2020.gada 2.septembrī īsumā:
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko infektologs nosauc kā nākamo Covid-19 riska faktoru? Kādi ir latvijas bezdarba rādītāji salīdzinājumā ar Eiropas valstīm? Un Kas no septembra pārņem patrulēšanu NATO Baltijas valstu gaisa telpā?
Radio1 ziņās klausieties: Pārdalot IIN ieņēmumus, pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro; Gaidāmas izmaiņas gāzes tarifos; un Kādas ir sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku rudenī?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjers prognozē, ka «Baltijas burbulis» ar piektdienu «de facto» vairs nepastāvēs; Dzejas dienu balvai nominēti četri oriģinālzdejas un divi atdzejas krājumi; Un Rīt Jēkabpilī, Celtnieku ielas mikrorajona daudzdzīvokļu mājām nebūs karstā ūdens.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko infektologs nosauc kā nākamo Covid-19 riska faktoru? Kādi ir latvijas bezdarba rādītāji salīdzinājumā ar Eiropas valstīm? Un Kas no septembra pārņem patrulēšanu NATO Baltijas valstu gaisa telpā?
Atvaļinājumu ceļojumu laiks ir beidzies, kamēr jaunais mācību ir tikai nupat sācies, tādējādi tagad aktualizēsies nākamais lielais Covid-19 riska faktors - augstskolas, sociālajā platformā "Twitter" brīdina Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Viņš norāda, ka saviesīgā studentu dzīve ir izrādījies būtisks vīrusa transmisijas cēlonis daudzās valstīs. Pēc Ugas Dumpja paustā, Covid-19 risks augstskolās ir būtiskāks nekā parastajās skolās, tāpēc eksperts pauž cerību, ka universitātes pēc iespējas turpinās attālināto apmācību.
Finanšu ministrijas izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts no 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām. Finanšu ministrijas ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata.
Partijas "Saskaņa" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" mandātu skaitu jaunievēlētajā Rīgas domē var ietekmēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās neieskaitītas vēlēšanu aploksnes. Centrālajā vēlēšanu komisija, modelējot neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, secinājusi, ka teorētiski "Saskaņas" un Jaunās Vienotības mandātu skaitu pašvaldībā var ietekmēt daļa jeb 320 no neieskaitītajām aploksnēm. Ja pieņem, ka starp neieskaitītajām aploksnēm 320 ir tādas, kurās balss atdota par Jaubno Vienotību, bet nav nevienas, kurās nobalsots par "Saskaņu", tad Jaunā Vienotība iegūtu vienu papildus mandātu, savukārt "Saskaņa" vienu deputāta vietu zaudētu. Jau ziņots, ka nedz Jaunā Vienotība, nedz saskaņa neplāno apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.
Turpinām ziņas
Latvijā šogad jūlijā bezdarba līmenis bija 9%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Pēc "Eurostat" datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūlijā bijis vien Spānijā (15,8%), Itālijā (9,7%) un Zviedrijā (9,4%), bet Lietuvā bezdarba līmenis bijis vienāds ar Latviju (9%). Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts Čehijā (2,7%), Polijā (3,2%) un Maltā (4,1%). ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūlijā pieaudzis līdz 7,2% salīdzinājumā ar 7,1% jūnijā.
Eiropas Savienībā imunizācija jeb vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti būs visi nosacījumi saistībā ar bloka vienošanos ar Lielbritānijas farmācijas lieluzņēmumu AstraZeneca. Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka ir noslēgta vienošanās par 400 miljonu potenciālās vakcīnas devu piegādi Eiropas Savienībai. Patlaban notiek šīs vakcīnas klīniskie testi.
Un vēl
NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, sākot ar septembri, pārņem Itālijas un Vācijas gaisa spēku iznīcinātāji. Jauno rotācijas maiņu vadīs Itālijas kara lidotāji, kas Šauļu aviobāzē Lietuvā nomaina misiju beigušo Spānijas un Lielbritānijas kontingentu, bet no Emari bāzes Igaunijā viņus atbalstīs vācu kolēģi, kas stājas Francijas lidotāju vietā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu NATO dalībvalstis veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pārdalot IIN ieņēmumus, pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro; Gaidāmas izmaiņas gāzes tarifos; un Kādas ir sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku rudenī?
Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas aprēķini. Ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.
Jaunā konservatīvā partija ir paudusi gatavību nākamā gada valsts budžeta kontekstā atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā tiks piedāvāts skaidrs atbalsts ģimenēm. Preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādījis, ka Finanšu ministrija ir pārstrādājusi savu sākotnējo piedāvājumu, ar kuru paredzēja celt virkni nodokļu. JKP ieskatā, šobrīd finanšu ministrija iet pareizajā virzienā, taču joprojām iztrūkst skaidra piedāvājuma ģimenes pabalstiem.
Iekšlietu ministrijas resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontrole šodien publiskotajā ziņojumā. Revidenti norāda, lai arī Covid-19 krīzes laikā aizsardzības līdzekļu iegādei iepirkumi tika atviegloti, tomēr arī "atviegloto iegāžu" procesos jābūt dokumentētam un izsekojamam izvērtējumam un izpratnei, ka iepirkumā ir jāatlasa labākais jeb konkrētajā gadījumā būtiskām valsts un sabiedrības interesēm atbilstošākais piedāvājums.
Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti divi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi. Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošā informācija liecina, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm un vienai personai tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Pēdējās diennakts laikā nav stacionēti pacienti ar Covid-19. Stacionāros ārstējas pieci pacienti - četri ar vidēji smagu slimības gaitu, bet viens ar smagu slimības gaitu.
Turpinām ziņas
AS Gaso vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, ar ko gan fiksētās, gan mainīgās komponentes pieaugums paredzēts tikai mazajiem pieslēgumiem, kuru patēriņš ir neliels. Tas paredz nelielu fiksētās maksas pieaugumu par 5% otrās līdz astotās tarifu grupas lietotājiem, vienlaikus dabasgāzes sadales tarifs šo tarifu grupu lietotājiem tiks samazināts par 4% līdz 30%.
No 5. līdz 13. septembrim Zemessardzes 3. Latgales brigādes atbildības teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību ciklā “Namejs 2020” ietvaros, notiks lauka taktiskās mācības “Zobens 2020”. Mācības notiks Rēzeknē un Rēzeknes novadā, Ludzas novadā, Preiļu novadā, Dagdas novadā, Aglonā un Aglonas novadā, tāpat arī Daugavpilī un Daugavpils novadā, kā arī Aizkraukles, Jēkabpils, Salas, Krustpils un Aknīstes novadā. Militārajās mācībās piedalīsies vairāk nekā tūkstoš 300 Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīri un zemessargi, kā arī sadarbības partneri no Lietuvas Bruņotajiem spēkiem.
Un vēl
Aizvadītā vasara sinoptiķa Toma Briča skatījumā vērtējama kā ļoti normāla. Tiesa, skatoties datos, sanāk, ka šī esot bijusi garākā vasara – 81 dienu gara. Parasti Latvijā vasaras ilgstot ap 60 dienām. Kalendārais rudens jau esot klāt, jo klāt ir septembris, bet daba, pēc Briča teiktā, tomēr ne vienmēr pakļaujas kalendāram. Kā piemēru viņš min ziemu, kas pērn nemaz tā arī neiestājās. Daudzviet Latvijā meteoroloģiskais rudens jau ir iestājies, bet ne visur. Tuvākās prognozes rāda mērenu siltumu. Dati arī liecinot, ka septembris Latvijā būšot siltāks par klimatisko normu. Cerības uz atvasaru Latvijā ir periodā no 14. līdz 20. septembrim.
Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa prognozēm par turpmākajiem mēnešiem patlaban prognozes liecinot, ka visi mēneši līdz pat februārim ieskaitot varētu būt siltāki par klimatisko normu. Iepriekšējās ziemas temperatūra esot bijusi par 6 grādiem augstāka, taču šī gada ziemai prognozes rāda vienu līdz divus grādus virs klimatiskās normas. Tas nozīmejot, ka Latvijā esot cerība piedzīvot arī kādus ziemīgākus periodus – ar salu un sniegu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjers prognozē, ka «Baltijas burbulis» ar piektdienu «de facto» vairs nepastāvēs; Dzejas dienu balvai nominēti četri oriģinālzdejas un divi atdzejas krājumi; Un Rīt Jēkabpilī, Celtnieku ielas mikrorajona daudzdzīvokļu mājām nebūs karstā ūdens.
Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu "de facto" vairs nepastāvēs, šodien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem 2. septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā – 14,72. Premjers piebilda, ka situācija ar pierobežu ir jārisina, tāpēc nav izslēgts, ka šonedēļ varētu tikt sasaukta valdības ārkārtas sēde.
Ministru kabinets šodien atbalstīja 2,27 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai segtu izdevumus par Covid-19 laboratorisko izmeklējumu veikšanu jūnijā. Jau sākotnējais valdības lēmums piešķirt finansējumu Covid-19 testu veikšanai, ļāvis Latvijā nodrošināt testēšanu ikvienam, kuram ir aizdomas par inficēšanos.
Ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem turpmāk vairs neizsniegs darbnespējas lapu uz laiku, kad būtu jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzamības risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija.
Turpinām ziņas
Ministru kabinets šodien vienojās atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija. Katru piektdienu Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā tiek publicēts atjaunots valstu saraksts, pēc kura tiek noteikts, kuru valstu ieceļotājiem obligāti jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija pēc ierašanās Latvijā.
Starptautiskais dzejas festivāls "Dzejas dienas 2020" Rīgā notiks no 4. līdz 13. septembrim un pulcēs gan pašmāju dzejniekus un atdzejotājus, gan autorus no kaimiņvalstīm. Šī gada festivāla sauklis ir “Dzeja dziedē”. Savukārt festivāla noslēgumā tiks pasniegta Dzejas dienu balva, kam šogad nominēti četri oriģināldzejas krājumi un divi atdzejas krājumi. Dzejas dienu balvai šogad nominēti: Elvīras Blomas “Izdzēstie attēli”, Krišjāņa Zeļģa “Skaistuma klātbūtne”, Raimonda Ķirķa “Kartes”, Čārlza Bukovska “Kodiens”, ko atdzejojis Jānis Elsbergs un Osipa Mandelštama “Dzeja”.
Un vēl
SIA „Jēkabpils siltums” informē, ka sakarā ar katlumājas rekonstrukcijas darbiem, tehnisku iemeslu dēļ rīt, 3.septembrī no pulksten astoņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā, no Celtnieku ielas 13a, katlu mājas netiks padota siltumenerģija ūdens uzsildīšanai Celtnieku ielas mikrorajonam.