Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 6.janvārī

06 janvaris 2021 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai pagarina līdz 25.janvārim ; Jēkabpilī pērn pieaudzis jaundibināto un likvidēto uzņēmumu skaits ; un Latvijā parādījušās nelegālas tiešsaistes aptiekas.

Veselības ministre Ilze Viņķele ir akceptējusi demisijas pieprasījumu un atkāpsies no amata. Viņa norāda, ka demisijas pieprasījums ir premjera Krišjāņa Kariņa mēģinājums faktiski pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības. Viņķele
uzsver, ka premjeram kā komandas vadītājam ir tiesības pieprasīt ministra demisiju un viņas pienākums ir to akceptēt, tomēr jautājums ir par vērtējumu.

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam. Pabriks aģentūrai LETA teicis, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

Latvijas Ārstu biedrība kritizē Viņķeles demisijas pieprasījumu, atzīstot gauso vakcināciju. Tas nav prāta darbs! Tā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju komentē Latvijas Ārstu biedrība. Arī Jauno ārstu asociācija uzskata, ka reālos darbus, kas saistīti ar vakcinēšanu, vajadzētu vērtēt vien pēc dažām nedēļām, ne tagad. Ģimenes ārstu asociācija veselības ministres darbu kopumā vērtē apmierinoši. Sadarbība esot bijusi lēna, tomēr abpusēji pieņemama.

Latvijā noteiktie ierobežojumi Covid-19 infekcijas mazināšanai būs spēkā vēl līdz 25.janvārim. Tā sēdē vakar nolēma valdība. Par konkrētām izmaiņām drošības pasākumos valdība vēl lems sēdē ceturtdien. Līdz tam brīdim saglabājas jau iepriekš noteikto drošības pasākumu kārtība.

1.-4. klasēm tiek pagarināts brīvlaiks vēl par divām nedēļām, bet 7.-12. klases šajā laikā turpina mācības attālināti, pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes vakar medijiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa precizēja, ka par 5.-6. klasēm tiks lemts vēl ceturtdien, bet ir plānots izskatīt iespēju arī par attālināta mācību procesa organizēšanu šajā klašu grupā.

Turpinām ziņas

Ekonomikas izaugsme varētu normalizēties šā gada otrajā pusē, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda galvenā ekonomiste Gita Gopinata. Taču atveseļošanās nebūs vienmērīga un būs atkarīga no Covid-19 vakcīnu pieejamības. Ņemot vērā, ka attīstītākajās valstīs vakcinēšana uzņem tempus, šīs valstis varētu atgriezties pie ierastās ekonomikas izaugsmes šā gada otrajā pusē. Savā pēdējā prognozē, kas publicēta 2020. gada oktobrī, Starptautiskais valūtas fonds pauda uzskatu, ka šogad izaugsme atgūsies līdz 5,2%, salīdzinot ar 4,4% kritumu pērn.

Pērn Latvijā reģistrēti 8 tūkstoši 938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,4% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina SIA "Lursoft" apkopotā informācija. Pērn jauni uzņēmumi reģistrēti teju visās pašvaldībās, izņemot Zilupes, Rugāju un Ciblas novadu. Kritums bijis arī Latvijas lielajās pilsētās. Vienīgais izņēmums bijusi Jēkabpils, kur reģistrēts par astoņiem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš - ja 2019.gadā Jēkabpilī reģistrēti 63 jauni uzņēmumi, tad 2020. gadā - 71. Tomēr Jēkabpilī, atšķirībā no citām pašvaldībām, 2020.gadā pieaudzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. "Lursoft" aprēķinājis, ka likvidēto uzņēmumu skaits Jēkabpilī gada laikā audzis par četriem uzņēmumiem.

Un vēl

Covid-19 straujas izplatības ietekmē ir palielinājusies viltotu preču izplatība, it īpaši nelegālās tiešsaistes aptiekas izmanto pašreizējo situāciju, lai paplašinātu darbību, pārdodot viltus medikamentus, kas it kā varētu palīdzēt ārstēšanai pret Covid-19. Patentu valdes pārstāve Terēze Vētra norāda, ka viltojumu problēma joprojām ir aktuāla. Lai gan cilvēku izpratne pieaug, tomēr kārdinājums iegādāties preces lētāk, bieži vien liek aizmirst par iespējamajiem viltojumu izmantošanas riskiem un negatīvo ietekmi. Kampaņas “Viltotā realitāte… joprojām realitāte” ietvaros ir izveidota lapa viltotarealitate.lv, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs var atrast informāciju par to, kas ir viltojumi un kā tos atpazīt, kā izvairīties no viltotu preču iegādes un ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kuluāros min vairākus iespējamos kandidātus veselības ministra amatam;pareizticīgie svin Ziemassvētkus; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests. Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

Lai gan jau sākušās vakcinēšanas kampaņas, stingrie ierobežojumi Eiropas Savienības valstīs, visticamāk, paliks spēkā vēl ilgi. Eiropas Komisija, kas atbild par centralizētiem Covid-19 vakcīnu iepirkumiem visai Eiropas Savienībai, sākumā lika likmes ne uz pašiem veiksmīgākajiem preparātiem, bet līgumus par veiksmīgo vakcīnu iepirkšanu noslēdza pārāk vēlu un pasūtīja mazāk, nekā bija iespējams. Vienoties ar vakcīnu ražotājiem tieši, apejot Eiropas Komisiju, dalībvalstis arī nevar. Līdz šim neviens precīzi nezina, cik un tieši kādas vakcīnas devu Eiropas Savienības valstis saņems tuvākajos mēnešos, raksta vācu žurnāls "Der Spiegel". Iemesls – izgāzusies iepirkumu stratēģija, par kuru atbild Eiropas Kkomisija.

Covid-19 vakcīnas otrās devas saņemšanas atlikšana uz vēlāku laiku, lai nodrošinātu pirmo devu un kaut daļēju imunitāti iespējami lielākam cilvēku skaitam, ir pieeja, kas tiek apsvērta vairākās Eiropas valstīs, bet Lielbritānijā to jau īsteno praksē. Otro vakcīnas devu injicē nevis pēc trim nedēļām, kā rekomendē ražotājs, bet pēc trīs reizes ilgāka laikposma. Farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātajai Covid-19 vakcīnai ir 95% efektivitāte, ja otrā deva tiek saņemta 21 dienu pēc pirmās, liecina klīniskie dati. Taču, tā kā vakcīnas tikai nesen izstrādātas un apstiprinātas lietošanai, ir problēmas ar ražošanas kapacitāti un pagaidām devu vēl nav tik daudz, cik varētu vēlēties. Par otrās devas injicēšanas novēlotu stratēģiju paziņojusi arī Dānija. Diskusijas par līdzīgu pieeju notiek arī Vācijā.

Turpinām ziņas

Šodien un rīt Ziemassvētkus jeb Kristus piedzimšanas svētkus svin pareizticīgie un vecticībnieki. Kopumā Latvijā tie ir aptuveni 400 tūkstoši cilvēku. Joprojām ir spēkā Covid-19 ierobežojumi, kas jāņem vērā ticīgajiem svinot Ziemassvēkus. Pamatojoties uz valdības rīkojumu, reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus var atrasties tikai tads personu skaits, kas nepārsniedz 20 procentus no telpu kapacitātes, ievērojot, ka uz katru apmeklētāju tiek nodrošināti 10 kvadrātmetri. Ticīgie tiek aicināti vērot Ziemassvētku dievkalpojumus attālināti, ko nodrošinās Latvijas televīzija.

Šodien 6.janvārī atzīmē arī Zvaigznes dienu, ar kuru saistās daudz dažādu ticējumu. Zvaigznes diena ir sena kristiešu svinamā diena. Trīs Austrumu gudrie redzēja zvaigzni virs Betlēmes spīdam un devās meklēt jaundzimušo jūdu ķēniņu. Parasti daudzi no mums savu Ziemassvētku eglīti taupa līdz 6. janvārim, kas ir diena, kad no šīs Ziemassvētku rotas mums ir jāšķiras, pēdējo reizi aizdedzinot svecītes. Vērojot laikapstākļus Zvaigznes dienā prognozēja kāds būs turpmākais gads. Ticējumi vēsta, ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina; ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, būs daudz ogu un labs siena laiks; ja Zvaigznes dienas nakts ir ļoti gaiša un ir redzamas trīs spožas zvaigznes, nākamā vasara būs laba un auglīga.

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē, kā arī nākamajās divās nedēļās laiks Latvijā caurmērā kļūs sniegotāks un aukstāks, liecina sinoptiķu prognozes. Šonedēļ vairāk snigs valsts dienvidu un dienvidrietumu novados, kur vietām var uzsnigt desmit centimetru sniega, bet turpmākajās nedēļās stipra snigšana brīžiem prognozēta visā Latvijā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm mēneša vidū teju visu valsti klās 10-30 centimetrus dziļš sniegs, pat ņemot vērā to, ka dažkārt iespējams atkusnis un lietus.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi šīs nedēļas izskaņā visā valstī pazemināsies gaisa temperatūra, Latgalē un Vidzemē gaidāms sals līdz -15 grādiem. Pēc tam ciklona ietekmē gaidāms siltāks laiks, kam sekos aukstuma vilnis aiz ciklona, tad atkal tuvosies jauns ciklons. Līdz ar to gaidāma gan svārstīga gaisa temperatūra, gan bieži nokrišņi. Stratosfērā virs Arktikas strauji paaugstinājusies gaisa temperatūra un mainījies valdošo vēju virziens. Sagaidāms, ka izmaiņas gaisa cirkulācijā būs arī troposfērā, tādēļ janvāra otrajā pusē un februārī Latvijā var dominēt gaisa plūsma no ziemeļiem, kas nodrošinātu dziļu sniegu un dažkārt arī bargu salu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā apstiprina vēl tūkstoš 229 Covid-19 gadījumus, miruši 32 cilvēki; Jēkabpils cietumā Covid-19 uzliesmojuma dēļ izsludināta karantīna; un Par 2021. gada kukaini izvēlēta spīļaste.

Latvijā pagājušajā diennaktī apstiprināti tūkstoš 229 Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 32 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pagājušajā diennaktī veikti 13 tūkstoši 946 Covid-19 izmeklējumi, pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 8,8%. Tiek uzskatīts, ka vīruss cirkulē nekontrolēti, ja pozitīvo testu īpatsvars pārsniedz 4%.

Pagājušajā diennaktī saņemti ziņojumi par 32 mirušajiem vecumā no 45 līdz 95 gadiem. Kopumā stacionāros ārstējas tūkstoš 134 pacienti. Tūkstoš 68 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, 66 - smaga slimības gaita. Aizvadītajā diennaktī stacionāros nonākuši vēl 111 cilvēki, bet deviņi Covid-19 slimnieki veselības stāvokļa dēļ pārvesti uz citu slimnīcu.

Pasliktinoties Covid-19 epidemioloģiskajiem rādītājiem, līdz februāra sākumam slimnīcās nonākušo pacientu skaits var sasniegt 2000, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Pēdējās dienās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās svārstās ap tūkstoš 100 līdz tūkstoš 200 pacientiem, un jau ilgāku laiku tiek uzsvērts, ka ārstniecības iestādes ir pārslogotas un mediķi strādā uz spēku izsīkuma robežas "kara laika apstākļos". Ņemot vērā lielo saslimušo skaitu Latvijā patlaban nevajadzētu mazināt ierobežojošos pasākumus, jo pretējā gadījumā tiks ļauts vīrusam izplatīties starp cilvēkiem, skaidroja epidemiologs.

Covid-19 pandēmija radījusi ne mazums pārbaudījumu Eiropas Savienības dalībvalstu politiķiem. Tā, piemēram, spēkā pieņēmusies zviedru neapmierinātība ar amatpersonu rīcību pašu noteikto ieteikumu ievērošanā. Tikmēr Itālijā politiķu nesaskaņas par atveseļošanas fonda izlietojumu apdraud valdības stabilitāti. Savukārt Vācijā politiķu prasmes cīņā ar pandēmiju var izšķirt to, kurš būs kancleres Angelas Merkeles pēctecis. Decembrī Zviedrijā iedzīvotājiem tika stāstīts, ka krīzi pārvarēt izdosies tad, ja tie pret ierobežojumiem izturēsies atbildīgi, un tika ieteikts izvairīties no tirdzniecības centru apmeklējuma un atpūtas ārzemēs. Tomēr paši politiķi to nav ievērojuši.

Eiropas Zāļu aģentūra šodien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā. ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu. "Moderna" vakcīna ir jau otrā "Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Turpinām ziņas

Covid-19 uzliesmojuma dēļ karantīna ir izsludināta arī Jēkabpils cietumā, informē Tieslietu ministrija. Karantīna izsludināta no šodienas līdz 1. februārim. Rīkojums ir saskaņots ar Veselības ministriju. Testēšanas rezultātā Jēkabpils cietumā atklāti 29 Covid-19 pozitīvi ieslodzītie un pieci Covid-19 pozitīvi nodarbinātie. Jēkabpils cietumā atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra norādījumiem tiek turpināta ieslodzījuma vietas personāla un ieslodzīto testēšana. Savukārt īslaicīgās satikšanās ieslodzījuma vietās ir pārtrauktas līdz 7. februārim.

Ekonomikas ministrija rosina valdību vērtēt iespēju atļaut strādāt visiem tirgotājiem, jo, pagarinot ierobežojumu termiņu, kļūst sarežģītāka situācija ar iespējām iegādāties noteiktas preces. Savukārt, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pēc 25. janvāra, kad noteikts striktu ierobežojumu beigu termiņš, varētu pakāpeniski mīkstināt ierobežojumus pakalpojumu jomās, piemēram, skaistumkopšanā. Tirgotāji piedāvā darba dienās atcelt visus ierobežojumus preču sortimentā.

Valdībā turpinās diskusijas par to, ka visiem iebraucējiem Latvijā jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" šodien teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc politiķa teiktā, pašlaik jāvienojas par to, pirms cik stundām testam jābūt veiktam, bet konceptuāli prasībai ir atbalsts. Negatīvus testus prasīs ne tikai aviopasažieriem, bet arī jūras un sauszemes satiksmē. Rinkēvičs paskaidroja, ka testu uzrādīšana neatcels pašizolāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi, ka no 25. janvāra mācības klātienē uzsāks ne tikai 1.-4. klašu, bet arī 9. un 12. jeb tā saukto izlaiduma klašu audzēkņi. Par to preses konferencē paziņoja izglītības ministre Ilga Šuplinska. Gala pārbaudes darbu, tajā skaitā centralizēto eksāmenu norise pagaidām nav skaidra – tas būšot atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī. Pēc viņas teiktā, saslimstība ar Covid-19 infekcijas izplatība Latvijā joprojām ir augsta, un, pēc epidemiologu ieteikuma, nolemts 1.-4. klašu brīvlaiku pagarināt vēl par divām nedēļām, bet pārējām klasēm mācības turpināt attālināti. Arī 5.-6. klase nākamnedēļ mācības sāks attālināti.

Un vēl

Par 2021.gada kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība ir izvēlējusies spīļastes jeb adspārņus. Spīļastu raksturīgākā iezīme ir ‘spīles’ vēdera galā, kas nereti cilvēkos izraisa bijību un pat bailes no šiem kukaiņiem. Lai arī spīļaste tiešām ir spējīga savas ‘spīles’ kustināt un pat ar tām iekniebt, tomēr tas tiek darīts tikai brīžos, kad kukainis jūtas apdraudēts - tātad aizstāvoties. Šis kniebiens parasti nav ļoti sāpīgs. Atšķirībā, piemēram, no bitēm un lapsenēm, kuru dzēliens retos gadījumos var izraisīt pat alerģiskas reakcijas, spīļastu kniebiens nav nekādā veidā bīstams ne bērniem, ne citiem cilvēkiem.