Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 21.janvārī
- 21 janvaris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcijas partneri pauž neapmierinātību ar labklājības ministres darbu; Drīz būs gatavs rīks, kas ļaus iedzīvotājiem pieteikties vakcinācijai pret Covid-19; un Kā gada laikā mainījušies iedzīvotāju tēriņi?
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Paziņo, kādā gadījumā varētu tikt atvērtas visas tirdzniecības vietas; Sāk uzņemt filmu par Barikāžu laiku; un Brīvdabas muzejs aicina uz Meteņa masku taku
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas; Līvānu novada pašvaldībā Covid-19 gadījumu atklāšanai izmanto eksprestestus; un Latgalē uzdarbojas viltus finanšu krāpnieki.
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcijas partneri pauž neapmierinātību ar labklājības ministres darbu; Drīz būs gatavs rīks, kas ļaus iedzīvotājiem pieteikties vakcinācijai pret Covid-19; un Kā gada laikā mainījušies iedzīvotāju tēriņi?
Ja tuvāko divu nedēļu laika netiks novēroti jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, Jaunā konservatīvā partija apsver iespēju lūgt premjeru vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas demisiju. Lai arī iepriekš vairākas reizes Labklājības ministrijai ir norādīts uz kritisko situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību pansionātos, joprojām reāli uzlabojumi nav redzami un situācija pansionātos turpina pasliktināties. Tāpēc nepieciešams vērtēt Petravičas atbildību ministres amatam.
Patēriņa cenas Latvijā decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājušās par 0,7%, tai esot starp 13 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – novembri – patēriņa cenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,3%. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas decembrī saglabājušās nemainīgas.
Džo Baidens vakar devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu.
Ceremoniju vadīja Augstākās tiesas tiesnesis Džons Robertss. Savā pirmajā runā prezidenta statusā Baidens uzsvēra, ka "demokrātija ir uzvarējusi" un ka, neskatoties uz uzbrukumu Kapitolijam, kuru pirms divām nedēļām sarīkoja līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, varas nodošana notikusi mierīgi.
Virkne Latvijas amatpersonu apsveikušas Džo Baidenu ar stāšanos ASV prezidenta amatā, kā arī veltījušas apsveikuma vārdus jaunajai viceprezidentei Kamalai Harisai. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsver, ka cer turpināt Latvijas un ASV stratēģisko partnerību, kas balstīta kopīgās vērtībās un redzējumā par mierīgāku un demokrātiskāku pasauli. Arī valsts prezidents Egils Levits norādījis, ka Latvija sagaida lielisku sadarbību ar Baidenu un Harisu. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pauž, ka ar cerībām lūkojas arī turpmāk kopā stiprināt mūsu stratēģisko partnerību.
Spēcīgs sprādziens vakar satricinājis ēkas Madrides centrā. Sprādzienā vismaz divi cilvēki gājuši bojā. Spānijas televīzijas un ārkārtas dienestu pārraidītie attēli parāda, ka ielās ir gruveši.
Sprādziens noticis kādā īpašumā Toledo ielā, izpostījis nama augšējos stāvus un ietekmējis arī apkārtni. Sprādzienā bojā gājis kāds vīrietis un kāda 85 gadus veca sieviete. Ievainoti astoņi cilvēki, viens no tiem – kāds 26 gadus vecs vīrietis – ir smagā stāvoklī. Sprādziena iemesli pagaidām nav zināmi.
Turpinām ziņas
Valdība pieņēma stingrākus noteikumus visiem ieceļotājiem, nosakot, ka no 25. janvāra, lai ieceļotu Latvijā, būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pēc starptautiski atzītas precīzākās metodes. No nākamās pirmdienas, iebraucot Latvijā, būs derīgs tikai viena veida tests - polimeriāzes ķēdes reakcijas jeb PĶR tests, kas tiek plaši izmantots visā pasaulē, jo tā ir starptautiski atzīta precīzākā metode, lai noteiktu Covid-19.
Drīz būs gatavs rīks, kas iedzīvotājiem ļaus pieteikties vakcinācijai pret Covid-19. Tā mikroblogošanas vietnē "Twitter" norāda veselības ministrs Daniels Pavļuts. Vienlaikus viņš piebilst, ka vēl ir jālemj par to, kādas priekšrocības būs tiem, kas paši pieteiksies. Tomēr ministrs uzskata, ka savas prioritārās grupas ietvaros tiem, kas piesakās, pēc iespējas jādod priekšroka.
Un vēl
Covid-19 izplatība ievērojami ietekmējusia iedzīvotāju finansiālo aktivitāti un krasi mainījusi to, kam izvēlamies tērēt naudu. Kā liecina pētījuma dati, 2020. gadā mazākais izdevumu pieaugums novērots teju visās produktu un pakalpojumu grupās, taču lielākais kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, likumsakarīgi ir transporta un ceļojumu izdevumiem, kā arī tēriņiem kultūras un izklaides pasākumiem. Kritums tāpat novērots izdevumiem apģērbu un apavu iegādei, kā arī maltītēm ārpus mājām. Skatoties uz nākotnes perspektīvām, aptuveni 60% iedzīvotāju atzinuši, ka samazinoties ienākumiem, rūpīgāk plāno savus izdevumus, jo nav droši par ekonomisko situāciju un saviem ienākumiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Paziņo, kādā gadījumā varētu tikt atvērtas visas tirdzniecības vietas; Sāk uzņemt filmu par Barikāžu laiku; un Brīvdabas muzejs aicina uz Meteņa masku taku
Par visu tirdzniecības vietu atvēršanu varētu sākt domāt gadījumā, kad Latvijā netiktu reģistrēti vairāk par apmēram 270 jauniem Covid-19 gadījumiem dienā, jo tad būtu uzskatāms, ka izplatība ievērojami samazinājusies un epidemioloģiskie drošības pasākumi efektīvi darbojas. Tā norādījis Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš skaidro, ka ne vairāk kā 270 jauni inficēšanās gadījumi dienā ļautu panākt kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šādu rādītāju pieņēmušas arī citas valstis. Pašreiz Latvijā reģistrē vidēji 850 jaunus Covid-19 gadījumus, kas ir pārāk daudz, lai pienācīgi kontrolētu situāciju un visiem cilvēkiem sniegtu medicīnisko palīdzību.
Latvijai nepieciešams viens kopējs valsts tēls un vienots komunikācijas plāns, ko popularizēt ārvalstīs, lai piesaistītu ārvalstu investorus. Šādu viedokli saistībā ar Latvijas Institūta piesaistīšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai Latvijas Radio intervijā pauda aģentūras direktors Kaspars Rožkalns. Abu institūciju apvienošanas galvenais mērķis bija stiprināt vienota valsts tēla ieviešanu. Apvienošanas rezultātā aģentūra pārņems visas institūta funkcijas, kā arī iecerēts veidot īpašu departamentu, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla veidošanu.
Sākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, ko paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040.gadam. Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts sākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru trim posmiem.
Džo Baidens īsi pēc inaugurācijas parakstījis 17 rīkojumus, kas mainīja iepriekšējā prezidenta īstenoto politiku. Tostarp ASV no jauna pievienojās Parīzes Klimata nolīgumam. Savā pirmajā uzrunā pēc stāšanās amatā jaunais ASV prezidents lielāko uzmanību pievērsa sabiedrības sašķeltībai un meliem, ko daži izmantojot personiskā labuma gūšanai. Var pieļaut, ka ar to bija domāts nu jau bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš tā arī nav atzinis Baidena uzvaras likumību un turpina bez pamata apgalvot, ka vēlēšanas tika nozagtas. Kā dažus no svarīgākajiem izaicinājumiem Baidens pieminēja cīņu ar pandēmiju, klimata pārmaiņām, rasismu un nevienlīdzību.
Irākas galvaspilsētas Bagdādes ielās nogranduši divi cits citam ar vairāku minūšu atstarpi sekojoši pašnāvnieku sprādzieni, kuros gājuši bojā vismaz 28 cilvēki, bet vēl 73 ir ievainoti, atsaucoties uz Irākas Civilās aizsardzības departamenta vadītāju Kadimu Bohanu, vēsta Irākas Kurdistānas medijs "Rudaw". Uzbrukumi notikuši atvērtā tipa tirgū Bagdādes centrālajā laukumā esošā Tadžaranas laukumā. Pašnāvnieki spridzekļu jostas detonējuši pēc tam, kad viņiem klāt pienākuši drošības struktūru darbinieki, jo radušās aizdomas par viņu mērķiem.
Turpinām ziņas
Ir sākusies režisora Viestura Kairiša jaunās spēlfilmas Janvāris uzņemšana, kas vēsta par 1991. gada notikumiem Latvijā no tā laika jauniešu skatupunkta. Filma stāsta par 1991. janvāra barikāžu notikumiem Rīgā, kur filmas galvenais varonis, astoņpadsmitgadīgais students Jazis, starp izklaidi kopā ar draugiem tiek ierauts pilsētā notiekošajos masu politiskajos notikumos, kas kļūst arī par viņa pieaugšanas pagrieziena punktu. Filmas Janvāris stāsts tiks stāstīts no galvenā varoņa perspektīvas – no tā, kā viņš redz notikumus, kā lielie vēsturiskie notikumi veido viņa personību. nospiedumus viņām," - tā Viesturs Kairišs.Filmēšanas turpināsies līdz marta beigām Rīgā, Rēzeknē un Viļņā.
Saeima šodien ar 56 deputātu atbalstu nodeva izskatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas grozījumus "Imigrācijas likumā", kas paredz tiesības strādāt patvēruma meklētājiem, ja trīs mēnešu laikā lēmums par statusa piešķiršanu vai noraidīšanu nav pieņemts. Iesniedzēji savu nodomu pamatoja ar to, lai patvēruma meklētāji varētu strādāt un paši sevi uzturēt pēc iespējas ātrāk. Par šo lēmuma projektu ir domstarpības koalīcijā un pirms tā pieņemšanas notiks deputātu diskusijas.
Un vēl
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, noslēdzot maskošanās sezonu, no 22. janvāra līdz 21. februārim aicina uz tradicionālo un košo Meteņa masku taku. Muzeja apmeklētāji varēs izzināt pavasara iezvanītāja Meteņa maskošanās tradīcijas, dažādas paražas un ticējumus, kā arī masku simbolisko nozīmi. Muzejā līdz 21. februārim ir apskatāma ne tikai Meteņa masku taka, bet arī tradicionālo masku izstāde “Starp divām saulēm”. Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli – caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas; Līvānu novada pašvaldībā Covid-19 gadījumu atklāšanai izmanto eksprestestus; un Latgalē uzdarbojas viltus finanšu krāpnieki.
Centrālā vēlēšanu komisija šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām. Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 902 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 25 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 58 tūkstoši 710, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis tūkstoš 57, kas ir 1,8% no visiem inficētajiem. Trešdien Latvijā veikti 11 tūkstoši 816 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7,6%.
Pagājušajā diennaktī stacionēti 125 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 11 tikuši pārvesti uz citu stacionāru, savukārt slimnīcās ievietoto ar Covid-19 sasirgušo skait patlaban ir tūkstoš 105 jeb par desmit pacientiem mazāk nekā vakar. No visiem stacionētajiem tūkstoš 10 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kas ir par sešiem pacientiem mazāk nekā vakar. Savukārt smagā stāvoklī esošo Covid-19 pacientu skaits kopš vakardienas ir sarucis par četriem sasirgušajiem, un patlaban stacionāros aprūpi saņem 95 šādi pacienti. Tikmēr no slimnīcām izrakstīti 111 pacienti.
Eiropas Komisija noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac", kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāts iegādāties 946 tūkstoši 510 "CureVac" vakcīnas devu par 11 miljoni 358 tūkstoši 120 eiro. Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas - "Moderna", kā arī "BioNTech" un "Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz 29.janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties. Ņemot vērā minēto, tika meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem šī gada pirmajā pusgadā, līdz ar to Eiropas Komisija ir noslēgusi pirmpirkuma līgumu ar ražotāju "CureVac".
Valsts sniegtā atbalsta apmērs Covid-19 krīzē ir mazāks, nekā plānots, un to būtu jāpārskata, krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome. Tā norāda, ka valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apmērus, tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti, ievērojot gan īstermiņa ekonomiskos un sociālos, gan vidēja termiņa valsts fiskālos aspektus.
Turpinām ziņas
Ja Līvānu novada pašvaldības iestādē tiek konstatēts Covid-19 gadījumus, pašvaldība nodrošina darbinieku eksprestestēšanu. Pašvaldības rīcībā neesot informācijas par izteiktiem Covid-19 izplatības perēkļiem, taču vairāki inficēšanās gadījumi ir konstatēti Līvānu slimnīcas aprūpes nodaļā. Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datiem, nedēļas sākumā slimnīcā prombūtnē bija vairāk nekā desmit darbinieki, kas ir sairgušie vai Covid-19 pozitīvo kontaktpersonas. Arī citās pašvaldības iestādēs ir bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi. Vakar Līvānu novadā atklāti 24 jauni inficētie, un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits novadā pašlaik ir 182 cilvēki.
Vidzemes rajona tiesa Limbažos šodien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.
Vakar Valsts Ugundzēsības un glābšanas dienests saņēmis izsaukumu uz Garkalnes novadu, kur Lielajā Baltezerā ielūzusi un nogrimusi automašīna. VUGD šodien strādā pie ledū ielūzušas automašīnas izcelšanas no kādas ūdenstilpnes, kas atrodas Garkalnes novadā. Automašīna ledū ielūza un nogrima aptuveni 300 metru attālumā no krasta. Automašīnas vadītājs no tās izkļuva pats saviem spēkiem.
Un vēl
Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde informē sabiedrību, par joprojām īpaši aktuālo interneta krāpšanas veidu - investīciju ieguldīšanu apšaubāmās virtuālās interneta platformās. Lai gan gads ir nesen iesācies, Latgales reģiona pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi par finanšu līdzekļu vairāku tūkstošu eiro izkrāpšanu. Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai un vienīgi krievu valodā un stādās priekšā, kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri. Minētie "finanšu speciālisti" pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, tādējādi izkrāpjot naudu.