Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 11.februārī
- 11 februaris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien sāks valsts augstāko amatpersonu un eksprezidentu vakcināciju pret Covid-19; Jēkabpils cietumā atklāti jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19; un Jāpānas zemūdene sadūrusies ar komerciālo kuģi.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents un Ministru prezidents saņēmuši pirmo poti pret Covid-19 ; Cik jēkabpiliešiem jzmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī? Un Kāpēc siltumnīcu ir vērts piekraut pilnu ar sniegu līdz jumtam?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eksperti iesaka gatavoties cenu kāpumam; Pērn Zemgalē sasniegts pēdējo gadu negatīvākais rekords ugunsgrēkos bojāgājušo ziņā; un Mārtiņš Ruskis paziņojis par skatuves vārda maiņu.
Radio1 ziņās klausieties: Šodien sāks valsts augstāko amatpersonu un eksprezidentu vakcināciju pret Covid-19; Jēkabpils cietumā atklāti jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19; un Jāpānas zemūdene sadūrusies ar komerciālo kuģi.
Šodien sāks valsts augstāko amatpersonu, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu un eksprezidentu vakcināciju pret Covid-19. Nelielais amatpersonu loks, kurām šobrīd tiek dota iespēja brīvprātīgi vakcinēties, esot stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā. Atsaucoties uz socioloģiskajām aptaujām, Vakcinācijas projekta birojā skaidro, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja poti pret Covid-19 saņemt jau vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai.
Neskatoties uz profesionālā dienesta karavīru obligātu vakcinēšanu pret Covid-19, Aizsardzības ministrija nevērsīs sankcijas pret karavīriem, kuri atteiksies no potes. Aizsardzības ministrijā skaidro, ka obligāta vakcinēšana būs profesionālā dienesta karavīriem, bet Zemessardzē būs brīvprātības princips. Bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Egils Levits norāda, ka Nacionālo bruņoto spēku komandiera rīkojums par obligātu vakcināciju bruņotajos spēkos ir tiesiski korekts un pareizs risinājums. Levits uzsver, ka sabiedrības grupām obligāta vakcinācija pret Covid-19 nav vajadzīga, bet atsevišķiem dienestiem - gan.
Arī pēc Covid-19 pārslimošanas cilvēka organisms tomēr nav pilnībā vesels un vīruss tajā saglabājas ilgstoši, vakar paneļdiskusijā "Zinātne pret Covid-19" atklāja infektoloģe Ludmila Vīksna. Viņa skaidro, ka patoģenēze šim vīrusam ir atšķirīgāka nekā citiem vīrusiem. Līdz ar to būtiski noskaidrot ne tikai simptomus un to atpazīšanu, bet arī jāizpēta, kādas sekas Covid-19 pārslimošana atstāj organismā. Infektoloģe uzsvēra, ka, pateicoties padziļinātai vīrusa izpētei, gaidāmas arī efekīvākas Covid-19 diagnostikas iespējas.
Turpinām ziņas
Plānveida testēšanas rezultātā Jēkabpils cietumā atklāti 9 jauni Covid-19 pozitīvi ieslodzītie bez saslimšanas simptomiem. Tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi, tai skaitā, ir nodrošināta ieslodzīto izolēšana no pārējiem ieslodzītajiem un kontaktpersonu apzināšana, informē Ieslodzījumu vietu pārvalde. Sakarā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās draudiem izdots rīkojums izsludināt karantīnu Jēkabpils cietumā no 10. februāra līdz 3. martam. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Lai tirdzniecība būtu droša, tirgotājiem kopš pirmdienas, 8. februāra, jānodrošina papildu noteikumu ievērošana, tajā skaitā jānosaka atbildīgais, kurš uz vietas to organizē un pārbauda. Tirdzniecības vietas uzrauga pastiprināti, un divās dienās pārbaudītas vairāk nekā tūkstoš 200 tirdzniecības vietas, ieskaitot benzīntankus. Gandrīz sestajai daļai dotas preventīvas norādes, bet 19 gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības par apzinātu distancēšanās neievērošanu un sejas maskas nelietošanu. Tikmēr tirgotāji iesaka pircējiem pirms veikala apmeklējuma izveidot pirkumu sarakstu, raiti iepirkties, lai nebūtu ilgi jāuzkavējas. Novērots, ka no iepriekš ierobežotajām precēm lielākais pieprasījums ir pēc apaviem, virsdrēbēm un pannām.
Un vēl
Japānas karaflotes zemūdene pirmdien Klusajā okeānā pie Šikoku salas sadūrusies ar komerciālo kravas kuģi, kā rezultātā trīs zemūdenes apkalpes locekļi guvuši vieglus ievainojumus. 84 metrus garā zemūdene aizskāra kuģa korpusu, kad tā pacēlās ūdens virspusē, paziņoja Japānas Aizsardzības ministrija. Incidentā bojāts zemūdenes antenas masts un citas virsējās daļas, taču tā spējusi turpināt ceļu. Savukārt uz kuģa, kuru zemūdene skārusi, sadursme nemaz neesot justa un, domājams, nav nodarīti bojājumi, tā apkalpe apliecinājusi Japānas Krasta apsardzei.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents un Ministru prezidents saņēmuši pirmo poti pret Covid-19 ; Cik jēkabpiliešiem jzmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī? Un Kāpēc siltumnīcu ir vērts piekraut pilnu ar sniegu līdz jumtam?
Šodien Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saņēma Astra Zeneca vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu. Pēcpusdienā pirmo poti pret Covid-19 saņems arī vairāki Latvijas eksprezidenti un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu.
Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 842 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 21 mirušo Covid-19 slimnieku. Trešdien kopumā veikti 12 tūkstoši 340 testi. Pozitīvo testu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 6,8%.
Šogad, pasniedzot Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, tiks godināts keramiķis Voldemārs Voguls. Kā norāda balvas organizatori, Voldemārs Voguls ir viens no Latgales keramikas vecmeistariem. Kopš 1976. gada Voldemārs Voguls darbojas savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada “Ceplīšos”.
Bahamās izglābti trīs Kubas iedzīvotāji. Viņi uz neapdzīvotas salas bija spiesti pavadīt 33 dienas. Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardzes speciālisti mūsdienu Robinsonus ieraudzīja, kad tie centās pievērst sev uzmanību un vicināja karogu. Sarunā ar glābējiem divi vīrieši un viena sieviete informēja, ka pārtikuši no kokosriekstiem, bet vēlāk medijiem atklāja, ka ēduši arī žurkas un gliemenes.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par izmaksām janvārī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,56 eiro. Janvārī apkures izmaksas pieaugušas vidēji par 28 eirocentiem kvadrātmetrā, salīdzinot ar decembri, kad vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja 1,28 eiro.
Visdārgāk apkure janvārī izmaksājusi mājas Brīvības ielā 2g/1 iemītniekiem, - 3,04 eiro kvadrātmetrā. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Rīgas 175 iemītnieki – 2,61 eiro kvadrātmetrā, kā arī Liepu ielas 22 – 2,11 eiro kvadrātmetrā. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas Ziemeļu ielā 6 iemītniekiem – 1,04 eiro, Nameja ielā 32 – 1,08 eiro kvadrātmetrā, un Celtnieku ielā 11a, kur kvadrātmetrs apkures izmaksājis – 1,15 eiro.
Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī, lasiet portālā Radio1.lv uzņēmuma publiskotajā izmaksu tabulā.
Un vēl
Pamatīgā, sniegotā ziema var sniegt labumu ne tikai dārza augiem, bet arī siltumnīcai. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils norāda, ka šobrīd ir īstais laiks, lai sniegu dāsni sanestu siltumnīcā, tādējādi mitrinot augsni un palīdzot zemei ātrāk atkust. Ja augsne siltumnīcā ir pietiekami mitra, pietiks ar 15 cm labi sablīvēta sniega. Savukārt irdens sniegs būs nepieciešams vismaz 30 cm biezumā. Sniegs labi noderēs arī siltuma izolācijai no ārpuses, piemetot to ziemeļu, daļēji arī austrumu un dienvidu pusēs. Pavasarī, kamēr sniegs kusīs, tas dos papildu siltumu augu mājai.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eksperti iesaka gatavoties cenu kāpumam; Pērn Zemgalē sasniegts pēdējo gadu negatīvākais rekords ugunsgrēkos bojāgājušo ziņā; un Mārtiņš Ruskis paziņojis par skatuves vārda maiņu.
Ekonomikas eksperti prognozē cenu kāpumu. Centrālās statistikas dati liecina, ka mēneša laikā apģērbiem cenas samazinājušās par 5%, bet apaviem - par 5,8%. Taču, ko līdz cenu kritums, ja valstī izsludināto ierobežojumu dēļ janvārī apģērbu un apavus klātienē nebija iespējams iegādāties. Toties šonedēļ līdz ar iespēju apavus nopirkt klātienē vismaz pārtikas lielveikalos tieši šīs prece izrādījusies par pirmās nepieciešamības preci. Lielākā drūzmēšanās pārtikas lielveikalos šajās dienās ir tieši pie apaviem, jo īpaši bērnu apaviem. Ekonomisti prognozē, ka jau tuvākajā nākotnē gaidāma dažādu preču, tajā skaitā pārtikas un enerģijas cenu sadārdzināšanās.
Labklājības ministre Ramona Petraviča rosina izmaksāt vienreizēju 200 eiro atbalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Petravičas skatījumā vienreizējs finansiāls atbalsts Covid-19 krīzes grūtību pārvarēšanai būtu jāizmaksā vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro.
16. martā svinīgā un emocionālā pasākumā tiks godināta bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”, saņemot Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. 1971. gadā kordiriģente un dziedāšanas skolotāja Irēne Veinberga Rīgas Skolotāju namā izveidoja bērnu vokālo studiju "Knīpas un knauķi". 50 gadu darbības laikā dziedātprasmi šeit apguvuši vairāki tūkstoši bērnu, nodziedāti simtiem koncertu Latvijā un ārvalstīs, ieskaņoti un izdoti vairāk nekā 30 dziesmu albumu, gūti panākumi konkursos.
Saeima šodien trešajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma grozījumus, kas paredz samazināt nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un Zemessardzē. Noteikts, ka turpmāk aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības sodītu Latvijas pilsoni, kas par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Turpinām ziņas
Valsts policija no iedzīvotājiem turpina saņemt informāciju par to, ka nezināmas personas zvana un mēģina izvilināt viņu internetbankas un maksājuma karšu pieejas datus. Šonedēļ reģistrēti vairāki gadījumi, kad personām ar viltu no konta izkrāptas ievērojamas naudas summas. Šonedēļ policijā vērsās kāda sieviete, kura kļuvusi par krāpnieku upuri. Viņa skaidroja, ka saņēmusi zvanu no nepazīstamas personas, kura uzdevusies par bankas darbinieku un lūgusi nosaukt bankas kartes numuru un citus datus. Vēlāk sieviete konstatējusi, ka no viņas bankas konta ir noņemta nauda – vairāk nekā 3 tūkstoši eiro. Savukārt no kāda vīrieša izkrāpti – 11 tūlkstoši 500 eiro. Policija atgādina, ka bankas darbinieki nekādā gadījumā nezvanīs un attālināti klientam nelūgs atklāt savus internetbankas pieejas datus. Visos krāpšanas gadījumos sākts kriminālprocess.
Pērn Zemgales reģionā sasniegts pēdējo gadu negatīvākais rekords ugunsgrēkos bojāgājušo ziņā, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika. Aizvadītajā gadā Zemgalē ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki, kas ir par četriem cilvēkiem vairāk nekā 2019.gadā, un ir lielākais bojā gājušo skaits pēdējos gados. Ugunsgrēkos cieta 32 cilvēki, bet izglābts 51 cilvēks. Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Jēkabpils, Jelgavas, Jaunjelgavas, Krustpils, Salas, Tukuma un Viesītes novadā, Jelgavā un Jēkabpilī. No bojāgājušajiem piecas bija sievietes, bet 11 - vīrieši.
No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums ir 61 gads, bet ugunsgrēku vidējā degšanas platība 83 kvadrātmetri. Traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza elektroiekārtu un apkures ierīces ekspluatācija.
Un vēl
Mūziķis Mārtiņš Ruskis paziņojis, ka nolēmis mainīt skatuves vārdu un turpmāk klausītājiem būs pazīstams ar vārdu Mārtiņš Kanters. Viņš skaidro, ka jau četrus gadus ieraksts viņa pasē liecina, ka viņš ir Mārtiņš Kanters. Agrāk viņš bija plānojis startēt akadēmiskajā mūzikā ar šo uzvārdu, bet, laikam ejot, sapratis, ka tas labi iederētos arī populārajā mūzikā. Mūziķis atzīst, ka paies laiks, līdz viņa klausītāji pieradīs pie pārmaiņām, bet viņš pats kā Mārtiņš Kanters jūtoties labi. Dziesma “Mēs paliekam kopā” ir vēstnesis Mārtiņa Kantera jaunajam albumam.