Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 11.martā
- 11 marts 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Vakar vakarā virknē vakcinācijas kabinetu nav piegādātas vakcīnas; Latvijā bijis mazāks IKP kritums nekā ES vidēji;un Lielbritānijā uz ceļa nokritis meteorīts.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Par Covid-19 vakcīnu nepiegādāšanu plāno pārtraukt līgumsaistības ar piegādātāju; pedagogi jūtas vīlušies, saņemot piemaksas; un Sinoptiķi brīdina par spēcīgu puteni.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Tiesībsarga amatā trešo reizi apstiprina Juri Jansonu; Ceturtā daļa mājsaimniecību savus izdevumus sedz ar grūtībām; un Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā pagrabstāvā atrasta laika kapsula
Radio1 ziņās klausieties: Vakar vakarā virknē vakcinācijas kabinetu nav piegādātas vakcīnas; Latvijā bijis mazāks IKP kritums nekā ES vidēji;un Lielbritānijā uz ceļa nokritis meteorīts.
Vakar vakarā virknē vakcinācijas kabinetu nav piegādātas vakcīnas, lai šodien turpinātu vakcināciju, tviterī informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministrs norāda, ka šajā situācijā ir pievīlis vakcīnu piegādātājs “Oribalt”. Esot nesaprašanās vai neizdarība par vakcīnu piegādes grafiku ar Slimību profilakses un kontroles centru. Situācija tiekot skaidrota un risināta un ministrija šobrīd izstrādājot alternatīvus vakcīnu loģistikas risinājumus, lai piegāde vakcinācijas punktiem notiktu pēc iespējas ātrāk.
Koronavīrusa jaunais paveids, kas vispirms tika konstatēts Lielbritānijā, bet tagad jau nonācis daudzās citās valstīs, ir par 64% nāvējošāks nekā iepriekšējie šī vīrusa paveidi, konstatēts vakar publicētā pētījumā, kas apstiprina iepriekš ieteikumos Lielbritānijas valdībai pausto. Pētījumā konstatēts, ka mirstības līmenis cilvēku vidū, kas inficējušies ar vīrusa sākotnējo paveidu, bijis 2,5 nāves gadījumi uz tūkstoš cilvēku, bet, ja inficēšanās notikusi ar britu paveidu, tie bija 4,1 gadījumi uz tūkstoš cilvēku.
Lielāks uzsvars uz attālināto darbu. Tas ir viens no rīkiem, ar kādiem valdība plāno ierobežot Covid-19 izplatību, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošanas uzņēmumiem. No tā savukārt izriet, ka bērnudārzus paredzēts nodrošināt tiem vecākiem, kuri attālināti strādāt nevar. Un tas skartu ļoti lielu skaitu Latvijas ģimeņu. Valdības sēdē skatītais priekšlikums skan: bērnudārza nodrošināšana vecākiem, kas nevar strādāt attālināti. Šāda lēmuma mērķis ir samazināt bērnu skaitu bērnudārzos.
Trīs Latvijas farmaceitiskie uzņēmumi – AS "Olainfarm", AS "Grindeks" un SIA "Pharmidea" – ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu pret Covid-19 ražošanai. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un "Pharmidea" līdzīpašnieks Vitālijs Skrīvelisnorāda, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ ir sabremzēta Latvijas tautsaimniecība, kas gan darīts, lai nepārslogotu slimnīcas. Pēc viņa paustā, ražošanas un sapildīšanas līniju izbūve, kā arī kontroles laboratorijas izveide varētu izmaksāt 62–68 miljonus eiro. Tāpat līdzekļi – aptuveni 15 miljoni pirmajā gadā, kā arī 12 miljoni katrā nākamajā – nepieciešami vakcīnu ražošanas tehnoloģijas iegādei. Pēc Skrīveļa sacītā, ieceres finansēšanai varētu izmantot publiskās un privātās partnerības modeli.
Turpinām ziņas
Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta kritums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat koriģētie dati. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 1,8%. Straujākais ekonomikas kritums ceturtajā ceturksnī fiksēts Spānijā (–9,1%), Grieķijā (–7,9%) un Horvātijā. Vismazākais kritums bijis Lietuvā (–1%), bet Igaunijā IKP sarucis par 1,9%. ES vidēji IKP ceturtajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pirms gada, samazinājies par 4,6%, bet eirozonā – par 4,9%.
Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi priekšlikumu par virzību uz «nesamērīgi augstās» valsts nodevas samazināšanu par konkrētu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumu reģistrāciju zemesgrāmatā. Priekšlikumā paredzēts noteikt valsts nodevu 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības par nostiprināšanu zemesgrāmatā. Pparedz, ka šiem Ministru kabineta grozījumiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam. Par šo priekšlikumu vēl būs jābalso Saeimai.
Un vēl
Lielbritānijā uz ceļa nokritis rets meteorīts, kas var saturēt nozīmīgu informāciju par dzīvību, vēsta CNN. Gandrīz 300 gramus meteorīta no mazās Glosteršīras pilsētas Vinčkombas savākuši zinātnieki, kuri sacīja, ka objekts veidojies no oglekļa hondrīta. Tas ir viens no primitīvākajiem un neskartākajiem materiāliem Saules sistēmā. Zināms, ka tas satur organiskus materiālus un aminoskābes. Londonas Dabas vēstures muzejs informē, ka nokritušā meteorīta fragmenti tika iegūti tik labā stāvoklī un tik ātri, ka tie pēc kvalitātes un daudzuma ir salīdzināmi ar klinšu paraugiem, kas atgriezti no kosmosa misijām. Meteorīti ir daudz vecāki nekā jebkura klints no Zemes. Pirms tie nokļūst uz Zemes tie parasti ceļo daudzus tūkstošus gadu pa kosmosu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Par Covid-19 vakcīnu nepiegādāšanu plāno pārtraukt līgumsaistības ar piegādātāju; pedagogi jūtas vīlušies, saņemot piemaksas; un Sinoptiķi brīdina par spēcīgu puteni.
Veselības ministrija pārtrauks līgumsaistības ar vakcīnu piegādātāju SIA "Oribalt", tādēļ ka trešdien Covid-19 vakcīnas netika piegādātas vairākos Latvijas vakcinācijas kabinetos. To šodien paziņojis veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministrs norādīja, ka atbildīgie dienesti šobrīd cenšas situāciju atrisināt un atrast jaunu loģistikas risinājumu vakcīnu piegādāšanai, lai vakcinācijas kabineti vakcīnas saņemtu pēc iespējas ātrāk. Pavļuts atzīmēja, ka nesaskata ministrijas un “Oribalt” sadarbības turpinājumu.
Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 638 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 11 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pēdējo 24 stundu laikā veikti 17 tūkstoši 483 izmeklējumi, kas ir līdz šim lielākais vienas diennakts laikā veiktais testu skaits. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3,6%. Savukārt 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem – 420,2.
NVD dati liecina, ka trešdien, 10. martā, pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši 2 tūkstoši 135 cilvēki, bet otro – 33.
Ekonomikas attīstībā Latvijai ir jātiecas uz “viedo reindustrializāciju”. Lai to īstenotu, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi jāsalāgo ar nacionālo industrializācijas politiku. Tā uzrunā Saeimai šodien sacīja premjers Krišjānis Kariņš. Viņš iesniedzis parlamentam ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto. Uzrunā Saeimai viņš norādīja uz nepieciešamību attīstīt ekonomiku, norādot, ka pašlaik Latvijā ir eksportspējīga industrija, un tā Covid-19 krīzes laikā “tur valsti”, kamēr ir daļēji slēgta tirdzniecība un ēdināšanas sektors.
Turpinām ziņas
Pedagogi jūtas vīlušies par Covid-19 piemaksas apmēru atalgojumam, jo gaidāmo 300 eiro vietā saņēma mazāku summu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība norāda, ka gada sākumā Ministru kabinets nolēma novirzīt 6,34 miljonus eiro vienreizējas piemaksas piešķiršanai pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem. Šīs piemaksas apmērs tika noteikts, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pedagogu arodbiedrība nosūtījusi valdības pārstāvjiem vēstuli, kurā lūdza papildus piešķirt finansējumu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Taču šis priekšlikums nav atbalstīts, tādējādi par aptuveni trešdaļu esot samazināts 300 eiro pabalsts.
Eiroparlaments prasa pārtraukt uzņēmumu nesodāmību par cilvēkiem un videi nodarīto kaitējumu un aizsācis darbu pie jauna Eiropas Savienības likuma, kas uzņēmumiem liktu risināt cilvēktiesību un vides jautājumus to ražošanas ķēdēs. Jaunajiem noteikumiem būtu arī jāgarantē piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem cietušajiem, kam uzņēmumi nodarījuši kaitējumu ar savu darbību. Komisija paziņojusi, ka jau šogad tā plāno iesniegt šāda tiesību akta priekšlikumu.
Un vēl
Sinoptiķi informē, ka šodien vakarā Latviju no rietumiem sasniegs nokrišņu zona – vakarā un naktī stiprs sniegputenis ir gaidāms Latvijas rietumu daļā, savukārt Latvijas austrumu daļā stipri putinās no nakts vidus līdz piektdienas pēcpusdienai. Brīžiem puteņa laikā redzamība pasliktināsies zem 500 metriem. Uz ceļiem veidosies sniega sanesumi. Valsts rietumos, sākot no nakts otrās puses, bet valsts austrumos dienā sniegs pakāpeniski pāries slapjā sniegā un lietū – uz ceļiem veidosies apledojums. Brīdinājums par puteni ir spēkā no ceturtdienas pulksten 18 līdz piektdienas 7 rītā. Putenis var kavēt transporta kustību uz ceļiem, kā arī gājēju pārvietošanos. Atsevišķos rajonos var tikt traucētas āra aktivitātes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Tiesībsarga amatā trešo reizi apstiprina Juri Jansonu; Ceturtā daļa mājsaimniecību savus izdevumus sedz ar grūtībām; un Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā pagrabstāvā atrasta laika kapsula
Liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 centru izveidei iezīmētas kopumā 20 pilsētas, liecina šodien valdības sēdei sagatavotā Veselības ministrijas prezentācija. Šo pilsētu vidū ir arī Jēkabpils, kur vakcinācijas centrs potenciāli atrastos sporta centrā. Šo lielā mēroga vakcinācijas centru kapacitāte svārstās starp 3 un 8 tūkstoši vakcinācijas epizodēm nedēļā. Līdztekus arī tiktu izveidoti vismaz astoņi mazāki vakcinācijas punkti ar tūkstoš vakcinācijas epizožu kapacitāti nedēļā. Šie punkti, pēc pašreizējiem ministrijas plāniem, atrastos arī Madonā un Aizkrauklē. Savukārt galvaspilsētā plānots izveidot divus liela mēroga vakcinācijas centrus, kas katrs spētu nodrošināt 20 tūkstoši vakcinācijas epizožu nedēļā.
Saeima ceturtdien tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu. Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi. Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība un partija "Saskaņa".
Iekšējās drošības birojs izbeidzis kriminālprocesu pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu par valsts amatpersonas bezdarbību. Kriminālprocess izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Turpinām ziņas
Pagājušajā gadā 27,2% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, kad šādas grūtības bija 28,6% mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Visoptimistiskāk savas finansiālās iespējas vērtēja Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības. Lielākā daļa mājsaimniecību Vidzemē un Kurzemē norādīja, ka izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli. Tikmēr Zemgalē un Latgalē aptuveni trešdaļa mājsaimniecību pesimistiski vērtē savas iespējas segt ikdienas izdevumus – attiecīgi 35,1% un 32% mājsaimniecību atzina, ka tas sagādā grūtības vai lielas grūtības.
Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos. Strīdā par “Rīgas piena kombinātam” jeb “Food Union” grupa piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas, pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.
Un vēl
Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Rīgā, veicot pagrabstāva izbūvi, atrasta kapsula, kas satur vairākas 19. gs. vēstures liecības – rakstiskus vēstījumus un laikrakstu. Kapsulas saturs nodots Latvijas Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei izvērtēšanai. Sadarbībā ar ekspertiem tiks pieņemts lēmums par tālāko rīcību. Kapsulas iemūrēšana visticamāk notikusi vēsturiskās teātra ēkas būvniecības gaitā 19. gs. beigās, kas savulaik celta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams.