Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 13.aprīlī
- 13 aprilis 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā atkal vērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums; Krāslavietis sasniedzis neoficiālu Latvijas rekordu; un Ūdens Latvijas upēs pamazām kļūst siltāks.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik mēnesī izmaksā vakcinācijas centri? VUGD pateicas kaimiņiem, kas Jēkabpilī izglāba cilvēku no degošas mājas; un Kad šogad augstskolas reģistrēs studētgribētājus?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Covid-19 pandēmija iezīmējusi plaisu starp darbinieku izglītību un darba tirgus prasībām; Jēkabpils 2.vidusskolā konstatēta saslimšana ar Covid-19; un Anglijā nezināmi ļaundari no dārza nozaguši pasaulē lielāko trusi
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā atkal vērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums; Krāslavietis sasniedzis neoficiālu Latvijas rekordu; un Ūdens Latvijas upēs pamazām kļūst siltāks.
Šobrīd Latvijā atkal vērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums - ja iepriekš šis rādītājs saruka, tad pagājušajā nedēļā šis rādītājs pieauga par 7,1%, liecina pēdējie Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par pagājušo nedēļu. Turpinot monitorēt saslimstības rādītājus, secināts, ka jaunatklāto gadījumu skaits aizvadītās nedēļas laikā pieaudzis līdz 3 tūkstoši 503 inficētajiem, kamēr vēl pirms septiņām dienām šis rādītājs bija 3 tūkstoši 272 jeb vidēji 513 jauni gadījumi dienā.
Nemainīgs un tendenci saglabājošs ir Covid-19 stacionēto slimnieku rādītājs - septiņu dienu laikā šis skaits samazinājies par 0,2%, savukārt slimnīcās nokļuva vidēji 61 cilvēks dienā, bet pirms septiņām dienām - 62.
Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka saslimstības pieaugums ir vērojams Vidzemes reģionā. Vienlaikus turpina saglabāties saslimstības pieaugums vecuma grupās no 10 līdz 19 gadiem un no 20 līdz 29 gadiem, tomēr pārējās vecuma grupas, analizējot rādītājus pa divām nedēļām, kopumā redzams samazinājums. Skatoties konkrētāk bērnu vecuma grupas, pieaugums vērojams vecuma grupās no 6 līdz 9 gadiem un no 15 līdz 19 gadiem.
Reizē arī strauji pieaudzis Covid-19 reproduktivitātes koeficents, kas šobrīd ir 1,18, kas vēl nedēļu iepriekš bija 0,83. Tas nozīmē, ka teorētiski 100 sasirgušo patlaban inficē 118 cilvēkus, un šis rādītājs kopumā liecina par Covid-19 izplatības pieaugumu.
Sanktpēterburgā pirmdien plašs ugunsgrēks izcēlās vēsturiskas fabrikas ēkā, bojā gājis ugunsdzēsējs. Krievijas otrajā lielākajā pilsētā vēsturiskās fabrikas "Ņevskaja manufaktura" ēkā liesmas bija pārņēmušas vairākus stāvus. Dzēšanas darbos tika iesaistīti 350 cilvēki un 70 tehnikas vienības, tajā skaitā helikopteri. Evakuēt nācies vairākus desmitus cilvēku. Milzīgā fabrika pirms 180 gadiem dibināta kā auduma manufaktūra, padomju laikā – nacionalizēta, bet 90. gados – privatizēta. Pēdējo gadu laikā daļā ēkas turpinājās auduma ražošana, daļa tika izīrēta birojiem, bet daļa pamesta novārtā.
Baidoties no vēl viena Covid-19 uzliesmojuma viļņa, 72% Japānas iedzīvotāju atklājuši, ka vēlas, lai Tokijas olimpiskās spēles tiktu pārceltas vai atceltas pavisam, liecina "Kyodo News" veiktā aptauja. Aptaujas rezultāti liecina, ka 39,2% respondentu vēlas, lai olimpiskās spēles tiktu atceltas pavisam, taču 32,8% cer, ka četrgades vērienīgākais sporta pasākums tiks pārcelts vēlreiz. Tikai 24% aptaujāto neiebilstu olimpisko un paraolimpisko spēļu norisei šajā vasarā. Savukārt lielais vairums jeb 92,6% bažījas, ka olimpisko spēļu dēļ Japānā atkal varētu pieaugt ar Covid-19 inficēto skaits.
Turpinām ziņas
Daivinga instruktors Sergejs Šuļga no Krāslavas sasniedzis jaunu neoficiālu Latvijas rekordu – Sarkanajā jūrā Dahabā, Ēģiptē, viņš nolaidies 201 metra dziļumā. Kā atzīst Daivinga instruktoru profesionālās asociācijas pārstāvji, līdz šim neviens no Latvijas nirējiem tik dziļi nebija ieniris. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2007. gadā un bija 186 metri. Latvijā nav tādas daivinga organizācijas, kas varētu fiksēt šo rekordu, tāpēc tas paliek neoficiālā līmenī
Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, Latvijas Riteņbraukšanas federācija atcēlusi visas sacensības, kas plānotas līdz 1.jūnijam. Riteņbraukšanas federācijas lēmums paredz, ka vismaz līdz 1.jūnijam nedrīkstēs notikt klātienes sacensības šosejas riteņbraukšanā, kā arī BMX un kalnu riteņbraukšanā. Tāpat nebūs ļauts rīkot treniņsacensības.
Un vēl
Gaisa temperatūra pirmdien Latgalē sasniedza +19 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Vissiltākais pirmdien pulksten 17 bija Daugavpilī, kur gaisa temperatūra sasniedza +19 grādus. Savukārt +18 grādu atzīmi gaisa temperatūra pārsniedza Jēkabpilī, tā fiksēta Zīlānu meteostacijā, kā arī Gulbenē un Skrīveros. Arī citviet Latvijas austrumos un centrālajā daļā bijis ļoti silts. Jau ziņots, ka no šodienas Latvijā kļūs krietni vēsāks un dažviet iespējams arī sniegs. Nākamais siltuma periods Latvijā gaidāms nedēļas nogalē.
Ūdens Latvijas upēs pamazām kļūst siltāks, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Pirmdien Latgales upēs ūdens temperatūra bija +4...+7 grādi, Vidzemes upēs ūdens temperatūra bija +4...+6 grādi, Zemgales upēs +6...+7 grādi un Kurzemes upēs ūdens temperatūra bija +5...+6 grādi. Savukārt ezeros ūdens temperatūra bija +3...+5 grādi, bet Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastē ūdens temperatūra bija +3...+6 grādi.
Sinoptiķi informē, ka aizvadītajās brīvdienās ūdens līmenis Latvijas upēs pārsvarā pazeminājās, vietām svārstījās vai paaugstinājās. Pirmdien ūdens līmenis Daugavā no Veļižas līdz Jēkabpilij pazeminājās par četriem līdz 26 centimetriem, Daugavas baseina upēs ūdens līmenis pazeminājās par vienu līdz 23 centimetriem. Daugavā aprīļa pirmās dekādes beigās novērots palu augstākais ūdens līmenis - iestājās palu maksimums. Ūdens līmeņa atzīmes aprīlī Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij pārsniedza martā ledus iešanas laikā novērotās. Pie Piedrujas ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni trīs metriem kopš 27.marta, bet Krāslavas - Jēkabpils posmā ūdens līmeņa kāpums bija mazāks. Tuvākajās dienās ūdens līmenis pārsvarā pazemināsies, prognozē sinoptiķi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik mēnesī izmaksā vakcinācijas centri? VUGD pateicas kaimiņiem, kas Jēkabpilī izglāba cilvēku no degošas mājas; un Kad šogad augstskolas reģistrēs studētgribētājus?
Patlaban Latvijā ir 48 tūkstoši 917 vakcinācijā esošu jeb vēl neizlietotu vakcīnu pret Covid-19 devu, kamēr vēl 21 tūkstotis 918 devas ir rezervētas otrajai potei, liecina Veselības ministrijas uz valdības sēdi sagatavotā prezentācija. Visvairāk jeb kopumā 23 tūkstoši 548 devu no šīm patlaban neizlietotajām vakcīnām ir tieši "AstraZeneca", savukārt vēl 8 tūkstoši 414 ir no ražotāja "Moderna". Atlikušās 16 tūkstoši 955 devas ir no ražotāja "Pfizer"/"BioNTech". Pēc prezentācijā paustā, aprīlī piegāžu apjomi aizvien stagnēs.
Lai gan masu vakcinācijas centri līdz šim ir strādājuši vien dažas dienas un daļa vispār vēl nav atvērusies, Veselības ministrija prasa valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 5,5 miljonus eiro šo centru izveides un uzturēšanas izmaksām. Ar šo summu plānots iztikt līdz 30. augustam. Ik mēnesi centru uzturēšana prasa no valsts 1,1 miljonu eiro.
Visdārgākā īre par nesen kā izveidoto masu vakcinācijas centru ir “ATTA centrā” Krasta ielā - 59 tūkstoši eiro mēnesī. Viszemākie izdevumi- aptuveni 15 tūkstoši eiro mēnesī - plānoti centros, kas iekārtoti vai vēl tikai tiks iekārtoti mazajās reģionu pilsētās un novadu centros. Jēkabpils vakcinācijas centra izmaksas mēnesī ir 25 tūkstoši 17 eiro jeb 2,08 eiro uz vienu vakcinējamo.
Ministru kabinets sēdē šodien akceptēja Satiksmes ministrijas virzītos likuma "Par ostām" grozījumus, kas paredz reformēt Latvijas lielāko ostu pārvaldību. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā. Tas paredz Latvijas lielo ostu pārvaldes pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām. Plānots, ka Rīgas un Ventspils ostas jaunā juridiskā struktūrā kā valsts kapitālsabiedrības varētu sākt darboties no nākamā gada vidus. Savukārt Liepājas ostas speciālajā ekonomiskajā zonā reforma plānota no 2035. gada.
Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ar autobusiem Autotransporta direkcija ir noslēgusi līgumu ar uzvarētāju lotē “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” – SIA “Tukuma auto”. Līgums stāsies spēkā no 2022. gada 1. jūlija un būs spēkā ar uzvarētājiem būs spēkā 10 gadus. Jau ziņots, ka līdz šim šajā lotē maršrutus apkalpo Jēkabpils autobusu parks. Lotes zaudējums ievērojami samazina uzņēmuma darbības apjomus, tāpēc SIA Jēkabpils autobusu parka vadība turpina cīņu par iespēju strādāt. Patlaban tiek gatavoti dokumenti, lai tiesā apstrīdētu konkursa rezultātus. Tiesā tos iesniegt SIA Jēkabpils autobusu parks plāno līdz 30.aprīlim.
Turpinām ziņas
Vakar ap pusčetriem pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji saņēma informāciju, ka Jēkabpilī vienstāva dzīvojamā mājā ir izcēlies ugunsgrēks. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās kaimiņi no degošās ēkas bija izglābuši vienu cilvēku. Ugunsgrēkā dega ēkas starpstāvu pārsegums 70 m2 un piebūve 8 m2 platībā. Ugunsdzēsēji glābēji izsaka pateicību kaimiņiem par drosmīgo rīcību, kuras rezultātā iespējams tika izglābta cilvēka dzīvība.
Arī pagājušajā diennaktī Jēkabpilī turpinājās kūlas ugunsgrēki un dienas laikā pilsētā dzēsti seši vairāk kā 43 hektāru platībā. Ugunsgrēki Jēkabpilī dzēsti - Nomales ielā, kur dega kūla un niedres 35 hektāru platībā; Slimnīcas ielā, kur kūla dega 5 hektāru un sadzīves atkritumi 108 m2 platībā; Aizupes ielā, kur dega kūla 2 hektāru platībā; Oļu ielā, kur dega kūla 1,5 hektāru platībā.
Tāpat arī ugunsdzēsēji glābēji saukti uz Salas novada Salas pagastu, ku dega kūla 1 hektāra platībā un meža zemsedze 5000 m2 platībā.
Un vēl
Lai nodrošinātu vienādas iespējas uzsākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, augstskolas un koledžas topošo studentu reģistrāciju varēs sākt no 1. jūlija. To paredz izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi, kas šodien apstiprināti valdībā. Tos reflektantus, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un nepretendē uz studijām valsts finansētās studiju vietās vai studiju programmās ar ierobežotu studējošo skaitu, augstskolas un koledžas varēs sākt reģistrēt un uzņemt jau no 19. aprīļa.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Covid-19 pandēmija iezīmējusi plaisu starp darbinieku izglītību un darba tirgus prasībām; Jēkabpils 2.vidusskolā konstatēta saslimšana ar Covid-19; un Anglijā nezināmi ļaundari no dārza nozaguši pasaulē lielāko trusi
Darba tirgus Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ ir būtiski mainījies. Vairākas nozares apturējušas darbu, bet citas pielāgojušās un pat attīstās, tomēr krīzes laikā iezīmējas plaisa starp darbinieku izglītību un darba tirgus prasībām. Latvijā darba tirgū ir īpašs pieprasījums pēc dažādām eksaktajām zināšanām un digitālajām prasmēm, ko skolās nepietiekami apgūst. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norāda secina, ka latvijas izglītības sistēma bieži vien netiek līdzi darba tirgus pieprasījumam, jo nozarē ir lēna birokrātija, piemēram, nepieciešams ilgs laiks dažādu licenču apstiprināšanai. Tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomika šī gada 3. ceturksnī sāks atkopties no pandēmijas radītās krīzes. Tikmēr reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija 8,2 procenti.
Daugavpilī iedzīvotājiem pašlaik būs iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19. Pašvaldība saziņā ar Veselības ministriju un Vakcinēšanas projekta biroju ir panākusi, ka uz pilsētu tiek piegādātas dažādas vakcīnas. Šonedēļ, sākot pedagogu vakcinēšanu, ir iespējams izvēlēties "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. No 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro, bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro mēnesī. Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils 2.vidusskolas 4.klases skolēnam konstatēta saslimšana ar Covid-19. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils Izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis sacīja, ka saslimšana skolēnam konstatēta nejauši pagājušās nedēļas nogalē. Piektdien skolēns ārpus skolas brīvajā laikā atpūšoties pie radžu ūdenskrātuves guvis traumu un nonācis Jēkabpils slimnīcā, kur pirms uzņemšanas tiek veikts tests uz Covid-19 un atklājies, ka skolēns ir slims ar koronavīrusu. Pēc šī gadījuma skolā veikti Covid-19 testi visiem, kas bijuši ar šo skolēnu saskarē un pirmdien vairākiem atkārtoti testi, tie visi bijuši negatīvi un citos gadījumos nav apstiprinājusies saslimšana ar Covid-19. No pirmdienas klase, kurā mācījās saslimušais skolēns ir karantīnā, pārējām klasēm klātienes mācības turpinās.
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un ieilgušo problēmjautājumu, kas saistīts ar suņu ekskrementiem, Jēkabpils pilsētas teritoriju apsaimniekotājs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” ir uzstādījis 10 specializētus konteinerus dažādos populārākajos pastaigu maršrutos un teritorijās. Specializētie koši dzeltenie konteineri paredzēti suņu izkārnījumu izmešanai. Tie aprīkoti ar maisiņiem, gadījumam, ja suņa saimnieks aizmirsis pastaigas laikā paņemt līdzi savu maisiņu. Konteineri izvietoti Jēkabpilī, Draudzības aleja 8; Mežaparkā, pie gājēju celiņa no Neretas ielas puses;
Mežaparkā, aiz bērnu laukuma iepretim Radžu ūdenskrātuvei un pie sporta laukumiem; Pils parkā pie taciņas un netālu no strūklakas; trīs vietās Dolomīta ielā un Viestura ielas daudzdzīvokļu māju iekšpagalmā.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības Būvniecības nodaļa informē, ka pārbūves darbi Brīvības ielas posmā no Blaumaņa ielas norit saskaņā ar grafiku. Objektā ir uzsākta siltumtrases izbūve un turpinās inženiertīklu izbūve - lietus kanalizācija, ūdensvads, elektrības un vājstrāvas izbūve. Pazemes komunikācijas izbūvētas līdz Linarda Laicēna ielai, savukārt ceļa seguma nesošā šķembu kārta ir izbūvēta līdz Brīvības ielai 258. Darbus veic SIA “Ošukalns”.
Un vēl
Lielbritānijas policija izmeklē kādu neparastu zādzību: nedēļas nogalē nezināmi ļaundari no dārza nozaguši milzīgu trusi, kurš ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā lielākais trusis pasaulē. 2010. gadā, kad trusis Dariuss tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā, viņa garums bija 129 centimetri. Truša saimniece Anete Edvardsa izsludinājusi 1000 mārciņu jeb tūkstoš 156 eiro atlīdzību par sava mīluļa atrašanu.