Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 14.jūnijā
- 14 junijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien visā Latvijā pieminēs 1941.gada deportāciju 80.gadadienu; Latvijā pieaug vidējā alga; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents nosoda Padomju Savienības pastrādātā nozieguma mērogu pret mūsu tautu; Salas novadā ugunsgrēkā cietis cilvēks; un Zināms Latvijas šlāgeraptaujas uzvarētājs.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Baidens tiekas ar Baltijas valstu līderiem; Saslimstība ar Covid-19 Latvijā turpina samazināties; un Meža īpašniekus aicina ziņot par egļu audzēm bīstamajiem mizgraužiem.
Radio1 ziņās klausieties: Šodien visā Latvijā pieminēs 1941.gada deportāciju 80.gadadienu; Latvijā pieaug vidējā alga; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Šodien aprit 80 gadu kopš dienas, kad Igauniju, Latviju un Lietuvu okupējušais padomju karaspēks īstenoja masu deportācijas. Desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, starp kuriem bija arī vecāki cilvēki un bērni, tika izrauti no savām mājām un iesēdināti lopu vagonos, kas tos aizveda uz Sibīriju. Daudzi gāja bojā. Daži atgriezās ar salauztiem likteņiem. Deportāciju vilnis ar to nebeidzās. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šādi likteņstāsti sastopami gandrīz katrā ģimenē.
Šodien mēs ar klusuma brīdi pieminam upurus. Taču mēs nedrīkstam tikai klusēt. 14. jūnija deportācijas nenotika bez iemesla. Tās notika tādēļ, ka Eiropa tika sadalīta starp diviem noziedzīgiem režīmiem - nacistisko Vāciju un padomju komunistisko režīmu, kas bija savā starpā noslēguši slepenu paktu. Abi režīmi, ignorējot jebkādu suverenitāti, cilvēktiesības un tiesiskumu, sēja neaprakstāmas bēdas un ciešanas. Mēs joprojām turpinām izjust padomju okupācijas sekas, lai gan kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau 30 gadu.
Pieminot deportāciju upurus šodien no pulksten 11 pasākumā ar nosaukumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” vienlaikus visā Latvijā tiks lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas. Pirms represēto vārdu lasīšanas, pulksten 10.50 plānota Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.
Jēkabpilī vārdu lasīšana notiks Jēkabpils Tautas namā. Šeit kopumā tiks lasīti 106 cilvēku vārdi. Pasākumu būs iespējams vērot Jēkabpils Kultūras pārvaldes un Jēkabpils pašvaldības Facebook lapās.
Pieminot 80. gadadienu kopš Latvijas iedzīvotāju pirmās deportācijas, Latvijas Nacionālais arhīvs atklājis virtuālu izstādi par 1941. gada 14. jūnija izsūtīšanu. Tā apskatāma arhīva mājaslapā. Izstāde stāsta par to, kāds bijis 1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos un kāds bija izsūtīto liktenis Sibīrijā.
Turpinām ziņas
Lielbritānijā, Kornvolā svētdien, 13. jūnijā, noslēdzās G7 valstu samits, to līderiem solot nabadzīgākajām pasaules valstīm ziedot vienu miljardu vakcīnu devu. Kopīgajā G7 līderu paziņojumā Krievija un Ķīna savukārt nosodītas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Krievija aicināta pārtraukt destabilizējošu rīcību un izbeigt represijas pret neatkarīgo pilsonisko sabiedrību un medijiem. Bet Ķīnu G7 līderi nosodīja par cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguriem un Honkongā. Atbildot uz G7 līderu paziņojumiem, Ķīna norādījusi ka laiki, kad "mazas" valstu grupas lēma pasaules likteņus, sen pagājuši.
Gada pirmajā ceturksnī, kad pandēmijas raisītās blaknes bija epicentrā, daudzi uzņēmumi aizvērti un strādājošie palikuši bez darba, izrādās, vidējā mēnešalga mūsu valstī ir augusi par gandrīz desmito daļu, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu. Tomēr uzreiz jāteic, ka tik straujš algu lēciens rožains izskatās visai teorētiski, lai gan daļai tiešām samaksa auga, turklāt kāpumu eksperti prognozē arī turpmāk. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto samaksa jeb alga pirms nodokļiem Latvijā bija 1207 eiro. Tas izklausās salīdzinoši maz, ja šo skaitli salīdzina ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju, kur vidējā darba samaksa ir ap tūkstoš 500 eiro mēnesī.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos kopumā Latvijā reģistrētajām 18 tūkstoši 827 lietotajām automašīnām 59,5% jeb 11 tūkstoši 278 spēkrati bija 11 līdz 29 gadus veci, liecina Auto asociācijas apkopotā informācija. Savukārt tikai 17 šogad reģistrētās automašīnas bija jaunākas par gadu. Šā gada piecos mēnešos pieaudzis reģistrēto automašīnu skaits, reģistrēts par 26,7% vairāk automašīnu nekā pērn attiecīgajā periodā.
Maskavā ir stājušies spēkā jaunie ierobežojumi Covid-19 apkarošanai. Daudzās iestādēs šī nedēļa ir pasludināta par brīvu. Savukārt privātajiem uzņēmumiem tiek ieteikts attālinātajam darbam norīkot vismaz 30% darbinieku. Ierobežojumu ieviešana ir nepieciešama, jo slimnīcās šobrīd strauji aug koronavīrusa pacientu skaits. Atšķirībā no daudzām Rietumeiropas valstīm, Krievijā ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi līdz šim ir bijuši salīdzinoši nelieli. Tomēr straujš saslimstības rādītāju pieaugums vairs neļāva Maskavas mēram Sergejam Sobjaņinam ignorēt notiekošo. Portāls "Meduza" ziņo, ka Maskavas slimnīcās pašlaik ārstējas tikpat liels Covid-19 slimnieku skaits, kā aizvadītā gada decembrī, un skaitļi turpina strauji pieaugt.
Un vēl
Tveice, kas Latvijā sāksies šīs nedēļas otrajā pusē, var saglabāties arī Jāņos, liecina sinoptiķu prognozes. Atbilstoši pašreizējām prognozēm šīs nedēļas nogalē gaiss sakarsīs līdz +27..+32 grādiem. Jāņu nedēļā iespējams vēsāks laiks, tomēr pastāv augsta varbūtība, ka saglabāsies tveicīgs vai vismaz silts laiks.
No nedēļas vidus laikapstākļus noteiks anticiklons, tādēļ laiks būs pārsvarā sauss un saulains. Atmosfēras spiedienam pazeminoties, Līgo svētkos palielināsies lietus un pērkona negaisa varbūtība.
Sagaidāms, ka pirmsjāņu karstuma vilnis atnesīs ne tikai šā gada pirmos +30 grādus, bet arī pirmās tropiskās naktis - siltākajās naktīs gaisa temperatūra vietām valstī nenoslīdēs zem +20 grādiem. Ilgtermiņa prognozes, kas maijā galvenokārt vēstīja par vēsu un mitru vasaru Latvijā, tagad liecina, ka visi trīs vasaras mēneši - jūnijs, jūlijs un augusts - varētu būt siltāki par normu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents nosoda Padomju Savienības pastrādātā nozieguma mērogu pret mūsu tautu; Salas novadā ugunsgrēkā cietis cilvēks; un Zināms Latvijas šlāgeraptaujas uzvarētājs.
Mēs nesam sevī gan savu priekšteču traģēdiju, gan viņu spēku, uzrunā virtuālajā atceres pasākumā "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām" sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atgādināja, ka pirms 80 gadiem vienā naktī vardarbīgi tika salauztas 15 tūkstoši 443 Latvijas valsts pilsoņu dzīves. Ar pilnu jaudu darbojās Padomju Savienības varmācīgais represiju mehānisms. Latvija bija okupēta un vairs nevarēja pildīt savu demokrātiskas valsts vissvarīgāko pienākumu – sargāt savu pilsoņu dzīvību un brīvību. Prezidents norādīja, ka Padomju Savienības pastrādātā nozieguma mērogu pret mūsu tautu un valsti raksturo deportēto cilvēku skaits. Bet, skanot katra izsūtītā cilvēka, katra bērna vārdam, mēs varam izprast 1941. gada traģēdijas dziļumu.
Neatbilstoša izvērtēšana, nožēlojami apstākļi internātos un vājas profesionālās izglītības iespējas – Valsts kontrole revīzijā atklājusi virkni nepilnību bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības nodrošināšanā. Revidentu vērtējumā, ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, lai bērns varētu saņemt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību, bērnam šajās “institucionalizētajās mājās” būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas. Pašlaik tas tiek nodrošināts tikai dažos no 12 revīzijas izlasē iekļautajiem izglītības iestāžu internātiem.
Aizvadītajā nedēļā vakcinācijas pret Covid-19 temps sarucis, sapotējot par piektdaļu iedzīvotāju mazāk nekā vēl pirms nedēļas, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie jaunākie dati. Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā kopumā vakcinēti vismaz 89 tūkstoši 607 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 25 tūkstoši 386 cilvēki, bet 56 tūkstoši 273 – vakcīnas otro devu. Vēl 7 tūkstoši 948 personas aizvadītajā nedēļā saņēmušas "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
Beļģijas galvaspilsētā Briselē šodien sākas NATO dalībvalstu līderu samits. Tajā piedalīsies arī mūsu valsts prezidents Egils Levits.
NATO interneta vietnē norādīts, ka šis ir kritisks brīdis aliansei un kolektīvajai drošībai. Ģeopolitiskās konkurences laikmetā sabiedrotie pastiprina savu darbību, reaģējot uz šodienas un rītdienas izaicinājumiem. Tie ir Krievijas agresīvās uzvedības modelis – terorisms, kiberuzbrukumi un destruktīvas tehnoloģijas, Ķīnas ietekmes pieaugums un klimata pārmaiņu ietekme uz drošību.
Turpinām ziņas
Vakar ap pusdivpadsmitiem naktī Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu Salas novadā, kur dega vienstāva dzīvojamā māja 170m2 platībā, turklāt ēkas jumts jau bija iebrucis. Pirms VUGD ierašanās no ēkas bija evakuējušies divi cilvēki, no kuriem viens bija cietis un tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās no liesmām nosargāt divas blakus esošas saimniecības ēkas. Ap pulksten četriem no rīta ugunsgrēks tika likvidēts.
VUGD atgādina, ka visos mājokļos – gan dzīvokļos, gan privātmājās obligāti ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, kas ar skaļu skaņas signālu brīdinās par izveidojušos sadūmojumu, dodot iespēju izglābties no piedūmotās vides! Privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu!
Sestdien pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Jēkabpils novada Ābeļu pagastu, kur dega siena ruļļi 160m2 platībā. Pusotras stundas laikā ugunsgrēks tika likvidēts.
Aizvadītajās trīs diennaktīs visā Latvijā VUGD saņēma 204 izsaukumus – 55 uz ugunsgrēku dzēšanu, no tiem divu meža ugunsgrēku dzēšanu, 99 uz glābšanas darbiem, bet 28 izsaukumi bija maldinājumi.
Un vēl
12. jūnijā Latvijas televīzijas tiešraidē tika noskaidrots dziesmu aptaujas “Latvijas sirdsdziesma” uzvarētājs. Apkopojot skatītāju balsojuma rezultātus, par uzvarētāju kļuva Mārtiņš Kanters, iepriekš zināms kā Ruskis, ar kori “Anima” un grupu “Auļi”, izpildot dziesmu “Valodiņa”. Par šo godu 2020./2021. gada sezonā cīnījās 15 dziesmas.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Baidens tiekas ar Baltijas valstu līderiem; Saslimstība ar Covid-19 Latvijā turpina samazināties; un Meža īpašniekus aicina ziņot par egļu audzēm bīstamajiem mizgraužiem.
ASV prezidents Džo Baidens šodien Briselē notiekošo NATO samitu uzsācis, kuluāros tiekoties ar Baltijas valstu līderiem. Sarunā ar NATO austrumu flanga valstu pārstāvjiem viņš apspriedis "Krievijas radītos draudus", Ķīnu un neseno gaisa pirātisma epizodi Baltkrievijā, apstiprinājis Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans.
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas jeb cenu kāpuma prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes. Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%. Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.
Finanšu ministrija aicinās valdību lemt par papildu 75 miljonu eiro novirzīšanu atbalsta pasākumiem nodokļu maksātājiem, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais miistrijas rīkojuma projekts. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam piešķirti 627,4 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu novirzīt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Plānots, ka par līdzekļu novirzīšanu Ministru kabinets lems otrdien, 15.jūnijā.
Apziņošanas sistēma uzņēmējiem par minimālo sociālo iemaksu veikšanu sagaidāma rudenī, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Dace Pelēkā. Viņa informēja par dienestu gatavību nodokļu izmaiņām no 1. jūlija, kad stāsies spēkā prasība darba devējam un pašnodarbinātajiem veikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 170 eiro par visiem darbiniekiem. Vienlaikus darba devēju un un uzņēmēju organizācijas turpina uzstāt, ka Covid-19 krīzes laikā šāda obligāto sociālo iemaksu sistēma būtu ieviešama pakāpeniski.
Turpinām ziņas
Latvijā turpina samazināties saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs, tāpat svētdien nav saņemtas ziņas par saslimušo nāvi. Kopumā aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 74 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pēdējās diennakts laikā ir samazinājies no 154,9 līdz 153,4 gadījumiem.
Līdz ar vasaras iestāšanos arvien aktīvāk norit būvniecības, lauksaimniecības un citi saimnieciskie darbi, kas palielina trešo personu izraisītu elektrotīkla bojājumu skaitu – ik dienu tiek reģistrēti vidēji divi šādi bojājumi. Sadales tīkls atgādina, ka, plānojot darbus elektrotīkla tuvumā, tie laikus ir jāsaskaņo ar Sadales tīklu interneta vietnē saskano.sadalestikls.lv, saņemot darbu veikšanas atļauju. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka darbu veicēji paši nevar novērtēt, vai veicamo darbu teritorijā neatrodas kabeļlīnijas.
Un vēl
Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu audzes un pievērst uzmanību, vai tajās nav savairojušies egļu astoņzobu mizgrauži. Ja kaitēkļi manīti, ziņot dienestam. Šis mizgrauzis ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā, un kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus. Šis pavasaris bija salīdzinoši auksts un lietains un nebija labvēlīgs egļu astoņzobu mizgraužiem, tāpēc patlaban vēl nekur nav aktīva šī kaitēkļa lidošana. Tomēr nav iespējams prognozēt mizgrauža savairošanās intensitāti, kas ir tieši atkarīga no laikapstākļiem.