Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 17.septembrī
- 17 septembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Neapliekamo minimumu plāno palielināt līdz 400 eiro; Plāno, ka turpmāk mājdzīvniekus varēs reģistrēt tikai pie veterinārstiem; un Nākamnedēļ Jēkabpilī norisināsies Miķeļdienas gadatirgus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik daudz investīcijās piesaistījuši Latvijas jaunuzņēmumi? Dabas muzejs aicina uz ikgadējo sēņu izstādi; Un Kāds laiks gaidāms nākamnedēļ?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ir ceturtās zemākās skolotāju algas starp Eiropas ekonomiski attīstītajām valstīm; Militārās mācības Namejs norisināsies arī Kūkās, Mežārē un Vīpē; un Ko liecina jaunākie pētījumi par Latvijā dzīvojošo susuru populāciju?
Radio1 ziņās klausieties: Neapliekamo minimumu plāno palielināt līdz 400 eiro; Plāno, ka turpmāk mājdzīvniekus varēs reģistrēt tikai pie veterinārstiem; un Nākamnedēļ Jēkabpilī norisināsies Miķeļdienas gadatirgus.
Valdības partijas nākamā gada budžeta sarunās izteikušās par neapliekamā minimuma palielināšanu vismaz līdz 400 eiro, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija. Sarunas ar partiju pārstāvjiem liecina, ka, visticamāk, politiķi priekšlikumu atbalstīs. Tas nozīmē, ka mazo un vidējo algu saņēmējiem uz rokas nākamgad paliktu līdz 20 eiro vairāk. Izmaiņas neapliekamajā minimumā iecerēts apstiprināt jau oktobra vidū. Tas gan arī nozīmē, ka samazinātos pašvaldību ieņēmumi.
Kopš vasarā beidzot spēkā stājās ilgus gadus gaidītais, jaunais bērnu un pieaugušo ar invaliditāti asistentu darba apmaksas modelis, asistentam par vienu darbā pavadīto stundu maksā vairāk. Vecāki gan ir nepatīkami pārsteigti, ka līdz ar izmaiņām sarukušas iespējas tikt pie transporta izdevumu atmaksas. Labklājības ministrijā skaidro, no transporta izdevumu plašākas kompensēšanas atteikušies, jo to izmantojusi tikai neliela daļa asistentu jeb aptuveni tikai katrs desmitais. Pēc vecāku iebildumiem, pastāv iespēja, ka pie transporta plašākas apmaksas tomēr atgriezīsies. Pašlaik ministrijā rēķinot, cik tas varētu izmaksāt.
Itālijas valdība vakar nolēma, ka Covid-19 “zaļais sertifikāts” jeb apliecinājums, ka persona ir vakcinēta, pārslimojusi Covid-19 vai saņēmusi negatīvu nesen veikta testa rezultātu, ir obligāts visiem strādājošajiem. Saskaņā ar jauno likumu darbiniekiem, kuri darbā neuzrādīs sertifikātu, draud naudas sods no 600 līdz tūkstoš 500 eiro. Šādus darbiniekus varēs atstādināt no darba pienākumu veikšanas, nemaksājot viņiem algu, tomēr viņus nedrīkstēs atlaist. Sertifikāts jau pašlaik tiek pieprasīts ikvienam Itālijas iedzīvotājam, kurš vēlas ēst restorānos, doties uz kino un sporta stadioniem, braukt ar starppilsētu vilcieniem un autobusiem vai vietējiem reisiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzstājusies ar savu gada uzrunu par stāvokli ES. Amatpersona ierosinājusi blokā pieņemt tiesību aktu par vienotu kiberdrošības standartu ieviešanu ierīcēm, kas ir pieslēdzamas internetam. Eiropas Komisijas iniciatīva paredz ar piedāvāto tiesību aktu papildināt jau iepriekš apspriešanai iesniegtu projektu “Direktīvai par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā”. Šajā dokumentā savukārt ir runa par to, kā nodrošināt ES valstu svarīgāko piegādes ķēžu drošību.
Turpinām ziņas
Lai uzlabotu mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz vakar pirmajā lasījumā Saeimā atbalstītie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā. Likumprojekts paredz noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas dzīvnieku reģistra datubāzē. Savukārt pašvaldībai būs jānodrošina normatīvajos aktos par mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Salīdzinot dārzeņu ražību no hektāra pērn un šogad, kopējās šī gada provizoriskais ražas zudums varētu būt aptuveni 30%. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka ražas zudumu ietekmēja Latvijai neraksturīgie laikapstākļi. Precīzu ražas zudumu vēl nevar aprēķināt, jo lielākā daļa dārzeņu nav novākti no laukiem, taču kopumā tas varētu būt apmēram 30%. Krietni cietuši ir kartupeļi, jo lietainais pavasaris aizkavēja kartupeļu stādīšanu, arī burkānu, kāpostu un galda biešu raža prognozējama par trešdaļu mazāka nekā pērn. Līdz ar to šogad dārzeņi veikalos maksās vairāk nekā iepriekšējos gadus.
Un vēl
26. septembrī no pulksten 10 līdz 15 Jēkabpilī Krustpils saliņā norisināsies tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus. Notiks arī ķirbju izstāde, uz kuru ikviens var vest savu resnāko ķirbi. Kā ik gadu – mērīs un noskaidros mājsaimniecības, kurās prot izaudzēt varenākos oranžos rudens karaļus. Savukārt “Mazā Miķelīša lauku sētā” viesosies saimniecība “Karlīnas”, kas atvedīs un iepazīstinās ar visdažādākajiem mīļdzīvnieciņiem īpašā izstādē.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik daudz investīcijās piesaistījuši Latvijas jaunuzņēmumi? Dabas muzejs aicina uz ikgadējo sēņu izstādi; Un Kāds laiks gaidāms nākamnedēļ?
Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 533 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi. Saņemti ziņojumi par trim mirušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. Pēdējās 24 stundās veikti 35 tūkstoši 108 Covid-19 testi. Starp atklātajiem inficēšanās gadījumiem 426 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši, bet 107 bija vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 1,5%.
Arī Jēkabpilī un Jēkabpils novadā pieaug saslimstība ar Covid-19. Divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 247 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir ceturtais augstākais rādītājs starp Latvijas pašvaldībām. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā pieaugusi līdz 608,7 saslimušie, kas ir trešais augstākais rādītājs Latvijā.
Latvijā darbojas 320 jaunuzņēmumi jeb strauji augoši uzņēmumi. 2021. gads jaunuzņēmumiem bijis līdz šim veiksmīgākais 10 gadu laikā, jo tieši šogad izdevies piesaistīt vislielākās investīcijas. Astoņos mēnešos Latvijas jaunuzņēmumi investīcijās piesaistījuši 171 miljonu eiro. Šobrīd beidzas Eiropas Savienības struktūrfondu 7 gadu finansējums. Jaunuzņēmumi ar nepacietību gaida, kādas būs jaunās programmas. Inovācijas, zaļās tehnoloģijas, digitalizācija – tās ir jomas, kur jaunuzņēmumiem paveras plašs darba lauks.
Projektēs gājēju un velosipēdistu ceļus pie Valmieras, Jēkabpils, Liepājas, bet Ozoliņos Latgalē šogad jau varētu uzsākt būvdarbus. Latvijas Valsts ceļi izsludinājuši iepirkumu par būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību trim gājēju–velosipēdistu ceļiem Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Gājēju–velosipēdistu ceļš gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils posmā no Salas ciemata līdz Jēkabpilij stieptos četru kilometru garumā. Šī ceļa tuvumā atrodas Salas vidusskola un autobusa pietura Sala. Gada vidējā diennakts intensitāte ir 3 tūkstoši 109 transporta vienības.
Spānijai piederošo Palmas salu Kanāriju arhipelāgā apdraud vulkāna izvirdums. Vietējiem iedzīvotājiem jau dots rīkojums sagatavoties iespējamai evakuācijai. Kopš sestdienas vulkānu grēdā salas dienvidu daļā reģistrēti vairāk nekā 4 tūkstoši 200 pazemes grūdieni. Tie kļūst aizvien spēcīgāki, un to avots ir tuvu zemes virskārtai. Seismologi uzrauga situāciju, bet vietējās varas iestādes izsludinājušas otro augstāko trauksmes līmeni un iesaka dienviddaļas iedzīvotājiem sagatavot vieglu bagāžu, mobilos telefonus, svarīgus dokumentus un medikamentus iespējamai steidzamai evakuācijai.
Turpinām ziņas
Lai tie, kas jau šobrīd nevar sagaidīt zelta lapu sezonas iestāšanos, nepalaistu garām mirkli, Siguldā virs Gaujas senielejas, Siguldas Jaunās pils tornī, uzstādīta tiešsaistes kamera. Tā pieejama tīmekļa vietnē tourism.sigulda.lv. Savukārt Rudens zelta lapu sezonas atklāšana Siguldā norisināsies 25. septembri, kad būs iespēja apmeklēt dizaina tirgu, piedalīties dažādās spēlēs un aktivitātēs, nobaudīt street food ēdienu labāko restorānu izpildījumā, kā arī izdejoties kopā ar mūziku grupām “Čipsis un Dullais” un “Labvēlīgais tips”.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde „Sēņu dienas 2021” no 23. līdz 26. septembrim. Izstādes veidotāji katru dienu apmeklētājus sagaidīs ar jauniem eksponātiem un konsultācijas sniegs vadošie sēņu pētnieki. Līdzās Latvijas sēnēm, izstādē varēs aplūkot muzeja krājuma priekšmetus – dzīvniekus, kas ēd un neēd sēnes. Tāpat apmeklētājiem būs iespēja iepazīt muzeja vēstures līniju, kas tapa, sagaidot muzeja 175. jubileju aizvadītajā gadā, bet dienasgaismu ieraudzīs tikai tagad. Kā ierasts, apmeklētāji aicināti nest uz izstādi savus atradumus, jo tādējādi mikologu rokās var nonākt vērtīgi sēņu eksemplāri.
Un vēl
Brīvdienās pūtīs brāzmains vējš, atsevišķos rajonos līs, bet jaunnedēļ būs vēsāks un sausāks laiks, prognozē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas nogalē pastiprināsies austrumu, ziemeļaustrumu vējš, kas daudzviet arī būs brāzmains. Vietām, galvenokārt valsts dienvidos, gaidāms arī lietus. Gaiss iesils vien līdz +10…+15. Svētdien mākoņu būs vairāk un arī nokrišņi gaidāmi valsts austrumu daļā. Vējš iegriezīsies no ziemeļaustrumiem, ziemeļiem un būs brāzmains, pakāpeniski kļūs vēsāks laiks.
Jaunnedēļ, valstī ieplūstot vēsai gaisa masai, gaidāms auksts laiks - gaisa temperatūra diennakts gaišajās stundās nebūs augstāka par +10…+12 grādiem pēc Celsija. Darba nedēļas pirmajā pusē virs Latvijas atradīsies plašs anticiklons. Vējš pamazam sāks pierimt, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +3…+8 grādiem, vietām zāles virskārtā iespējama salna 0…-1 grāds, savukārt dienā maksimālā gaisa temperatūra būs ap +10 grādiem. Darba nedēļas otrajā pusē un turpmākajās dienās Latvijai pietuvosies plaša ciklona rietumu mala, kura atnesīs siltāku, bet lietaināku laiku.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ir ceturtās zemākās skolotāju algas starp Eiropas ekonomiski attīstītajām valstīm; Militārās mācības Namejs norisināsies arī Kūkās, Mežārē un Vīpē; un Ko liecina jaunākie pētījumi par Latvijā dzīvojošo susuru populāciju?
Latvijā augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šodien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā augustā bijusi 3,6%. Latvijā, tāpat kā Lietuvā, Čehijā un Spānijā, salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas augustā pieaugušas par 0,4%, bet Igaunijā - par 0,7%. Mēneša inflācija jeb cenu kāpums fiksēta 24 valstīs, bet mēneša deflācija jeb cenu pazemināšanās bijusi Grieķijā un Portugālē, kā arī Dānijā.
Būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas norāda darbaspēka iztrūkumu kā darbību ierobežojošu faktoru kopš 2020. gada beigām ir gandrīz divkāršojies, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Līdz ar darbaspēka novecošanās tendencēm un kopējā darbaspēka piedāvājuma samazināšanos, kopējais darbaspēka nepietiekamības līmenis būvniecības nozarē turpmākajos gados varētu jūtami pieaugt. Būtisku daļu no kopējā pieprasījuma būvniecības nozarē ieņems aizvietojošais darbaspēka pieprasījums. Tiek prognozēts, ka vakanču skaits, kas nākamajos gados varētu izveidoties būvniecības nozarē pārsniegs to līmeni, kāds bija vērojams 2018.-2019. gadā.
Latvijā ir ceturtās zemākās skolotāju faktiskās algas starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīm. Kā secina OECD, Latvijā skolotāju faktiskās algas ir atkarīgas no izglītības iestādes veida un izglītības programmas veida. Proti, pirmsskolas pakāpē vidējā gada faktiskā alga ir 17 tūkstoši 836 eiro, sākumskolā - 22 tūkstoši 875 eiro, pamatizglītības otrajā posmā 22 tūkstoši 563 eiro, bet vispārējā vidējā izglītības pakāpē 24 tūkstoši 703 eiro. Vidēji visās OECD valstīs skolotāju vidējās faktiskās algas pirmsskolas, sākumskolas, pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības iestādēs ir vismaz divas reizes augstākas.
Pašreizējā likumdošana neļauj elastīgi organizēt darbu cilvēkiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, šodien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš. Jautājums par nodarbinātības regulējuma sakārtošanu Covid-19 krīzē netiek risināts, jo Saeimā tika apturēts tā dēvētais obligātās vakcinēšanas likumprojekts.
Turpinām ziņas
No 18. līdz 26. septembrim Zemessardzes 3. Latgales brigāde militāro mācību “Namejs 2021” laikā īstenos lauka taktisko vingrinājumu, pārbaudot bataljonu spēju veikt uzdevumus konvencionālā apdraudējuma gadījumā. Vingrinājuma aktīvā fāze notiks no 25. līdz 26. septembrim daudzu Latgales, Vidzemes un Sēlijas pašvaldību teritorijās, uz iepriekš saskaņotiem zemes īpašumiem. Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljons militāro mācību “Namejs 2021” aktīvās fāzes laikā no 24. līdz 26. septembrim veiks mācību uzdevumus un pārvietosies pa valsts un pašvaldību ceļiem Jēkabpils novada Kūku, Mežāres un Vīpes pagastā. Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot militārās tehnikas, karavīru un zemessargu formas tērpos ar ieročiem pārvietošanos arī ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem.
Līvānu novada Sutru pagastā atklātas Gaismas bumbas. Projektu realizēja iedzīvotāju iniciatīvu grupa “Sutri VAR!”, bet finansiāli atbalstīja Līvānu novada pašvaldība. Šobrīd Sutru centrā ir ieklāts jauns asfalts stāvlaukumam, izveidots atpūtas soliņš un bērnu rotaļu laukumi, vasarā te ir krāšņas puķu dobes. Gaismas bumbas ir mūsdienīgs un īpaši ērts risinājums āra teritorijas dekorēšanai. Gaismekli var novietot tieši tur, kur vēlaties – jo iebūvētajām 3xAA baterijām ir pietiekami daudz enerģijas, lai nodrošinātu līdz pat 8 stundu apgaismojuma. Ir iespēja arī pastāvīgi izmantot lampu elektrotīklā. Gaismu bumbas var kontrolēt ar tālvadības pulti, kas ļauj izvēlēties: vēlamo gaismas krāsu un intensitāti, vēlamo krāsas maiņas ātrumu vai tvert konkrētu vēlamo krāsu.
Un vēl
Vairākus gadus monitorējot Latvijā dzīvojošo susuru populāciju, konstatēts, ka pērnais gads šo dzīvnieciņu izdzīvošanai bija sliktākais kopš 2015. gada, informēja Dabas aizsardzības pārvalde. Datus par 2021. gada sezonu eksperti vēl turpina ievākt, un pirmos secinājumus varēs veikt, kad tie būs apkopoti un izanalizēti. Latvijā ir sastopamas trīs susuru dzimtas sugas – meža susuris, lielais susuris un mazais jeb lazdu susuris. Tās visas ir iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.