Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 2.maijā
- 02 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Svētdien sākās cilvēku evakuācija no Mariupoles Azovstaļ, Lielajā talkā sakoptas tūkstoš 214 talkošanas vietas; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Svētdien sākās cilvēku evakuācija no Krievijas bruņoto spēku aplenktās Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ", mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš raksta, ka pirmā – aptuveni 100 cilvēku lielā grupa evakuēta. Tagad kopā ar ANO tiek strādāts pie pārējo iedzīvotāju evakuācijas no rūpnīcas.
Ukrainas Drošības dienests neitralizējis Krievijas sabotāžas un izlūkošanas grupu, kas plānojusi notriekt pasažieru lidmašīnu virs Krievijas vai Baltkrievijas un vainot tajā Ukrainu, vietnē "Telegram" svētdien paziņojis Ukrainas Drošības dienests. Lai īstenotu provokāciju, lidmašīnu bija plānots apšaudīt ar pretgaisa aizsardzības sistēmu "Stinger". Krievijas amatpersonas bija devušas rīkojumu saviem aģentiem šim nolūkam nozagt un kontrabandas ceļā ievest ārvalstīs ražotu "Stinger" sistēmu. Krievijas sabotāžas un izlūkošanas grupā darbojās divi cilvēki ar dubulto pilsonību u un viens līdzzinātājs, ko viņi savervējuši. Ukrainas Drošības dienests ir aizturējis visus grupas locekļus.
Karadarbības dēļ Ukrainas infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas Berdjanskā, Mariupolē, Hersonā un Skadovskā. Ostas slēgtas līdz brīdim, kad būs atgūta pilna kontrole pār tām, liecina Ukrainas valdības mājaslapā publiskotais paziņojums. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību.
Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ pieņems savu nostāju jautājumā par Eiropas Savienības digitālā Covid-19 sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu par vienu gadu. Jau ziņots, ka ES digitālais Covid-19 sertifikāts tika pieņemts 2021.gada jūnijā, lai uz 12 mēnešiem atvieglotu brīvu pārvietošanos Eiropā pandēmijas laikā. Šīs shēmas darbības termiņš beigsies šī gada 30.jūnijā.
Turpinām ziņas
Lielajā talkā šogad kopumā tika pieteiktas tūkstoš 214 talkas vietas, no tām 213 bija solo talkas, kas sevī ietver darbošanos divatā un ģimenes lokā. Pagājušajā gadā Lielās talkas mājaslapā tika reģistrētas tūkstoš 968 talkas vietas, kas bija otrais augstākais skaits kopš Lielās talkas pastāvēšanas. Vislielākais skaits pieteikto talku bija 2018.gadā, kad tika reģistrētas 2000 vietas.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rosinājusi mainīt kārtību, kādā tiek pārskatīta minimālā alga valstī. Savienība vēlas, lai tā tiktu pārskatīta katru gadu, jo tas ļautu minimālo darba samaksu pielīdzināt reālajām preču un pakalpojumu izmaksām. Darba devēji nenoliedz – sakārtot sistēmu, kādā tiek noteikta darba alga, vajadzētu, taču mehāniska tās celšana var radīt problēmas darbiniekiem, kuri saņem lielākas algas.
Šobrīd ir spēkā aizliegums svina saturošu munīciju izmantot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, taču to vajadzētu aizliegt pavisam, uzskata Latvijas Dabas fonda padome. Jau pirms vairākiem gadiem ornitologi vērsa uzmanību uz to, ka vajadzētu aizliegt svina munīcijas lietošanu medību laikā, jo ar svina skrotīm saindējas gan ūdens putni, tās noturot par barību, gan arī plēsīgie putni, kuri barojas ar kādu nomedītu dzīvnieku, kam kuņģī ir skrotis. Jautājums ir aktuāls un Dabas fonds meklē tam risinājumu.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā ieplūdīs vēsāks gaiss, bet nedēļas otrajā pusē kļūs siltāks un temperatūra vietām var sasniegt +20 grādus, liecina jaunākās "Global Forecast System" prognozes. Jau rītdien ar brāzmainu ziemeļrietumu vēju sāks ieplūst vēsāks gaiss, vietām īslaicīgi līs. Trešdienas saullēktā valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazemināsies līdz -1..-5 grādiem, vietām var krist 4.maija aukstuma rekords. Svētku dienā saule mīsies ar mākoņiem, dažviet iespējami īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra 4.maija pēcpusdienā paaugstināsies līdz +12 grādiem.
No ceturtdienas pakāpeniski kļūs siltāks, sestdien gaisa temperatūra vietām var sasniegt +20 grādus, daudzviet īslaicīgi līs un vietām dārdēs pērkons. Pašreizējās prognozes liecina, ka svētdien, 8.maijā, uz pāris dienām atkal kļūs vēsāks, bet pēc 10.maija gaisa temperatūra var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem. Visticamāk, nokrišņu būs maz.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis norāda, ka Krievija veic iznīcināšanas karu, Aprit 18 gadi, kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, un Pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas.
Mērķi, kādus Krievijas armija izvēlas Ukrainā, liecina, ka Krievijai šis ir iznīcināšanas karš, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš atzīmē, ka tas, ko Krievijas armija izvēlas par mērķiem, kārtējo reizi pierāda, ka karš pret Ukrainu ir iznīcināšanas karš. Svētdien doti triecieni lauksaimniecības uzņēmumu noliktavām, sagrauta noliktava ar graudiem, apšaudīta arī noliktava ar mēslojumu, turpinās triecieni dzīvojamajiem kvartāliem Harkivas apgabalā, Donbasā, sacīja Zelenskis svētdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.
Ukrainas ostās un uz kuģiem iestrēguši gandrīz 4,5 miljoni tonnu graudu, paziņojusi ANO Pasaules Pārtikas programma, brīdinot, ka karš Ukrainā nopietni ietekmē ANO iespējas piegādāt humāno palīdzību valstīm visā pasaulē.
Ukrainai ir laiks pāriet uz NATO standarta ieročiem, telefonsarunā ar ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Marku Miliju paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Ar amerikāņu kolēģi viņš pārrunājis Ukrainas Bruņoto spēku perspektīvo modeli. Ir acīmredzams, ka Ukrainai laiks atteikties no padomju ieročiem un tehnikas un pāriet uz NATO paraugiem.
Krievijas valdība atļāvusi ārzemēs dzīvojošajiem krieviem pensijas, kuru izmaksa nav iespējama sankciju dēļ, ieskaitīt Krievijā atvērtos kontos rubļos, atsaucoties uz Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina dekrētu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti". Saskaņā ar dekrētu, lai saņemtu maksājumus, ir nepieciešams rakstiski vai elektroniski iesniegt pieteikumu iestādēm, kas veic maksājumus, norādot tajā Krievijā atvērta konta rekvizītus. Dekrēts ir spēkā līdz šī gada 31. decembrim.
Turpinām ziņas
1.maijā apritēja 18 gadi, kopš Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Ārlietu ministrijā norāda, ka Latvijas pievienošanās ES ir viens no svarīgākajiem atjaunotās Latvijas ārpolitikas sasniegumiem un iezīmē būtisku brīdi Latvijas vēsturē. ES ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē, eiro ir otra lielākā pasaules valūta, tās pilsoņiem ir tiesības mācīties un strādāt jebkurā no tās dalībvalstīm. ES ir globāla līdere klimata pārmaiņu apkarošanā un attīstības palīdzības sniegšanā, veicinot demokrātijas, pamatbrīvību un tiesiskuma īstenošanu arī ārpus savām robežām.
No maija, līdz 1. oktobrim Latvijā aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kuram riepas ir aprīkotas ar radzēm. Noteikumi paredz, ka laika posmā no 1. decembra līdz 1. martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Savukārt no 1. maija līdz 1. oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kam ir riepas ar radzēm.
No maija, visā Latvijā atkal drīkst makšķerēt no laivām un sākas līdaku ķeršanas sezona. No maija katrs makšķernieks drīkst paturēt lomā piecas līdakas, kuru minimālais garums ir 50 centimetri. Beidzies saudzēšanas laiks arī alatām. Tāpat beidzas liegums makšķerēšanai vairākos kanālos un caurtecēs, kā arī, makšķerēšanai par ēsmu izmantojot ēsmas zivtiņas.
Un vēl
Svētdien svinīgi pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas piecās kategorijās. Kategorijā "Dzeja" balvu saņēma Inese Zandere par "Mantojumiem". Šajā kategorijā bija nominēta arī jēkabpiliete Ruta Štelmahere par krājumu "Kalps".
Kategorijā "Proza" uzvaras laurus plūca Svens Kuzmins par darbu "Dizažio". Par labāko tulkojumu balvu ieguva Arvis Viguls, kurš iztulkoja Arkādija Dragomoščenko "Elēģijas". Bērnu literatūras kategorijā uzvaras laurus plūca Lote Vilma Vītiņa ar darbu "Ūdenstornis". Savukārt par gada labāko debiju balvu saņēma Anna Belkovska ar darbu "Veranda".
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas elitārākās vienības Ukrainā piedzīvojušas ievērojamus zaudējumus; Apbalvojumu saņēmis Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils nodaļas priekšnieks; un Visā Latvijā sākas meža ugunsnedrošais periods
Dažas no Krievijas bruņoto spēku elitārākajām vienībām Ukrainā piedzīvojušas būtiskus zaudējumus, informē Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, kas publicējusi jaunāko izlūkošanas informāciju par Maskavas uzsākto karu kaimiņvalstī. Konflikta sākumā Krievija iesaistīja Ukrainā vairāk nekā 120 bataljonu taktiskās grupas, kas kopumā veido aptuveni 65 procentus no visa Maskavas rīcībā esošā sauszemes kaujas spēka, vēsta ministrija. Londona norāda, ka visticamāk, vairāk nekā ceturtā daļa no šīm vienībām tagad ir padarītas par kaujām nespējīgām.
Tāpat Lielbritānija ziņo, ka dažas no Krievijas elitārākajām vienībām, tostarp VDV Gaisa desanta spēki, ir cietušas vislielākos zaudējumus. Londona pieļauj, ka Krievijai būs vajadzīgi vairāki gadi, lai atjaunotu šos spēkus.
Ņemot vērā Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai un Krievijas bruņoto spēku karadarbību netālu no Moldovas robežas, kas rada šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina neceļot uz Piedņestras reģionu un tajā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest to. Tāpat ministrija lūdz ņemt vērā, ka Latvijai ir ierobežotas iespējas sniegt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Piedņestras reģionā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos, pavēstīja komisijas pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma Latvijas gāze lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas Gazprom.
Jau ziņots, ka Latvijas gāze vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai Nasdaq Riga.
Krievijas okupētajā Mariupoles daļā tiks uzstādīts piemineklis, kurā attēlota gados veca sieviete ar PSRS karogu rokās, pavēstīja okupantu izveidotās Mariupoles administrācijas pārstāvis Konstantīns Ivaščenko, izsakoties par ieceri Krievijas karaspēka sagrautajā Ukrainas pilsētā uzstādīt vienu no Kremļa propagandas pēdējā laikā iecienītākajiem tēliem.
Krievija pavēstījusi, ka varētu konfiscēt Krievijā bāzētu "nedraudzīgo" valstu aktīvus, tā Maskavai reaģējot uz ASV ierosinājumu pārdot krievu oligarhu aktīvus un ienākumus izmaksāt Ukrainai. Krievijas parlamenta apakšnama spīkers Vjačeslavs Volodins apsūdzējis "vairākas nedraudzīgas valstis - Lietuvu, Latviju, Poliju un pat ASV - par starptautisko noteikumu pārkāpumiem un pievēršanos zādzībām."
Turpinām ziņas
Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils reģionālās nodaļas priekšnieks apbalvots par ieguldījumu valsts iekšējās drošības stiprināšanā. Pagājušās nedēļas nogalē Iekšlietu ministrijā notika iekšlietu nozares amatpersonu apbalvošanas pasākums par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai – 4.maijam. Ar apbalvojumu “Personīgais šaujamierocis” apbalvots pulkvežleitnants Andrejs KANEĻSKIS, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils reģionālās nodaļas priekšnieks.
No šodienas Rīgā Uzvaras laukumā skatāma fotogrāfiju izstāde "Slava Ukrainai! Varoņiem slava!”. Izstādē līdz 15. maijam varēs redzēt Ukrainā notiekošā kara skaudro ikdienu. Uzvaras laukumā tiks izvietoti 16 četru plakņu stendi ar lielformāta fotogrāfijām un informāciju par karu Ukrainā. Visas fotogrāfijas ir rūpīgi atlasītas un iegādātas no starptautiskām ziņu aģentūrām Eiropā.
Pērnā gada septembrī reģionālajos autobusu pārvadājumos tika ieviesti komerciālie maršruti. Tas nozīmē, ka pārvadātāji no valsts vai pašvaldību budžeta dotācijas nesaņem, bet var paši noteikt biļešu cenas un konkurēt viens ar otru. Komercreisi tika uzsākti divos maršrutos: Rīga– Jēkabpils-Daugavpils un Rīga–Salaspils. Kompānija "Lux Express", kas pasažierus veda uz Daugavpili, zemo ienākumu dēļ nolēmusi no maija komercreisus neveikt. Vieta gan nepaliks tukša – reisu skaitu palielinās Daugavpils autobusu parks, kas arī līdz šim nodrošināja komercreisus maršrutā Rīga–Daugavpils.
Un vēl
Līdz ar siltāku un sausāku laiku visā Latvijas teritorijā no šodienas, 2. maija, sākas meža ugunsnedrošais periods. Iedzīvotājiem, uzturoties mežā, jāievēro ugunsdrošības prasības, kā ugunskuru kurināšana tikai tam īpaši ierīkotās vietās. Savukārt meža izstrādātājiem jāņem vērā, ka cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta ikreizēju rakstisku atļauju. Šogad Valsts meža dienests reģistrējis jau 83 meža ugunsgrēkus.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas bezpilota lidaparāti Melnajā jūrā nogremdējuši divus Krievijas patruļkuģus, Līdzšinējais priekšnieks Straume uzvar konkursā uz KNAB priekšnieka amatu; un Trešo gadu pēc kārtas aprīlis Latvijā bijis vēsāks par normu.
Ukrainas bezpilota lidaparāti Melnajā jūrā netālu no Čūsku salas nogremdējuši divus Krievijas patruļkuģus, šodien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija. Paziņojums papildināts ar graudainu melnbaltu videoierakstu, kurā no gaisa nofilmēta eksplozija uz neliela militāra kuģa. Ukrainas Bruņoto spēku galvenais komandieris Valērijs Zalužnijs norādījis, ka uzbrukumā izmantoti Turcijā ražotie bezpilota lidaparāti "Bayraktar".
Jau ziņots, ka Čūsku sala kļuvusi par Ukrainas pretošanās Krievijas iebrukumam simbolu pēc tam, kad kara pirmajās dienās pasauli pāršalca radiosakaru ieraksts, kurā Ukrainas karavīri pārliecinoši noraida Krievijas karakuģa prasību padoties.
Krievija nesteigies pabeigt karu Ukrainā līdz 9.maijam vai kādam citam datumam, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. "Mūsu militārpersonas mākslīgi nesasteigs savu rīcību, lai piemērotos kaut kādam datumam, arī Uzvaras dienai," sacīja Lavrovs intervijā Itālijas telekompānijai "Mediaset". 9.maijā Krievijā tiek atzīmēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, un daudzi politiķi un eksperti izteikuši pieņēmumu, ka propagandas nolūkos Kremlim līdz šim datumam vajadzīgi būtiski panākumi karā Ukrainā. Tomēr līdzšinējā karadarbības gaita liecina, ka Krievijas armija nozīmīgus panākumus gūt nespēj.
Ukraiņu kara bēgļi, kas atraduši patvērumu Viļņā, aizvadītajā nedēļas nogalē sarīkojuši pateicības talku, kuras laikā palīdzējuši sakopt divus reģionālos parkus pilsētas pievārtē, paziņojusi Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība. Akcijas rosinātāja Valentīna Oželeda norāda, ka sakopjot pilsētas parku vēlējušies pateikties Viļņas iedzīvotājiem par sirsnību, labestību, rūpēm, atbalstu, par sajūtu, ka Viļņā jūtas kā mājās.
Turpinām ziņas
Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu atkārtoti uzvarējis Jēkabs Straume. Viņu par uzvarētāju konkursa komisija atzinusi vienbalsīgi. Straume sāka vadīt KNAB 2017.gada jūnijā pēc uzvaras iepriekšējā šī amata konkursā. Pirms tam Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā; pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un izlūkošanas dienestu NATO institūcijās. Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.
Tuvojoties Latvijas Neatkarības atjaunošanas gada dienai, komponists un mūziķis jau ceturtajā paaudzē, Matīss Žilinskis, radījis dziesmu "Mana Latvija", kuras ieskaņošanā apvienojušies Latvijā iemīļoti mūziķi - Daumants Kalniņš, Ance Krauze, Intars Busulis, Raimonds Celms, ģitārists Ainars Virga, grupa "Pērkons", Saulkrastu koris "Anima" un citi. Dziesma ir kā vēstījums par to, kas latvietim ir dziļi sirdī. Dziesmas ideja radusies valsts svētku laikā novembrī.
Savukārt pēc nedēļas - pirmdien, 9.maijā, plkst.19 ikviens ir aicināts iesaistīties zibakcijā "#Ieelpobrīvību!", lai Eiropas dienā ar klusuma brīdi pieminētu Ukrainā kritušos iedzīvotājus un karavīrus, kā arī godinātu Ukrainas cīņu par brīvību. Kā informēja studentu korporācijas "Ventonia" Filistru biedrību savienības valdes loceklis Arnis Razminovičs, šajā stundā iedzīvotāji tiek aicināti atvērt logus un veltīt klusuma mirkli Ukrainai, atskaņojot Latvijas un Ukrainas himnu.
Un vēl
Šā gada aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,1 grāds zem normas, un vēss aprīlis piedzīvots jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija +5,0 grādi. 2021. un 2020.gadā tā bija attiecīgi +5,4 un +5,6 grādi, savukārt mēneša norma ir +6,1 grāds. Pēdējais siltais aprīlis bija 2019.gadā, kad mēneša vidējā temperatūra sasniedza +7,8 grādus. Šā gada aprīļa minimālā gaisa temperatūra bija -10,5 grādi mēneša pirmajā dienā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +19,0 grādi 20.aprīlī Daugavpilī un 21.aprīlī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39 milimetri jeb 109% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 75,5 milimetri - bija Madonā, savukārt vismazāk lija un sniga Mērsragā, kur nokrišņu summa bija 20,2 milimetri.