Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 10.maijā
- 10 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina neatkāpjas no nodoma sagraut Krimas tiltu, Pagājušajā nedēļā pazeminājušās elektroenerģijas cenas un Policija sodīs tos, kas 9.maiju atzīmēja ar salūtu.
Krimas tilts, kas savieno Krieviju ar tās okupēto un anektēto Ukrainas pussalu, noteikti tiks sagrauts, sola Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Viktors Andrusivs, norādot, ka "tas ir laika jautājums". Lai šo uzdevumu veiktu, Ukrainas karavīriem jau ir nepieciešamais bruņojums, tomēr viņiem ir "jāpievirzās krietni tuvāk Azovas jūras krastam", Ukrainas 24.kanālam sacīja amatpersona. Stratēģiski svarīgais gandrīz 19 kilometrus garais tilts tika nodots ekspluatācijā 2019.gadā.
Kopš kara sākuma Hersonu pametuši 45% iedzīvotāju, pavēstījis Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Hennadijs Lahuta. Hersona ir vienīgais Ukrainas apgabala centrs, kas nonācis Krievijas kontrolē 24.februārī sāktā kara gaitā.
Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija svētdien paziņos lēmumu par valsts potenciālo iestāšanos NATO, vakar žurnālistiem pavēstīja partijas ģenerālsekretārs Tūbiass Baudins. Parijas vadība lēmumu pieņems svētdien īpašā sanāksmē, sacīja partijas amatpersona, apstiprinot pieņēmumus, kas izskanējuši pēdējo dienu laikā.
Jau ziņots, ka Zviedrijā un Somijā intensīvas debates par pievienošanos NATO sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons vakar Eiropas Parlamentā sacīja, ka, "iespējams, paies vairākas desmitgades", līdz Ukraina varēs pievienoties Eiropas Savienībai. Atbilstoši pašreizējiem ES iestāšanās noteikumiem šis process Ukrainai varētu būt ilgs. Makrons savā runā aicināja uz ES struktūras maiņu un noteikumu atvieglošanu dalībai blokā.
Turpinām ziņas
Latvijā elektroenerģijas cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 3% - līdz 176,74 eiro par megavatstundu. Tāpat 176,74 eiro par megavatstundu cena bija arī Lietuvā, kur gan samazinājums, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, bija 13%. Igaunijā aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cena bija 148,83 eiro par megavatstundu, kas bija par 2% mazāk.
Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pamatizglītību nodrošināt tikai latviešu jeb valsts valodā. Tiek norādīts, ka mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, uzsverot, ka pāreja uz mācībām tikai latviski palīdzēs vienot Latvijas sabiedrību un nodrošinās ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, būt konkurētspējīgam darba tirgū, kā arī stiprinās Latvijas sabiedrības saliedētību ilgtermiņā.
Savukārt valdības koalīcijas partiju vairākums atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā, sākot no 2023./2024.mācību gada.
Sestdien, 14. maijā no plkst. 13.00 – 23.00 Jelgavas pilī norisināsies festivāls “Sajūti LLU”, kurā pēc ilgāka pārtraukuma būs unikāla iespēja viesoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, izzināt un sajust studentu galvaspilsētas piedāvātās iespējas un piedalīties virknē izzinošu un izklaidējošu aktivitāšu. Desmit stundu garumā LLU atvērs savas durvis gan studētgribētājiem, kuri plāno savu profesionālo karjeru, gan Muzeju nakts apmeklētājiem, kuri vēlēsies izbaudīt Jelgavas pils vēsturisko auru.
Un vēl
Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienā - 9. maijā - Latvijā bija spēkā pirothenikas izmantošanas aizliegums, bet Valsts policija ir konstatējusi, ka šis aizliegums tiek pārkāpts. Likumsargi brīdina, ka uguņotājiem piemēros sodu līdz 1400 eiro.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Lukašenko brīdinājis Latviju un Lietuvu neieviest sankcijas, Saeimas koalīcija vienojas apturēt Latvijas un Krievijas vienošanos par memoriālu neaizskaramību, un Latvija vēlas rīkot nākamā gada pasaules čempionātu hokejā.
ASV prezidents Džo Baidens parakstījis Lendlīzes likumu, kas ļaus paātrināt militārās tehnikas piegādes Ukrainai. Tas veidots pēc otrā pasaules kara laikmeta programmas parauga, kas palīdzēja Eiropai pretoties Ādolfam Hitleram. Baidens Ovālajā kabinetā norādīja, ka ASV atbalsta ukraiņu cīņu par savas valsts un demokrātijas aizstāvēšanu pret Putina brutālo karu. Amerika jau iztērējusi miljardiem dolāru militārajam atbalstam Ukrainai, bet padošanās agresijai izmaksāšot vēl vairāk.
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko pirmdien Uzvaras dienas svinībās pavēstīja, ka viņa vadītā valsts esot gatava izturēt Rietumu ieviestās sankcijas. Viņš arīdzan brīdināja kaimiņvalstis Lietuvu un Latviju, ka sankcijas pie tām atgriezīšoties kā bumerangs, ja Latvija un Lietuva mēģinās konfiscēt Baltkrievijas sanatorijas.
Ukrainas spēku rindās pie Harkivas, cīnoties pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku, dzīvību zaudējis Nīderlandes pilsonis Rons Vogerlārs, vēsta laikraksts "De Telegraaf". 55 gadus vecais Vogerlārs ir pirmais Nīderlandes pilsonis, kas kritis Krievijas-Ukrainas karā. Lēmumu doties karot Ukrainas pusē Vogerlārs pieņēmis uzreiz pēc kara sākuma.
Ukrainas parlamenta vicespīkeres Olenas Kondratjukas vizītē Latvijā un viņai tiekoties ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, izskanējusi iespēja par Latvijas uzņemšanos atjaunot Krievijas sāktajā karā nopostīto Bučas pilsētu. Puses runāja arī par jauno Māršala plānu Ukrainas nopostīto pilsētu un ciemu atjaunošanai. Latvija varētu uzņemties Bučas atjaunošanu, izskanēja sarunās.
Austrijā netālu no Vīnes vilcienam noskrienot no sliedēm, viens cilvēks gājis bojā un vairāk nekā desmit guvuši savainojumus, vēsta ziņu aģentūra APA. Negadījums noticis Minhendorfā, uz dienvidiem no Vīnes. Divi cilvēki guvuši smagus savainojumus, bet 11 cietušo savainojumi ir viegli. Vilcienam noskrienot no sliedēm, viens vagons apgāzies. Negadījuma iemesls pagaidām nav zināms.
Turpinām ziņas
Latvijā policija līdz pirmdienas plkst.23 saistībā ar 9.maiju kopumā aizturējusi 35 personas un sākusi 49 administratīvā pārkāpuma procesus.Visvairāk pārkāpuma procesi - 20 - sākti Rīgas reģionā, Latgalē tādu ir 19, bet Kurzemes un Zemgales reģionos - katrā pieci. Administratīvā pārkāpuma procesi lielākajā daļā gadījumu sākti par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošas simbolikas, pamatā Georga lentīšu, izmantošanu.
Pirmdienas pēcpusdienā pie Daugavpils domes atrasti Otrā pasaules kara lādiņi, ierakstā Facebook informē pilsētas mērs Andrejs Elksniņš. Kara lādiņi atrasti autostāvvietas būvdarbu laikā. Notikuma vieta tika ierobežota. "Gandrīz 80 gadu senās kara atskaņas," raksta Elksniņš, kurā ieraksts ""Facebook" plaši komentēts, arī kontekstā ar 9.maiju, kad Krievijā tiek svinēta Uzvaras diena.
Valdību veidojošās partijas vienojušās par atbalstu priekšlikumam apturēt Latvijas un Krievijas vienošanās pantu, kas regulē memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu, ar kuru paredzēts apturēt juridiskos šķēršļus Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai. Par to pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes preses konferencē stāstīja premjers Krišjānis Kariņš, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Saeimas deputāti Juris Pūce un Raivis Dzintars.
Un vēl
Latvija vēlas rīkot 2023. gada pasaules hokeja čempionātu, kura organizēšanu Starptautiskā Ledus hokeja federācija atņēma Krievijai. Šādu informāciju sarunā ar Latvijas Televīziju atklāja Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis. 2023. gada čempionātu Latvija varētu rīkot kopā ar Somiju (Tamperi), kur čempionāts risināsies arī šogad - no 13. līdz 29. maijam.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Vācijas un Francijas līderi aicina panākt karadarbības pārtraukšanu Ukrainā ; Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji saņem apbalvojumus ; un Šovakar grupa Citi zēni piedalīsies eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs un tikko uz otro pilnvaru termiņu pārvēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons kopīgi aicinājuši spert konkrētus soļus, lai panāktu uguns pārtraukšanu Ukrainā. Taču nav ticami, ka Kijiva varētu pieņemt "uzspiestu mieru" un piekrist ar tās suverenitāti un teritoriālo nedalāmību nesavienojamiem noteikumiem. Makrons un Šolcs norāda, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina runa tā dēvētās uzvaras dienas parādes laikā vēl neliecināja par Maskavas gatavību deeskalācijai.
ASV uz gadu atcēlusi Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku. Ņemot vērā dramatisko situāciju Mariupolē, kur tērauda rūpnīcā patvērumu atraduši civiliedzīvotāji, ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo norādījusi uz tērauda ražošanas nozares nozīmību, tai turpinot darbību un nodrošinot darbavietas ukraiņiem. ASV Tirdzniecības ministrijas dati liecina, ka Ukraina nodrošina vien aptuveni 1% no ASV tērauda importa kopējā apjoma.
Ukrainas ekonomika Krievijas īstenotā iebrukuma dēļ šogad samazināsies par 30%, tādējādi uzrādot straujāku kritumu, nekā lēsts iepriekš, šodien paziņoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Jaunais Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols šodien paziņojis, ka Ziemeļkorejas ieroču programma rada draudus, taču izrādīja gatavību uz sarunām ar izolēto kaimiņvalsti. Pēc sīvas vēlēšanu kampaņas bijušais prokurors Juns, kurš pārstāv konservatīvo opozīciju, prezidenta vēlēšanās 9.martā pārspēja Lī Džēmjunu no Demokrātiskās partijas. Šodien Juns parlamentā nodeva prezidenta amata zvērestu. 61 gadu vecajam Junam prezidenta amatā būs jārisina divas lielas problēmas, no kurām vienu radījusi Ziemeļkoreja, izmēģinot jaunus ieročus. Otra lielā problēma ir inflācija, kas apdraud ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.
Turpinām ziņas
Atzīmējot Ugunsdzēsības Latvijā 157. gadadienu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes amatpersonām un sadarbības partneriem piešķirti VUGD apbalvojumi, tos saņems arī Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji glābēji. Ar VUGD trešās pakāpes apbalvojuma zīmi „Par priekšzīmīgu dienestu” apbalvoti Jēkabpils daļas vada komandiera vietnieki Jānis Filipovs un Arturs Sproģis. VUGD “Pateicība” izteikta - Jēkabpils daļas ugunsdzēsējiem glābējiem Mārim Dubovam un Armandam Seimanim. VUGD Zemgales reģiona brigades “Pateicība” piešķirta Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektoram Jēkabpils novadā Kristeram Milleram un Viesītes posteņa ugunsdzēsējam glābējam Vladislavam Kolosovskim. Savukārt par ieguldījumu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā civilās aizsardzības sistēmā ar VUGD Goda rakstu apbalvots Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Zigmunds Januševskis.
Latvijā šogad aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā marta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 14,2%, kas ir kritums par 0,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta beigām. Aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis par 0,6 procentpunktiem samazinājies arī Kurzemē, mēneša beigās veidojot 6,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.Savukārt Vidzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī sarucis par 0,5 procentpunktiem un mēneša beigās bija attiecīgi 7,1% un 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Un vēl
Pirmdien, 9. maijā, grupa “Citi zēni” piedalījās divos ģenerālmēģinājumos, lai jau šovakar pārstāvētu Latviju 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Otro ģenerālmēģinājumu, kas pēc Latvijas laika sākās pulksten 22.00, vēroja arī starptautiska žūrija, kuras balsojums veidos pusi no gaidāmā pirmā pusfināla rezultātiem. Jau ziņots, ka grupa “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” 12. februārī tiešraidē kļuva par Latvijas Televīzijas dziesmu konkursa “Supernova 2022” uzvarētājiem, iegūstot iespēju pārstāvēt Latviju 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Turīnā, Itālijā. Kopā ar Latviju šovakar konkursā piedalīsies arī Albānija, Šveice, Slovēnija, Bulgārija, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Dānija, Armēnija, Austrija, Horvātija, Islande un Grieķija. Eirovīzijas otrais pusfināls notiks 12. maijā, fināls – 14. maijā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Igaunija un Somija parakstījušas līgumu par dabasgāzes piegāžu drošību ; No pirmdienas sabiedriskajā transportā nebūs jāvelk aizsargmaskas; un Sestdien Koknesē norisināsies Sama modināšanas svētki.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas austrumos ar mērķi pārņemt kontroli pār visu Donbasu un izveidot zemes koridoru starp šo teritoriju un okupēto Krimu, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Ienaidnieks galvenos aviācijas spēkus koncentrē, lai atbalstītu savas vienības austrumu darbības zonā – Slobožanskes un Doneckas virzienos, kā arī Mariupolē rūpnīcas “Azovstaļ” rajonā. Artilērijas izmantošana turpinās gandrīz visā frontes līnijā. Joprojām pastāv liela iespējamība, ka krievi veiks raķešu triecienus civilajai un militārajai infrastruktūrai visā Ukrainas teritorijā. Iespējamas arī sabotāžas Ukrainas ķīmiskās rūpniecības objektos, vainojot tajā ukraiņus, brīdina ģenerālštābs.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā laikrakstam "Financial Times" izteicies, ka gadījumā, ja Ukrainas armija uzvarēs kaujā par Donbasu, Kijiva vēlēsies atbrīvot visu valsts teritoriju. Ministrs norādīja, ka Ukrainas skatījums uz uzvaru karā mainās un attīstās.
Lietuvas parlaments šodien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija - par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti. Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās. Seima pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki un algotņi Ukrainas teritorijā ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus, jo īpaši Bučā, Irpiņā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā.
Igaunija un Somija parakstījušas līgumu par dabasgāzes piegāžu drošību, kas paredz, ka abas kaimiņvalstis sniegtu atbalstu viena otrai piegāžu pārrāvumu gadījumā. Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss paskaidroja, ka ir mainījusies drošības situācija un abas kaimiņvalstis ir vienotā gāzes tirgū, tādēļ ir loģiski, ka tiek stiprināta abu valstu sadarbība.
Turpinām ziņas
No 15.maija sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas, paredz šodien Ministru kabinets atbalstītie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, palielinājās par 13%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3%), piena produktiem (+31%), pienam (+34,9%) un jogurtam (+24%).
Saistībā ar nelegālo migrāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas valdība nolēma līdz 10.augustam pagarināt vairākās Latgales pašvaldībās izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija pierobežā ir pagarināta trešo reizi. Iekšlietu ministrija informē, ka, lai gan ir samazinājušies cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, kopumā aprīlī un maijā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 22 cilvēki.
Un vēl
Koknesieši maiju saista ar Sama modināšanas svētkiem. Pēc upes dziļumā pavadītas garas ziemas Daugavas dižākais iemītnieks tiks modināts ar lustēm un aktivitātēm visas dienas garumā sestdien, 14.maijā. Rosība sāksies jau agri no rīta ar pavasara gadatirgu Parka ielā, Blaumaņa ielā un Kokneses parkā. Laukumā pie strūklakas “Fauna galva” un pie skulptūras “Mūžībai” ar mūzikas skaņām un raitiem deju soļiem svētku galveno varoni Samu modinās novada pašdarbnieku kolektīvi, notiks tradicionālais tvīda velobrauciens un citas aktivitātes. Arī Kokneses viduslaiku pilsdrupās svētku rosība būs jūtama visas dienas garumā un noslēgsies ar vakara koncertu.