Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 24.maijā
- 24 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Karš Ukrainā turpinās jau trīs mēnešus; Ukrainas bēgļiem lielākās problēmas sagādā darba un mājokļa atrašana; un Mūziķis Igo 60 gadu jubileju atzīmēs ar koncerttūri.
Krievijas karaspēks jau 90. dienu jeb trīs mēnešus turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un varonīgi aizstāv savu zemi.
Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko paziņojis, ka Krievijas spēkiem esot dots rīkojums atjaunot lidlauku un tehniku starptautiski neatzītajā Piedņestras teritorijā. Taču pēc Marčenko vārdiem, tā vien liekoties, ka pēc ilgiem bezaktivitātes gadiem esot "nodzertas gan tehnikas, gan aprīkojuma atliekas", tāpēc īsti neesot ko atjaunot. Marčenko arī novēlējis Krievijas armijas vadībai turpināt savas armijas graušanu no iekšpuses.
Eiropas Komisija pirmdien nolēma līdz 2023.gadam pagarināt Eiropas Savienības budžeta noteikumu darbības apturēšanu, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas kara negatīvo ietekmi. Eiropas komisija šos noteikumus bloka dalībvalstīm atcēla 2020.gada martā, jo koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu dēļ ES ekonomika nonāca dziļākajā recesijā kopš Otrā pasaules kara. Šie noteikumi jeb Stabilitātes un izaugsmes pakts paredz, ka ES dalībvalstīm budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta, bet parādsaistību apjoms - 60% no IKP.
To cilvēku skaits, kas konfliktu un vardarbības dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas, pirmo reizi pārsniedzis 100 miljonus, kas galvenokārt skaidrojams ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, paziņojis ANO bēgļu lietu augstais komisārs Filipo Grandi. ANO bēgļu aģentūras dati liecina, ka to cilvēku skaits, kas konfliktu un vardarbības dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas, 2021.gada beigās pietuvojās 90 miljoniem. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā savas mājas pameta un uz citām Ukrainas vietām devās astoņi miljoni cilvēku un vairāk nekā seši miljoni cilvēku devās bēgļu gaitās no Ukrainas uz ārvalstīm.
Turpinām ziņas
Latvijā nonākušajiem Ukrainas kara bēgļiem patlaban lielākās problēmas sagādā iesaistīšanās darba tirgū un nepietiekami plašais mājokļu piedāvājums, izriet no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” sniegtās informācijas. Biedrība atzīst, ka pirmajās 90 dienās kopš aktīvas karadarbības sākšanās Ukrainā Latvijas valsts un nevalstiskais sektors kopumā ir izdarījis daudz, lai palīdzētu bēgļiem, kuri ierodas Latvijā no Ukrainas, tomēr patlaban bažas rada tas, kā šie jautājumi tiks risināti pēc 90.dienas, kad mainās likumdošana. Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.
Pašlaik izglītības iestādēs Latvijā mācās 4 tūkstoši 190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 2 tūkstoši 861 ukraiņu skolēns mācās vispārējās izglītības skolās. Tūkstoš 354 skolēni mācās mazākumtautību skolu programmās un tūkstoš 501 skolēns mācās programmās valsts valodā. Savukārt seši skolēni mācās citas kategorijas vispārējās izglītības iestādēs. Tikmēr tūkstoš 329 ukraiņu skolēni apmeklē bērnudārzus. Visvairāk ukraiņu bērnu gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības vecumā mācās Rīgā, kur izglītību iegūst 2 tūkstoši 65 bērni no Ukrainas. Otrajā vietā ir Valmieras novads, kur uzņemts 161 bērns, savukārt trešajā - Ventspils, kur uzņemti 160 bērni.
Pašlaik Rīgā pieprasījums pēc mazumtirdzniecības telpām ir neliels, un ir arī tādas komercplatības, kas ilgstoši ir tukšas, jo atrodas vietā, kur ir nepietiekama cilvēku plūsma. Uzrunātie nekustamo īpašumu eksperti šādu situāciju skaidro ar pandēmijas krīzei uzreiz sekojošu karu Ukrainā, kas nestabilitāti tikai palielināja. Turklāt komersantiem optimistiski nākotnē neļauj skatīties arī pieaugošās cenas, kas cilvēkus mudinās pārdomāt ikdienas tēriņus. Līdz ar to arī veikaliem klāsies grūtāk. Eksperti norāda, ka katrs mēģina šobrīd nevis kaut ko attīstīt, bet saglabāt esošo vietu vai saglabāt esošās darba vietas cilvēkiem, lai noturētos šajā neziņas laikā,
Un vēl
Dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo, kura vārds ir kā latviešu mūzikas kvalitātes zīmols, šogad 29. jūnijā atzīmēs savu 60 gadu jubileju, ko nolēmis krāšņi nosvinēt ar koncertiem un izstādēm visā Latvijā. Pirmais koncerts notiks tieši mūziķa 60. dzimšanas dienā dzimtajā Liepājā, renovētajā brīvdabas koncertzālē "Pūt vējiņi". Jubilejas koncerti skanēs arī Jūrmalā, Dzintaru Koncertzālē, Saulkrastu estrādē, Jelgavas brīvdabas koncertzālē "Mītava". Vasaras koncertu sērijas noslēgums notiks Rojas brīvdabas estrādē.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis uzrunā Davosā aicina sūtīt Ukrainai vairāk ieroču un vērst sankcijas pret Krieviju; Valsts drošības dienests iesaka aizliegt sestdien iecerēto gājienu no Uzvaras parka līdz Brīvības piemineklim; un Tiešraides kamerā iespējams vērot zaļās vārnas ligzdā notiekošo.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vakar attālināti uzrunājot Pasaules ekonomikas foruma dalībniekus Davosā, aicināja nosūtīt viņa valstij vairāk ieroču un vērst maksimālas sankcijas pret Krieviju. Videouzrunā Zelenskis Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem teica, ka desmitiem tūkstošus dzīvību varētu izglābt, ja Kijiva "jau februārī būtu saņēmusi pilnīgi visu nepieciešamo". Kā ziņots, 24.februārī Krievijas karaspēks pēc prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā.
Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā no pirmdienas ieviesta divvalūtu zona, kur vienlaicīgi apritē ir rublis un grivna, paziņojis okupantu militāri civilās administrācijas vadītājs Volodimirs Saldo. Viņš norāda, ka pēc atbilstoša dekrēta izdošanas visiem tirgotājiem Hersonas apgabalā ir tiesības izvietot cenu zīmes grivnās un rubļos, savukārt vēlāk šāda prasība būšot obligāta. Valūtas kurss noteikts divi rubļi par vienu grivnu, vietnē “Telegram” paziņojis okupantu administrācijas vadītājs. Tas ir pielīdzināms Krievijas centrālās bankas noteiktajam abu valūtu kursam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumu, kas ļaus konfiscēt Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstošu personu īpašumus, vēsta Krievijas medijs “Meduza”. Attiecīgu likumu Augstākā rada pieņēma 12.maijā. Likums paredz jaunu sankciju veidu - fiziskām un juridiskām personām piederošu aktīvu konfiscēšanu par labu Ukrainas valstij, ja šīs personas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Polija formāli lauzīs gāzes piegāžu līgumu ar Krieviju, paziņojusi Polijas klimata ministre Anna Moskva un premjerministra kancelejas valsts sekretārs Pjotrs Naimskis. Līgums par gāzes piegādēm starp Poliju un Krieviju bijis spēkā kopš 1993.gada. Polijas ziņu aģentūra PAP vēsta, ka valdība lēmumu par līguma laušanu pieņēmusi jau 13.maijā.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā paredzamos riskus, Valsts drošības dienests rekomendē Rīgas domei aizliegt partijas "Latvijas Krievu savienība" sestdien, 28. maijā pieteikto gājienu no Uzvaras parka līdz Brīvības piemineklim. Dienesta veiktā informācijas analīze liecina, ka pieteiktā gājiena norise turpinātu vairot apdraudējumu demokrātiskajai valsts iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, nacionālās drošības interesēm, kā arī veicinātu sabiedrības šķelšanās tendenci.
No 2021. gada bruto minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro, bet Labklājības ministrija piedāvā to piesaistīt aizvadītā gada vidējai algai, nosakot 50% apmērā no iepriekšējā gada vidējā atalgojuma valstī. Tādējādi 2023. gadā minimālā alga varētu būt līdz 640 eiro. Uzņēmēji Latgalē gan uzskata, ka tas var radīt vēl lielāku plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.
AS „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka lielai daļai ierēdņu un valsts iestāžu darbinieku atalgojums ir piesaistīts minimālajai algai, tāpēc tās celšana nākotnē palielinās arī kopējo vidējo algu valstī, kam šo minimālo algu plānots piesaistīt. Viņš skaidro, ka viņa uzņēmumā šobrīd nevienam darbiniekam netiek maksāta tikai minimālā alga, bet vienalga, tiklīdz cels minimālo algu, skaidrs, ka vajadzēs celt algas visiem. Šņepsts norāda, ka, ceļot minimālo algu, ieguvēji būs darba ņēmēji galvaspilsētā un plaisa starp Rīgu un reģioniem tikai palielināsies.
Ne Latvijā, ne Lietuvā un Igaunijā nav atklāti gadījumi, kad kāds būtu inficējies ar pērtiķu bakām. Tikmēr pasaulē laboratoriski apstiprināti gandrīz simts gadījumi, tajā skaitā arī vairākās Eiropas valstīs, tādēļ Latvijas speciālisti brīdinājuši sabiedrību, ka iespēja inficēties pastāv, un aicina būt vērīgiem, ja pēc temperatūras un drudža parādās izsitumi, kas atgādina vējbakas. Par pērtiķu bakām ir informēti arī ģimenes ārsti un slimnīcas.
Šī slimība atklāta 1958. gadā, un, lai arī izskanējuši salīdzinājumi ar kovidu, pērtiķu bakas ir mazāk lipīgas, turklāt, lai inficētos, kontaktam jābūt garākam un tuvākam. Šis vīruss ir radniecīgs bakām, ko jau pagājušā gadsimta 80. gados pasludināja kā izskaustas, līdz ar to arī pēc šī laika dzimuši cilvēki pret bakām vairs nav potēti. Speciālisti skaidro, ka pagaidām Latvijā nav vajadzības veikt vakcināciju.
Un vēl
Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas Meži” aicina vērot tiešraidē zaļo vārnu dzīvi vienā no to ligzdošanas būriem Garkalnes apkaimē. Zaļā vārna ir viens no retākajiem Latvijas ligzdojošajiem putniem, kas mūsdienās sastopams tikai Pierīgas mežos. Tiešraide ir skatāma Latvijas Ornitoloģijas biedrības “Youtube” kanālā. Savukārt zaļo vārnu ģimenes dzīves norisēm hronoloģiskā secībā var sekot un tās apspriest arī dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv sadaļā “Forums”.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis brīdina par sarežģītu posmu karā ar Krieviju; Ministru amata kandidātiem Indriksonei un Eklonam - "koalīcijas pilns atbalsts"; un Irākā plosās smilšu vētras.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējā videouzrunā iedzīvotājiem norādījis, ka nākamās nedēļas karā ar Krieviju būs īpaši sarežģītas. Arī militārpersonas informēja, ka Krievijas uzbrukumi un apšaudes turpinās. Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas okupanti ļoti cenšas parādīt, ka viņi neatteiksies no Harkivas, Hersonas, Zaporižjas apgabalu okupētajām teritorijām un Donbasa. Dažviet viņi virzoties uz priekšu, dažviet koncentrē rezerves un nostiprina savas pozīcijas. Tāpēc visiem jāapzinās problēmas nopietnība, un nav citas alternatīvas kā cīnīties un uzvarēt, sacīja Zelenskis.
Tiesa Ukrainas pilsētā Kropivnickā ir piespriedusi prokrieviskam aģitatoram iemācīties Ukrainas himnu, Konstitūcijas nodaļu, dziesmu par Stepanu Banderu un dzejoli "Mīlēt Ukrainu", sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Kirovohradas apgabala padomes vadītājs Serhijs Šuļga. Tiesas spriedums piespriests 19 gadus vecam puisim no Harkivas, kurš Krievijas iebrukuma sākumā aizbrauca uz Kirovohradas apgabalu un sāka sociālajā tīklā aģitēt par "krievu pasauli".
Ukrainā tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri, kas tiek turēti aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu. Tā Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.
Eiropas Centrālā banka ēru ar negatīvām procentu likmēm, visticamāk, izbeigs līdz septembrim, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda. Bankas obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšanās trešā ceturkšņa sākumā pavērs ceļu bankai paaugstināt procenti likmes. Kā ziņots, ECB padomes sēdē Frankfurtē aprīlī galveno bāzes procentu likmi nolēma saglabāt 0% līmenī.
Irānas dienvidos sagrūstot jaunbūvei, gājuši bojā desmit cilvēki un vairāki desmiti ievainoti, šodien paziņojis Irānas Sarkanais Krusts. Vēl nepabeigtā desmitstāvu biroju ēka sabruka pirmdien Ābadānā. Glābēji strādāja visu nakti, atbrīvojot drupās iesprostotos cilvēkus.
Turpinām ziņas
Koalīcijā ir pilns atbalsts ekonomikas ministra amata kandidātei Ilzei Indriksonei un iekšlietu ministra posteņa pretendentam Kristapam Eklonam, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, atsaucoties uz sēdē pārrunāto. Premjers sagaida, ka šonedēļ valdība atkal būs pilnā sastāvā, jo ceturtdien Saeimā gaidāms balsojums par šo jautājumu.
Saeimas "Konservatīvo" frakcija rosinās rīkot jaunu konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu, tā paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Pēc politiķa vārdiem, tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts "īstā konkursā", kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Jau ziņots, ka šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem, turklāt otrs nemaz neatbilda izvirzītajiem kritērijiem.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija aicina nekavēties un strauja patēriņa cenu kāpuma apstākļos pensijas indeksēt 1.augustā. Valdība par pensiju indeksāciju 1.septembrī lems šonedēļ, bet ZZS deputāti iesnieguši izskatīšanai Saeimā priekšlikumus grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz indeksāciju veikt ātrāk. Šie priekšlikumi ir iekļauti Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā.
Un vēl
Bagdādē un vairākas citās Irākas pilsētās turpinās milzu smilšu vētra. Šāda dabas parādība reģionā kļūst aizvien biežāka, un galvenais iemesls ir klimata izmaiņas un mazais nokrišņu daudzums. Biezi putekļu mākoņi līdz minimumam samazinājuši redzamību galvaspilsētā Bagdādē. Autovadītāji arī dienas laikā var pārvietoties vienīgi ar ieslēgtiem automašīnu lukturiem. Ēkas un ielas pārklājis sarkanbrūnu smilšu slānis, bet cilvēki izvairās no došanās ārā. Varas iestādes izsludinājušas brīvdienas izglītības iestādēs. Neraugoties uz visiem piesardzības pasākumiem, daudzi cilvēki nokļuvuši slimnīcās ar elpošanas problēmām.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēks Mikolajivas apgabalā bija nosūtījis automobiļus ar civiliedzīvotājiem uz mīnu lauku ;Valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas izstrādāto Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektu; un Rīko labdarības kampaņu mūziķu garīgās veselības atbalstam
Krievijas karaspēks Mikolajivas apgabalā bija nosūtījis automobiļus ar civiliedzīvotājiem uz mīnu lauku, bet pēc tam apšāvis mīnu eksplozijā izdzīvojušos, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”. Ukrainas Bruņoto spēku vienības, dodoties pa Mikolajivas apgabalu Hersonas apgabala virzienā, atrada vairākus civilos automobiļus ar sakropļotu un nošautu cilvēku līķiem. Tehnikas bojājumi liecināja par to, ka automobiļi bija braukuši pa mīnētu teritoriju un mīnas eksplodējušas, kā arī tie tikuši apšaudīti.
Sankciju dēļ jūrā iestrēdzis rekordliels Krievijas naftas daudzums. Aptuveni 62 miljoni barelu (rekordapjoms) Krievijas Urālu naftas atrodas kuģos jūrā: tirgotāji mēģina atrast naftas pircējus, taču tīkotāju nav. Par to, atsaucoties uz analītiskās kompānijas Vortexa datiem, raksta Reuters.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Speciālās novērošanas misijā Ukrainā tiks atsaukti pieci Latvijas civilie eksperti, šodien lēma valdība.
Valdība atbalstījusi Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Likumprojekts, kas izstrādāts ar mērķi apstiprināt protokolu par Somijas un Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam vēl būs jāskata Saeimai. Valdības sēdē premjers Krišjānis Kariņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks atkārtoti uzsvēra, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās aliansei stiprinās arī Baltijas valstu drošību.
Turpinām ziņas
Valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas izstrādāto Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektu līdz 2027. gadam. Tas paredz sasniegt: par četriem gadiem vīriešiem un par trim gadiem sievietēm palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un 2027.gadā sasniegt 55 gadus vīriešiem un 57 gadus sievietēm; par 15% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju, 2027.gadā sasniegt 5 tūkstsoši 700 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju; jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu vīriešiem palielināt par 1,8 gadiem un sievietēm par 1,2 gadiem. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
Neskatoties uz partijas "Konservatīvo" iebildumiem, valdība šodien atbalstīja Jēkaba Straumes kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā uz otro pilnvaru termiņu. Valdības sēdē pret Straumes atbalstīšanu balsoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K). Jau ziņots, ka Bordāns pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes pavēstīja, ka "Konservatīvie" rosinās valdību lēmumu nepieņemt, bet tā vietā rīkot jaunu konkursu uz šo amatu.
Latvijā ir aizliegtas aptuveni 60 televīzijas programmas. Tās nerāda gan pret Krieviju vērsto sankciju, gan Krievijas izplatītās propagandas dēļ. Tomēr vēl ir pieejamas aptuveni 70 ar Krieviju saistītas programmas. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome novērojusi iedzīvotāju interesi par aizliegtajām televīzijas programmām, kuras cilvēki cenšas patērēt nelegāli. Par nelegālu iekārtu izmantošanu var sodīt ne tikai pakalpojuma sniedzējus, bet arī lietotājus. Par to draud naudas sods līdz 700 eiro. Savukārt juridiskām personām maksimālais sods divtik lielāks – līdz 1400 eiro.
Un vēl
Nodibinājums "Fonds Līdzskaņa", kas izveidots, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem mūziķiem, uzsāk labdarības kampaņu mūziķu garīgās veselības atbalstam – "Nevajag izlikties, bet būs labi!" Vairāku mēnešu garumā fonds centīsies pievērst sabiedrības uzmanību – publiskojot "pieredzes stāstus" – pašu mūziķu izdzīvoto un pārdzīvoto, dodot speciālistu padomus un daloties ar mūziķu pieredzi, kā uzlabot savu mentālo pašsajūtu. Labdarības kampaņas noslēgums būs 17. septembrī, kad Rīgā tiks organizēts mūziķu skrējiens ar populāru mūziķu, radiostaciju un mediju piedalīšanos.
Radio1 Dienas ziņu apkopojums pulksten 17.00
Svarīgākais šodien radio1 ziņās: Zelenskis norāda, ka nākamās nedēļas karā ar Krieviju būs sarežģītas; Valdība apstiprinājusi Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektu; un Norisinās kampaņa mūziķu atbalstam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējā videouzrunā iedzīvotājiem norādījis, ka nākamās nedēļas karā ar Krieviju būs īpaši sarežģītas. Arī militārpersonas informēja, ka Krievijas uzbrukumi un apšaudes turpinās. Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas okupanti ļoti cenšas parādīt, ka viņi neatteiksies no Harkivas, Hersonas, Zaporižjas apgabalu okupētajām teritorijām un Donbasa. Dažviet viņi virzoties uz priekšu, dažviet koncentrē rezerves un nostiprina savas pozīcijas. Tāpēc visiem jāapzinās problēmas nopietnība, un nav citas alternatīvas kā cīnīties un uzvarēt, sacīja Zelenskis.
Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko paziņojis, ka Krievijas spēkiem esot dots rīkojums atjaunot lidlauku un tehniku starptautiski neatzītajā Piedņestras teritorijā. Taču pēc Marčenko vārdiem, tā vien liekoties, ka pēc ilgiem bezaktivitātes gadiem esot "nodzertas gan tehnikas, gan aprīkojuma atliekas", tāpēc īsti neesot ko atjaunot. Marčenko arī novēlējis Krievijas armijas vadībai turpināt savas armijas graušanu no iekšpuses.
Tiesa Ukrainas pilsētā Kropivnickā ir piespriedusi prokrieviskam aģitatoram iemācīties Ukrainas himnu, Konstitūcijas nodaļu, dziesmu par Stepanu Banderu un dzejoli "Mīlēt Ukrainu", sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Kirovohradas apgabala padomes vadītājs Serhijs Šuļga. Tiesas spriedums piespriests 19 gadus vecam puisim no Harkivas, kurš Krievijas iebrukuma sākumā aizbrauca uz Kirovohradas apgabalu un sāka sociālajā tīklā aģitēt par "krievu pasauli".
Valdība atbalstījusi Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Likumprojekts, kas izstrādāts ar mērķi apstiprināt protokolu par Somijas un Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam vēl būs jāskata Saeimai. Valdības sēdē premjers Krišjānis Kariņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks atkārtoti uzsvēra, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās aliansei stiprinās arī Baltijas valstu drošību.
Turpinām ziņas
Valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas izstrādāto Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektu līdz 2027. gadam. Tas paredz sasniegt: par četriem gadiem vīriešiem un par trim gadiem sievietēm palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un 2027.gadā sasniegt 55 gadus vīriešiem un 57 gadus sievietēm; par 15% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju, 2027.gadā sasniegt 5 tūkstsoši 700 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju; jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu vīriešiem palielināt par 1,8 gadiem un sievietēm par 1,2 gadiem. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
Koalīcijā ir pilns atbalsts ekonomikas ministra amata kandidātei Ilzei Indriksonei un iekšlietu ministra posteņa pretendentam Kristapam Eklonam, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, atsaucoties uz sēdē pārrunāto. Premjers sagaida, ka šonedēļ valdība atkal būs pilnā sastāvā, jo ceturtdien Saeimā gaidāms balsojums par šo jautājumu.
Latvijā nonākušajiem Ukrainas kara bēgļiem patlaban lielākās problēmas sagādā iesaistīšanās darba tirgū un nepietiekami plašais mājokļu piedāvājums, izriet no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” sniegtās informācijas. Biedrība atzīst, ka pirmajās 90 dienās kopš aktīvas karadarbības sākšanās Ukrainā Latvijas valsts un nevalstiskais sektors kopumā ir izdarījis daudz, lai palīdzētu bēgļiem, kuri ierodas Latvijā no Ukrainas, tomēr patlaban bažas rada tas, kā šie jautājumi tiks risināti pēc 90.dienas, kad mainās likumdošana.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.
Un vēl
Nodibinājums "Fonds Līdzskaņa", kas izveidots, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem mūziķiem, uzsāk labdarības kampaņu mūziķu garīgās veselības atbalstam – "Nevajag izlikties, bet būs labi!" Vairāku mēnešu garumā fonds centīsies pievērst sabiedrības uzmanību – publiskojot "pieredzes stāstus" – pašu mūziķu izdzīvoto un pārdzīvoto, dodot speciālistu padomus un daloties ar mūziķu pieredzi, kā uzlabot savu mentālo pašsajūtu. Labdarības kampaņas noslēgums būs 17. septembrī, kad Rīgā tiks organizēts mūziķu skrējiens ar populāru mūziķu, radiostaciju un mediju piedalīšanos.