Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 9.augustā
- 09 augusts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: No Ukrainas ostām ar labību eļā devušies vēl divi kuģi; Latvijā uzstādīts jauns Ginesa rekords; un Latvijas Pasts atkal brīdina par krāpniekiem.
No Ukrainas ostām pirmdien devušies ceļā vēl divi kuģi ar labību, paziņojusi Ukrainas Infrastruktūras ministrija. Kuģis "Arizona" izgājis no Čornomorskas ostas un dodas uz Nīderlandi, bet kuģis "Sakura" izgājis no Pivdennijas ostas un dodas uz Itāliju. Abi kuģi ved pavisam 60 tūkstoši tonnu labības. Jau ziņots, ka, īstenojot jūlijā panāktās starptautiskās vienošanās, 1.augustā no Ukrainas ostām atsākās labības un pārtikas produktu eksports. Pavisam pagājušajā nedēļā Ukrainas ostas atstāja astoņi kuģi.
Krievijas okupācijas amatpersonas, iespējams, paātrina gatavošanos neleģitīmiem pseidoreferendumiem okupēto Ukrainas teritoriju aneksijai. Lai panāktu sev vēlamu rezultātu, no teritorijas uz teritoriju referendumu norise varētu atšķirties, vēsta Kara izpētes institūts. Vienlaikus institūts atzīmē, ka okupācijas varas iestādes varētu arī mainīt savu viltus referendumu laika grafiku, reaģējot uz mainīgajām realitātēm uz vietas, tajā skaitā Ukrainas pretuzbrukumiem. Jau ziņots, ka provizoriskais referenduma datums joprojām ir 11. septembris.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Somija reģistrējusi rekordlielu patvēruma meklētāju skaitu, kas pārspēj iepriekšējo rekordu Eiropas migrācijas krīzes kulminācijā 2015.gadā, pirmdien paziņojušas Somijas varasiestādes. Līdz 4.augustam Somijā pagaidu aizsardzību lūguši vairāk kā 35 tūkstoši, kas aizbēguši no Krievijas agresijas Ukrainā, ziņoja Somijas Imigrācijas dienests. Pašreiz patvēruma un uzņemšanas sistēmā reģistrēti vairāk nekā 37 tūkstoši cilvēku, kas ir vairāk nekā jebkad iepriekš. Kopumā aizsardzība piešķirta 33 tūkstoši 231 cilvēkam, kas nozīmē, ka patvērums nav piešķirts mazāk nekā vienam procentam lūgumu iesniedzēju, un tie nav Ukrainas pilsoņi.
Klimata izmaiņas, tajā skaitā pieaugošā temperatūra un sarūkošais nokrišņu daudzums ilgtermiņā mainīs arī slavenos angļu dārzus. Dārzniekiem nāksies vairāk izvēlēties augus, kuri labi pacieš karstumu un sausumu. Lielbritānijā šis gads ir smags, jo valstī sasniegts absolūtais karstuma rekords – +40 grādi, un daudzviet valda sausums. Hempšīrā, Vaita salā Kentā un Saseksā aizliegts izmantot šļūtenes dārzu laistīšanai, un arī botāniskajā dārzā Londonas dienvidrietumos, kur 132 hektāros ir vairāk nekā 50 tūkstoši augu, redzami izdeguši zālāji. Tomēr speciālisti nesatraucas, jo zālājiem piemīt dabiska spēja atjaunoties. Botāniķi norāda, ka nākotnē Anglijā būs patlaban Dienvideiropai raksturīgs klimats, tāpēc populārs kļūs rozmarīns, klinšu rozes un pat olīvkoki un korķozoli.
Turpinām ziņas
AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē pirmdien nolemts sākt uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, kā rezultātā Latvijas Gāzes 100% tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akciju nodotu jaundibināmai kompānijai. "Gaso" pamatkapitāls ir sadalīts 39,9 miljonos akciju. Reorganizācijas rezultāta visi Latvijas Gāzes akcionāri kļūtu par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai uzņēmumā.
Latvijas Gāzes lielākais akcionārs ir Krievijas "Gazprom" - 34%, savukārt Latvijas valsts uzņēmumam SIA "Itera Latvija pieder - 16%, parējās akcijas pieder vairākiem citiem ārvalstu uzņēmumiem. Attiecīgi šāda pat proporcija saglabāsies arī jaunibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas.
Jau ziņots, ka Latvijas Gāzes akcionāri pirms pieciem gadiem - 2017.gada 15.augustā - atbalstīja Latvijas Gāzes reorganizāciju, nodalot sadales sistēmas operatoru un izveidojot uzņēmumu "Gaso".
Latvijā pagājušajā gadā 22,9% mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar lielām grūtībām vai ar grūtībām, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, kad šādu mājsaimniecību īpatsvars bija 27,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 2021.gadā gandrīz nav mainījies mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, veidojot 62,7%, kamēr 2020.gadā šis īpatsvars bija 62,8%. Tajā pašā laikā palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli - no 10% 2020.gadā līdz 14,4% 2021.gadā.
Svētdien, 7. augustā, Lucavsalā tika uzstādīts jauns Ginesa rekords – lielākā akupresūras masāžas nodarbība pasaulē. Lai līdzšinējais labākais rezultāts tiktu pārspēts, bija nepieciešams pārsniegt 250 cilvēku skaitu, ko organizatoriem arī izdevies panākt. Tiesnešu iesniegtā statistika liecina, ka rekorda uzstādīšanā piedalījušies un sertificētas fizioterapeites vadībā uz masāžas paklājiņiem vienlaikus vingrojis 361 cilvēks. Latvija tagad ir kļuvusi par vēl vienu Ginesa rekordu bagātāka.
Un vēl
Latvijas Pasta vārdā krāpnieki turpina izsūtīt e-pastus ar mērķi izkrāpt naudu, brīdina uzņēmums. Krāpnieki e-pasta vēstulēs norāda, ka nepieciešams apmaksāt muitas nodokli, klikšķinot uz saites, – Latvijas pasts aicina neatvērt saites, ja ir kaut mazākās šaubas par e-pasta ziņas patiesumu. Krāpnieki darbojas, izmantojot tulkošanas programmas. Tas ir viens no veidiem, kā saprast, ka e-pasta ziņa ir krāpnieciska. Latvijas Pasts aicina vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – Latvijas Pasta e-pasta adreses beidzas ar "@pasts.lv" Ja rodas šaubas par e-pasta ziņu vai sociālo mediju lapu patiesumu, uzņēmums aicina informāciju precizēt Latvijas Pasta Klientu centrā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kijiva aicinājusi izveidot demilitarizēto zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju; Latvijā pieaug bezdarbs; un Nedēļas nogalē Aknīstē norisināsies San-susī festivals.
Kijiva aicinājusi izveidot demilitarizēto zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru Krievijas karaspēks pēdējās dienās spēcīgi apšaudījis, radot nopietnus draudus kodoldrošībai. Krievijas karaspēks kopš marta sākuma kontrolē Zaporižjas AES, kas ir lielākā Eiropā, bet tur turpina strādāt Ukrainas personāls. Pēdējās dienās AES tikusi spēcīgi apšaudīta, bojājot vairākas AES struktūras. Uzbrukumu dēļ nācās slēgt reaktoru.
Ukrainas Drošības dienests aizturējis Krievijas Federācijas specdienestu darbiniekus, kuri plānojuši Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova un Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Kirila Budanova slepkavības, vēsta dienests. Pēc izlūkdienestu ziņām, Krievijas "kuratori" par katra slepkavību solīja atlīdzību no 100 līdz 150 tūkstošiem ASV dolāru. Viens no aizturētajiem ir Krievijas okupētā Luhanskas apgabala iedzīvotājs, bet otrs - Kijivas iedzīvotājs. Abi aizturēti Koveļā, kur Luhanskā dzīvojošais potenciālais slepkava ieradies caur Baltkrievijas teritoriju.
Vakar uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu atvests 21 Ukrainas karā smagi cietis cilvēks. Apzinoties, ka cietušie būs ceļā no Ukrainas pavadījuši 18 stundas un būs jānodrošina raita pirmreizējā apskate, slimnīcas personāls iepriekš bija sagatavojies uzņemt cietušos. Divi no tiem uzreiz tika pārvesti uz citām slimnīcām - viens uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu un otrs uz Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari". Savukārt pārējie cietušie četru stundu laikā tika ievietoti dažādās slimnīcas nodaļās, balstoties uz cietušo vajadzībām. Vairākiem cietušajiem tuvākajā laikā tiks veiktas rekonstruktīvās ķirurģijas, mikroķirurģijas un neiroķirurģijas operācijas.
Krievijas Valsts dome rudenī apsvērs iespēju atvieglot vīzu režīmu un Krievijas pilsonības iegūšanu tautiešiem no Baltijas valstīm, paziņojis Krievijas parlamenta apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins. Komentējot šādu ideju, kas izteikta televīzijas kanālā "Duma TV", Volodins izteicies, ka būtu pareizi šādu iniciatīvu izskatīt komitejā, kas atbildīga par jautājumiem, kuri saistīti ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzību, Eirāzijas integrāciju un sakariem ar tautiešiem ārvalstīs.
Turpinām ziņas
Latvijā šogad jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā jūnija beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās joprojām bija Rīgas reģionā — 4,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā — 12,9%, kas ir kritums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar jūnija beigām. Jūlijā reģistrētā bezdarba līmenis par 0,1 procentpunktu līdz 5,6% palielinājies Zemgalē, Kurzemē tas palicis nemainīgs, veidojot 6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Savukārt Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā sarucis par 0,2 procentpunktiem un mēneša beigās bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,23. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas. Šogad tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.
Un vēl
Festivāls "Sansusī", kas notiks Aknīstē šīs nedēļas nogalē no 12. līdz 14. augustam, šogad piedāvās vairāk nekā 25 notikumus, ko veidos aptuveni 130 pašmāju un ārzemju mākslinieku. Kā ierasts, programmu "Sansusī" apmeklētāji uzzinās, tikai ierodoties festivāla teritorijā. Festivāls "Sansusī" šogad norisināsies jau devīto reizi. Tā mākslinieciskais vadītājs Armands Siliņš norāda, ka nedēļas nogalē būs gan kamermūzikas koncerti, gan teātra un dejas izrādes, tāpat fiziskais teātris, muzikāli piedzīvojumi, tradicionālie un nu jau slavenie kautiņi, kas notiks pārbūvētajos bāros, 20 minūšu diskotēkas un performances. Notikumi risināsies gan festivāla teritorijā, gan ārpus tās – jau zināmās un jaunās vietas. Šīgada festivāls tiks atklāts piektdienā, 12. augustā, pulksten piecos pēcpusdienā ar prelūdiju Aknīstes centrā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas Harkivas apgabalā nogalināti vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāji; Jēkabpilietes mētras Štelmaheres personālizstāde skatāma galerijā Bazar’t; un Arvien biežāk nākas sniegt palīdzību cilvēkiem, kas apmaldās mežā.
Kopš kara sākuma Krievijas bruņotie spēki Ukrainas Harkivas apgabalā nogalinājuši vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, viņu vidū - 50 bērnu, pavēstījis Harkivas apgabala prokurors Oleksandrs Fiļčakovs. Prokurors norādījis, ka Krievijas armija katru dienu palaiž uz Harkivas apgabalu desmitiem raķešu, kā arī apšauda apdzīvotās vietas ar artilēriju. Pilnīgi vai daļēji sagrautas vairāk nekā 5 tūkstoši ēku.
Krievijas raķete otrdien nogādāja kosmosā Irānas Zemes distancētās zondēšanas satelītu "Khayyam". Raķete "Sojuz-2.1b" ar satelītu "Khayyam" pacēlās no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā. Satelīts veiksmīgi nogādāts orbītā, paziņoja Krievijas kosmosa lidojumu vadības centrs. Irāna noliegusi pieņēmumus, ka Krievija šo satelītu plāno izmantot Ukrainas militāro objektu izspiegošanai un norāda, ka satelīts tiks izmantots, lai novērotu Irānas robežas, uzlabotu lauksaimniecības produktivitāti, kā arī novērotu ūdens resursus un dabas katastrofas.
Turpinām ziņas
Atbalsta prasītāju skaits gaidāmajā krīzē varētu vairāk nekā dubultoties, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Līdz kara sākumam un straujajam cenu pieaugumam uz mājokļa pabalstiem pretendēja ap 20 tūkstoši mājsaimniecību, bet tagad tiek prognozēts, ka to mājsaimniecību skaits, kurām varētu būt grūtības segt maksājumus, varētu pieaugt līdz 44 tūkstoši jeb aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt lielās inflācijas dēļ, atbalsta prasītāju varētu būt arī vairāk par prognozētajiem 44 tūkstošiem mājsaimniecību.
Latvijas Studentu apvienības Domes sēdē Latvijas augstāko izglītības iestāžu studējošo pārstāvji vienbalsīgi apstiprinājuši apvienības nostāju "Par valsts aizsardzības dienestu", uzsverot, ka valsts aizsardzības dienests primāri ir jāorganizē, no tā izslēdzot studējošos un augstāko izglītību ieguvušos jauniešus. Papildus, Aizsardzības ministrijai ir objektīvi jāizvērtē iesaucamo jauniešu skaits, kā arī jāorganizē iesaukšana pēc brīvprātības principa. Studentu apvienība aicina Aizsardzības ministriju objektīvi izvērtēt to, vai studējošo un absolventu iesaukšana ir vitāli nepieciešama un kādus riskus tas var radīt darba tirgum un valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā.
Mākslas galerijā Bazar’t t/c Mols būs skatāma Mētras Štelmaheres personālizstāde Klātbūtne, informēja mākslinieces pārstāve Sintija Kampāne. Gleznu izstāde Klātbūtne veidota no 12 gleznām. Vienlaikus tās ir 12 noslēgtas istabas un 12 neatklāti stāsti, kuros dzīves pārejamība mijas ar mūžību. Istabas, virtuves, augšistabas, bēniņi, fermas, kūtis, darbnīcas, šķūnīši, pieliekamie un pažobeles var kļūt par vietām, kurās cilvēki pārstāj dzīvot. Bet tās arvien spēj iemiesot pasakainus stāstus, kas uzzibsnī, iekļūstot tajās nejaušam ienācējam. Izstādes laikā skatītājiem būs iespēja ne tikai apskatīt gleznas, bet arī tās klausīties. Katrai gleznai ir radīts oriģināls skaņdarbs, kas ļaus skatītājam novirzīties no šī brīža un caur gleznas un mūzikas impulsiem aizirties savu atmiņu istabās. Ar savu muzikālo pienesumu piedalās mūziķi: Elija Kapicka, Anna Sēruma un Alise Kļaviņa.
Un vēl
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā aizvadītās nedēļas nogalē četras personas devās lasīt meža veltes, taču pašu spēkiem vairs nevarēja atrast ceļu laukā no koku un krūmu audzēm. Nomaldījušos personu meklēšanā tika iesaistīti ne tikai viņu radinieki, policisti un brīvprātīgās personas, bet arī kinologi ar suņiem, ugunsdzēsēji glābēji un arī Valsts Robežsardzes Aviācijas pārvaldes dežūrējošā helikoptera apkalpe. Par laimi, visas personas ir veiksmīgi atrastas un atgriezušās savās dzīvesvietās.
Svētdien, 7. augustā, policijas palīdzība bija nepieciešama kādai sēņotājai Jēkabpils pusē. 1971. gadā dzimusi sieviete apmaldījās mežā Leimaņu pagastā. Viņa līdzi bija paņēmusi suni un mobilo tālruni un sākotnēji sazvanījās ar saviem radiniekiem, kuri centās sievieti sameklēt saviem spēkiem. Kad, tuvojoties vakaram, visi saprata, ka ir nepieciešama profesionāļu palīdzība, tikai tad par notikušo tika informēti likumsargi. Pēc tālruņa zvana tika precizēta sievietes iespējamā atrašanās vieta, uz kuru izbrauca policijas un ugunsdzēsēju glābēju norīkojumi. Izmantojot dienesta transportlīdzekļa skaņu signālus, nepilnas stundas laikā tie palīdzēja sievietei un viņas četrkājainajam draugam izkļūt no meža.
Tāpat svētdien bija nepieciešama palīdzība kādam 2006. gadā dzimušam pusaudzim, kurš kopā ar radinieci pēcpusdienā nolēma doties ogot uz Baraviku ceļu Aizkraukles novada Daudzeses pagastā. Kādā brīdī ogotāji pazuda viens no otra redzesloka un puisi mežā vairs nevarēja ne sasaukt, ne sameklēt. Jāpiebilst, ka jaunietim nebija līdzi mobilā tālruņa. Uz notikuma vietu nekavējoties devās policisti, kinologi ar suņiem, kā arī brīvprātīgie un, iestājoties tumšajam diennakts laikam, palīgā nāca Valsts Robežsardzes Aviācijas pārvaldes dežūrējošā helikoptera apkalpe ar gaisa kuģi, kas veicināja pazudušā jaunieša meklēšanu. Ap pusnakti jaunietis veiksmīgi tika atrasts un nogādāts savā dzīvesvietā.
Valsts policija vērš uzmanību, ka gadījumos, ja konstatēta personas pazušana mežā, svarīgi savlaicīgi ziņot dienestiem, lai meklēšanas pasākumus var uzsākt iespējami drīzāk, kamēr ir diennakts gaišais periods un meklējamās personas mobilais tālrunis vēl nav izslēdzies.
Vienlaikus Valsts policija aicina iedzīvotājus parūpēties par savu un tuvinieku drošību, pirms doties mežā.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Kijiva aicinājusi izveidot demilitarizēto zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju; Jēkabpils slimnīca ziedo gultas Ukrainas slimnīcai; un Autovadītājus aicina ievērot satiksmes noteikumus autoceļu remontdarbu vietās.
No Ukrainas ostām pirmdien devušies ceļā vēl divi kuģi ar labību, paziņojusi Ukrainas Infrastruktūras ministrija. Kuģis "Arizona" izgājis no Čornomorskas ostas un dodas uz Nīderlandi, bet kuģis "Sakura" izgājis no Pivdennijas ostas un dodas uz Itāliju. Abi kuģi ved pavisam 60 tūkstoši tonnu labības. Jau ziņots, ka, īstenojot jūlijā panāktās starptautiskās vienošanās, 1.augustā no Ukrainas ostām atsākās labības un pārtikas produktu eksports. Pavisam pagājušajā nedēļā Ukrainas ostas atstāja astoņi kuģi.
Kijiva aicinājusi izveidot demilitarizēto zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru Krievijas karaspēks pēdējās dienās spēcīgi apšaudījis, radot nopietnus draudus kodoldrošībai. Krievijas karaspēks kopš marta sākuma kontrolē Zaporižjas AES, kas ir lielākā Eiropā, bet tur turpina strādāt Ukrainas personāls. Pēdējās dienās AES tikusi spēcīgi apšaudīta, bojājot vairākas AES struktūras. Uzbrukumu dēļ nācās slēgt reaktoru.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Somija reģistrējusi rekordlielu patvēruma meklētāju skaitu, kas pārspēj iepriekšējo rekordu Eiropas migrācijas krīzes kulminācijā 2015.gadā, pirmdien paziņojušas Somijas varasiestādes. Līdz 4.augustam Somijā pagaidu aizsardzību lūguši vairāk kā 35 tūkstoši, kas aizbēguši no Krievijas agresijas Ukrainā, ziņoja Somijas Imigrācijas dienests.
Līdz gada beigām Ukrainā humānā palīdzība būs nepieciešama vismaz 17,7 miljoniem iedzīvotāju. Tas kopumā varētu izmaksāt vismaz 4,3 miljardus dolāru.
Vakar uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu atvests 21 Ukrainas karā smagi cietis cilvēks. Divi no tiem uzreiz tika pārvesti uz citām slimnīcām - viens uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu un otrs uz Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari". Savukārt pārējie cietušie četru stundu laikā tika ievietoti dažādās slimnīcas nodaļās, balstoties uz cietušo vajadzībām. Vairākiem cietušajiem tuvākajā laikā tiks veiktas rekonstruktīvās ķirurģijas, mikroķirurģijas un neiroķirurģijas operācijas.
Turpinām ziņas
Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,23. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas. Šogad tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.
Pēdējā pusotra gada laikā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” izdevies nomainīt 90% jeb 180 pacientu gultu uz jaunām un mūsdienu prasībām atbilstošām multifunkcionālām gultām. Savukārt lietotās gultas Jēkabpils slimnīca ziedojusi trīs mērķziedojumos: lielāko apjomu – 35 gultas –biedrībai “Agendum”, kas tās tālāk nogādās uz Pokrovskas pilsētas slimnīcu Ukrainā. Tāpat ar gultu ziedojumu atbalstītas divas Jēkabpils novada aprūpes iestādes - Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centram ziedotas 20 gultas un pašvaldības aģentūrai „Jaunāmuiža” – 19 gultas.
Latvijas Pasta vārdā krāpnieki turpina izsūtīt e-pastus ar mērķi izkrāpt naudu, brīdina uzņēmums. Krāpnieki e-pasta vēstulēs norāda, ka nepieciešams apmaksāt muitas nodokli, klikšķinot uz saites, – Latvijas pasts aicina neatvērt saites, ja ir kaut mazākās šaubas par e-pasta ziņas patiesumu. Krāpnieki darbojas, izmantojot tulkošanas programmas. Tas ir viens no veidiem, kā saprast, ka e-pasta ziņa ir krāpnieciska.
Mākslas galerijā Bazar’t t/c Mols būs skatāma Mētras Štelmaheres personālizstāde Klātbūtne, informēja mākslinieces pārstāve Sintija Kampāne. Gleznu izstāde Klātbūtne veidota no 12 gleznām. Izstādes laikā skatītājiem būs iespēja ne tikai apskatīt gleznas, bet arī tās klausīties. Katrai gleznai ir radīts oriģināls skaņdarbs, kas ļaus skatītājam novirzīties no šī brīža un caur gleznas un mūzikas impulsiem aizirties savu atmiņu istabās. Ar savu muzikālo pienesumu piedalās mūziķi: Elija Kapicka, Anna Sēruma un Alise Kļaviņa.
Un vēl
Autovadītāji tiek aicināti, šķērsojot būvobjektus ar vienu vai vairākiem reversās kustības posmiem, godprātīgi ievērot pagaidu luksoforu signālus un neiebraukt remontdarbu posmā pie sarkanā signāla. Pārkāpjot luksoforu signālus, izveidojas bīstamas situācijas un pieaug sastrēgumi, jo reversās satiksmes posmos transportam nav iespējas izmainīties un pārvietošanās tiek vēl vairāk kavēta. Pārkāpēju dēļ tik apdraudēta gan satiksmes dalībnieku, gan strādnieku drošība. Šogad novērots, ka no autovadītāju puses ir izteikta tendence pārkāpt sarkanos luksoforu signālus remontdarbu posmos, tādējādi sarežģījot jau tā ierobežoto satiksmi.
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Pentagons paziņojis par jaunu militāro palīdzību Ukrainai; Valdība mājsaimniecībām daļēji segs energoresursu cenu pieaugumu; un Latvijas piekrastē sāks dziļjūras kartēšanu
Turpinoties Rietumu sniegtajam atbalstam Ukrainai, Pentagons paziņojis par jaunu militāro palīdzību Ukrainai viena miljarda dolāru apmērā. Tikmēr Pasaules Banka vēsta, ka mobilizē vēl 4,5 miljardus dolāru finansiālā atbalsta veidā kara plosītajai Ukrainai. Savukārt ANO brīdina, ka līdz gada beigām humānā palīdzība Ukrainā būs nepieciešama teju 18 miljoniem cilvēku.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča aicinājusi Latvijas varasiestādes rūpīgi izmeklēt iespējamos migrantu cilvēktiesību pārkāpumus uz robežas ar Baltkrieviju. Komisāre vēstulē iekšlietu ministram Kristapam Eklonam paudusi, ka viņai nopietnas bažas radījušas ziņas, ka bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem vardarbīgi liegts iekļūt Latvijā, viņi turēti nehumānos apstākļos mežā un viņiem liegta piekļuve patvēruma procedūrai, kā arī viņi piespiesti parakstīt deklarācijas par brīvprātīgu atgriešanos Baltkrievijā, kas novedis arī pie sūdzību iesniegšanas Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā Eklona atbildes vēstulē teikts, ka Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtējā situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Minētā norma bija vērsta nevis uz tiesību atņemšanu iesniegt pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pēc būtības Latvijas teritorijā kopumā, bet gan tās mērķis bija uz laiku mainīt to teritoriju loku, kur attiecīgos pieteikumus varēja iesniegt. Rīkojums par ārkārtējo situāciju tādējādi neierobežo personu tiesības likumīgi ieceļot Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jeb, izmantojot noteiktās robežšķērsošanas vietas, kurās Valsts robežsardze izsniedz vienreizējas vienotās vīzas un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu.
Valdība otrdien atbalstīja 123 tūkstoši 224 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanas izdevumus. Finansējums Valsts policijai un robežsardzei paredzēts par virsstundu darbu, piemaksām, izdevumiem par degvielas iegādi un izdevumiem, kas saistīti ar patvēruma meklētāju uztura un dienas naudas izmaksu.
Turpinām ziņas
Valdība otrdien nolēma mājsaimniecībām daļēji segt energoresursu cenu pieaugumu. Paredzēts, ka atbalsts būs par centrālo apkuri, apkurē izmantotu elektrību, gāzi, granulām, malku un koksnes briketēm. To paredz atbalstītais likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā". Tāpat arī inflācijas kompensēšanai paredzēts ikmēneša valsts pabalsts pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām septiņu mēnešu garumā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam. Tomēr, lai atbalsta mehānismi stātos spēkā, likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimai.
Personām, kuras ir ar pērtiķu bakām saslimušās personas vai dzīvnieka kontaktpersonas, būs aizliegts strādāt, ja darbā ir tuvs kontakts ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu. To paredz vakar valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Uz karantīnas noteikto laika periodu darbiniekam ir tiesības noformēt darbnespējas lapu. Darba pienākumu veikšanas pārtraukuma laiks ir 21 diena no pēdējā kontakta ar inficēto personu vai dzīvnieku.
Un vēl
Augustā izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas piekrastē sāks Klaipēdas Universitātes zinātniskās izpētes kuģis "Mintis", kas veiks dziļjūras kartēšanu. To veiks ar mērķi palīdzēt zinātnieku grupai detalizēti izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus, par kuriem atzīti smilts un akmeņu sēkļi jūrā. Pamatojoties uz kartēšanas pētījumiem dziļjūrā, tiks sagatavotas batimetriskās kartes un karte ar klasificētiem virsmas nogulumu slāņiem. Darbus veiks desmit līdz sešdesmit metru dziļumā.