Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 9.martā
- 09 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Gada inflācija samazinās ; Jēkabpils novada dome nolīgusi zvērinātu advokātu no Rīgas, kas pašvaldību pārstāv tiesā pret Guntaru Goguli ; un Marta beigās Zemes stundā aicinās stundu izslēgt elektroierīces
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar pērnā gada februāri palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%. Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas, trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts. Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.
Latvijas ekonomikas attīstības uzlabošanai ir jāstrādā strukturāli, jo pašlaik pastāv risks ieslīgt vidēja ienākuma slazdā, intervijā Latvijas Radio norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vidēja ienākuma slazds ir ekonomikas fenomens, ka nabadzīgākas valstis sākotnēji spēj diezgan strauji pietuvoties bagātāku valstu līmenim, bet tad "iesprūst". Valsts sasniedz zināmu līmeni, un pēc tam pakāpties augstāk īsti nav iespējams bez būtiskām pārmaiņām. Un Latvijai šāds risks ir ļoti reāls, brīdina Kazāks. Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nav bijis pietiekošs, lai ticamā un pārskatāmā nākotnē sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni. Tāpēc ir būtiskas reformas, kas vērstas uz produktivitāti un efektīvāku ekonomiku.
Eiropas Komisija iesaka no nākamā gada sākt atteikties no plaša iedzīvotāju atbalsta enerģētikas cenu krīzes pārvarēšanai. Tāds padoms ir iekļauts vakar, publicētajos fiskālās politikas ieteikumos. Šos līdzekļus drīzāk vajadzētu novirzīt investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšanai. Eiropas Komisija uzskata, ka smagākais enerģētikas cenu lēciens ir aiz muguras un situācija sāk stabilizēties.
Turpinām ziņas
Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā trešdien, 8.martā Apelācijas instancē tika skatīta lieta, kurā Jēkabpils novada pašvaldības bijušais izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzējis pašvaldību par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību, atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. Iepriekš lieta tika skatīta Aizkraukles rajona tiesā un spriedums noteica, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā. Nepiekrītot šim tiesas spriedumam, Jēkabpils novada dome pagājušā gada nogalē to pārsūdzēja apelācijas instancē.
Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka tiesas spriedums būs zināms 6.aprīlī. Šoreiz pašvaldību tiesā pārstāvējis zvērināts advokāts no Rīgas - Juris Obrickis. Uldis Skreivers skaidro, ka pašvaldība izvēlējusies pirkt ārpakalpojumu, jo vietvaras juristi esot labi, universiāli speciālisti, kas pārzinot likumdošanu plašā spektrā, savukārt tiesā bijis nepieciešams konkrētos jautājumos specializējies jurists. Tikmēr sarunā ar Radio1.lv Guntars Gogulis sacīja, ka tiesā no pašvaldības puses jaunus argumentus neesot dzirdējis, bet kāds varētu būt tiesas spriedums viņš neņēmās prognozēt. Plašāk lasiet portālā Radioi1.lv.
Jēkabpils novada pašvaldība rīko publisko apspriešanu par 56 koku zāģēšanu Jēkabpilī, Viesītes un Nameja ielas mikrorajona iekšpagalmā. Lēmumu par koku zāģēšanu pieņēmusi pašvaldības Koku izvērtēšanas komisija, kas arī ierosinājusi rīkot publisko apspriešanu, jo, būvniecības ieceres “Viesītes un Nameja ielu mikrorajona iekšpagalma labiekārtošana Jēkabpilī, Jēkabpils novadā” realizācijai, ciršanai pakļauti augoši, vitāli, estētiski un ainaviski koki pilsētā, publiski pieejamā īpašumā un tas ir vērtējams kā sabiedrībai nozīmīgs gadījums. Publiskās apspriešanas termiņš noteikts desmit darba dienas no 6.līdz 17.martam. Rakstiskus iviedokļus par koku izciršanu var iesniegt darba dienās no 8.30 līdz 17.00 pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā vai Attīstības pārvaldē 12. kabinetā, kā arī elektroniski parakstītus - nosūtīt uz pašvaldības e-pastiem.
Un vēl
Vērienīgākā vides akcija pasaulē - Zemes stunda - šogad norisināsies 25.martā pulksten 20.30. Akcijas laikā ikviens ir aicināts veltīt vienu stundu Zemei un apliecināt savu apņemšanos saudzēt planētu un tās dabas daudzveidību, lai līdz 2030.gadam dabas stāvoklis Latvijā un pasaulē būtu labāks, nekā tas ir pašlaik. Kā ikkatru gadu Zemes stundas laikā visā pasaulē tiks izslēgtas gaismas gan mājokļos, gan sabiedriskās vietās, lai radītu retu vienotības brīdi un pievērstu sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajiem klimata pārmaiņu draudiem un dzīvās dabas izzušanai.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima turpina lemt par 2023.gada budžetu; Jēkabpilī, iepretim Ķieģeļu ielai vilciens notriecis vīrieti; un Likteņdārzā notiks tikšanās ar Māru Zālīti.
Šonakt, pēc 18 stundu ilgas sēdes par 2023. gada budžetu, Saeima nolēma ierobežot debašu laiku. Šis lēmums izpelnījās asu opozīcijas kritiku. Saeima šā gada budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien, 8. martā, pulksten 9 un debates turpinās 9. martā pēc pusnakts. Kopumā 2023. gada budžetā iesniegti 206 priekšlikumi – galvenokārt opozīcijas partiju iesniegtie. Attiecīgi opozīcijas partijas ir arī aktīvākās debatētājas, izmantojot visu debatēm veltīto laiku – piecas minūtes, uzstājoties pirmo reizi, un divas minūtes – otro reizi. Šorīt, īsi pirms pulksten 3, koalīcijas partijas pārstāvošās rosināja saīsināt debašu laiku – abas reizes uzstājoties veltot divas minūtes. Saeimas vairākums to atbalstīja, neņemot vērā aso opozīcijas kritiku. Jāatzīmē, ka šorīt līdz pulksten 6 deputāti bija tikuši līdz 135. no kopumā 206 priekšlikumiem.
Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ noticis negadījums ar lidsabiedrības "airBaltic" gaisa kuģi, kas atgriezās Rīgā no Parīzes, liecina lidostas paziņojums tviterī. Aviosabiedrībā "airBaltic" apstiprina, ka 8. martā pulksten 23.17 pēc vietējā laika spēcīgas snigšanas dēļ tās reiss no Parīzes uz Rīgu ar lidmašīnu noslīdēja no skrejceļa cietā seguma nosēšanās laikā lidostā "Rīga". Lidostas atbildīgie dienesti ir nogādāja pasažierus no gaisa kuģa terminālī, neviens pasažieris nav guvis savainojumus. Lidostas skrejceļš pēc pusnakts tika slēgts. Savukārt pirms pulksten trijiem lidosta pēc trešdienas vakarā notikušā incidenta ar "airBaltic" gaisa kuģi atsāka darbu – lidostas skrejceļš pēc pārbaudes atvērts gaisa kuģu kustībai.
Saskaņā ar Latvijas Olimpiskās komitejas līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju Latvijas olimpiskā komiteja valdes sēdē lēma par finansējuma pārtraukšanu riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, tenisistei Aļonai Ostapenko un vēl divām tenisistēm, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.
Jau ziņots, ka februāra beigās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norādīja, ka nav pieņemams, ka Latvijas valsts budžeta finansējumu saņem sportisti, kuri piedalās vienās sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.
Krievija naktī uz ceturtdienu īstenoja forsētu raķešu triecienu Ukrainai, nodarot postījumus Kijivā, Harkivas un Odesas apgabalos. Tiek ziņots, ka vairākos valsts apgabalos dzirdami sprādzieni – Odesas apgabalā un Harkivā esot trāpījumi enerģētikas un kritiskās infrastruktūras objektos. Sprādzienus Harkivā apstiprinājis arī pilsētas mērs Igors Terehovs. Informācija par cietušajiem un postījumu mērogu tiek precizēta Savukārt Odesas apgabalā raķetes trāpījušas kritiskās infrastruktūras objektā, kā arī dzīvojamos namos. Ukrainā tiek gaidīts otrs raķešu uzbrukuma vilnis, iedzīvotājus aicina nepamest patvertnes.
Turpinām ziņas
Otrdien, 7.martā, satiksmes negadījuma dēļ pirms pieturas “Krustpils”, ilgstoši kavējās pasažieru vilciens Rēzekne-Rīga. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica informē, ka satiksmes negadījumā cietis kājāmgājējs.
AUDIO
Jau ziņots, ka pasažieru vilciens Rēzekne-Rīga otrdienas vakarā ceļu satiksmes negadījuma dēļ kavējās 120 minūtes, liecināja AS "Pasažieru vilciens" informācija sociālajā tīklā "Twitter". Vilciens ar atiešanas laiku no Rēzeknes pulksten 15.16 un sarakstā plānoto pienākšanas laiku Rīgā pulksten 18 ilgstoši stāvēja pirms pieturas "Krustpils". Satiksmes negadījums notika ap pulksten 16.20, vilciens ceļu turpināja pulksten 18.30.
Un vēl
Sestdien, 11. martā, pulksten vienos dienā Likteņdārza jaunajā Saieta namā uz sarunu aicina latviešu dzejniece, dramaturģe, sabiedriskā darbiniece, kā arī Kokneses fonds padomes locekle Māra Zālīte. Diskusijas ar klātesošajiem vadīs Broņislavas Martuževas fonda Rakstītāja vadītāja Anna Egliena. Pasākums būs ceturtais sarunu ciklā Tikšanās ar personībām. Regulārās sarunu tikšanās ļauj Likteņdārza apmeklētājiem klātienē iepazīt cilvēkus, kuri devuši nozīmīgu pienesumu Latvijas kultūrā, politikā, zinātnē un citās jomās, vienlaikus baudot 2022. gada augustā atklātā Likteņdārza Saieta nama radošo un vēstures caurvīto atmosfēru. Tikšanās ar personībām pasākumi ir bezmaksas. Likteņdārza apmeklētāji var sniegt ziedojumus dārza uzturēšanai un izaugsmei.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pieņēmusi 2023.gada budžetu; Kāda situācija ir uz Jēkabpils novada autoceļiem; un Kādi jaunumi ir Durbes ērgļu ligzdā?
Saeima pēc gandrīz diennakti ilgām debatēm par šī gada budžetu un 13 pavadošajiem likumprojektiem šodien galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,72 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,67 miljardu eiro apmērā. Valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,2% no IKP, bet IKP kritums – 0,6%. Jaunām valdības prioritātēm 2023. gada budžetā – 710 miljoni eiro. Izglītības jomā 61,6 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielināšanai pedagogiem. Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus – 85,8 miljoni eiro. Iekšlietu jomā amatpersonu ar dienesta pakāpēm algām – 24 miljoni eiro. Drošībai trīs gados paredzēts papildu 1,1 miljards eiro. Minimālo ienākumu sliekšņiem jauna sistēma šogad būs 125 eiro un šo summu pārskatīs katru gadu. Pašvaldības savos budžetos nodokļu ieņēmumus var plānot par 22,5% vairāk. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti. Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, pārspējot iepriekšējo garākās sēdes rekordu 2008. gada decembrī, kas ilga 19 stundas un 26 minūtes, sēdes noslēgumā atzina Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Latvijas darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts kaspars Gorkšs. Kopumā konfederācijas ģenerāldirektora amata vakancei pieteicās 51 amata pretendents. Atlase notika vairākās kārtās, un Gorkšs bija vienīgais pretendents, kuru atlases komisija izvirzīja apstiprināšanai biedru sapulcē. Jau vēstīts, ka līdzšinējo Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni 2022. gada decembrī apstiprināja veselības ministres amatā.
Iepriekšējā nedēļā gripas vidējā intensitāte Latvijā turpināja samazināties. Savukārt saslimstība ar Covid-19 pagājušajā nedēļā pieaugusi. Ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtos augšējo elpceļu infekciju gadījumos vērsušies tūkstoš 515 pacienti, bet ar pneimoniju - 33 pacienti. Augstākā saslimstība ar pneimoniju reģistrēta pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā reģistrēts 61 klīniskais gripas gadījums. Visbiežāk saslimstība novērota Daugavpilī un Rīgā. Augstāka saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem 5–14 gadu vecuma grupā. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm ziņots par 24 hospitalizētiem pacientiem ar gripu un deviņiem stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.
Pagājušās nedēļas laikā Latvijā Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 13,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Laboratoriski apstiprināti 180 Covid-19 gadījumi. Par 1,9% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pacientu skaits stacionāros ar apstiprināto Covid-19 infekciju pieaudzis par 16,2%. Mediķi aicina vakcinēties pret gripu un Covid-19. Vakcinācijai var pieteikties pie sava ģimenes ārsta, ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai portālā manavakcina.lv.
Irāna slepus Krievijai tās karam pret Ukrainu lielā daudzumā piegādājusi patronas, raķetes un mīnmetēju šāviņus un plāno tos piegādāt vēl, avots drošības jomā apliecināja britu telekanālam "Sky News". Divi kuģi zem Krievijas karoga janvārī no Irānas Kaspijas jūras ostas uz Krieviju aizveduši aptuveni 100 miljonus patronu un 300 tūkstoši šāviņu, sacīja avots. Kravās bijusi munīcija raķešu palaišanas iekārtām, mīnmetējiem un automātiem. Avots norādījis, ka Maskava par munīciju norēķinājusies skaidrā naudā. Telekanāls "Sky News" vērsies pie kuģa īpašnieka Krievijā ar lūgumu sniegt komentāru, tomēr atbilde nav saņemta. Arī Krievijas un Irānas ārlietu ministrijas pagaidām uz lūgumiem sniegt komentārus nav atsaukušās.
Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" paziņojusi, ka nevirzīs tālākai izskatīšanai parlamentā tā dēvēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu. Līdz ar to partija ir piekāpusies iedzīvotājiem, kuri sarīkoja plašus protestus galvaspilsētā Tbilisi un citviet Gruzijā. Arī Rietumvalstis brīdināja Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāj Raivis ragainis šodien Finanšu komitejas sēdē sacīja, ka šorīt daudzviet novadā bijušas problēmas sniega sanesumu dēļ. Ceļi aizputināti un cilvēki no vairākām vietām nav varējuši izbraukt, lai laikus nokļūtu uz darbu vai skolu. Viņš zināja teikt, ka sniega sanesumi esot smagi un tas prasot ilgāku laiku, kamēr tos iztīra, taču visa novadā un pilsētā jau no agra rīta strādājot sniega tīrīšanas tehnika.
Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes Infrastruktūras nodaļas vadītāju Aināru Skromānu un lūdza komentēt situāciju novadā un pilsētā saistībā ar sniega tīrīšanu.
Audio
Kā veicies ar pasažieru pārvadājumiem un vai izdevies izpildīt visus maršrutus, to jautājām SIA « Tukuma auto » Jēkabpils filiāles vadītājam Jānim Ščerbickim.
Audio
Latvijas valsts ceļi informē, ka šodien uz pulksten 12 sniegs un apledojums daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 143 "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības. Apgrūtināti braukšanas apstākļi ir arī autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža visā garumā, kā arī valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmā no Skrīveru pagrieziena līdz Koknesei. Uz vietējiem autoceļiem ļoti apgrūtināta braukšana ir Aizkraukles, Alūksnes, Daugavpils, Gulbenes, Valmieras, Cēsu, Jēkabpils, Limbažu, Ludzas, Ogres, Rēzeknes un Preiļu apkaimēs.
Un vēl
Durbē esošajā jūras ērgļu ligzdā, kuras norises Latvijas Dabas fonds translē videotiešraidē, vakar pēcpusdienā ir izdēta šosezon pirmā ola. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad tas ir noticis nedēļu agrāk. Šogad videotiešraidē ligzdas saimnieku Mildas un Volda pirmā sezonas pārošanās tika reģistrēta 17. janvārī.
Kā vēstīts, jūras ērgļu mītne Durbes novadā Kurzemē ir pati populārākā Latvijas Dabas fonda tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Šī ligzda ir tiešraižu veterāne – vērojama jau kopš 2015. gada. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015. gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata "Brīnumola". Ligzdā notiekošo iespējams komentēt "Dabasdati.lv" forumā latviešu valodā un "Looduskalender.ee" forumā angļu valodā.