Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.maijā
- 16 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstu aizsardzības ministri tiksies Jēkabpilī;; Aicina ziņot par bīstamajām invazīvajām sugām Latvijā; un Vai Baltijā gaidāmi karstuma viļņi?
Šodien un rīt Latvijā notiks Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs tiksies Jēkabpilī, lai apspriestu reģionālās drošības situāciju un izaicinājumus, turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Baltijas valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā. Tāpat Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunās savstarpējo sadarbību bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā, tajā skaitā pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanā un Baltijas valstu kopējos aizsardzības nozares iepirkumos, kā arī līgumu par aizsardzības sadarbības pastiprināšanu un sadarbības formātus. Šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Latvija. Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.
Eiropas Komisija šogad Latvijas ekonomikai prognozē 1,4% izaugsmi. Tā ir labāka prognoze par Eiropas komisijas vēl februārī paredzēto, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinātos par 0,1%. Vienlaikus vakar publiskotajās prognozēs Eiropas komisija sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,8%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 9,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā. Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis skaidro, ka lēnās ekonomiskās izaugsmes galvenais cēlonis joprojām ir Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās sekas.
Policija aizturējusi kādu jaunu vīrieti par Rēzeknes novada Rogovkā pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas ģimenes maldināšanu. Vīrietis bija apzināti sniedzis nepatiesu informāciju par meitenes iespējamo atrašanās vietu, sevi uzdodot par policijas darbinieku. Tikmēr Justīnes meklēšana turpinās. 10. maija vakarā Valsts policija saņēma informāciju, ka pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas ģimenes locekļi ir saņēmuši zvanus no kāda vīrieša, kurš uzdevās par policijas darbinieku un apgalvoja, ka meitene esot atrasta mirusi mežā Maltas novadā un pret meiteni vērsts noziedzīgs nodarījums. Informācija nekavējoties tika pārbaudīta, un tā neapstiprinājās. Vienlaikus noskaidrots, ka šo maldīgo informāciju huligāniskos nolūkos sniedzis kāds 2004. gadā dzimis vīrietis. Viņš jau vairākkārt iepriekš nonācis policijas redzeslokā par dažāda rakstura noziedzīgiem nodarījumiem un likumpārkāpumiem. ersona tajā pat vakarā tika aizturēta un ievietota īslaicīgās aizturēšanas vietā, un šī gada 12. maijā vīrietim piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Pēdējo dienu laikā izskan arvien vairāk spekulāciju par to, kur un kādēļ nozudis Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Kopš viesošanās 9. maijā Krievijā, kur viņš piedalījās Uzvaras dienai veltītajā parādē, Lukašenko publiskos pasākumos nav manīts. Izskanējušas pat versijas, ka Lukašenko jau ir miris. Proti, iespējams, viņš ticis saindēts vizītes laikā Maskavā un to paveicis Kremlis. Baltkrievijas amatpersonas izvairās no atbildēm, tomēr visticamākais iemesls, šķiet, ir tāds, ka Lukašenko piemeklējušas veselības problēmas. Svētdien viņš neieradās uz Valsts karoga, ģerboņa un himnas dienas svinībām, kurās viņš ierasti piedalījās, uzstājoties ar runu. Lukašenko preses dienests oficiāli neko neziņo par pašreizējo situāciju, bet neoficiāli runā, ka Lukašenko "strādājot ar dokumentiem".
Šveices zinātnieki Alpos un Arktikā atklājuši mikroorganismus, kas spēj sagremot plastmasu arī pie zemas apkārtējās vides temperatūras, un tas var nozīmēt izrāvienu atkritumu pārstrādes jomā, vēsta portāls "The Guardian". Zinātnieki ievāca paraugus un tumšā laboratorijā pie +15 Celsija grādu temperatūras izaudzēja 19 veidu baktērijas un 15 veidu sēnītes, kurām pēc tam "baroja" dažāda veida plastmasas. Atklājās, ka mikroorganismi spēj sagremot poliuretānu un dažus plastmasas maisījumus. Neviens no mikrobiem gan nespēja pārstrādāt polietilēnu, no kura tiek izgatavoti plastmasas maisiņi un iepakojuma plēve. Pētījuma autori uzskata, ka šie mikroorganismi var samazināt plastmasas pārstrādes izmaksas un ekoloģisko slogu, jo darbojas arī aukstumā.
Jau ziņots, ka katru gadu pasaulē par atkritumiem kļūst aptuveni 300 miljoni tonnu plastmasas – aptuveni tikpat sver visi Zemes iedzīvotāji. Savukārt pārstrādāta tiek tikai mazāk nekā piektā daļa plastmasas atkritumu. Ceturtdaļa plastmasas tiek sadedzināta, bet vairāk nekā puse nonāk izgāztuvēs un okeānos. Plastmasai okeānos sadaloties, sīkas plastmasas daļiņas nokļūst dzeramajā ūdenī un pārtikā. Zinātnieki lēš, ka nedēļas laikā cilvēks vidēji apēd vienu plastikāta maksājuma karti. 2022. gadā mikroplastmasa pirmo reizi tika atklāta cilvēka asinīs.
Turpinām ziņas
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aicina meža īpašniekus, pašvaldības darbiniekus, studentus, mācībspēkiem u.c. interesentus uz bezmaksas semināru - Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgi elementi mežā un to apsaimniekošana. Seminārs notiks trešdien, 17.maijā Jēkabpilī, Sēlijas virsmežniecības telpās. Seminara programmā - bioloģiski vērtīga meža raksturojums, dabiskie procesi mežos un struktūru veidošanās, normatīvais regulējums bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu vietu saglabāšanā un piemērotākās apsaimniekošanas metodes. Savukārt semināra otrā daļa norisināsies dabā. Semināra teorētisko un praktisko daļu vadīs lektore, Dabas aizsardzības pārvaldes, mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece.
Dabas aizsardzības pārvalde rīkojot akciju "Ķeram svešos Latvijas dabā!", aicina ziņot par bīstamajām invazīvajām sugām. Ziņot par invazīvo sugu novērojumiem dabā var vietnē "invazivs.lv". Kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā!" tiks atklāta 19.maijā ar filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem talkā 15.jūnijā Vecdaugavā.
Un vēl
Plānojot vasaras pavadīšanu, nenāks par ļaunu ielūkoties Bristoles Universitātes klimata pētnieku sagatavotajās prognozēs. Viņi apkopojuši informāciju par teritorijām, kurās tuvākajos gados gaidāmi spēcīgākie karstuma viļņi. Spējākais gaisa temperatūras pieaugums gaidāms Krievijas tālo austrumu reģionos, Centrālamerikā, Afganistānā, Papua-Jaungvinejā un arī Eiropas vidienē, jo īpaši Beniluksa valstīs. Britu izveidotā karte liecina, ka Baltijas reģionā ir vidējs karstuma viļņu risks, taču tas ir augstāks nekā Skandināvijā, Britu salās vai vairākās Āzijas valstīs. Bristoles Universitātes zinātnieki prognozes balsta kopš 1959. gada veiktos novērojumos. Viņi atklājuši, ka šajā periodā "statistiski neticamas galējības" notikušas 31% no visiem analizētajiem reģioniem. Šīm temperatūras novirzēm nebija acīmredzama iemesla, un tas pastiprina bažas, ka ekstremāli karstuma viļņi var rasties jebkur un jebkurā laikā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādu informāciju atklāj valsts prezidenta kandidātu deklarācijas? Sēlijas kultūras programmā iesniegti 79 projekti; un Ziedošo kolekciju dārzi aicina doties ziedu ceļos.
Valsts prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam pieder uzņēmumu akcijas ap 5,56 miljonu eiro nominālvērtībā, liecina informācija, kuru viņš iesniedzis līdz ar pieteikumu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Pīlēna kā Valsts prezidenta kandidāta iesniegtā informācija liecina, ka uzņēmējam pieder akcijas "UPB" ap 5,24 miljonu nominālvērtībā un akcijas par 320 tūkstoši eiro "Ola Foundation". Pīlēns aizdevis ap 4,14 miljonus eiro. Valsts prezidenta kandidātam pieder vai valdījumā ir divi dzīvokļi Rīgā. Bezskaidrās naudas uzkrājumi viņam veido ap 47 tūkstoši eiro, bet skaidrā naudā uzkrāti 3 tūkstoši eiro un tūkstoš dolāru.
"Progresīvo" virzītā Valsts prezidenta amata kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto deklarējusi ap 217 tūkstoši eiro hipotekāro kredītu. Pinto kā Valsts prezidenta amata kandidātes sniegtā informācija liecina, ka viņai Luksemburgā kopā ar laulāto pieder māja un zeme, kā arī dzīvoklis un zeme Engures novadā. Pinto uzkrājusi 12 tūkstoši eiro. Valsts prezidenta amata kandidātei arī pieder 2011.gada izlaiduma motorolleris "Vespa". Šī deklarācija nesniedz ieskatu, kādi bijuši personas ienākumi pēdējos gados.
Kā liecina ārlietu ministra Edgara Rinkēviča Valsts prezidenta amata pretendenta iesniegtā informācija, viņš ir iegādājies Latvijas Valsts kases krājobligācijas 99 tūkstoši 700 eiro vērtībā. Salīdzinājumā ar viņa par 2022. gadu iesniegto deklarāciju par līdzīgu summu ir samazinājušies Valsts prezidenta amata pretendenta bezskaidrās naudas uzkrājumi. Pērn politiķa bezskaidrās naudas uzkrājumi bija ap 342 tūkstoši 500 eiro, bet tagad tie ir ap 241 tūkstoti eiro. Rinkēvičs uzkrājis arī tūkstoš 400 eiro skaidrā naudā. Valsts prezidenta amata kandidātam pieder divi dzīvokļi - viens Rīgā un viens Jūrmalā.
Baltijas valstu vidū Latvijā pagājušajā gadā bija viszemākais nodarbinātības līmenis, taču tas ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, secināts Centrālās statistikas pārvaldes izdotajā informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022.gadā”. Apskatā secināts, ka pēc pandēmijas beigām nodarbināto skaits Latvijā atkal pieaug, turklāt vīrieši ir ekonomiski aktīvāki nekā sievietes. Visvairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir Rīgas reģionā, vismazāk – Vidzemē, bet ekonomiskās aktivitātes līmenis viszemākais ir Latgales reģionā. Jo augstāka izglītība, jo lielāka ekonomiskā aktivitāte. Visaugstākais nodarbinātības līmenis starp Baltijas valstīm 2022. gadā bija Igaunijā. Taču visās Baltijas valstīs ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā vidēji Eiropas savienībā. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir neliels nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars. Baltijas valstīs ir zemāks ilgstošo bezdarbnieku skaits nekā vidēji Eiropas Savienībā. 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko atkal esot bijis redzams sabiedrībā, ziņo Lukašenko prezidenta administrācijas uzturētais kanāls “Pul pervovo”. Jau vēstīts, ka Lukašenko 9.maijā piedalījās Uzvaras dienas parādē Maskavā, taču plašsaziņas līdzekļi pievērsuši uzmanību tam, ka viņš pasākuma laikā izskatījies nevesels. Kopš tā laika Lukašenko publiskos pasākumos nebija redzēts. Svētdien viņš neieradās Valsts karoga, ģerboņa un himnas dienas svinībās. Kanāls “Pul pervovo” publiskojis attēlu, kurā redzams kā Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins salutē Lukašenko. “Pul pervovo” apgalvo, ka attēls tapis Baltkrievijas Pretgaisa aizsardzības spēku komandcentrā, kur Lukašenko ieradies darba vizītē.
Amerikas pilsētā Houpvelā, Ņūdžersijas štatā, uz dzīvojamās ēkas jumta nokritis meteorīts. Zinātnieki apstiprinājuši, ka tas ir rets meteorīts, kura vecums ir 4,6 miljardi gadu, vēsta Space.com. Hondrīti ir ieži, kas veido 85% no uz Zemes sastopamajiem meteorītiem, līdz šim lielākā to daļa ir atrasta Antarktīdā. Akmens, kas uzkrita uz mājas, ir 15 cm augsts, 10 cm plats un sver 900 gramus. Tas ietriecās mājā, izsita divus caurumus griestos, iespiedās grīdas dēļos un joprojām bija silts, kad sieviete to atrada sava tēva guļamistabā. Pēc tam, kad glābēji māju attīrīja no jebkādiem kaitīgiem radioaktīviem atlikumiem, mājas saimnieki meteorītu nodeva vietējai koledžai turpmākai pārbaudei. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka akmens pastāv jau kopš mūsu Saules sistēmas pirmsākumiem. Plānots, ka meteorīts tiks nosaukts par “Titusville” - tāpat kā līdzās esošā apdzīvotā vieta.
Turpinām ziņas
Valsts kultūrkapitāla fonda finansētajā Sēlijas kultūras programmas konkursā saņemti 79 projektu pieteikumi. Tie saņemti no visas Sēlijas - gan no Krāslavas novada Kaplavas pagasta, gan Augšdaugavas, Jēkabpils un Aizkraukles novada pagastiem un pilsētām. Tāpat vairāki pieteikumi saņemti no organizācijām ārpus Sēlijas, kas projektu īstenošanu plāno Sēlijā vai to saturs saistīts ar Sēlijas kultūras izpēti. Kopējais pieprasītais finansējums ir 248 tūkstoši 456 eiro, kas gandrīz trīs reizes pārsniedz pieejamo konkursa budžetu - 91 tūkstoti eiro. Liela daļa projektu paredzēti lokālās vēstures izpētei vai svētku svinēšanai.
Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā un Lietuvā pagājušā nedēļā pieauga par 5%, informē AS "Latvenergo" pārstāvji. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 5%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti sasniedza 81,94 eiro par megavatstundu. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 67,03 eiro par megavatstundu jeb par 13% mazāka nekā nedēļu iepriekš. Cenu atšķirību Baltijas valstīs noteica pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas ierobežojumi starp Igauniju un Latviju remontdarbu dēļ.
Un vēl
Latvijas ziedošo kolekciju dārzi – Dobeles ceriņi, Babītes rododendri, Kalsnavas arborētuma peoniju dārzs un Rundāles pils – šajā vasarā aicina doties ziedu ceļos. Akcijā “Ziedu ceļos” aicina apmeklēt četrus dārzus. Dārzkopības institūta ceriņu dārzā aplūkojama viena no lielākajam pasaules ceriņu kolekcijām. Babītes rododendru dārzs priecēs ar vairāk nekā 40 tūkstoši ziedošajām savvaļas sugām un selekcionāru šķirnēm, košajiem krūmiem, kur interesenti ir aicināti doties 1,5 kilometru garā pasaku pastaigā. Vidzemes augstienes Madonas novada koši ziedošais Kalsnavas arborētuma dārzs, ar vairāk nekā 400 peonijām un to krāsu buķeti, plašu jūnija kultūras programmu aicina tvert dažādās emocijās un košos jūnija mirkļus. Pašmāju baroka un rokoko arhitektūras pērle – Rundāle pils – piedāvā apskatīt ziedošās rozes, kuru plašā selekciju dažādība krāsās, formās un citās niansēs, vērojama viena hektāra platībā. Apceļojot visas četras ziedošās kolekcijas, iespējams krāt zīmodziņus un iepriecināt sevi ar kādu pārsteiguma balvu. Akcija “Ziedu ceļos” ilgs no 1. maija līdz 30. jūnijam.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas bēgļu skaits Latvijā samazinās; Pasliktinājusies skolēnu lasītprasme; un Ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina Atvērto durvju diena 17.maijā!
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis vājāks iekšzemes kopprodukta jeb IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina šodien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 22 bloka zemēm. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 0,3%. Ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī gada griezumā fiksēta 18 ES dalībvalstīs, par kurām pieejama informācija. ES vidēji IKP pirmajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pirms gada, palielinājies par 1,2%, bet eirozonā - par 1,3%.
Kopumā Latvijā patvērumu guvuši 43 tūkstoši Ukrainas bēgļu, bet skaits būtiski samazinās, jo tomēr situācija Ukrainā normalizējas, un pietiekami liels skaits bēgļu atgriežas. Tas, ka bēgļu skaits samazinās, redzams arī nepieciešamajā finansiālajā palīdzība, kuru tiek lūgta. Pašvaldību lietu ministrijai precīzu datu par to, cik tieši Ukrainas bēgļu Latvijā ir atraduši darbu, neesot, taču signāli no pašvaldībām liecina, ka bēgļi visai labi integrējoties darba tirgū. Jau ziņots, ka Latvijas valsts līdz šim sniegtais atbalsts no kara atbēgušajiem Ukrainas iedzīvotājiem veido aptuveni 64 miljonus eiro.
Pārstrādei nodotā svaigpiena apmērs šogad četros mēnešos Latvijā palielinājies par 1% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 259 tūkstoši 103 tonnas, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija. Tajā skaitā aprīlī pārstrādei nodots svaigpiens 65 tūkstoši 262 tonnu apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā 2022.gada aprīlī. Savukārt iepirktā bioloģiskā svaigpiena apmērs šī gada četros mēnešos sarucis par 19,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš un bija 13 tūkstoši 47 tonnas. Slaucamo govju ganāmpulku skaits Latvijā šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli sarucis par 9,3%. Šogad aprīlī Latvijā bija reģistrēti 9 tūkstoši 325 ganāmpulki, kas ir par 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad šādu ganāmpulku bija 5 tūkstoši 199. Tāpat sarucis slaucamo govju skaits – ja 2022.gada aprīlī valstī bija reģistrēta 130 tūkstoši 261 slaucama govs, tad šī gada aprīlī bija 126 tūkstoši 6 govis, kas ir par 3,3% mazāk.
Ukrainas armijas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši visas 18 raķetes, ko naktī uz Ukrainu raidījusi Krievija. Ienaidnieks Ukrainai uzbrucis no ziemeļu, dienvidu un austrumu virzieniem, platformā "Telegram" pauda ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Naktī uz otrdienu Krievija uzbrukusi arī ar trieciendroniem, kā arī veikusi izlūkošanu ar trim operatīvi taktiskajiem droniem. Arī tie visi notriekti.
Dabasgāzes cenas Eiropā ziemas mēnešos kritās, ņemot vērā zemo pieprasījumu. Arī pašlaik gāzes krājumi Eiropas valstīs ir lielāki nekā parasti, un tas ļauj ar lielākām cerībām gatavoties nākamajai apkures sezonai, vēsta aģentūra “Bloomberg”. Nīderlandes biržās bāzes nākotnes līgumi nākamā gada februāra piegādēm kritās par 8,5% - nokrītoties līdz aptuveni 51 eiro par megavatstundu. Arī cenas piegādēm decembrī un janvārī būtiski kritušās, un vismaz pašlaik tas rada lielāku optimismu par gaidāmo apkures sezonu, nekā tas bijis iepriekš. “Bloomberg” pauž, ka pieaug pārliecība par to, ka tirgus spēs izturēt jebkādus potenciālos satricinājumus, ko radījis cenu pieaugums pagājušajā gadā, kad Krievija būtiski ierobežoja gāzes piegādes, tādējādi reaģējot uz Eiropas noteiktajām sankcijām, kas pret agresoru tika īstenotas kara Ukrainā dēļ.
Nirējs un mediķis, pētnieks Džozefs Diturī mājoklī zem ūdens pie Floridakīzu salām ASV dienvidu daļā nodzīvojis 74 dienas. Tomēr projekta galvenais mērķis ir iespēja iepazīt un apdzīvot zemūdens pasauli, nevis rekorda uzstādīšana. Iepriekšējo rekordu – vairāk nekā 73 dienas, šajā vietā 2014. gadā uzstādīja divi ASV pētnieki. Taču Diturī negrasās pārtraukt eksperimentu līdz 9. jūnijam, kad apritēs 100 dienu zem ūdens. Misijas laikā tiek iepazīta vide 9 metrus dziļajā lagūnā un cilvēka organisma reakcija uz neparastajiem apstākļiem, kā arī īstenoti izglītojoši pasākumi. Diturī no savas mītnes uzrunājis vairāk nekā 2 tūkstoši 500 studentus un uzņēmis 49 viesus. Pārējā laikā tiek gatavotas olbaltumvielām bagātas maltītes, notiek fiziski treniņi un apmēram viena stunda veltīta niršanai. Vienīgā lieta, kuras pētniekam patiešām pietrūkstot, ir saule.
Turpinām ziņas
Pēdējo gadu laikā pasliktinājusies Latvijas skolēnu lasītprasme. Tikmēr lasītprasmes sasniegumi meitenēm Latvijā ir ievērojami augstāki nekā zēniem, liecina Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma "PIRLS 2021" rezultāti. 2021. gadā šajā pētījumā piedalījās 4 tūkstoši 369 Latvijas skolēni, pārstāvot 156 Latvijas skolas. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasītprasmē ir 528 punkti, kas nodrošina 23. vietu pētījuma 56 dalībvalstu sarakstā. Šis rezultāts ir augstāks par 2021. gada pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem, taču vienlaikus Latvijas rezultāts ir zemāks par tiem, ko mūsu skolēni uzrādīja iepriekšējā pētījuma ciklā – 2016.gadā. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka atšķirība starp Latvijas rezultātiem 2016. un 2021. gadā ir signāls pieaugušajiem – gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem –, ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto pušu kopīga un efektīva rīcība.
Elektrotehnika, kad tā savu laiku nokalpojusi, kļūst par videi kaitīgiem atkritumiem, no kuriem jāatbrīvojas ar īpašu atbildību. Lai veicinātu iespējas iedzīvotājiem to paveikt ērtāk, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” no 24.aprīļa līdz 10.maijam aicināja Pļaviņu iedzīvotājus nogādāt elektroniku uz pagaidu pieņemšanas punktu. Nepilnu trīs nedēļu laikā Pļaviņu iedzīvotāji nodeva teju sešas tonnas iekārtu, kas tālāk jau nonāks otrreizējā pārstrādē, lai kļūtu par izejvielām jaunu preču ražošanai.
Un vēl
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 158.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīt, 17.maijā rīko Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā. Atvērto durvju dienā no pulksten deviņiem no rīta līdz septiņiem vakarā dienests aicina ikvienu interesentu nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā! Šajā dienā mazos un lielos apmeklētājus ugunsdzēsēji glābēji iepazīstinās ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrādīs ugunsdzēsēju depo un parādīs VUGD tehniku, kā arī ļaus izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju glābēju aizsargtērpu, sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, atgādinās par drošību un pastāstīs par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju. Ģimenēm un individuālajiem apmeklētājiem savs apmeklējums iepriekš nav jāpiesaka.