Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 7.jūlijā
- 07 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Skaidrību par Saeimas koalīcijas nākotni sola līdz augusta vidum; Turpmāk traktorus drīkst vadīt arī ar autovadītāja tiesībām; un Virknē peldvietu piesārņota ūdens dēļ nav atļauts peldēties.
Aizejošais Valsts prezidents Egils Levits savam pēctecim amatā – Edgaram Rinkēvičam – novēl būt izturīgam, nereaģēt uz katru kritiku un iet ceļu, kuru jaunais Valsts prezidents uzskata par pareizu. Levits vakar pēc pēdējās tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu žurnālistiem pauda pārliecību, ka nākamais Latvijas prezidents Rinkēvičs, kurš oficiāli stāsies amatā sestdien, 8. jūlijā, turpinās prezidenta iesākto politiku, kuru Rinkēvičs arī īstenoja, būdams ārlietu ministrs.
Premjers Krišjānis Kariņš par koalīcijas nākotni plānojis tikt skaidrībā līdz augusta vidum, kad jāsāk strādāt pie 2024. gada valsts budžeta projekta. Premjers neprognozēja nekādus neparedzamus pagriezienus vai kursa maiņu, norādot, ka koalīcijas aprises noteiks diskusijas ar potenciālajiem partneriem un arī politisko spēku gatavība kompromisiem.
Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā samazinājies par 1%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. Tas ir mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" publiskotie dati par 23 bloka dalībvalstīm. Mazumtirdzniecības apmērs maijā salīdzinājumā ar 2022.gada piekto mēnesi samazinājies 15 Eiropas Savienības valstīs, par kurām pieejami dati, bet straujākais samazinājums fiksēts Slovēnijā, Ungārijā un Igaunijā. Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums maijā bijis par 1,1% mazāks nekā pirms gada.
Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi". Tāpat birojs noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija". Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mērījumiem.
Jau ziņots, ka "Bite Latvija" iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā par sistemātisku Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā. "Bite Latvija" uzskata, ka valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam. Savukārt citiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem nav jēgas piedalīties šādos iepirkumos, jo kritēriji ir acīmredzami diskriminējoši un uzvarētājs ir paredzams jau iepriekš.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš dažas dienas pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja paziņoja, ka Prigožins ieradies Baltkrievijā, vakar žurnālistiem pavēstīja, ka "Vagner" līderis tomēr uzturas Krievijā. Lukašenko norāda, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins un Prigožins ir ļoti labi paziņas vēl no Sanktpēterburgas laikiem un viņu attiecības bijušas ļoti draudzīgas. Prigožina sarīkotā dumpja laikā Lukašenko darbojies kā vidutājs sarunās par konflikta izbeigšanu, un tika panākta vienošanās, ka Prigožins un daļa "Vagner" kaujinieku pārcelsies uz Baltkrieviju. Taču pagaidām nekādas "Vagner" vienību pārvietošanas pazīmes nav manāmas. Lukašenko apgalvo, ka "Vagner" kaujinieki joprojām atrodas savās nometnēs Krievijā. Lukašenko arī neredzot nekādu iespējamo risku, ko varētu radīt "Vagner" vienību izvietošana Baltkrievijā.
Krievijā pēc nesenā bruņotā dumpja, ko sarīkoja algotņu grupējums "Vagner", turpina kristies Krievijas rubļa kurss, jo pieprasījums pēc ārvalstu valūtas pārsniedz piedāvājumu. Krievijas rubļa kurss Maskavas biržā noslīdējis līdz 102 rubļiem pret vienu eiro, vēsta aģentūra "Interfax". Attiecībā pret ASV dolāru rubļa kurss noslīdējis līdz 93 rubļiem pret dolāru. Krievijas rubļa vērtība ir zemākā kopš 2022. gada marta. Vēl straujāku lejupslīdi Krievijas nacionālā valūta piedzīvoja uzreiz pēc pagājušā gada 24. februāra Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā, kad Maskavas biržā uz laiku tika pārtraukta tirdzniecība.
Turpinām ziņas
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aktīvi apseko salnu skartos augļu un ogu dārzus Vidzemē, Latgalē un Zemgalē. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka visvairāk salnās cietušo platību pieteikts Limbažu novadā - 252,5 hektāri. Tam seko Ogres novads - 247,9 hektāri, Tukuma novads - 236,9 hektāri, Valmieras novads - 193,3 hektāri, Rēzeknes novads - 167,4 hektāri un Bauskas novads - 157,8 hektāri. Vienlaikus vismazāk platību pieteikts Ropažu novadā, kur pieteikti 2,3 hektāri augļu dārzu. Tikmēr Preiļu novadā pieteikti 3,2 hektāri, Alūksnes novadā - 7,6 hektāri, Līvānu novadā - 9,2 hektāri, Ķekavas novadā - 9,7 hektāri, bet Mārupes novadā - 9,9 hektāri.
No 6.jūlija ar automašīnu vadīšanas tiesībām drīkst vadīt arī traktortehniku. Lai veicinātu darba roku pieejamību laukos, Zemnieku saeimas virzītie un Saeimas apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz, ka turpmāk ar automašīnu vadīšanas tiesībām var vadīt arī traktortehniku. Lai to darītu līdzi ir jābūt automašīnas vadīšanas tiesībām vai personu apliecinošiem dokumentiem. Pieredze aizgūta no citām valstīm – Lietuvas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Īrijas un Islandes.
Un vēl
Veselības inspekcija veikusi ūdens kvalitātes pārbaudes vairākās oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās un konstatējusi, ka ūdens kvalitātes mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamo normu un neatbilst higiēnas prasībām. Līdz ar to noteikts aizliegums peldēties Dubultu, Asaru un Kauguru peldvietās, bet Lielupes, Bulduru, Dzintaru, Majoru, Pumpuru un Mellužu peldvietās peldēt nav ieteicams. Aizliegums peldēties noteikts arī Limbažu novada peldvietā "Ainaži" un Daugavpils Šūņu ezerā. Savukārt peldēties neiesaka arī Limbažu novada Salacgrīvas peldvietā. Veselības inspekcija aicinājusi pašvaldības peldvietās izvietot attiecīgās brīdinājuma zīmes.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija ar slimnīcām vienojusies saglabāt neatliekamo medicīnisko palīdzību tuvāk pacienta dzīvesvietai; Sausums ietekmējis jaunaudzes; un Esplenādē šodien darbosies Sēlijas vēsturisko zemju telts.
Veselības ministrija ar slimnīcām vienojusies saglabāt neatliekamo medicīnisko palīdzību pašreizējā līmenī un pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai. Veselības ministre Līga Meņģelsone norāda, ka reformas galvenais mērķis ir sniegt labāku palīdzību pacientiem. Šobrīd Latvija ir faktiski vienīgā no Baltijas valstīm, kur ārstniecības kvalitātes rādītāji atstāti visvairāk novārtā, tādēļ, viņas vērtējumā, darbam pie kvalitātes uzlabošanas jāsākas ar minimālo prasību definēšanu, obligāto kvalitātes kritēriju noteikšanu un reģionālā tīklojuma un pacientu nogādāšanas ceļu pārskatīšanu, lai nodrošinātu gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan kvalitatīvu ārstēšanu stacionāros. Runājot par neatliekamo medicīnisko palīdzību, slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka tas ir labākais variants, ja pacients vispirms tuvāk dzīvesvietai vai negadījuma vietai saņem neatliekamo stabilizējošo aprūpi, un tad tikai tiek vests uz attiecīgo ārstniecības iestādi.
Arī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un Izglītības un zinātnes ministrijai ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu streika prasību izpildi. Tāpat pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pārmeta ministrijai, ka tā nav pilnīgi iesaistījusi arodbiedrību diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk. Atšķirīgās domās ir izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, paužot, ka tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitāti, šobrīd notiekot "matu skaldīšana". Tikmēr pedagogu arodbiedrība piektdien, 7. jūlijā, sasauks valdes ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Pedagogi ir apņēmušies prasīt darba kvalitāti no nozares atbildīgās ministrijas.
ASV Federālā aviācijas administrācija pabeigusi valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" auditu, piešķirot Latvijai pirmo kategoriju. Piešķirtā pirmā kategorija ļauj Latvijā reģistrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem veikt pasažieru pārvadājumus ASV lidsabiedrību vārdā, kā arī veikt komercpārvadājumus uz ASV, tajā skaitā no citu valstu lidostām, tādējādi attīstot savas biznesa iespējas. Aģentūrā arī uzsver, ka Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā ir veikts šāds audits un saņemta pirmā kategorija, tādējādi stiprinot Latvijas konkurētspēju civilās aviācijas jomā.
Ukraina un Krievija veikušas kārtējo karagūstekņu apmaiņu, kuras gaitā atbrīvoti 90 gūstekņi. Krievija atbrīvojusi 45 sagūstītus Ukrainas karavīrus, zemessargus un civilās aizsardzības darbiniekus, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Arī Ukraina atbrīvojusi 45 sagūstītos Krievijas karavīrus, apstiprināja Krievijas Aizsardzības ministrija. Krievija papildus esot atdevusi arī divus bērnus to vecākiem Ukrainā. Saskaņā ar Ukrainas avotu ziņoto šī ir 47.reize, kad notikusi gūstekņu apmaiņa. To rezultātā Ukrainā atgriezušies gandrīz 2 tūkstoši 600 gūstekņi.
Lai arī pēdējās desmitgadēs Indija ir pieredzējusi strauju ekonomikas izaugsmi, tā vēl aizvien ir valsts ar ārkārtīgi augstu nabadzības līmeni. Taču, kā liecina jauni dati, valsts reģionos strauji pieaug bagāto mājsaimniecību skaits. Saskaņā ar jaunajiem datiem, Indijas "superbagāto" ģimeņu skaits desmit gadu laikā pieaugs piecas reizes, ziņo "Bloomberg". Īpaši bagāto mājsaimniecību skaits, kuras nopelna vairāk nekā 20 miljonus rūpiju jeb 243 tūkstoši 230 ASV dolāru gadā, gandrīz dubultojās līdz 1,8 miljoniem piecu gadu laikā līdz 2021. gadam, liecina trešdien publicētais ziņojums ". Šādu mājsaimniecību pieaugums lauku reģionos bija 14,2%, salīdzinot ar 10,6% pilsētās.
Nākamā pandēmija varētu būt vēl nāvējošāka nekā Covid, brīdinā vadošais Apvienotās Karalistes zinātnieks, aicinot labāk sagatavoties nākotnes veselības krīzei, raksta dailymail.co.uk. Profesors epidemologs Marks Vulhauss sacīja, ka koronavīrusa uzliesmojums, kas Apvienotajā Karalistē nogalināja vismaz 227 tūkstoši cilvēku, potenciāli varēja būt vēl ļaunāks. Epidemiologs norāda, ka Apvienotā Karaliste ir pieļāvusi kļūdu, gatavojoties tikai gripas pandēmijai, nevis ierobežojot daudzu dažādu slimību uzliesmojumus, tajā skaitā koronavīrusu. Profesors norāda, ka lielākā problēma ir “visu likmju likšana uz vienu spēlētāju” jeb uztraukšanās tikai par vienu slimību, aizmirstot par pārējām, kā arī nesakārtota un slikti oragnizēta saziņa starp valdību un veselības aprūpes speciālistiem.
Turpinām ziņas
Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos. Agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30%, bet vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50 %, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija. Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi. Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi – tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50%. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30%. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.
Pirmajā vasaras mēnesī, jūnijā, gan no visām platformām, gan mobilajām ierīcēm skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu starp vietnēm uzrādījusi laika prognožu vietne "gismeteo.lv". Tikmēr apmeklētāko interneta vietņu kopējās statistikas topa līdera pozīcijas saglabā "Inbox.lv", bet sabiedrisko mediju ziņu portāls LSM.lv – ceturtā apmeklētākā vietne, liecina interneta tehnoloģiju un pētījumu uzņēmuma "Gemius" publicētais apmeklētāko vietņu tops.
Un vēl
27.to Vispārējo Dziesmu un 17.to Deju svētku laikā Esplanādes Svētku kvartālā Rīgā šodien no darbosies Sēlijas vēsturiskās zemes informācijas telts. Sēlijas kopienu pārstāvji piedāvās gan tūrisma informāciju, gan aicinās uzņemt fotogrāfijas ar Sēlijas etnogrāfiskajiem vaiņagiem. Šodien teltī visas dienas garumā darbosies Sēlijas kopienu pārstāvji no dažādām Sēlijas salām - Aknīstes, Bebrenes, Dunavas, Dvietes, Leimaņiem, Radžupes, Tadenavas un Viesītes. Būs iespējams saņemt tūrisma informāciju par Sēlijas apskates objektiem un iegādāties Sēlijā radītas rotaslietas.
Sēlijas māksliniece Anda Svarāne īpaši Dziesmu un Deju svētkiem gleznojusi fotogleznu, uz kuras fona ikvienam būs iespēja fotografēties ar dažādiem etnogrāfiskiem priekšmetiem. Vīriešiem būs iespēja pielaikot cepures, bet sievietes varēs uzņemt unikālas fotogrāfijas ar 19.gadsimta sēļu vaiņagu atdarinājumiem.
Jau vēstīts, ka pirmo reizi Dziesmu un Deju svētku vēsturē darbosies latviešu vēsturisko zemju telts, kurā katru dienu aktivitātes rīkos un sevi prezentēs latviešu vēsturisko zemju un lībiešu kultūrtelpas pārstāvji. Apmeklētājiem būs arī iespēja piedalīties viktorīnā par latviešu vēsturiskajām zemēm, un katru dienu pirmie pieci pareizo atbilžu autori saņems pārsteiguma balvas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Levits pateicas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai ; Valsts austrumos novērots retas sugas putns ; un Vai jūlijā gaidāmi karstuma viļņi ?
Valsts prezidents Egils Levits, kurš šodien aizvada pēdējo dienu amatā, pateicas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai prezidenta amatā. Levits uzrunā norāda, ka iestājas par Latviju kā nacionālu valsti. Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas. Levits uzver, ka Latvijas drošība ir bijis viņa prezidentūras svarīgākais uzdevums. Jau ziņots, ka 2019.gada 29.maijā Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja toreizējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Šodien – 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku astotajā dienā –, uzmanības centrā deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs" – 17 tūkstošu dejotāju veltījums mūsu tautas izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem. Bērnu un jauniešu vokālā mūzika izskanēs "Hanzas peronā", Lielajā ģildē latviešu mūzika pūtēju orķestru izpildījumā, Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā – mazākumtautību garīgā mūzika. Skatītājus turpinās priecēt teātra izrādes, tautas lietišķās mākslas izstāde un amatnieku darinājumu tirdziņš. Vērmanes dārzā un Esplanādē kapelu maratons – visu laiku lielākais Latvijas tautas mūzikas pasākums. "Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" piedalās 667 deju kolektīvi. Lieluzveduma repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām 13 godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.
Pēc Edgara Rinkēviča kļūšanas par Valsts prezidentu ārlietu ministra pienākumus pagaidām pildīs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Šodien Kariņš ir pieņēmis Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu sestdien, 8. jūlijā. Līdz jauna ārlietu ministra apstiprināšanai Saeimā ministra amata pienākumus no sestdienas, 8.jūlija, uzņemsies Kariņš.
Šodien uz Lietuvas robežām stājušies spēkā robežkontroles pasākumi, kas būs spēkā sešas dienas, jo Lietuva pastiprina drošību saistībā ar nākamnedēļ Viļņā notiekošo NATO samitu. Pārbaudes tiks veiktas uz robežas ar Latviju un Poliju, kā arī Klaipēdas jūras ostā un robežkontroles punktos Viļņas, Kauņas un Palangas lidostās. Savukārt uz galvenajiem ceļiem, kas Lietuvu savieno ar Latviju un Poliju, izveidoti pagaidu kontrolpunkti. Kontrole notiks izlases veidā, un atbildīgās institūcijas aicina cilvēkus laikus sagatavot dokumentus un būt gataviem nelielām rindām. Jau vēstīts, ka NATO samits Viļņā notiks 11. un 12. jūlijā. Tā būs pirmā reize, kad Lietuva uzņems šo pasākumu.
Automašīnai ietriecoties privātā meiteņu skolā Vimbldonā, Londonas dienvidrietumos, ceturtdien gājusi bojā astoņus gadus veca meitene un ievainoti desmit cilvēki, paziņojusi Lielbritānijas policija. Lielākā daļa ievainoto ir skolas audzēknes. Policija pavēstīja, ka neuzskata šo incidentu par teroraktu. Aizturēta automobiļa vadītāja - 40 gadus veca sieviete. Vimbldonas pārstāvis parlamentā Stīvens Hamonds raidorganizācijai BBC sacīja, ka vairāku cietušo stāvoklis joprojām ir kritisks.
Turpinām ziņas
Latvijas veselības nozares budžets arī pēc 140 miljonu eiro finansējuma piešķiršanas atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas rekomendētā minimālā finansējuma līmeņa veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām, norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tāpat arī arodbiedrība paudusi, ka finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumi par valsts veselības aprūpes finansēšanu ir maldinoši. "Jaunā Vienotība" 6. jūlijā rīkoja partiju sarunas par veselības aprūpes politiku. Finanšu ministrs pēc sarunām sacīja, ka Latvija ir sasniegusi Pasaules veselības organizācija rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām, tomēr veselības nozares budžets sasniegs tikai 9,6% no valdības izdevumiem arī pēc 140 miljonu eiro atrastā papildu finansējuma veselības nozarei. Mediķu arodbiedrība aprēķinājusi, ka līdz Pasaules veselības organizācijas ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 miljoni eiro.
AS "Latvijas Valsts meži" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis, veicot klinšu ērgļu monitoringu, vienā no reto putnu apdzīvotajām teritorijām Latvijas austrumdaļā novērojis īpaši aizsargājamo vakarlēpi. Jūnija otrajā pusē, kad daudzu putnu sugu ligzdās jau ir mazuļi vai tie jau ir sasnieguši lidot spēju, vakarlēpis, kuru dēvē arī par lēli, vēl perē vienu līdz divas olas. Vakarlēpis ir dzeguzes lieluma putns. Tas ziemo Āfrikā un ligzdošanas vietās Latvijā ierodas aptuveni maijā. Vakarlēpis sastopams galvenokārt sausos un skrajos dažāda vecuma priežu un jauktu koku mežos, kā arī purvos, jo īpaši purva ezeru tuvumā. Vakarlēpis ir visā Latvijas teritorijā sastopama īpaši aizsargājama suga. Viens no nozīmīgākajiem vakarlēpju mirstības cēloņiem ir sadursmes ar transportlīdzekļiem tumsā, kad putni starmešu gaismā uz sasilušajiem autoceļiem medī naktī aktīvos kukaiņus.
Un vēl
Šomēnes karstuma viļņa iespējamība Latvijā ir maza, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Tuvākajās divās nedēļās mūsu reģionā laikapstākļus pārsvarā noteiks cikloni, tādēļ laiks būs nepastāvīgs, lietainas dienas mīsies ar saulainām, taču temperatūra lielākoties būs ap normu vai nedaudz zem tās. Pa vidam iespējama viena vai divas dienas ar karstu laiku, taču garāki karstuma periodi maz iespējami. Augustā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, visticamāk, būs augstāka par klimatisko normu un palielināsies karstuma viļņu iespējamība, prognozē Eiropas Vides monitoringa programma "Copernicus", līdzīgas prognozes ir arī ASV Nacionālajai okeāna un atmosfēras pārvaldei.
Tuvākajās brīvdienās laiks būs lielākoties saulains, bet vietām, īpaši Vidzemē un Latgalē, uznāks pa kādam lokālam lietus un negaisa mākonim. Gaisa temperatūra no sestdienas līdz pirmdienai būs 18...24 grādu robežās, bet naktis dzestras – minimālā temperatūra 8...13 grādi, daudzviet piekrastē līdz 14...16 grādiem. Svētdienas vakarā, Dziesmusvētku noslēguma koncerta laikā, nokrišņu nebūs, taču vakars būs dzestrs, temperatūra svētdienas vakarā un naktī uz pirmdienu pazemināsies līdz 14...16 grādiem.
Nākamnedēļ gandrīz ik dienu kaut daļā Latvijas gaidāms lietus, vienīgi otrdiena visā valstī varētu paiet bez nokrišņiem. Nokrišņu zonas gan pārsvarā būs lokālas, nevis plašas un visu Latviju aptverošas, tādēļ būs vietas, kur sausums turpināsies.
2023.gada otrais ceturksnis - laika periods no aprīļa līdz jūnijam - Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē, liecina meteorologu apkopotā informācija. Šajā periodā nokrišņu daudzums vietām valsts rietumu un centrālajā daļā nesasniedza pat piektdaļu no normas. Vismazāk nokrišņu bija Stendē, kur nolija tikai 23 milimetri nokrišņu jeb 15% no normas, bet visvairāk lija Alūksnē, kur bija 109 milimetri nokrišņu jeb 66% no normas. Vidēji Latvijā šā gada otrā ceturkšņa kopējais nokrišņu daudzums bija 56,3 milimetri, kas ir 36% no normas. Līdz ar to šā gada otrais ceturksnis bija sausākais pēdējos simts gados, par 7,3 milimetriem pārspējot 1940.gada rekordu.