Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 29.septembrī
- 29 septembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ugunsgrēkos visbiežāk cieš seniori, Latvijas teritorijā norisinās sabiedroto spēku iznīcinātāju zemie pārlidojumi, un Ceturtdien reģistrēti jauni siltuma rekordi.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iepriekš solījusi decembrī pārskatīt elektrības sadales tarifus, taču pagaidām regulators vēl ir atturīgs par potenciālām izmaiņām. Tas izriet no regulatora priekšsēdētājas Aldas Ozolas sacītā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". Attiecībā uz "Sadales tīkla" un AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu izmaiņām Ozola norādīja, lēmums par tām pieņemts vienā dienā un tie ir savstarpēji saistīti lēmumi. Tostarp arī lēmējvara – Ministru kabinets un Saeima – bija informēta par to, kāds ir gaidāmais tarifu pieaugums. Regulatora priekšsēdētāja skaidro, ka komisija konsultēsies ar visām ieinteresētajām pusēm un informēs Saeimas atbildīgās komisijas attiecībā uz regulatīvā rēķina izmaksām. Taču viņa nevarot vērtēt, vai tarifi mainīsies, pirms papildu informācijas saņemšanas no "Sadales tīkla".
Apkopojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā esošo informāciju par ugunsgrēkos bojāgājušiem cilvēkiem, secināms, ka aizvadītajā gadā katrs otrais jeb 37 no 74 ugunsgrēkos bojāgājušajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem. Savukārt, no ugunsgrēkos cietušajiem katrs trešais bija seniors. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos 36% no ugunsgrēkos bojāgājušajiem un 28% no cietušajiem bija seniori. VUGD apkopotā informācija arī liecina, ka tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzirdēja skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Lai novērstu ugunsgrēku traģiskās sekas, ugunsdzēsēji aicina senioru mājokļos uzstādīt dūmu detektorus, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par sadūmojumu mājoklī un dos vairāk laika cilvēkiem evakuēties no ēkas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenergs ceturtdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, kur tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopā ar viņu Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja arī Lielbritānijas un Francijas aizsardzības ministri. Galvenais sarunu temats bija turpmākās palīdzības sniegšana Ukrainai. Vizīte notiek īsi pirms pirmā Aizsardzības industriju foruma, kurā Ukrainas varasiestādes plāno satikties ar vairāk nekā 160 militārās industrijas uzņēmumu pārstāvjiem no 26 valstīm. Kā zināms, Ukrainas vadība vairakkārt ir aicinājusi rietumvalstis palielināt militāro atbalstu. Zelenskis pateicās Stoltenbergam par lielo un nepārtraukto NATO palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrukumu. NATO ģenerālsekretārs paziņoja par jaunu palīdzības plānu izstrādi Ukrainas karaspēkam.
Irāna un Krievija veic sarunas par bezpilota lidaparātu un ballistisko raķešu "Fateh-110" un "Zolfaghar" piegādēm, jaunākajā ziņojumā vēstīja ASV domnīca "Kara izpētes institūts". Krievija jau iepriekš saņēmusi no Irānas dažādu ieroču, tajā skaitā artilērijas lādiņu un raķešu paraugus, kas piedāvāti pirms to iegādes. 18. oktobrī beidzas pret Irānu vērstās ANO Drošības padomes rezolūcijas termiņš. Šī rezolūcija liedza Irānai tirgot raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 kilometrus.
Turpinām ziņas
Paliatīvās aprūpes pacientiem no nākamā gada dzīvesvietā būs pieejama arī sociālā aprūpe. Likuma grozījumi paredz, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem pilngadīgām personām paliatīvā aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinās sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju. Aprūpi nodrošinās pacienta dzīvesvietā.
Šajās dienās visā Latvijas teritorijā norisinās sabiedroto spēku iznīcinātāju zemie pārlidojumi. Armija aicina iedzīvotājus nesatraukties un ar sapratni izturēties pret notiekošajiem gaisa kuģu pārlidojumiem.
Un vēl
Latvijā ceturtdiena kļuvusi par siltāko 28. septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Visaugstākā gaisa temperatūra līdz plkst. 16 bija Bauskā, kur tā sasniedza 25,6 grādus. Jēkabpilī Zīlānu meteostacijā reģistrēti 25,2 grādi siltuma. Iepriekš siltākais laiks šajā datumā fiksēts 1981. gadā, kad Pāvilostā bija 24,2 grādi. Tiek prognozēts, ka arī šodien Latvijā temperatūra sasniegs 29. septembra siltuma rekordus.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprina nacionālās drošības koncepciju; Parakstīts līgums par Daugavas aizsargdambja pārbūvi; un Izstrādās ornitologu vadlīnijas vēja elektrostaciju attīstībai.
Saeima sēdē vakar apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz arī, ka no 2026. gada saturam sabiedriskajos medijos jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā turpina pastāvēt komercmedijos. Koncepciju atbalstīja 68 Saeimas deputāti, pret bija 10, neviens balsojumā neatturējās. Debatēs bijušais kultūras ministrs, Saeimas deputāts Nauris Puntulis sacīja, ka "sabiedriskais medijs krievu valodā ir nekas cits kā okupācijas sekas". Savukārt Puntuļa pēcnācēja kultūras ministra amatā Agnese Logina intervijā Latvijas Radio ieceri saistībā ar saturu krievu valodā vērtēja kritiski, norādot, ka par šo jautājumu nepieciešama garāka diskusija. Līdzīgu viedokli pauda arī vairāki citi deputāti.
Klimata un enerģētikas ministrija sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka jaunajā sistēmā, kas sāks darboties no nākamā gada, varēs nodot ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas gadā. Mājsaimniecības līdz šim izmantoja neto uzskaites sistēmu, kas tagad atzīta kā neizdevīga valstij un bijusi vajadzīga, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk uzstādīt saules paneļus. Gadījumā, ja atlikušos 80 procentus nevar patērēt saules enerģijas ražotājs, tad atlikums no saimniecībā nepieciešamā valstij jāatdod bez maksas. Šie noteikumi stāsies spēkā 2029.gadā. Latvijā mikroģeneratoru jeb mājsaimniecību skaits, kas saules paneļus uzstādījuši pašpatēriņam, jau tuvojas 20 tūkstošiem.
Ja līdz šim skolēnam bija pieļaujama situācija, ka 9. vai 12. klases atestātā pie sporta stundas ir ieraksts "atbrīvots" vai "nav vērtējuma", tad no jaunā mācību gada tas nav vairs iespējams. Jaunie noteikumi paredz, ka ikvienam bērnam neatkarīgi no veselības stāvokļa vai fiziskajām spējām vērtējumam ir jābūt. Izmaiņas paredz obligātu sporta stundu apmeklējumu. Tas nozīmē, ka sporta pedagogam, saņemot ārsta zīmi ar norādi, ko un kādā apmērā bērns var darīt, jāsagatavo skolēnam individuāls plāns. Teorijas daļā bērnam būs jāapgūst zināšanas par sportu, veselīgu dzīvesveidu, komandas darbu, pirmo palīdzību, jo šobrīd mācību priekšmets paplašināts un dēvējams "Sports un veselības mācība".
Ceturtdien Nīderlandes pilsētā Roterdamā 32 gadus vecs vīrietis atklāja uguni slimnīcā, nogalinot divus cilvēkus, ziņo policija. Vispirms notika apšaude ceturtajā stāvā. Tika raidīti četri vai pieci šāvieni. Pēc tam mācību centrā tika iemests Molotova kokteilis. Tālāk šāvējs devās uz slimnīcu, kur atskanēja šāvieni un izcēlās liels ugunsgrēks, kas vēlāk tika apdzēsts. Policija paziņoja, ka aizdomās turamais bija tērpies "kaujas stila" apģērbā, bija garš, melniem matiem un ar mugursomu. Viņš ir aizturēts un motīvs vēl nav zināms. Roterdamā bieži notiek apšaudes, ko parasti skaidro ar konkurējošu narkotiku bandu savstarpēju rēķinu kārtošanu.
Polijas valdība oficiāli paziņojusi, ka 2022. gada novembrī valsts pierobežas ciematā nokrita Ukrainas raķete, vēsta pravda.com.ua. Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Ziobro norāda, ka Polijas prokuratūras veiktā izmeklēšana beidzās ar secinājumu - raķete bijusi Ukrainas. Ministrs arī norādīja, ka viņš "nožēlo", pēc viņa vārdiem, Ukrainas puses nesadarbošanās šī incidenta izmeklēšanā. Jau ziņots, ka Polijā nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus Pševodovas ciemā.
Turpinām ziņas
Vakar tika parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA “Jēkabpils PMK” par Daugavas aizsargdambja pārbūvi. Kā informē pašvaldība, šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums – kopējās darbu izmaksas ir 16 miljoni 931 tūkstotis 288 eiro ieskaitot PVN. SIA “Jēkabpils PMK” valdes priekšsēdētājs Māris Dimants atzīst, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi. Lielākais darbu apjoms ir paredzēts Daugavas kreisajā pusē 5,1 km garumā.
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, apstiprinot arī Sēlijas ģerboni - sarkanā laukā pretēji pagrieztu ejošu sudraba staltbriedi. Heraldikas komisijai idejas par Sēlija ģerboņa izskatu iesniedza gan vietējās kopienas, gan pašvaldības, gan sabiedriskās organizācijas. Tāpat kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" ieguva Eiropas Savienības finansējumu, kas ļāva veikt liela mēroga iedzīvotāju aptauju. Saeimas komisijā deputāti izteica atzinību par Sēlijas ģerboņa vizuālo izskatu, kā arī tā sasaisti ar vēsturisko zemju - Kurzemes-Zemgales hercogistes - vēsturi. Sēlijas ģerboņa autors ir mākslinieks Edgars Sims. Sēlijas ģerboņa attēlu veido sarkanā laukā, pretēji pagriezts, ejošs sudraba staltbriedis. Ģerboņa attēls vienbalsīgi tika apstiprināts Valsts heraldikas komisijas pagājušā gada 25.maija sēdē.
Un vēl
Šodien teju 30 Latvijas zinātniskās institūcijas - augstskolas, universitātes un zinātniskie institūti - vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās - augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos - norisināsies pasākums "Zinātnieku nakts 2023", piedāvājot plašu bezmaksas pasākumu un aktivitāšu programmu dažādās zinātnes nozarēs. Interesenti varēs arī tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās.
Kurzemē daudzveidīgas aktivitātes nodrošinās Liepājas Universitāte, Zinātnes un izglītības inovāciju centrs, Ventspils Digitālais centrs, Ventspils Augstskola un Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kā arī būs iespējams viesoties Latvijas universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā Papē un Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā. Zemgalē savas durvis vērs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Dārzkopības institūts, Vidzemē - Kosmosa izziņas centrs, Vidzemes Augstskola, kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Zemkopības institūts. Savukārt Latgali pārstāvēs Daugavpils Universitāte.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi ; Jēkabpils pašvaldības policija aiztur vīrieti, kurš nepilngadīgajiem pērk cigaretes un alkoholu ; un Šodien tiek svinēta Miķeļdiena.
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam no 8,5% līdz 9% un samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš, šā gada jūnijā prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%, šodien paziņoja centrālās bankas pārstāvji. Šajā gadā ekonomika augs par 0,6%, 2024. un 2025. gadā – attiecīgi par 3% un 3,6%. Inflācija šogad gaidāma 9% apjmā, bet nākamgad saruks līdz 2,3%; savukārt 2025. gadā to lēš 2,5% apmērā. Patlaban bezdarbs Latvijā ir vēsturiski zemākais, un tiek prognozēts, ka turpmākajos gados tas saruks vēl vairāk. Tāpat arī prognozes liecina, ka nominālā bruto alga augs par 12%, bet nākamajos gadus algu kāpums mazināsies.
Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem pērn, diemžēl jāsecina, ka rūpes par auto tehnisko stāvokli aizvien retāk uztic profesionāļiem. Jau pērn par 6% bija samazinājies to autovadītāju skaits, kuri spēkratu regulāri ved pie speciālista un šogad rādītājs turpina samazināties. Eksperti norāda, ja braucam pie speciālista uz autoservisu tikai tad, kad ir patiesi liela problēma, kas liedz braukt vispār vai acīmredzami rada bīstamību, patiesībā darām to par vēlu. Uzmanība jāpievērš arī detaļām un tas jādara maksimāli savlaicīgi, jo pat aizdomīgas skaņas var liecināt, ka radusies kāda problēma. Interesanti, ka šogad aptaujas rezultāti liecina par pavisam citādāku sadalījumu pēc dzimuma, nekā pērn. Ja 2022. gadā sievietes biežāk veda savu auto uz apkopi un apskati pie zinoša, uzticama speciālista (55%), nekā vīrieši (48%), tad šogad situācija ir mainījusies – 49% atzīst, ka regulāri ved auto uz apkopi un apskati, kamēr šādu atbildi sniedz tikai 36% sievietes.
Plāns nākamgad nepiemērot Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi – 5% apmērā – izraisīja Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas neizpratni un neapmierinātību. Asociācija norāda, ka tas atkal veicinās ēnu ekonomiku un būs sitiens vietējiem ražotājiem, jo tie nespēs konkurēt ar importa produkciju. Asociācija apšauba Zemkopības ministra Armanda Krauzes apgalvojumus, ka 5% PVN veicināja importa produktu patēriņu. Asociācija atgādina ministram – pirms vēlēšanām solīts aizstāvēt nozares intereses un aicina pildīt solījumus.
Polijā pirms oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām pārsvaru pār citām partijām saglabā valdošie konservatīvie, liecina jauna aptauja, kas veikta pēc tīmekļa medija "wPolityce.pl" pasūtījuma. Ja parlamenta vēlēšanas Polijā notiktu šodien, 39% poļu balsotu par "Vienoto labējo" nometni, ko vada valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", un tas ir tikpat daudz, cik iepriekšējā aptaujā, kas tika veikta pagājušajā nedēļā. Savukārt 30% aptaujāto norādīja, ka balsotu par "Pilsonisko koalīciju", kurā līdz ar lielāko opozīcijā esošo liberāli konservatīvo partiju "Pilsoniskā platforma" apvienojušās centriskās un kreisās partijas. Arī atbalsts "Pilsoniskajai koalīcijai" kopš pagājušās nedēļas nav mainījies. Trešajā vietā ierindojusies galēji labējā partija "Konfederācija", par kuru savu balsi gatavi atdot 10% respondentu, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā pagājušajā nedēļā.
Lielbritānijā naktī uz ceturtdienu nocirsts viens no valsts slavenākajiem kokiem - Rietumu platāna, kas auga pie Adriāna vaļņa Nortamberlendā. Saistībā ar koka nociršanu policija aizturējusi kādu 16 gadus vecu pusaudzi. Nortamberlendas Nacionālā parka pārvaldes amatpersonas uzskata, ka koks, kas pazīstams kā Robina Huda koks, nocirsts apzināti. Superintendents Kevins Vorings norādīja, ka tas ir "pasaulslavens piemineklis", piebilstot, ka tā zaudējums "izraisījis ievērojamu šoku, skumjas un dusmas visā vietējā kopienā un ārpus tās". Viņš piebilda, ka izmeklēšana vēl ir ļoti agrīnā stadijā, un aicināja sabiedrību sniegt informāciju, kas varētu palīdzēt izmeklēšanā.
Turpinām ziņas
27.septembra pēcpusdienā Jēkabpils novada pašvaldības policijas darbinieki konstatēja, ka pie veikala “Maxima” Brīvības ielā 108, Jēkabpilī, pilngadīga persona nodod lietošanā nepilngadīgai personai elektronisko smēķēšanas ierīci un uzpildes šķidrumu iepakojumus. Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Inga Ostrovska norāda, ka 2001.gadā dzimušais vīrietis atzina, ka esot nopircis nepazīstamam jaunietim, kurš ar viņu sazinājies telefoniski un vienojies par tikšanās vietu pie veikala “Maxima”, elektronisko smēķēšanas ierīci un šķidrumu. No jaunieša saņemti 50 euro. Iegādātās preces vīrietis nodeva nepilngadīgajam un par “padarīto darbu”, no jaunieša saņemot vienu eiro. Inga Ostrovska piebilst, ka Jēkabpils novada pašvaldības policija veica mērķtiecīgas darbības šīs personas noskaidrošanā, pārbaudot informāciju, kas saņemta no jauniešiem, kuru paziņas bija iegādājušies no šīs pilngadīgās personas ne tikai smēķēšanas ierīces, bet arī alkoholiskos dzērienus. Jau kopš šī gada vasaras sākuma policijas darbinieki pastiprināti kontrolēja veikala “Maxima” un Kena parka apkārtni, kā rezultātā mērķis tika sasniegts, un vainīgā persona noskaidrota. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Jēkabpils novada pašvaldībā septembrī jau otrais gadījums, kad darbinieks darba pienākumus pilda alkohola reibumā. Pirmajā gadījumā tas bija pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības “Jēkabpils autobusu parks” pilsētas maršruta autobusa šoferis, kas tika pieķerts vadot autobusu 2,17 promiļu reibumā un par šo pārkāpumu atlaists no darba. Otrs gadījums fiksēts pagājušajā nedēļā, kad triju novada pagastu pārvaldes vadītājs izraisīja satiksmes negadījumu alkohola reibumā, braucot ar darba mašīnu. Komentējot notikušo Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka minētais pagasta pārvaldnieks par darba pienākumu pildīšanu alkohola reibumā ir atlaists no darba. Uldis Skreivers arī atzina, ka minētais pārvaldnieks labi pildījis savus amata pienākumus, tāpēc jāizsakot nožēla, ka šāda pakļaušanās netikumam – alkohola lietošanai, turklāt vēl darba laikā, pielikusi punktu sadarbībai ar pašvaldību.
Un vēl
Šodien tiek svinēta Miķeļdiena jeb Miķeļi, kas tiek dēvēta arī par rudens saulgriežu dienu. Senāk tos svinēja, kad diena un nakts bija vienādā garumā, godinot dabu, ražu, rīkojot bagātīgas dzīres. Miķeļdiena ir nozīmīgs brīdis dabā, lai paredzētu laika apstākļus ziemai un pavasarim un zīlētu nākotni. Miķeļdiena, saukta arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu, ir nozīmīgi svētki latviešu gadskārtu ieražās, kad tika klāti bagātīgi galdi, jo tad ir novākta raža, tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs. Miķeļdienā tika rīkoti rudens gadatirgi. Tāds rīt norisināsies arī Jēkabpilī, kur Krustpils saliņā visas dienas garumā notiks tirgošanās un citas jautras izdarības. Pēc kārtīgi nosvinētiem Miķeļdienas svētkiem seko mierīgais veļu laiks.
Miķeļos arī vēroja laiku, lai prognozētu kāda būs ziema un pavasaris. Ticējumi vēsta, ka lietus Miķēļos vēsta siltu ziemu. Tāpat arī, ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema; kad no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, bet kad no vakariem vai rītiem – tad mērena. Savukārt, ja kokiem pirms Miķeļiem lapas jau nobirušas, pavasarī pirms Māras dienas nokusīs sniegs. Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs.