Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 10.oktobrī
- 10 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Aicina apturēt Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam darbību; Jēkabpilī norisināsies uzņēmēju dienas; un Leimaņos top lielie vilnas lakati.
"Apvienotais saraksts" kategoriski nosoda palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamas" teroristisko uzbrukumu Izraēlai un aicina apturēt Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam darbību. Nežēlīgie uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, slepkavības un ķīlnieku sagrābšana skaidri apliecina tā teroristisko dabu un to plānotāju un īstenotāju neiedomājamo varmācību un nežēlību, teikts Apvienotā Saraksta paziņojumā.
Politiskais spēks akcentē, ka šāda rīcība prasa visas pasaules sabiedrības vienprātīgu un nesaudzīgu nosodījumu un ka Izraēlai ir tiesības uz visstingrāko rīcību savu pilsoņu aizsardzībai un valsts drošības stiprināšanai. Tāpat apstākļos, kad turpina iet bojā Izraēlas civiliedzīvotāji, un palestīniešu teritorijās bāzētie teroristi turpina draudēt ar turpmāku vardarbības eskalāciju, partiju apvienība uzskata par neiespējamu Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam darbību.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%. 2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī apģērbam un apaviem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.
No šīs nedēļas iedzīvotāji var parakstīties par Ķekavas novada pašvaldības aicinājumu likumdevējiem ar prasību steidzami pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Vēstules izdruka parakstīšanai ir pieejama visās novada izglītības iestādēs. Līdztekus tiek organizēta arī parakstu vākšana vietnē "manabalss.lv". Kā norādīts Ķekavas novada domes deputātu un pašvaldības speciālistu sagatavotajā pieprasījumā, izglītības iestāžu rīcībā nav pietiekamu tiesisko instrumentu, lai apturētu vardarbību un tās radītās emocionālās sekas. Pašlaik vardarbības veicējs ir vairāk aizsargāts nekā vardarbības upuris. Ja skolēns bijis vardarbīgs vai ir aizdomas par iespējamu incidentu, izglītības iestādei jābūt tiesīgai gan pārbaudīt audzēkņa somu, gan izslēgt audzēkni no skolas, neliedzot iespēju turpināt izglītības apguvi tālmācības formā, par ko atbildību tad uzņemtos vecāks, piedāvā Ķekavas pašvaldība. Tāpat tiek rosināts likumdošanā noteikt reālu vecāku atbildību, ja tie nerisina sava bērna uzvedības problēmas un neinformē skolu, ja bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.
Kā ziņots, šonedēļ sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni. Ķekavas vidusskolas direktore ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, ka kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību viela jāapgūst attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki. Arī Tiesībsargs norādījis, ka risinājums noteikt mācības attālināti vardarbīgiem skolēniem ir samērīgs, ja izglītības iestāde attālinātās mācības organizē tā, ka izglītojamam ir nodrošināta iespēja attālināti piedalīties mācību stundās.
Reaģējot uz palestīniešu kaujinieku negaidīto uzbrukumu Izraēlai, Austrijas valdība pirmdien nolēma apturēt attīstības palīdzību palestīniešu teritorijām. Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs arī paziņoja, ka Austrija pārskatīs visus projektus, kas saistīti ar palestīniešu teritorijām, un apspriedīsies ar Eiropas Savienību un tās starptautiskajiem partneriem. Šallenbergs arī paziņoja, ka izsauks uz ministriju Irānas vēstnieku, lai apspriestu šīs valsts nepieņemamo reakciju uz palestīniešu kaujinieku uzbrukumiem Izraēlai nedēļas nogalē. Irānas amatpersonas ir atklāti slavējušas palestīniešu kaujinieku sarīkoto uzbrukumu Izraēlai.
Lai gan Irāna paziņojusi, ka tā nav saistīta ar aizvadītajā nedēļas nogalē notikušo palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukumu Izraēlai, pilnībā izslēgt Irānas iesaisti nevar, sarunā ar Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka. Viņa norāda, ka atbalsts grupējumam "Hamas", lai sarīkotu šādu plaša mēroga uzbrukumu, noteikti bija, jo grupējumam pašam nav plašu resursu, tāpēc nevar izslēgt Irānas iesaisti. Viņa arī atzina, ka pilnībā nevar izslēgt arī Sīrijas un Krievijas pastarpināto iesaisti.
Turpinām ziņas
Piektdien, 13.oktobrī un sestdien, 14.oktobrī Jēkabpilī norisināsies novada uzņēmēju dienas. Piektdien Krustpils pilī notiks bezmaksas seminārs topošajiem un esošajiem uzņēmējiem par tēmām "Mākslīgais intelekts darbā un biznesā" un "Noturība - kā manam uzņēmuma labāk sagatavoties nākotnes tendencēm, krīzēm un globālām pārmaiņām". Būs arī informācija no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un Zemgales plānošanas reģiona.
Piektdien notiks arī konkursa "Jēkabpils novada Gada balva uzņēmējdarbībā 2023" laureātu godināšana. Savukārt sestdien Jēkabpils Sporta hallē notiks pasākums "Jēkabpils novada uzņēmēju dižošanās". Ikviens interesents varēs tuvāk iepazīt vairāk nekā 40 Jēkabpils novada uzņēmumus, to ražoto produkciju un pakalpojumus. Izstādi kuplinās kultūras programma - uzstāsies novada kultūras kolektīvi, būs muzikāli izklaidējošas aktivitātes, kā arī darbosies piepūšamās atrakcijas bērniem.
Pasākuma noslēgumā gaidāma muzikāla programma ar Rūtas Dūdumas-Ķirses un Jāņa Ķirša uzstāšanos.
Nacionālais veselības dienests konstatējis, ka E-veselības vārdā tiek nosūtītas krāpnieciskas SMS iedzīvotājiem un aicina nekādā kādā gadījumā nevērt vaļā SMS norādīto hipersaiti un neievadīt savus datus! Krāpnieku izsūtītajās īsziņās iedzīvotāji tiek aicināti atvērt norādīto saiti un ievadīt datus - to nekādā gadījumā nedrīkst darīt, jo tādējādi krāpnieki piekļūs sensitīviem datiem. Jau vēstīts, ka Latvijā augustā un septembrī kopumā no senioriem izkrāpti vismaz 30 tūkstoši 320 eiro.
Un vēl
Leimaņos tiek realizēts Jēkabpils novada pašvaldības līdzfinansēts NVO projekts - tradicionālo lielo vilnas lakatu aušana. Projekta mērķis ir nemateriālā mantojuma - roku darbs stellēs - popularizēšana un vērtību iedzīvināšana, turpinot apmācības aušanas prasmju apgūšanā, šoreiz aužot lielos tradicionālos vilnas plecu lakatus. Aušanas nodarbības interesentiem vada un aust skaistos rakstus māca Baiba Bite no Zasas. Projektā piedalās biedrības biedri un aust gribētāji arī no kaimiņu - Zasas un Kalna - pagastiem un no Jēkabpils. Rezultātā paredzēts uzaust 1.65m x 1.65m rakstainus vilnas plecu lakatus. Plānota arī foto sesija ar tapušajiem darbiem, un taps izstāde sadarbībā ar Leimaņu Tautas namu. Izstādes atklāšana paredzēta decembrī kopā ar ansambli no Ābeļiem “Tomēr”.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta priekšlikumus nodokļu izmsiņām, un Kam piešķirta Nobela prēmija ekonomikā?
Ministru kabinets vakar ārkārtas sēdē atbalstīja vairākus priekšlikumus izmaiņām nodokļos no 2024. gada, tostarp celt akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm, kā arī ieviest tā dēvēto "banku nodokli". Grozījumi likumos ir iekļauti 2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Lai tie stātos spēkā, gala vārds par likuma izmaiņām ir jāsaka Saeimai. Plānots, ka nodokļu izmaiņas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvāri. Veicot minētās izmaiņas valsts budžetā 2024. gadā papildus plānots iekasēt 162,9 miljonus eiro.
Darbību apturējusi Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. Grupa izplatījusi paziņojumu, kurā nosoda teroristiskās grupas "Hamas" uzbrukumu Izraēlai un informē par deputātu grupas darbības apturēšanu. Paziņojumā teikts, ka Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam stingri un kategoriski nosoda teroristiskās grupas "Hamas" uzbrukumu Izraēlai, kas jau ir novedis pie traģiskām sekām un daudziem upuriem vibiliedzīvotāju vidū. Tāpat deputātu grupa aicina Palestīniešu Nacionālo padomi, kas iestājas par miermīlīgu konflikta risinājumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām un parametriem, vēlreiz skaidri paust savu nostāju, nosodot teroristiskās "Hamas" grupas noziedzīgo un vardarbīgo rīcību.
No nākamā gada atsevišķās jomās Latvijā plānots būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi, paredz vakar valdības atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem. No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%. Tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā. Plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli arī par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem.
Krievijas enerģētikas kompānijas "Inter RAO" kontrolētais Lietuvas uzņēmums "Inter RAO Lietuva" vērsies Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūtā pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatoriem "Augstsprieguma tīkls", "Litgrid" un "Elering". Prasība pret Baltijas valstu elektropārvades operatoriem iesniegta saistībā ar uzkrājušos parādu. Baltijas valstu elektropārvades tīklu operatori kompānijai par sistēmas balansēšanas pakalpojumiem, kas sniegti līdz 2022.gada jūnijam, parādā ir nepilnus 13 miljonus eiro plus procentus un soda naudu. Daļa no parādiem veidojušies pirms 2022. gada jūnija, kad "Inter RAO Lietuva" kreditori ierosināja ārpustiesas bankrota procedūru, kuru Lietuvas Apelāciju tiesa septembrī atzina par nelikumīgu.
Eiropā dabasgāzes nākotnes kontraktu cenas strauji pieauga pēc tam, kad tika atklāta noplūde cauruļvadā Baltijas reģionā, radot bažas par infrastruktūras drošību, tuvojoties ziemai, raksta "Bloomberg". Etalona cena pirmdien pieauga pat par 9,7%, pārsniedzot 41 eiro par megavatstundu. Jau ziņots, ka pēc spēcīgās vētras, kas plosījās Baltijas jūras reģionā, Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori svētdienas rītā pēc tehnisku problēmu konstatēšanas nolēmuši apturēt gāzes cauruļvada "Balticconnector" darbību.
Turpinām ziņas
Latvijā plāno pakāpeniski atjaunot piemaksas pie pensijām par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam arī tiem, kuri pensijā devušies laikā no 2012. gada. To paredz valdības ārkārtas sēdē akceptētie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Pašlaik piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam ir tiem, kuri devās pensijā līdz 2012. gadam. Tiem, kuri pensijā devušies pēc 2012. gada šādu piemaksu pašlaik nav, tātad veidojas nevienlīdzīga situācija. Šīs piemaksas Latvijā atcēla cīņā ar līdzekļu trūkumu pēc krīzes jeb dižķibeles, un tās tā arī līdz šim nav atjaunotas. Šī atjaunojamā piemaksa pie pensijas būs 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996. gadam. Lai piemaksas pakāpeniski atjaunotu, nākamgad valsts budžetā vajadzēs 14,5 miljonus eiro, aiznākamgad - 30 miljonus, bet 2026. gadā - 51,5 miljoni eiro.
Ziedoņa muzejā Murjāņos atvērta laikmetīgās mākslas mākslinieka Andra Kaļiņina izstāde Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka, tā visu ziemas sezonu būs skatāma muzeja dārzā. Izstāde būs pieejama un skatāma 24/7 līdz pat 2024. gada maija beigām. Izstāde veidota kā instalācija, kas atgādinās par divu laikabiedru, draugu un dzejas dižgaru Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša draudzību, kā arī atzīmēs abu vārda meistaru deviņdesmitgadi. Ziedonis savu dzimšanas dienu svin pavasarī, Vācietis – rudenī, līdz ar to varam teikt – līdz ar rudeni ir, iestājies Ojāra Vācieša laiks. Mākslinieks Andris Kaļiņins, iedvesmojoties no Ziedoņa muzeja un Ojāra Vācieša muzeja krājuma priekšmetiem, kas liecina par abu dzejnieku draudzību, radījis laikmetīgu vides instalāciju par abus vienojošo tēmu izvēloties uguni. Tā ir uguns, kas daudzkārt parādās gan abu meistaru dzejā un dzejas krājumu nosaukumos, un uguns, kas apliecina savu klātbūtni muzeja krājuma priekšmetos - svečturī, Imanta Ziedoņa pašportretā zīmētā uguns liesmā, Lielvārdes jostas ugunskrustā vai sērkociņa kastīšu kolekcijā.
Un vēl
Nobela prēmija ekonomikā pirmdien tika piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Hārvarda universitātes profesores Goldinas pētījumi atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus. Pasaulē aptuveni 50% sieviešu piedalās darba tirgū salīdzinājumā ar 80% vīriešu, turklāt sievietes pelna mazāk un retāk sasniedz karjeras kāpņu augšgalu, norādīts Zviedrijas akadēmijas paziņojumā. Tajā sacīts, ka Goldinas darbs sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir jaunākie bezdarba rādītāji? Nepietiekams budžets nākamgad – vairāk nekā pusei vietvaru, un Ko liecina jaunākās prognozes par gaidāmajiem laika apstākļiem?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pārliecināts, ka ir nepieciešama rīcība, lai sniegtu atbalstu kredītņēmējiem, kuriem strauji pieaugušo "Euribor" likmju dēļ ir grūtības maksāt hipotekāro kredītu procentu maksājumus, savukārt finanšu sektora draudus tiesāties, ja valsts noteiks ierobežojumus šiem maksājumiem, viņš devēja par "nepamatotu šantāžu". Rinkēvičs intervijā Latvijas televīzijai atgādināja, ka 2008.–2010. gados finanšu krīzes laikā cilvēki, kuri saskārās ar finanšu grūtībām, masveidā brauca prom, un toreiz situācija bija gan valsts, gan finanšu sektora vaina. Bet šobrīd Latvija ir tādā situācijā, ka, pat ja aizbrauc viena vai desmit ģimenes, tā ir liela problēma, norādīja prezidents. Rinkevičs atbalsta stingru rīcību šajā situācijā.
Arī Latvijas Bankas ieskatā atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām noteikti ir nepieciešams, bet tam jābūt precīzi mērķētam, sarunā ar Latvijas televīziju sacīja bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Viņa pauda, ka neapšaubāmi atbalsts atsevišķām klientu grupām nepieciešams, jautājums ir, kā to precīzi nomērķēt un sniegt tiem, kam vajag visvairāk. Latvijas Bankas ieskatā šis atbalsts arī būtu jāfinansē no banku peļņas, no banku ienākuma nodokļa vai citā veidā, bet neapgrūtinot valsts budžetu. Purgaile uzsvēra, ka ir svarīgi atrast tos sabiedrības segmentus, kam ir akūtas problēmas un skaidri un precīzi mērķēt šo atbalstu, to var darīt, piemēram, rēķinot ienākumus uz vienu ģimenes locekli pēc kredīta nomaksas.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,7%, kas arī ir kritums par 0,2 procentpunktiem. Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 5,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, savukārt Zemgalē un Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un mēneša beigās bija attiecīgi 4,9% un 5,3%.
Deviņi no desmit respondentiem jeb 89% uzskata, ka garīgās veselības veicināšana ir tikpat svarīga kā fiziskās veselības veicināšana, liecina jaunākie "Eirobarometra" dati par garīgo veselību. Vairums jeb 60% aptaujāto uzskata, ka svarīgākie faktori labai garīgajai veselībai ir dzīves apstākļi un finansiālais nodrošinājums. Mazāk nekā puse respondentu piekrīt apgalvojumam, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām saņem tikpat labu aprūpi kā cilvēki ar fiziskās veselības problēmām. Bet aptuveni trešdaļa eiropiešu uzskata, ka galvenie faktori, kas veicina labu garīgo veselību, ir uzturēšanās dabā un zaļajās zonās, miega paradumi, fiziskās aktivitātes un sociālie kontakti.
Līdz šim Izraēlas dienviddaļas teritorijās pie robežas ar Gazas joslu uzieti aptuveni 1500 likvidēto palestīniešu kaujinieku līķi, otrdien paziņojusi Izraēlas armija. Armijas pārstāvis Ričards Hehts norādījis, ka visumā ir atgūta kontrole pār robežu un kopš pirmdienas vakara Izraēlas teritorijā no Gazas joslas nav iekļuvis vairs neviens kaujinieks, taču joprojām nav izslēgta viņu iefiltrēšanās iespēja.
Kā ziņots, kopš palestīniešu islāmistu grupējumu "Hamas" un "Islāma džihāds" iebrukuma sākuma sestdienas rītā, Izraēlā noslepkavoto cilvēku skaits pārsniedzis 900. Starp upuriem absolūtais vairākums ir civilpersonas, un tikai 73 ir karavīri. Vēl aptuveni 150 cilvēkus kaujinieki ir sagrābuši par ķīlniekiem un aizveduši uz Gazas joslu. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.
ASV jau ir sākušas piegādāt kritiski nepieciešamo munīciju un militāro aprīkojumu Izraēlai, kas kopš sestdienas karo ar Gazas joslā valdošo palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamas", pirmdien paziņoja Baltā nama administrācija. Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs apstiprināja, ka pirmā militārās palīdzības partija pēc "Hamas" uzbrukuma sākuma jau ir ceļā uz Izraēlu.
Turpinām ziņas
Bažas par spēju nākamgad pildīt visas pašvaldību funkcijas pašlaik ir 28 no 43 pašvaldībām, kuras lēš, ka to budžeti nebūs pietiekami, sarunā ar Latvijas Radio pauda Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektors Vents Armands Krauklis. Viņš skaidro, ka vairākām pašvaldībām problēmas radīja jaunie valsts noteiktie pienākumi, kuriem nebija piešķirts finansējums no valsts. Kopumā no 43 Latvijas pašvaldībām nepietiekams budžets būs 28, un tikai 15 pašvaldības ir labi finansētas. Sarežģītākā situācija ir Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Preiļu novadā, uzskaitīja Krauklis. Pašvaldības taupības nolūkā var atteikties no brīvprātīgām iniciatīvām, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšanas visiem skolēniem, atbalsta tautas sportam, var noteikt līdzmaksājumus pašdarbības kolektīvu dalībniekiem. Taču Krauklis piebilda, ka tas nebūtu labs risinājums, jo īpaši attālākajās pašvaldībās tas pasliktinās iedzīvotāju situāciju.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tiek vākti paraksti par personīgo viedierīču izmantošanas aizliegumu sākumskolās un pamatskolās, lai sevišķi jaunākajās klasēs bērni vairāk koncentrētos mācībām. Iniciatīvas iesniedzējs Jānis Viegliņš norāda, ka iniciatīvas mērķis ir panākt, lai bērni skolā socializētos ar citiem bērniem un vairāk piedalītos skolas aktivitātēs, lai bērns, atrodoties skolā, domātu par skolu, nevis par sava virtuālā sociāla tēla sekotājiem. Tāpēc Viegliņš aicina veikt attiecīgus grozījumus Izglītības likumā.
Un vēl
Šorīt aukstākais rīts bija Ziemeļvidzemē, kur līdz pieciem rītā atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem zemākā gaisa temperatūra bija -1,4 grādi Rūjienā un -1,6 grādi Ainažos, savukārt saskaņā ar "Latvijas valsts ceļu" informāciju Strenču apkaimē tobrīd bija -2,7 grādi. Savukārt Jēkabpilī šorīt tika novērota biezākā migla Latvijā. Sliktākā redzamība pulksten 5 no rīta bija 160 metri Zīlānu novērojumu stacijā.
Šīs nedēļas vidū ciklona ietekmē Latvijā ievērojami pastiprināsies vējš un bagātīgi līs, līdzīgi laikapstākļi gaidāmi arī nedēļas nogalē, liecina jaunākās prognozes. Trešdien un naktī uz ceturtdienu dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 12-17 metriem sekundē, piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 23 metriem sekundē, un ceturtdien vējš, iespējams, kļūs vēl nedaudz spēcīgāks. Vairāk līs trešdien dienas pirmajā pusē un vēlā vakarā. Gaisa temperatūra galvenokārt būs +7..+13 grādi, trešdienas vakarā gaidāms siltums līdz +16 grādiem. Piektdien vējš pierims, bet piektdienas vakarā no rietumiem tuvosies jauns ciklons, tā ietekme saglabāsies visu nedēļas nogali.
Nākamnedēļ laiks kļūs aukstāks, iespējams sniegs un nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra brīžiem var noslīdēt līdz -2..-7 grādiem.