Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 23.aprīlī

Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro, teikts Ekonomikas ministrijas ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība. Tajā skaitā izvirzīts mērķis, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju projektos jāpiesaista viens miljards eiro, bet kreditēšanā un privātajās investīcijās jāpiesaista 1,5 miljardi eiro. Ekonomikas ministrijas ziņojumā teikts, ka rīcības plāns kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā paredz līdz 2029.gadam palielināt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no iekšzemes kopprodukta un dubultot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro.

Latvijas darba tirgū pērn no 861 tūkstoša nodarbināto vecumā no 15 gadiem 41,4% bija augstākā izglītība, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No valstspilsētām augstākais īpatsvars ar augstāko izglītību ieguvušajiem bija nodarbinātajiem ir Jūrmalā - 50%, bet bet zemākais Jēkabpilī - 33,9%. Pērn visstraujāk pieaudzis sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars. Statistikas pārvaldē norāda, ka pēdējais tautas skaitīšanas gads, kad vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars bija augstāks nekā sieviešu, ir 1979.gads, kad 8,6% vīriešu un 7,6% sieviešu bija ar augstāko izglītību.

2024.gadā starp 1,5 miljoniem iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem 861 tūkstotis jeb 54,6% bija nodarbināti. No valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā un Valmierā - 57%, septītajā vietā ierindojas Jēkabpils  - 51,5% nodarbināto. Savukārt lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis bija starp 50-55%, tajā skaitā Jēkabpils novadā - 50,9%, Madonas novadā - 50,8%, bet Aizkraukles novadā - 50,5%. Zemākais nodarbinātības līmenis jeb zem 50%  bija Preiļu novadā - 49,6%, Balvu novadā - 49,5%, Varakļānu novadā - 48,9%, Līvānu novadā - 48,7%, un Augšdaugavas novadā - 46,4%.

Palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" pārstāvis aģentūrai AFP otrdien pavēstījis, ka tā delegācija ir devusies uz Kairu, lai pārrunātu "jaunas ieceres" pamiera sasniegšanai ar Izraēlu. Laikraksts "Al-Araby Al-Jadeed" ziņo, ka svētdienas vakarā uz sarunām Kairā bija ieradusies Izraēlas delegācija. Tikmēr medijos noplūdusi informācija par plānu karadarbības izbeigšanai, ko rosina sarunu vedējas. Kā raidsabiedrībai BBC pavēstīja kāda palestīniešu amatpersona, sarunu vedējas Ēģipte un Katara ir rosinājušas, ka starp Izraēlu un "Hamās" varētu noslēgt piecu līdz septiņu gadu ilgu pamieru, kā arī visu izraēliešu ķīlnieku atbrīvošanu apmaiņā pret to, ka no Izraēlas cietumiem tiek atbrīvoti palestīniešu ieslodzītie.

Trīspadsmit Krievijas asociācijas, kas pārstāv mazumtirdzniecības ķēdes, patērētājus, ražotājus un piegādātājus, brīdinājušas Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu, ka valsts "manuālā" pārtikas cenu regulēšana, kas pēdējos gados Krievijas Federācijā uzņem apgriezienus, var novest pie pilnīgas lauksaimniecības sektora, kā arī pārtikas rūpniecības degradācijas, vēsta “The Moscow Times”. Pieaugošais valdības regulējums pārtikas cenu jomā Krievijā var izraisīt arī krasu preču klāsta samazināšanos veikalos - gluži tāpat kā PSRS laikos. 

Turpinām ziņas

Lieldienu priekšvakarā  Jēkabpils novada Vides un dabas resursu aizsardzības nodaļa veica tematisko pārbaudi Daugavā. Tās laikā konstatēti divi pārkāpumi, par kuriem uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi. Vienā gadījumā tika pieķerta persona, kura ņēma ārā nelikumīgi ievietotu 30 metru garu zvejas tīklu. Tajā atradās 1 rauda un 7 vēži – visi dzīvotspējīgi un atlaisti atpakaļ ūdenī. Otrajā gadījumā pieķerta persona. kura no koka laivas ievietoja zvejas tīklus. Izņemts 50 metru tīkls un airu laiva. Pārkāpējiem draud atbildība par Noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos pārkāpšanu.

SIA "Linas Agro" un SIA "Dotnuva Seeds" šogad plāno izveidot vēl četras viedās meteostacijas. Viena šāda stacija jau ir izvietota Jelgavā, bet šogad plānots pa vienai šādai stacijai izvietot arī Vidzemē, Latgalē, Sēlijā un Kurzemē. Meteostacijas ļaus veikt prognozes desmit dienu periodā. Meteostacijas izvietos izmēģinājuma laukos, kuros audzē dažādas kultūras, tai skaitā kviešus, miežus, rudzus, rapsi, kartupeļus, pupas, zirņus, kukurūzu un citas kultūras. Monitoringa sistēmas rezultāti bez maksas būs pieejami uzņēmuma mājaslapā, kurā regulāri tiks atjaunota informācija par aktuālākajiem mērījumiem, piedāvājot gan vēsturiskos, gan reāllaika datus.

Un vēl

Lai iedvesmotu ikvienu kļūt par dabas sabiedroto un veicinātu bioloģisko daudzveidību ikdienā, Latvijas Dabas fonds sāk kampaņu "Maini pasauli - radi pasauli. Izveido savu mitrzemi!". Kampaņas mērķis ir mainīt priekšstatu par mitrzemēm un parādīt, ka tās nav vienkārši slapjas vietas, kas ieaugušas brikšņos, bet būtiskas ekosistēmas. Kampaņas laikā LDF aicinās ikvienu šovasar izveidot savu mini mitrzemi - piemājas dārzā, pagalmā, pilsētā uz balkona vai pat stikla burkā uz loga palodzes.  Šādas mini mitrzemes palīdz vairot bioloģisko daudzveidību, lai arī nelielā mērogā. Dabas fonds aicina cilvēkus ne tikai izveidot savu mini mitrzemi, bet arī vērot to, piefiksēt izmaiņas, kas līdz ar mazo mitrzemi parādās. Tā ir iespēja ne tikai mācīties, bet arī sajust dabas ritmu mūsdienu steidzīgajā ikdienas dunā savā pagalmā vai uz balkona.

Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai. Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu. Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām vai jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts. Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus šo piektdien, 25.aprīlī. taču Augstākajā tiesā saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem.

Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi šim gadam. Pārskatā valūtas fonds prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2 %, bet nākamgad – par 2,5 %. Oktobrī fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,3 %. Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad gaidāma 2,4 % apmērā. Pēc fonda aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad un nākamgad būs attiecīgi 6,7 % un 6,6 %, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2,5 % no Iekšzemes kopprodukta. 

Latvijā 40% iedzīvotāju ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespējams veidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses, tāpēc viņu finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas, aģentūrai LETA norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta pētījumu. Vistrauslākā finansiālā neatkarība vērojama sieviešu un jauniešu vidū. Attiecīgi liela daļa jauniešu atzīst, ka kopumā jūtas finansiāli neaizsargāti un paļaujas uz vecāku atbalstu, kamēr sievietes saskaras ar zemākiem ienākumiem, kas netiek līdzi ikdienas tēriņiem. Aptaujas dati arī norāda uz būtiskām finanšu drošības atšķirībām dažādās vecuma grupās. Vispārliecinātākie par savu finansiālo neatkarību ir cilvēki vecumā no 31 līdz 50 gadiem. Savukārt jaunieši un seniori biežāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar nepietiekamiem ienākumiem un uzkrājumiem. Uzkrājumi drošībai jeb tā sauktais drošības spilvens, kam vēlams sasniegt vismaz trīs mēnešalgu apmēru, Latvijā ir tikai piektdaļai jeb 21% cilvēku, savukārt nekādu uzkrājumu nav 25% respondentu.

Krievijā nograndis sprādziens lielā munīcijas noliktavā Vladimiras apgabala Kiržačskas rajonā, kurā glabājās 105 tūkstoši tonnu ieroču. Sprādzienā cietis Krievijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes 51. arsenāls, kas atrodas netālu no Kiržačskas pilsētas Vladimiras apgabalā uz austrumiem no Maskavas. Kiržačskas rajonā izsludināts ārkārtas stāvoklis, ziņo Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija. Divās apdzīvotās vietās – Barsovā un Mirnijā – evakuēti iedzīvotāji. Krievijas drošības spēkiem tuvais "Telegram" kanāls "Baza" ziņo, ka evakuācija notika septiņās apdzīvotās vietās. Ukrainas bruņotie spēki notikušo nav komentējuši.

Ķīniešu pētnieku komanda apgalvo, ka ir veiksmīgi uzspridzinājusi 2 kilogramus smagu ūdeņraža bumbu, bez radioaktīviem materiāliem, izraisot spēcīgu ķīmisko ķēdes reakciju, vēsta portāls defencepost.com. Nesen veiktā kontrolētā lauka testa laikā ierīce radīja balti karstu ugunsbumbu, kuras temperatūra pārsniedza 1000 grādus pēc Celsija, kas ir pietiekami, lai izkausētu alumīniju un no tā veidotos kompozītmateriālus. Turklāt sprādziens ilga vairāk nekā divas sekundes, kas ir 15 reizes ilgāks laiks, salīdzinot ar, piemēram, standarta trotila sprādzienu. Tiek ziņots, ka šāda sadegšana var radīt intensīvus, tālejošus termiskus bojājumus, siltumam vienmērīgi izkliedējoties plašās vietās. Komanda ierosina, ka šo tehnoloģiju varētu izmantot, lai iznīcinātu augstvērtīgus militāros mērķus.

Turpinām ziņas

"No šodienas darbu sāk jaunieceltais SIA "Vidusdaugavas SPAAO" valdes loceklis Aleksejs Jankovskis. Jau ziņots, ka uzņēmumā 2024.gada jūnijā bija iecelts pagaidu valdes loceklis līdz brīdim, kad valdes locekļa amatā tiek ievēlēta amatpersona, bet ne ilgāk kā vienu gadu. Atklātais konkurss uz amatu tika izsludināts februārī. Pretendentu atlasei bija pieteikušies divi pretendenti, kuru iesniegtā dokumentācija atbilda konkursa nosacījumiem, un šie pretendenti tika aicināti uz otro kārtu - intervijām, kurās tika vērtēta pretendentu kompetence un iesniegtie uzņēmuma attīstības redzējumi. Apkopojot konkursa abu kārtu kandidātu vērtējumus, nominācijas komisija pieņēma lēmumu par Jankovska virzīšanu "Vidusdaugavas SPAAO" valdes locekļa amatam.

Pārtikas un veterinārais dienests zīmola "Kok" izplatītājam uzdevis no tirdzniecības atsaukt Lietuvas izcelsmes produktu "Kok aukstā zupa vasarai", jo produktā konstatēts stikla gabals. Dienests produktu atsaukt no izplatīšanas uzdevis patērētāja sūdzības dēļ. Līdz arv to izplatīšana apturēta Lietuvas izcelsmes produktam "Kok aukstā zupa vasarai" 500 gramu fasētā stikla burkā , kur  marķējumā produktu izlietot ieteikts līdz 2028. gada 12. martam. 

Un vēl

Šodien, 23. aprīlī, tiek atzīmēti seni latviešu pavasara svētki -  Jurģa diena. Pēc šīs dienas atsākās ganos iešana un zirgu vešana pieguļā. Agrāk šajā dienā kalpi devās pie jauniem saimniekiem ar kuriem bija  salīgts darbs nākamajam gadam. Šai dienai ir vairāki ticējumi. Viens no tiem  vēsta, ka atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime ietu līdzi uz jauno vietu. Tāpat arī  - Jurģis esot viena no siltuma dienām. Dievs iesviedis 3 aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos. Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu. Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara. Savukārt, ja Jurģu dienā spīd saule, labi padosies lopi. Bet ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju. Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.

Melnkalne ir atteikusies no pretendēšanas uz vietu ANO Drošības padomē, līdz ar to Latvija ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas valstu grupas un ar pārliecību skatās uz ievēlēšanas iespēju, intervijā laikrakstam "Diena" atzinis Latvijas kandidatūras ANO DP sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs. Diplomāts atgādinājis, ka Latvija sāka kandidēšanu 2011. gadā, esot konkurences apstākļos ar Melnkalni, kura savu kandidatūru bija pieteikusi vēl 2,5 gadus pirms mums. Situācija attīstījusies tā, ka šī gada janvāra pēdējās dienās Melnkalne nolēmusi atsaukt savu kandidatūru. Janvāra beigās Melnkalne diplomātiski informējusi Latviju, ka atsauc savu kandidatūru un koncentrēsies uz mērķi iestāties Eiropas Savienībā. Šāda pavērsiena apstākļos Latvija rēķinās ar plašu atbalstu ANO balsošanā.

Šūnu apraides brīdināšanas tehnoloģija Latvijā varētu sākt strādāt septembrī. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis intervijā TV3 stāstīja, ka martā ir veikti testi un aprīlī plānots sistēmu nodot, bet šūnu apraide pilnībā varētu sākt strādāt septembrī, jo vēl ievilkušās sarunas ar tehnoloģiju izņēmumiem "Apple" un "Google" par atjauninājumu iekļaušanu viedtālruņu operētājsistēmās. VUGD vadītājs uzsvēra, ka pamatā šūnu apraides ieviešana notiks caur atjauninājumiem telefonos. Paralēli būšot uzlabojumi arī lietotņē "112", piemēram, tur būs informācija par tuvākajām patvertnēm un navigācija, kā tās sasniegt.

Digitālās terapijas pakalpojumu nomāktības un trauksmes mazināšanai sākuši saņemt 400 jauniešu, no kuriem 31 to jau veiksmīgi noslēdza. Pirmie dati liecinot, ka uz digitālo terapiju tiek virzīti ne tikai jaunieši ar viegli vai vidēji izteiktu trauksmi vai depresiju, bet arī ar smagāk izteiktām grūtībām. Tiem jauniešiem, kas jau ir veiksmīgi noslēguši depresijas digitālo terapiju, ir novērojams nozīmīgs simptomu izteiktības samazinājums, pie tam ne tikai depresijas, bet arī trauksmes simptomo. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti skaidro, ka psihiskie traucējumi ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem pusaudžiem un jauniešiem, un pieaugošā psihisko traucējumu izplatība ir palielinājusi pieprasījumu pēc palīdzības.

Krievijas diktators Vladimirs Putins miera panākšanas centienu ietvaros ierosinājis apturēt karadarbību Ukrainā visā pašreizējās frontes līnijas garumā, vēsta britu laikraksts "Financial Times". Putins nesenajās sarunās Sanktpēterburgā ar ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu paudis, ka Maskava varētu atteikties no pretenzijām uz Krievijas karaspēka daļēji okupēto Ukrainas apgabalu rajoniem, kas joprojām atrodas Kijivas kontrolē. Saskaņā ar avotu teikto, ASV kopš tā laika ir izteikušas priekšlikumus, kas paredz, ka Vašingtona atzīst Krimu par Krievijas teritoriju, kā arī Krievijas faktisko kontroli pār tām četru Ukrainas apgabalu daļām, ko tā šobrīd ieņēmusi. Tikmēr Eiropas amatpersonas brīdinājušas, ka Putins varētu izmantot šo piekāpšanos kā ēsmu, lai pārliecinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu pieņemt citas Krievijas prasības un uzspiest tās Ukrainai.

Itālijas pilsētā Venēcijā jau otro sezonu tiek iekasēts īpašs nodoklis, lai ierobežotu vienas dienas ceļotāju skaitu. Ienākumi līdz šim nesedza kontroles sistēmas uzturēšanas izmaksas, taču pilsētas varas iestādes uzskata, ka projekts ir dzīvotspējīgs. Tūristiem, kuri nenakšņo Venēcijā, par tās apmeklējumu jāmaksā līdz 10 eiro, bet tiem, kas apmeklējumu rezervē iepriekš – 5 eiro. Pirmajā izmēģinājuma gadā pērn pilsēta šādā veidā iekasēja 2,4 miljonus eiro, bet sistēmas izmaksas bija apmēram 2,7 miljoni eiro. Šogad plānota līdz 1,5 miljonu eiro peļņa, ko novirzīs atkritumu savākšanai un citiem pakalpojumiem. Pārmērīgais tūristu skaits apdraud infrastruktūru un radījis bažas UNESCO, kas pilsētu iekļāvusi Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. 

Turpinām ziņas

Piektdien, 25.aprīlīpulksten desmitos par jaunumiem tūrisma jomā Sēlijā varēs uzzināt tiešraidē Sēlijas tūrisma konferencē. Maijā Aizkraukles novads plāno atklāt jaunu tūrisma informācijas punktu Neretā. Jēkabpils novads pievērsies Daugavas ūdens tūrisma attīstīšanai, bet Augšdaugavas novads maijā rīkos tradicionālo tūrisma triatlonu. Par tūrisma aktualitātēm ziņos visu Sēlijas pašvaldību tūrisma speciālisti no Aizkraukles, Augšdaugavas, Jēkabpils un Krāslavas novada. Konference būs skatāma kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" "Facebook" un "YouTube" kontā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijas un klientu apkalpošanas centri maijā vairākas dienas nestrādās. CSDD informē, ka tehniskās apskates stacijas nestrādās 1.maijā, 4.maijā, kā arī 11.maijā. Savukārt 30.aprīlī tehniskās apskates staciju darba diena būs par vienu stundu īsāka. Tikmēr 2.maijā un 3.maijā strādā tās tehniskās apskates stacijas, kurām sestdiena ir darba diena. Bet 10.maijā CSDD klientu apkalpošanas centri un tehniskās apskates stacijas strādās atbilstoši piektdienas, 2.maija, darba laikam, kā arī darba diena būs par stundu īsāka.

Un vēl

Lai popularizētu dabas vērošanu un atbalstīt darbošanos putnu labā, māksliniece Marta Gotlība sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību rīkos putnu zīmējumu labdarības izsoli "Putni pie barotavām". Gotlība skaidro, ka ziemā daudzi ar interesi vēro putnus pie barotavām, un tieši šīs ainas iedvesmoja viņas ilustrāciju kolekciju. Tā pabijusi izstādēs, pārtapusi par izzinošu plakātu un par dāvanu papīru. Tagad kolekcijas zīmējumi ir nonākuši publiskā izsolē, lai palīdzētu putnu aizsardzībai un izpētei Latvijā. Kopumā iecerēts izsolīt 30 oriģinālus zīmējumus ar putniem. Izsolē piedalīties var jebkurš interesents. Solīšana notiek elektroniski, izmantojot solīšanas formu mājaslapā  martagotliba.com. Izsole notiks līdz 18.maijam.