Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 3.jūlijā

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 2026. gada valsts budžetā prasīs papildu finansējumu rindu mazināšanai, medikamentu pieejamības uzlabošanai un darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes valsts sektorā. Arodbiedrībā norāda, ka priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada valsts budžeta projektam iesniegs Veselības ministrijai šodien paredzētajā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē. Priekšlikumi tiks sniegti, neskatoties uz to, ka valdība nolēma, ka ministrijas nesniegs priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada valsts budžeta projektam.

Saeimas prezidijs nolēmis neattaisnot frakcijas "Stabilitātei" deputātu 5.jūnija Saeimas sēdes kavējumu. 5.jūnijā, pāris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs, tolaik vēl būdams Saeimas deputāts, tika izraidīts no parlamenta sēžu zāles par aizskarošu un agresīvu rīcību. Līdz ar Rosļikovu Saeimas sēdi pameta arī viņa frakcijas kolēģi. 25.jūnijā Saeimas Prezidijs saņēmis "Stabilitātei" deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jekaterinas Dreilingas, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Igora Judina, Jefimija Klementjeva un Dmitrija Kovaļenko iesniegumus ar lūgumu attaisnot viņu 5.jūnija Saeimas sēdes kavējumu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa informē, ka šie deputātu lūgumi par 5.jūnija Saeimas sēdes kavējumu attaisnošanu netika apstiprināti. Saeimas Kārtības rullis noteic, ka par katru parlamenta sēdes kavējumu bez attaisnojoša iemesla ietur 20% no deputāta mēnešalgas.

Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars, bet lielākā daļa neuztver to kā draudu savai veselībai, pēc sabiedriskās domas aptaujas veikšanas secinājusi pētījumu aģentūra "Norstat". Veselības profilakses dati liecina par to, ka liekā svara izplatība Latvijā jau pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Ja ES vidēji ar lieko svaru vai aptaukošanos dzīvo 50,6% iedzīvotāju, tad Latvijā šis skaitlis sasniedz 59,2%. Sabiedriskās domas aptaujā noskaidrots, ka tikai 44% iedzīvotāju zina savu ķermeņa masas indeksu, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem liekā svara novērtēšanā. Tāpat aptaujas rezultāti atklāj neviennozīmīgu skatījumu par aptaukošanos kā problēmu. Lai gan 56% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka "aptaukošanās ir slimība", daļa to joprojām uzskata par "dzīvesveida sekām".

Eiropas Komisijas un Ukrainas sarunvedēji ir vienojušies par jauniem nosacījumiem lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Vienošanās paredz noteikt kvotas Ukrainas produktu importam Eiropas Savienības valstīs, kas ļaus aizsargāt mūsu zemnieku intereses.  Arī Eiropas lauksaimniekiem atsevišķās nozarēs turpmāk būs vieglāk realizēt savu produkciju Ukrainā. Kā zināms, masveida lētās Ukrainas produkcijas imports iepriekš izraisīja nopietnus lauksaimnieku protestus gan Polijā, gan citviet. Šonedēļ panāktā tirdzniecības vienošanās ļaus daļēji atjaunot Ukrainas lauksaimniecības preču importu uz Eiropas Savienību. Tomēr ievestās produkcijas apjomam vairumā gadījumu tiks noteiktas kvotas, lai lētais imports nenostādītu Eiropas zemniekus neizdevīgā situācijā. Kvotu apmērs pagaidām netiek atklāts, bet ir skaidrs, ka lauksaimniecības produkcija tiks iedalīta trīs kategorijās. Jo jūtīgāks ir sektors, jo mazākas būs kvotas.

Francijas galvaspilsētas Parīzes centrā šonedēļ oficiāli atklās peldsezonu. Aktīvisti popularizē šādas aktivitātes brīvā dabā arī citās lielpilsētās, tai skaitā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē.  Francijas mediji vēsta, ka mērija oficiāli paziņojusi par trīs bezmaksas peldvietu atklāšanu pilsētas centrā. Tajās no 5. jūlija līdz 31. augustam būs atļauts peldēties dienas laikā glābēju uzraudzībā. Savukārt Berlīnē pēdējās publiskās peldvietas ūdens kvalitātes problēmu dēļ slēdza pirms 100 gadiem, taču kāda aktīvistu grupa cenšas panākt aizlieguma atcelšanu. Lai parādītu, ka šīs aktivitātes ir drošas un veselīgas, jūnija beigās apmēram 200 cilvēku devās peldēties Šprē upes ūdeņos. Savukārt amatpersonas pieļauj iespēju aizliegumu oficiāli atcelt nākamajā gadā.

Turpinām ziņas

Lai mazinātu salnu un lietavu radītos ekonomiskos zaudējumus, kas ir ietekmējuši augļkopju un dārzeņkopju saimniecību dzīvotspēju, ir pieņemti nosacījumi Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanai. Kopējā piešķirtā atbalsta summa Latvijai ir 4,2 miljoni eiro. Šobrīd šīs nozares pārstāvjiem ir iespēja paziņot jau par šī gada dabas apstākļu radīto kaitējumu. Daba augļkopjiem un dārzeņkopjiem pēdējos gados nav bijusi labvēlīga, un šīs kompensācijas nebūt nesegs saimniecību zaudējumus, un tās nav arī godīgas, uzskata Latgales augļkopji. Salnu radīto postījumu mazināšanai atbalstu saņem augļkopji, bet lietavu radīto postījumu mazināšanai – augļkopji un dārzeņkopji.

Augšdaugavas novada saimniecības "Ziediņi" saimniece un augļkopības speciāliste, agronome Janīna Kursīte norāja, ka Latgales augļkopjiem jau trīs gadus pēc kārtas klājies ļoti smagi, sevišķi tiem, kuri apsaimnieko lielas platības un iztiek tikai no šīs nozares ienākumiem. Tomēr ne visi cietušie varēs saņemt kompensācijas, tajā skaitā arī viņa, jo pieteikties var tikai tie, kam ir vairāk par hektāru, savukārt tie, kuri audzē augļukokus un ogulājus laukos pa pushektāram, uz kompensācijām var necerēt. Tikmēr Pierīgā un  Zemgalē ir daudz lielākas saimniecības, bet Latgale, kā vienmēr, paliks zaudētājo, uzskata lauksaimniece. 

Un vēl

Aicina donorus apmeklēt Donoru dienas 14. un 28. jūlijā no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona telpās (stadiona tribīņu ēkā) Brīvības ielā 289. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Epidemiologi meklē streptokoka infekcijas avotu pēc viena bērna nāves un otra bērna nonākšanas slimnīcā Rīgā, ziņo "TV3 Ziņas". Abi pirmsskolas vecuma bērni nedēļas nogalē tika nogādāti Bērnu slimnīcā ar "A" tipa streptokoka infekcijas izraisītajām komplikācijām. Viens no bērniem ir miris, bet otrs šobrīd ārstējas intensīvās terapijas nodaļā. Viņa stāvoklis esot stabils. Abi inficētie bērni apmeklējuši vienu bērnudārza grupiņu, un patlaban izglītības iestādē notiek pastiprināta medicīniskā uzraudzība. Infekcijas avots gan vēl nav zināms. Informāciju par konkrētajiem saslimšanas gadījumiem Slimību profilakses kontroles centrs saņēma sestdienas, 28.jūnija, vakarā. Iestādes nosaukums netiek atklāts, bet Rīgas pašvaldības atbildīgais departaments "TV3 Ziņām" skaidroja, ka vecāki ir informēti par notikušo un pārējie bērni var turpināt apmeklēt izglītības iestādi.

Latvijā maijā bezdarba līmenis bija 6,9%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati. Pēc šiem datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū maijā bija Spānijā - 10,8%, Somijā - 9% un  Zviedrijā - 8,7%. Arī Igaunijā bezdarba līmenis augstāks kā Latvijā - 7,8%. Savukārt Lietuvā bezdarba līmenis šī gada piektajā mēnesī bija nedaudz mazāks kā Latvijā -  6,5%. "Eurostat" dati liecina, ka maijā blokā bez darba bijuši vairāk kā 13 miljoni cilvēku, no kuriem 10,8 miljoni bezdarbnieku bijuši eirozonas valstīs.

Īsta visas Latvijas novadu satikšanās vakar notika Ķīpsalā, kur pilsētu un novadu koordinatori ieradās pēc Dziesmu un deju svētku dalībnieku mantām. Dažs labs busiņš mājās devās piekrauts līdz pašai augšai, jo organizatori negaidīja, ka mantu būs tik daudz. Nedaudz pārfrāzējot dziesmu svētku saukli "Nāc gavilēt!", šīs dienas moto bija – "Nāc nest!", jo visas pašvaldības bija ieradušās pēc svētku dalībnieku atpazīšanas zīmēm – maisiņiem un somām. Katrs dalībnieks saņems auduma mugursomu, kurā būs nozīmīte, identifikācijas karte, rokasgrāmata, mobilā tālruņa paliktnis, uzlīmes un dzeltena cepurīte. Pašiem jāņem līdzi lietus mētelis un atkārtoti uzpildāma ūdens pudele, lai gan ūdeni dalīs arī plastmasas pudelēs. 

Eiropas Komisija piedāvājusi jaunu saistošu mērķi siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanai Eiropas Savienībā nākamajiem 15 gadiem, bloks līdz 2050.gadam kļūtu oglekļa emisijas ziņā neitrāls. Eiropas komisija piedāvā līdz 2040.gadam siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināt par 90% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Pašlaik ES valstīm ir pienākums līdz desmitgades beigām samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju par 55% salīdzinājumā ar 1990.gadu.

Krievijas īstenotie dronu uzbrukumi uzskatāmi par mērķētiem uz iedzīvotājiem, kas ir kara noziegums, uzsvēra ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks. Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē šodien ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Tirks iepazīstinās ar ziņojumu par aktuālo cilvēktiesību situāciju Ukrainā. Tāpat tiks prezentēts ANO ģenerālsekretāra vidusposma ziņojums par cilvēktiesību situāciju Krimā un citās okupētajās Ukrainas teritorijās. Ziņojumos  konstatēts, ka Krievija ir pastrādājusi virkni starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kuri nav tikuši izmeklēti un tiesāti.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome apstiprinājusi Daugavas upes un piekrastes tūrisma attīstības stratēģiju 2026.-2032. gadam. Tā tapusi, īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021-2027. gadam projektu  “Water Tour – Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas–Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas”. Projekta “WaterTour” mērķis ir izveidot kopīgu ūdenstūrisma maršrutu, atklājot upju un ezeru potenciālu Aukštaitijas un Zemgales reģionos. Projektu īsteno 5 projekta dalībnieki par kopējo finansējumu 706 tūkstoši 547 eiro.  

Līvānu novada pašvaldība informē, ka, ņemot vērā pieaugošos elektroenerģijas tarifus un jaunās izmaksas par balansēšanas pakalpojumiem, ir nepieciešams pārskatīt budžeta plānošanu un meklēt ekonomijas iespējas. Tāpēc, sākot no šodienas, 3. jūlija, vairākās pilsētas ielās nakts stundās no pulksten 24 līdz 3 tiks samazināts vai izslēgts ielu apgaismojums. Izņēmums ir Zaļā, Rīgas un Stacijas iela, kur apgaismojums darbosies ierastajā režīmā. Šīs izmaiņas saistītas ar elektrības balansēšanas jaudas uzturēšanas pakalpojuma ieviešanu, ko nodrošina AS “Augstsprieguma tīkls”, reaģējot uz Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL elektrotīkla. Pāreja uz energoneatkarību izraisa arī papildu izmaksas, kas atspoguļojas tarifu cenu kāpumā. Jau šobrīd vairākās ielās tiek izslēgts katrs otrais vai trešais gaismeklis, kur tas ir tehniski iespējams. No jūlija: mazajās ieliņās un pagalmos ar vienas fāzes pieslēgumu apgaismojums tiks izslēgts pilnībā; savukārt pie gājēju pārejām, krustojumiem un bīstamām vietām apgaismojums tiks saglabāts pilnā apjomā.

Un vēl

Jēkabpils novada pašvaldība Eiropas Savienības fonda projektā "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Jēkabpils novadā" aicina pieteikties bezmaksas  deju nodarbību ciklam “Ar deju uz veselību”. Pieteikties var ikviens vīrieris vai sieviete, kas vecāki par 50 gadiem. Deju nodarbības norisināsies Krustpils kultūras centrā no 14. jūlija līdz 25. augustam pirmdienās pulksten 17.30. Lai piedalītos nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas vai prasmes – aicināts ikviens! Nodarbības vadīs Vēsma Keire – veselības aprūpes maģistre mūzikas terapijā. Pieteikties var zvanot: 29983855 (Vēsma).

Līdz oktobrim, ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, ir jāpieņem lēmumi par Saeimas vēlēšanu procesa norisi un informācijas tehnoloģijas sistēmām, kas tajā tiks izmantotas, tikšanās laikā vienojās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars un jaunais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai ir uzdots izvērtēt, kādi no informācijas tehnoloģiju rīkiem būs droši un piemēroti izmantošanai Saeimas vēlēšanās nākamgad. Ja ir iespējams gūt pārliecību par sistēmu drošību un uzticamību, pilnīga atteikšanās no digitālajiem risinājumiem nav nepieciešama, uzskata Čudars.

Līdz gada beigām ir jānāk klajā ar jaunu pieeju sporta finansēšanā, lai nākamgad valsts to var darīt pēc citiem principiem, tā Latvijas Radio uzsvēra izglītības ministre Dace Melbārde. Viņa norādīja, ka vājā vieta šobrīd ir sporta finansējuma sistēma un pārvaldība. KNAB ir nācis klajā ar šo ziņojumu. Ir skaidrs, ka ir vajadzīga jauna sporta finansēšanas pieeja. Ministre norādīja, ka ar jauno pieeju ir jānāk klajā līdz gada beigām, lai jau nākamgad nozari varētu finansēt pēc citiem principiem.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik gadu tiek sniegta palīdzība vairāk nekā tūkstoš 700 insulta pacientiem. Slimnīcas aplēses liecina, ka katru gadu Latvijā tiek reģistrēti aptuveni 7  līdz 8 tūkstoši jaunu insulta gadījumu, no kuriem aptuveni 2 tūkstoši ir letāli. Tas nozīmē, ka vidēji katru dienu no insulta mirst četri līdz pieci cilvēki. Lai informētu par insulta problemātiku, slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Insulta vienības ārsti sadarbībā ar Rehabilitācijas klīnikas un Uztura un dietoloģijas centra speciālistiem izdevuši informatīvā bukleta "Insults" papildināto izdevumu.Tas  sastāv no divām daļām. Pirmajā ir apkopotas atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod insulta pacienti un viņu tuvinieki. Savukārt otrajā daļā iespējams uzzināt informāciju par Latvijā pieejamajām rehabilitācijas iestādēm un to, kur vērsties gadījumos, kad insults pārciests.

ASV amatpersonas paziņojušas, ka pilnībā nepārtrauks ieroču piegādes Ukrainai. Aicinājumu Vašingtonai turpināt militāro atbalstu Kijivai iepriekš pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.  Šonedēļ kļuva zināms, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir nolēmusi pārtraukt piegādāt Ukrainai atsevišķus augstas precizitātes ieročus, to vidū raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", kas ir būtiskas Ukrainas pilsētu aizsardzībai pret Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem. Vašingtona savu lēmumu skaidroja ar to, ka pēdējos gados karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos dēļ ir ievērojami samazinājušies pašu ASV bruņojuma krājumi. Ukraina uz to reaģēja nervozi, un ASV vēstniecības vadītāja vietnieks tika izsaukts uz tikšanos ārlietu ministrijā. Vēlāk ASV valsts departamenta pārstāve Tamija Brūsa norādīja, ka ieroču piegādes Ukrainai pilnībā neesot pārtrauktas. 

Tallinas lidosta savos sociālajos tīklos publicējusi humoristisku, bet izglītojošu ierakstu, kurā stāsta par pārsteidzošu apmeklētāju, kurš nokļuvis lidlaukā, ziņo “postimees.ee”. Lidostas darbiniekiem bija ierasti rosīga diena - līdz brīdim, kad viņi pamanīja čūsku jeb zalkti lidlaukā zem vienas no lidmašīnām. Pēc Tallinas lidostas pārstāvju teiktā, rāpulis neradīja draudus ne cilvēkiem, ne gaisa satiksmei, tomēr lidlauks pašai čūskai var būt ļoti bīstama vieta, tāpēc lidostas glābšanas komanda ātri iejaucās un palīdzēja čūskai droši atgriezties mežā, tās ierastajā dzīvotnē. Zalktis ir Igaunijā izplatīta čūsku suga, kas labprātāk dzīvo ūdenstilpņu tuvumā un mežos.

Turpinām ziņas

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija" naktī no 15. uz 16.jūliju atslēgs 3G tīklu Aizkraukles, Jēkabpils, Kuldīgas un Ventspils novados, kā arī Ventspilī. Uzņēmumā norāda, ka 3G tehnoloģija ir novecojusi un vairs neatbilst mūsdienu datu pārraides prasībām, tāpēc lēmums to izslēgt ir balstīts gan uz tehniskiem, gan lietotāju pieredzes uzlabojumiem. Arī citi Latvijas operatori ir atteikušies no 3G tīkla, fokusējoties uz 4G un 5G attīstību.

Paplašināts teritoriju saraksts, kurās nomedītās mežacūkas obligāti ir jāizmeklē uz Āfrikas cūku mēri, liecina grozījumi valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumā, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Turpmāk laboratoriski būs jāizmeklē arī mežacūkas, kuras nomedītas Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā. Tāpat uz mēri būs jāizmeklē mežacūkas, kuras nomedītas Madonas novada Barkavas, Lazdonas un Ļaudonas pagastos. Tādējādi turpmāk nomedītās mežacūkas obligāti būs jāizmeklē kopumā 33 novados un sešu pilsētu teritorijās.

Un vēl

Šodien visā Latvijā ir spēkā dzeltenais brīdinājums par lielu karstumu, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Lai arī diena ir karsta, atkal pastiprināsies dienvidrietumu, rietumu vējš, brāzmās sasniedzot 10–15 metrus sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra 28...32 grādi, karstākais laiks līdz 31...32 grādiem būs Zemgalē un Rīgas apkārtnē. 

Latvijas peldvietās ūdens kļuvis siltāks, upēs temperatūra vietām sasniedz +21 grādu. Daugavā ūdens temperatūra ir galvenokārt +17..+20 grādi, savukārt Aiviekstē +17..+19 grādi. Lielākajos ezeros ūdens temperatūra no rīta ir +16..+18 grādi, jūrā - no +13 grādiem Kolkā līdz +17..+19 grādiem daudzviet Kurzemes rietumkrastā un Vidzemes piekrastē.

Siltajās dienās daudzi dodas atpūsties pie jūras. Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes - spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības. 

Pārrāvumu straume ir prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā. Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt. Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija. Ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē, ir jāsaglabā miers, jācenšas noturēties virs ūdens, jāpeld paralēli krastam. Kad ir izkļūts no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu. Jāatceras, ka nedrīkst peldēt pret straumi uz krastu. Straumes ātrums var būt lielāks par cilvēka peldēšanas ātrumu. Peldot pret straumi cilvēks zaudēs spēku. Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemērojis 295 tūkstoši eiro sodu AS "DelfinGroup" grupas uzņēmumam SIA "ViziaFinance" par negodīgu komercpraksi. Centrs secinājis, ka "ViziaFinance" ilgstošā laika periodā ir īstenojusi profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, būtiski negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību. Centra lēmumā teikts, ka "ViziaFinance" rīcība ir klasificējama kā "smags pārkāpums". Tam ir būtiska ietekme uz patērētāju kolektīvajām interesēm, jo "ViziaFinance" ir nozīmīgs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ir īstenota negodīga komercprakse, kas skar vai var skart plašu patērētāju loku.

Ceļu satiksmes drošības direkcija autovadītājiem piedāvās izsūtīt autostāvvietu pakalpojumu sniedzēju sagatavotus paziņojumus. Esošā kārtība paredz, ka autostāvvietu pakalpojumu sniedzēji paziņojumus par piešķirtajiem līgumsodiem autovadītājiem nosūta pa pastu uz to deklarēto dzīvesvietu. Tomēr direkcijā norāda, ka nereti autovadītājs noteiktu apstākļu dēļ paziņojumus var arī nesaņemt. Tādējādi CSDD, sadarbojoties ar autostāvvietu pakalpojumu sniedzējiem, pēc klienta piekrišanas, turpmāk šos paziņojumus nosūtīs uz e-pasta adresi, kas reģistrēta "e.csdd.lv".

Mākslas centrā "Zuzeum" līdz trešdienai, 9.jūlijam, apskatāma ceļojošā izstāde "Radības kronis". Izstāde tapusi "Latvijas zaļā punkta" vides kampaņā "Šķiro, lai vide elpo". Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, un tajā izvietoti mākslas darbi - stilizēti vainagi - no reciklētiem materiāliem, kas rosina pārdomas par sabiedrības vērtībām, resursu izmantošanu un atbildību pret vidi, uzsverot, ka ilgtspējīga rīcība ir būtiska daļa no kultūras mantojuma saglabāšanas. Katrs vainags ietver vēstījumu par tādām tēmām kā patēriņa kultūra, atbildība, dzimumu lomas, attiecību virspusējums un stereotipi. Tāpat darbi provocē pārdomas par to, vai cilvēks rīkojas atbildīgi un ar cieņu pret vidi, vienlaikus parādot, kā radoši risinājumi var dot jaunu dzīvi materiāliem, kas citādāk uzskatīti par atkritumiem.

Igaunijas valdība šodien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss. Viņš skaidroja, ka lēmums tagad nepirkt akcijas pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, nav skaidrības par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un lidsabiedrības finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.

Rietumeiropā turpinoties karstumam, reģistrēti vismaz pieci tā izraisīti nāves gadījumi. Itālijai piederošās Sardīnijas salas pludmalēs no karstuma veicinātām saslimšanām nomira divi vīrieši 75 un 60 gadu vecumā. Gaisa temperatūra Sardīnijā un Francijai piederošajā Korsikas salā pēdējās dienās ir vairākkārt pārsniegusi 40 grādus pēc Celsija. Itālija piedzīvo karstuma vilni jau vairāk nekā nedēļu. Francijā karstuma dēļ trešdien miruši vismaz trīs cilvēki, bet vairāk nekā 300 cilvēki saņēma neatliekamu medicīnisko palīdzību no glābšanas dienestiem. Arī Vācijā sasniegts šīgada karstuma rekords, kad Reinzemes-Pfalcas federālās zemes Andernahas pilsētā gaisa temperatūra pieauga līdz 39,3 grādiem pēc Celsija. 

Sinoptiķi ziņo, ka šodien arī Latvijā, Rīgā pārspēts 105 gadu vecs 3.jūlija karstuma rekords, temperatūrai sasniedzot 3o04 grādi. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta jūlija trešajā dienā, bija +29,9 grādi 1920.gadā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldības Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komiteju, kā arī Attīstības un Tautsaimniecības komitejas vadīs Alfons Žuks, kas ievēlēts no Platforma 21. Viņš būs atbrīvotais komiteju vadītājs un par darbu saņems algu – 3 tūkstoši 14 eiro pirms nodokļu nomaksas, plus vēl pašvaldība nomaksā visus ar algas izmaksu saistītos nodokļus. Par vietniekiem ievēlēti – Sociālajā komitejā Elīna Bataraga no latvijas zaļās partijas  un Attīstības komitejā - Jānis Striks no apvienotā – latvijas reģionu apvienības, jaunās konservatīvās partijas un Vienotības saraksta. Plašāk par ievēlēšanas gaitu un deputātu diskusijām lasiet portālā radio1.lv.

SIA “Sedumi” dāvājuši slimnīcai vasaras puķu stādus ar kuriem izrotātas dobes pie poliklīnikas. Sociālajā vietnē Facebook slimnīcas profilā rakstīts: “Paldies SIA “Sedumi” par tradicionālo ziedu kompozīcijas dāvinājumu slimnīcai, kas priecēs apmeklētājus un darbiniekus visu vasaru!” Jāpiebilst, ka Jēkabpils slimnīcas un SIA “Sedumi” sadarbība ir ilgstoša un katru gadu pavasarī tiek dāvāti pavasara ziedi, bet vēlāk – vasaras ziedi košumdobju labiekārtošanai.

Un vēl

Pagājušajā nedēļā Jēkabpils Radžu ūdenskrātuvē konstatētajiem mirušajiem ķīriem putnu gripa nav konstatēta. Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta  ziņoto, ir saņemti Radžu ūdenskrātuvē mirušo ķīru analīžu rezultāti, kas ir negatīvi un apstiprina, ka putni nav inficēti un tiem nav konstatēta putnu gripa. Bojāgājušie ir jaunie putni, kas mācās lidot, taču ne visiem tas izdodas, skaidro pašvaldībā. Veselības inspekcija ir paņēmusi arī ūdens paraugus, taču rezultāti vēl nav zināmi. Vienlaikus pašvaldībā uzsver, ka Radžu ūdenskrātuvē peldēties ir atļauts un ierobežojumi nav noteikti.