Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 9.jūlijā

Sākoties Skolēnu dziesmu un deju svētku mēģinājumiem Daugavas stadionā, dejotāji LTV iesūtījuši video, kurā redzams, ka atdalās laukuma segums, radot neērtības un bīstamību aizķerties un nokrist. Pagaidām netiek ziņots, ka kāds būtu savainojies. Tikmēr svētku rīkotāji pie publikācijas norādījuši, ka Daugavas stadionā klājumam pāri dodas tūkstošiem dejotāju, to var ietekmēt arī laikapstākļu svārstības un šāda klājuma izkustēšanās mēģinājumu procesā ir novērojama katros deju Svētkos. Laukums tiekot nemitīgi monitorēts un visas nepilnības operatīvi novērstas. Tāpat katru nakti notiek visa laukuma apsekošana un labošana. Laukumā blakus dejotājiem esot gan kolektīvu vadītāji, gan pavadošās personas, kā arī laukuma asistenti un citi, kuri rūpējas par to, lai mēģinājumu process būtu drošs un veiksmīgs. 

Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse" ir nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot nodrošināt onkoloģiskās aprūpes attīstību arī budžeta ierobežojumu laikā. Organizācija uzstāj, ka onkoloģijas aprūpes sistēmai nepieciešama konsekventa un ilgtermiņā attīstīta pieeja, īpaši ņemot vērā pieaugošo pacientu skaitu. Vēstulē arī uzsvērts, ka agrīna diagnostika un ārstēšana ne tikai uzlabo pacientu izredzes, bet ir ekonomiski izdevīga valstij - veicina atgriešanos darba tirgū, mazina invaliditātes rādītājus un ilgtermiņa sociālās izmaksas.

1.augustā spēkā stāsies Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi, kas noteiks būtiskus ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai. Ierobežojumu mērķis - mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot reklāmas ietekmi uz pircējiem. Galvenās izmaiņas ir šādas: Cenu un atlaižu reklāma būs atļauta tikai ražotāja telpās. Aizliegti tirdzniecības veicināšanas pasākumi, piemēram reklāma, "pērc 2 un maksā mazāk”.  Nav atļautas arī cenas un atlaižu reklāmas: preses un drukātajos izdevumos, kinoteātros, interneta vietnēs un sociālajos medijos, e-pastā, kā arī veikalos, kur notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība.

Eiropas savienības ministri vakar deva galīgo apstiprinājumu Bulgārijai ieviest eiro, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, tādējādi kļūstot par vienotās valūtas zonas 21. dalībvalsti. Ieviešot eiro, oficiālais maiņas kurss būs 1,9 levas par vienu eiro. Bulgārijā pāreja no levas uz eiro notiks 19 gadus pēc tam, kad šī valsts pievienojās Eiropas Savienībai.

Polijā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada 24. februārī patvērumu rada gandrīz viens miljons Ukrainas bēgļu. Kara sākumā lielākā daļa poļu viņus atbalstīja, sniedzot gan materiālo, gan nemateriālo palīdzību. Tomēr ceturtajā kara gadā Polijā sāk pieaugt pret Ukrainu vērsts noskaņojums – arvien vairāk poļu pieprasa, lai kara bēgļi atgriežas dzimtenē. Arī ukraiņu viedoklis par poļiem kļūst arvien negatīvāks – 2022. gadā 83% ukraiņu norādīja, ka viņiem ir pozitīvs viedoklis par poļiem, bet 2024. gadā šis rādītājs samazinājās uz pusi – tikai 41% ukraiņu pauda pozitīvu viedokli par poļiem. 

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada domes deputāta mandātu nolicis Kokneses sporta centra vadītājs Dāvis Kalniņš, kas ievēlēts no Latvijas Attīstībai un Vidzemes partijas kopīgā saraksta. Pašvaldību likums Kalniņam neļauj savienot deputāta un aģentūras "Kokneses sporta centrs" direktora amatus. Kalniņa vietā stājās nākamā "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas saraksta pārstāve - Ingūna Grandāne. Viņa ir bijusi deputāte arī iepriekšējā domes sasaukumā.

No 1. septembra Neretas apvienības pārvaldē likvidēs Zalves, Mazzalves un Pilskalnes pagasta pakalpojumu centru vadītāju amatus. Tā vietā apvienības pārvaldes vadītājam būs divi vietnieki. Iepriekšējām pakalpojumu centru vadītājām — Dzintrai Noreikai un Zeltītei Odiņai piedāvāts pieteikties jaunajiem amatiem. Viens no vietniekiem būs atbildīgs par komunālo saimniecību. Otrs nodarbosies ar plānošanu, attīstību, tiksies ar iedzīvotājiem, risinās vienmēr aktuālos ceļu uzturēšanas jautājumus un citus. Papildus šiem amatiem izveidots arī kapu pārziņa amats Mazzalves pagastā

Un vēl

Šonedēļ gaidāmi nokrišņi plašās teritorijās, nokrišņi būs dažādas intensitātes, to ietekmē gaidāma noteces palielināšanās, tāpēc iespējama arī palieņu un zemāko vietu applūšana, liecina sinoptiķu publiskotā informācija. Trešdien austrumu daļā gaidāmi intensīvi nokrišņi, Daugavas baseina upēs tie izraisīs būtisku ūdenslīmeņa paaugstināšanos. Arī turpmākajās dienās būs nokrišņi, lokāli tie var būt stipri. Pagājušajās diennaktīs ūdenslīmenis Daugavā no Polockas līdz Jēkabpilij pazeminājās par 2 līdz 12 centimetriem, bet turpmāk gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Sinoptiķi arī norāda, ka upēs turpina intensīvi attīstīties ūdensaugi. Daugavā pie Vitebskas un upes posmā no Daugavpils līdz Jersikai ūdensaugi ir pie krasta, bet pie Jēkabpils pa visu teces šķērsgriezumu. Daugavas baseina upēs pārsvarā augi ir pa visu upes šķērsgriezumu. Tikmēr ūdens Daugavā ir vēsss - 15…21 grāda robežās. 

Vakar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valde un padome Veselības ministrijā prezentēja savu redzējumu Latvijas Onkoloģijas centra renovācijai, ko plānots īstenot pakāpeniski. Slimnīcas parstāvji informēja, ka ir saņemti būvniecības uzņēmumu piedāvājumi projekta realizācijai un onkoloģijas centra pilnas renovācijas kopējās izmaksas lēšamas 81,2 miljoni eiro apmērā. Prioritāri pirmajā būvniecības kārtā plānots renovēt operācijas bloku un intensīvās terapijas nodaļas, kam būtu nepieciešami 20,64 miljoni eiro. 

Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumušo  par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" jeb LMT nākotni. Ministru kabinets vakar kārtējo reizi skatīja jautājumu, bet lēmums nav pieņemts. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka šobrīd joprojām ir situācija, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu. Viņš pauda ticību, ka izdosies panākt risinājumu, kas iezīmēs skaidru attīstību ceļu šie uzņēmumiem.

Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāla valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos Ministru kabineta un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus. Šie kritēriji ir: ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvoklis, valsts drošības intereses, situācijas, kad regulārie reisi nav pieejami un ja to izmantošana ir ekonomiski un lietderīgi pamatota.

Vācija otrdien paziņoja, ka Ķīnas armija vērsusi lāzeru pret Vācijas lidmašīnu, kas piedalās Eiropas Savienības vadītajā misijā jūras satiksmes aizsardzībai Sarkanajā jūrā. Vācijas Ārlietu ministrija paziņojumā vietnē "X" norāda, ka vācu personāla apdraudēšana un operācijas traucēšana ir pilnīgi nepieņemama. Uz pārrunām izsaukts Pekinas vēstnieks Berlīnē. Pēc incidenta Vācijas lidmašīnas misija tika pārtraukta un atgriezās bāzē Džibutijā. Eiropas Savienības misija sākās pērn februārī, lai aizsargātu kuģus pret Jemenas hutiešu kaujinieku uzbrukumiem Sarkanās jūras dienvidu daļā, un tās mērķis ir nodrošināt starptautiskās kuģošanas brīvību. Misijā piedalās arī Latvija.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šonedēļ paziņoja, ka ir nominējis ASV prezidentu Donaldu Trampu Nobela Miera prēmijai, un uzslavēja Trampa centienus veicināt mieru dažādos reģionos. Netanjahu nāca klajā ar šo paziņojumu, sākoties viņa un Trampa kopīgam banketam Baltajā namā, un pasniedza viņam prēmijas komitejai nosūtītās vēstules kopiju. Tramps gadu gaitā ir saņēmis daudz nomināciju Nobela Miera prēmijai no atbalstītāju un lojālu likumdevēju puses, un nav slēpis savu aizkaitinājumu par to, ka šī prestižā balva viņam vēl arvien nav piešķirta. Tramps prezidenta vēlēšanu kampaņā pērn solīja izmantot savas sarunu spējas, lai ātri panāktu karu izbeigšanu Ukrainā un Gazas joslā. Vairāk nekā piecus mēnešus pēc viņa otrās prezidentūras sākuma abi kari vēl turpinās.

Turpinām ziņas

Līvānu novada pašvaldība ir saņēmusi jaunu, modernu un videi draudzīgu mikroautobusu, kas turpmāk kalpos kā mobilais klientu apkalpošanas centrs, nodrošinot pašvaldības pakalpojumu pieejamību arī attālākajos ciemos. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar visu nepieciešamo, lai pašvaldības speciālisti – no sociālā dienesta un bāriņtiesas līdz bibliotēkas un klientu apkalpošanas centru darbiniekiem – varētu nokļūt pie iedzīvotājiem, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem ikvienam novadā, neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa vai dzīvesvietas. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Mažeiķu pašvaldību Lietuvā Latvijas–Lietuvas pārrobežu programmā.

“Signet Bank” piešķīrusi 2,6 miljonus eiro finansējumu “AJ Power” — vienai no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs. Finansējums izmantots ieguldījumiem divu elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu izveidē. Tās uzstādītas Aizkraukles novadā un Ilūkstē, kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra. Projektā Aizkraukles pagasta Apsēnos tapusi viena no modernākajām un videi draudzīgākajām saules elektrostacijām Latvijā – Aizkraukle SES, kas izveidota pēc vadošo Eiropas saules parku parauga. Elektrostacijas kopējā jauda sasniedz 3,9 megavatus, un tajā darbojas 6 tūkstoši 912 saules paneļi, kas ik gadu saražos aptuveni 3 tūkstoši 797 megavatstundas elektroenerģijas. 

Un vēl

26.jūlijā lauku mājās “Upes” un 30.augustā Sēlpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pulksten 17. notiks pasākums, kura laikā varēs apskatīt Mētras Daumes jaunāko gleznu sēriju “Atslēga no mājām”. Izstādes noskaņas papildinās Alises Kļaviņas mūzika un Rutas Štelmaheres dzeja. “Atslēga no mājām” ir Mētras Daumes ceturtā gleznu personālizstāde. Jaunākajā gleznu izstādē “Atslēga no mājām” būs aplūkojama divpadsmit portretu gleznu sērija, kas tapusi laika posmā no 2023.-2025. gada pavasarim. Plašāk par izstādi lasiet portālā Radio1.lv.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,3%, kas ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem. Savukārt Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās, tāpat kā maija beigās, bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās, tāpat kā maija beigās, bija 4,4%.

Starp darba devējiem augstāku atzinību guvušas studiju programmas, kas ir saistītas ar datorzinātnēm, būvniecību un ekonomiku, liecina karjeras portāla "Prakse.lv" studiju programmu un izglītības iestāžu reitings. Par visatzītāko studiju programmu portāla reitingā kļuvusi "Datorzinātnes" Latvijas Universitātē. Reitinga pirmajā pieciniekā ir arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) datorzinātņu, informācijas tehnoloģijas un būvniecības studiju programma, "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programma "Ekonomika un bizness", Banku augstskolas programma "Finanses", kā arī Juridiskās koledžas programma "Tiesību zinātnes". Starp augstskolām darba devēju augstāko atzinību izpelnījusies Rīgas tehniskā universitāte.

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 13 raķetes un 728 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki. Kijiva jau paziņojusi, ka tas bijis masīvākais gaisa uzlidojums kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada februārī. Galvenais trieciena mērķis bija Luscka Volīnijas apgabalā Ukrainas rietumos. Ukrainas pretgaisa aizsardzība padarījusi nekaitīgus vismaz 711 lidrobotus - 296 notriekti, bet 415 neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi arī vismaz septiņas raķetes. Fiksēti četri trāpījumi, bet vēl 14 objektiem postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu un raķešu atlūzas.

Klimata pārmaiņas gandrīz trīskāršoja ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu lielākajās Eiropas pilsētās karstuma viļņa laikā no jūnija beigām līdz jūlija sākumam. Pētnieki no Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes un Šveices analizēja apstākļus 12 lielākajās Eiropas pilsētās no 23.jūnija līdz 2.jūlijam. Viņi lēš, ka desmit dienu laikā no karstuma, visticamāk, nomira aptuveni 2300 cilvēku, un aptuveni divas trešdaļas no šiem nāves gadījumiem - aptuveni 1500 - ir saistīti ar klimata pārmaiņām. Temperatūra daudzās pilsētās šajā laika periodā paaugstinājās līdz ekstrēmam līmenim, bieži pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija. Nesenais karstuma vilnis sevišķi smagi ietekmēja gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām. Pētnieki aplēsuši, ka 88% no nāves gadījumiem bija cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada domes deputāti atbalstīja lūgumu atļaut SIA “FULMO” ierīkot jaunu atkritumu apsaimniekošanas vietu — būvniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes laukumu Enerģētiķu ielā 17A, Aizkrauklē. Laukumā plānota būvgružu drupināšana ar jaudu tūkstoš 700 tonnu gadā jeb 4,6 tonnas diennaktī. Pašvaldības lēmums bija nepieciešams, lai uzņēmums varētu saņemt Valsts vides dienesta B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju. Tikmēr iedzīvotāji joprojām var nodot būvniecības atkritumus šķirošanas un pārkraušanas stacijā Jaunceltnes ielā 9B, Aizkrauklē. Ar jūniju nešķiroto būvatkritumu nodošanas izmaksas pieaugušas līdz 235,49 eiro par tonnu, savukārt no šķirotiem būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem iespējams atbrīvoties par 81,20 eiro par tonnu. 

10. jūlijā Līvānu Mežaparkā norisināsies Meža diena, kuras laikā paredzēta ekspedīcija kopā ar Latvijas Valsts mežiem, eglīšu stādīšana un kukaiņu viesnīcas atklāšana. Meža parka teritorija ir plaša un iecienīta pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, dabas vērotājiem un visiem, kuriem tuva daba. Iepriekšējos gados Meža dienu laikā parkā izveidota atpūtas vieta "Mini labirints", uzstādīts informatīvais stends un iestādītas dažādu sugu priedītes. Šogad turpinās papildināt un apdzīvot parka infrastruktūru. Kopā ar bērniem un jauniešiem izveidos un uzstādīs kukaiņu māju jeb viesnīcu, kā arī iestādīs dažādu egļu sugu stādus. Mazajiem dabas pētniekiem būs iespēja iepazīt dzīvotni un mācīties par dabas daudzveidību.

Un vēl

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" aicina dabas draugus piedalīties pētījumā un sūtīt koordinātas, ja mežā sanāk uziet dzīslkāta bekas, informēja institūtā, skaidrojot, ka šādā veidā cer izzināt šīs sugas izplatību Latvijā. Kā norādīja "Silava" pārstāvji, šīs sugas sēne visbiežāk aug sausos, smilšainos priežu mežos un ar zemsedzi apaugušās kāpās. Pētnieki arī mierina, ka informācija tiks izmantota zinātniskiem nolūkiem un sēņošanas vietas netiks publiskotas. Par sēnes atrašanās vietu var ziņot, sūtot tās koordinātas e-pasta vēstulē uz adresi zane.strike@silava.lv vai sūtot īsziņu uz telefona numuru +371 26571446.