Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 29.decembrī

Līdz svētdienas pusdienlaikam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija saņēmis 284 izsaukumus, iedzīvotājiem lūdzot palīdzību spēcīgā vēja radīto postījumu novēršanā.
Lielākā daļa izsaukumu ir saistīti ar vēja nolauztiem kokiem - visbiežāk tie nokrituši uz ceļu braucamajām daļām, bet dažos gadījumos - iekrituši elektropārvades līnijās. Dažviet vējš atrāvis jumta konstrukcijas vai segumu. Rīgas reģionā uz vēja nodarīto postījumu vietām saņemti 118 izsaukumi, Rīgā - 67, Kurzemē - 52, Zemgalē - 26, Vidzemē -16, bet Latgalē - piecus. Jēkabpils novada Viesītē ugunsdzēsēji atbrīvoja ēkas jumtu, uz kura bija uzkritis koks. 

Nosakot nākamā gada prioritātes, Konkurences padome plāno īpašu uzmanību pievērst karteļu novēršanai iepirkumos. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite norāda, ka prioritātes būs arī konkurences ierobežojumu uzraudzība mazumtirdzniecības pārtikas tirgū. Šmite pauda, ka turpināsies darbs pie 11 aktīvām izpētes lietām, tiks noslēgti tirgus uzraudzības un digitalizācijas projekti. Tāpat arī domāts par risinājumiem, kā stiprināt publisko personu uzraudzību.

Gripas epidēmijas un citu akūtu saslimšanu izplatības laikā Latvijas Digitālās veselības centrs atgādina par iespēju iegādāties citam cilvēkam izrakstītas zāles. Lai iegādātos citam cilvēkam izrakstītas e-receptes zāles, piemēram, radiniekam vai kaimiņam, aptiekā jāuzrāda e-receptes ID numurs. Tas ir pieejams ārstam un pacientam e-veselības sistēmā, tāpēc ieteicams to izdrukāt vai saglabāt kā attēlu telefonā. Papildu e-receptes ID numuram ir jānosauc pacienta vārds, uzvārds, kā arī jāuzrāda savs personu apliecinošs dokuments, lai farmaceits atzīmētu sistēmā zāļu saņēmēju.

Lietuvas lidostu pārvaldnieks lēš, ka oktobrī un novembrī no Baltkrievijas puses ielidojušo kontrabandas balonu radītie zaudējumi ir apmēram 200 tūkstoši eiro. Balonu dēļ traucēts Viļņas lidostas darbs. Uzņēmumā lēš, ka janvārī šajā lidostā apkalpos mazāk reisu nekā sākotnēji plānots. Lietuvas lidostu pārvaldnieks skaidro, ka galīgo zaudējumu un zaudēto ienākumu īpatsvaru aprēķinās gada beigās. Taču, pēc uzņēmumā teiktā, tajā nav ietverti visi zaudējumi, kas radās lidsabiedrībām, pakalpojumu sniedzējiem un citiem partneriem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1,2 miljoni karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti tūkstoš 200 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 tūkstoši 469 tankus, 23 831 bruņutransportieri, 35 tūkstoši 557 lielgabalus un mīnmetējus, tūkstoš 581 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, tūkstoš 264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 96 tūkstoši 227 bezpilota lidaparātus, 4 tūkstoši 136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 tūkstoti 778 automobiļus un autocisternas, kā arī vairāk kā 4 tūkstoši specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Turpinām ziņas

Ziemassvetku rītā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā saņemta informācija, ka Rīgas ielā Līvānos no piecstāvu dzīvojamās mājas logiem nāk dūmi. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg piektā stāva dzīvoklis 40 kvadrātmetru platībā un uz balkona atrodas cilvēks. Glābēji izglāba cilvēku, kurš ugunsgrēkā bija cietis, un nodeva viņu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Četri cilvēki no ēkas evakuējās pašu spēkiem pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Darbs notikuma vietā norisinājās gandrīz četras stundas.

Piektdien Ogres novada Birzgales pagastā uz autoceļa Rīgas HES – Jaunjelgava notika vairāku automašīnu sadursme.  Valsts policija informē, ka negadījumā iesaistītas trīs vieglās automašīnas un viens kravas transportlīdzeklis. Sākotnējā informācija liecina, ka negadījumā cietusi viena persona. Satiksme notikuma vietā uz laiku bija bloķēta.

Šomēnes Latgalē par pirotehnikas tirdzniecību sodīti vairāki cilvēki, kas pirotehniku tirgoja bez speciālās atļaujas. Visos gadījumos sākts administratīvā pārkāpuma process pēc Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 28. panta, proti, par komercdarbību ar pirotehniskajiem izstrādājumiem bez speciālās atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no 280 eiro līdz 1500 eiro. Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem, iegādājoties pirotehniku, un aicina to iegādāties tikai specializētajos veikalos, kuriem ir izsniegtas speciālās atļaujas jeb licences.

Un vēl

2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas.  Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri,  tiks pārcelta uz sestdienu - 17. janvāri. Savukārt  pirmdiena 22. jūnijs, kas iekrīt starp svētdienu – 21. jūniju, un svētku dienu otrdienu – 23. jūniju, kā darba diena tiks pārcelta uz sestdienu - 27. jūniju
Lai arī darba dienas tiek pārceltas, daudzi kolektīvi izvēlas strādāt pēc ierastā grafika. Jēkabpils reģionālajā slimnīca informē, ka 2026. gada janvārī darba dienu pārcelšana iestādē netiks veikta. Tāpēc Jēkabpils slimnīcai 2.janvāris būs ierasta darba diena, savukārt 17.janvāris brīvdiena. Piektdien 2.janvārī slimnīcā un poliklīnikā konsultācijas un vizītes notiks kā parasti – pēc iepriekšēja pieraksta.

Lielākā daļa jeb 87% Latvijas iedzīvotāju atbalsta no kara bēgošo Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanu Eiropas Savienībā, kamēr vidēji ES dalībvalstīs šādu atbalstu pauž 81%, secināts "Eirobarometra" veiktajā aptaujā. Kopumā Latvijas iedzīvotāju atbalsts ES rīcībai, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, saglabājas augsts un lielākajā daļā gadījumu pārsniedz vidējo ES dalībvalstu līmeni. Aptaujā secināts, ka finansiālas un humānās palīdzības sniegšanai Ukrainai piekrīt 83% Latvijas iedzīvotāju, savukārt vidēji ES dalībvalstīs šādu viedokli pauda 77% iedzīvotāju. Tikmēr ekonomiskās sankcijas pret Krieviju atbalsta 72% Latvijas iedzīvotāju, kas ir līdzīgi vidēji ES dalībvalstīs paustajam atbalstam.  Būtiskākā atšķirība aptaujā bija vērojama attieksmē pret militāro palīdzību. Kopumā 67% Latvijas respondentu atbalsta militārā aprīkojuma iegādes un piegādes finansēšanu Ukrainai, kas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija cer rast risinājumus un tikt uzklausīta, lai rastu papildu izmaksu kompensāciju ģimenes ārstu praksēm.Jau vēstīts, ka bažās par Ārstniecības riska fonda stabilitāti valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas ieceri mainīt fondā veicamo iemaksu aprēķina formulu, lai tajā nodrošinātu papildu līdzekļus. Tas nozīmē, ka potenciāli pieaugs ārstniecības riska maksājumi, kurus reizi gadā ārstniecības iestādēm aprēķina Nacionālais veselības dienests. Asociācija iebilst, ka, uzliekot papildu izmaksas, veselības ministrija nav vienlaicīgi paredzējusi risinājumu izmaksu pieauguma kompensācijai ģimenes ārstu praksēm, kuras sniedz valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Tikšanās, lai diskutētu par risinājumiem saistībā ar nekompensētajām papildu izmaksām varētu būt janvārī.

Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem jauniebraucējiem, liecina Latviešu valodas aģentūras pētījums par jauniebraucēju pieredzi un vajadzībām, apgūstot latviešu valodu.Kā galvenās problēmas pētījumā izcelta sadrumstalota informācija par kursiem, nepietiekams piedāvājums ārpus Ukrainas civiliedzīvotāju mērķgrupas un ierobežota iespēja turpināt mācības nākamajos valodas līmeņos. Eksperti iesaka izveidot vienotu tiešsaistes platformu, paplašināt klātienes kursus reģionos, stiprināt pedagogu sagatavotību un ciešāk sasaistīt valodas apguvi ar ikdienas dzīvi un darba vidi.

Eiropas Parlaments rezolūcijā nosoda Baltkrieviju par koordinētu hibrīduzbrukumu eskalāciju pret Lietuvu un Eiropas Savienību.  Rezolūcijā, kas pieņemta ar 438 balsīm "par", 37 "pret" un 48 deputātiem atturoties, norādīts uz Baltkrievijas dronu un gaisa balonu ielidošanas gadījumiem Lietuvas gaisa telpā, kā arī kiberuzbrukumiem, valsts atbalstītu dezinformāciju, ekonomisko piespiešanu un migrācijas instrumentalizāciju. Deputāti norāda, ka šīs darbības ir tīši, koordinēti un naidīgi uzbrukumi, kā arī daļa no Krievijas īstenotas stratēģijas, kuras mērķis ir ES, tās dalībvalstu un NATO vājināšana. Deputāti pauž pilnīgu solidaritāti ar Lietuvu un atbalsta tās tiesības veikt samērīgus aizsardzības pasākumus.

Ukraina un Krievija ir vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas atomelektrostacijas, kas ļāvis sākt remontdarbus elektropārvades līnijā, paziņojis ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Krievijas spēki sagrāba Zaporižjas atomelektrostaciju pirmajās iebrukuma Ukrainā nedēļās 2022. gada sākumā. ASV rosinātais 20 punktu miera plāns paredz, ka krievu ieņemto Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV, kas Kijivai nav pieņemams.

Turpinām ziņas

SIA "Aizkraukles siltums" siltumenerģijas tarifs no 2026. gada 1. janvāra pieaugs par 1% - līdz 77 eiro par megavatstundu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums. Tajā skaitā siltumenerģijas ražošanas, siltumenerģijas pārvades un sadales, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifi nemainīsies un būs attiecīgi 64,64 eiro par megavatstundu, 9,91 eiro par megavatstundu un 0,34 eiro par megavatstundu. Savukārt dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente pieaugs no 1,4 eiro par - līdz 2,19 eiro par megavatstundu.

Turpinās pieteikšanās Augšdaugavas novada komunālā uzņēmuma SIA "Ornaments" vadītāja amatam. Pašvaldība izsludinājusi kandidātu publisku pieteikšanos pašvaldības kapitālsabiedrības "Ornaments" valdes locekļa amatam, kur noteiktā atlīdzība ir 2 tūkstoši 142 eiro. Valdes locekļa pamatpienākumi ir uzņēmuma attīstības stratēģijas izstrāde un īstenošana, uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšana, darba procesa plānošana un vadīšana. Valdes locekļa kompetencē ir arī sadarbība ar valsts un pašvaldības iestādēm un citām institūcijām. Pieteikumus no kandidātiem pašvaldība gaida līdz 30. decembrim.

Un vēl

Gadumijas nedēļa Latvijā sāksies ar spēcīgām vēja brāzmām, bet pakāpeniski laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk gaidāmi nokrišņi. Šajās dienās Latvijā sāks ieplūst vēsāks gaiss, un gaisa temperatūrai būs tendence pazemināties, kā rezultātā lietu pakāpeniski nomainīs sniegs. Gadu mijā laiks būs ziemīgi vēss, daudzviet naktī uz 1. janvāri gaiss atdzisīs līdz pat -8, -13 grādiem. 

Gada pēdējā dienā debesis būs mākoņainas, tomēr vietām starp tiem izsprauksies arī saules stari. Nakts stundās daudzviet, bet dienā vairs tikai vietām snigs. Ziemeļrietumu, ziemeļu vējš vēl naktī turpinās pūst mēreni līdz mēreni stipri, vietām centrālajos un piekrastes rajonos brāzmās sasniedzot 15-19 m/s, bet dienā jau visā valstī tas pierims. Gan naktī, gan dienā gaisa temperatūra būs -3, -8 grādi. Gadumijas naktī nokrišņu intensitāte samazināsies un neliels sniegs būs gaidāms vien vietām. Tomēr jaunā gada pirmajās dienās debesis turpinās aizklāt mākoņi, un Latvijai pāri virzīsies jaunas nokrišņu zonas, kas valsts lielākajā daļā atkal nesīs sniegu un slapju sniegu.

Vērtējot koalīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, Finanšu ministrija norāda, ka tie var radīt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, ja netiks noteikti kompensējoši pasākumi. Ministrija norāda, ka piekrīt likumprojekta daļai, kas paredz no trim līdz deviņiem mēnešiem pagarināt periodu, par kuru nodeva nav jāmaksā lauksaimniecības maksājumu saņēmējiem un kooperatīvajām sabiedrībām. Tomēr ierosinājumi par atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem tiek uzskatīti par neatbilstošiem likuma mērķim, jo nodevas uzdevums ir finansēt valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanu un attīstību, kā arī veicināt videi draudzīgu transportu. Ministrija uzsver, ka jebkādi grozījumi, kas samazina ieņēmumus, prasa kompensējošus pasākumus, lai neradītu negatīvu ietekmi uz valsts finanšu stabilitāti.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts kameras vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. Tirgotāju kamera aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat tiek rosināts noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm.

Pirms 80 gadiem 28. decembrī Beļģijā dibināja trimdas latviešu organizāciju "Daugavas vanagi".  Jauno organizāciju dibināja ar mērķi palīdzēt latviešu karavīriem un viņu ģimenēm. Šobrīd tā pārvērtusies par lielu un svarīgu organizāciju, kas pulcē latviešus visā pasaulē, uzturot latvisko kultūru, nacionālo vienotību un aizstāvot Latvijas neatkarību un brīvību. Lai atzīmētu apaļo gadadienu, svētdien, 28. decembrī, pasniedza arī īpašus apbalvojumus gan "Daugavas vanagu" biedriem, gan sadarbības partneriem. 1945. gada 28. decembrī Beļģijā, karagūstekņu nometnē organizāciju dibināja Latviešu leģiona kareivji. Gadu desmitiem "Daugavas vanagu" biedri turpinājuši dibinātāju uzdevumu savienot latviešus visā pasaulē, lai saglabātu nācijas vienotību. Organizāciju jubilejā sveica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šogad pirmo reizi trīs gadu laikā Bētlemē aizvadītas publiskas Ziemassvētku svinības. Gazas joslā notiekošā kara ēna gan nav pametusi šo kristiešiem svēto vietu – svētceļotāju un tūristu vēl arvien ir mazāk nekā pirms 2023. gada. Taču pilsētā, kuru kristīgie uzskata par Jēzus dzimšanas vietu, šie svētki nes cerību uz labāku nākotni. Saulainā un skaidrā 24. decembra dienā vairāki simti cilvēku Bētlemes vecpilsētā varēja vērot parādi, kurā soļoja un muzicēja gaidas un skauti. Ar ticīgajiem tikās Jeruzalemes latīņu patriarhs, arhibīskaps Pjerbatista Picaballa. Viņš arī vadīja plaši apmeklēto vakara dievkalpojumu Jēzus dzimšanas baznīcā. Savā runā Picaballa stāstīja, ka nesen, apciemojot Gazas joslu, viņu pārsteidza cilvēku spēks un vēlme sākt visu no jauna, kā arī spēja atkal priecāties.

Tuvojoties Jaunajam gadam, Čehijas galvaspilsētā Prāgā ik gadu notiek pasaulē vecākās ziemas peldēšanas sacīkstes. Tās veltītas Alfrēdam Nikodemam, kurš bija pirmais šo sacīkšu uzvarētājs. Sacīkšu dalībnieki ik gadu iepretim Nacionālajam teātrim peld pa Vltavas upi. Sacensībās var piedalīties ikviens. Šogad vecākajam dalībniekam bija 83 gadi, bet jaunākajam vien 13. Kopumā piedalījās 330 peldētgribētāju, kuriem bija iespēja peldēt trīs dažādas distances. Alfrēds Nikodems vairākus gadus ar savu Ziemassvētku laika peldēšanu mēģināja piesaistīt Prāgas iedzīvotāju uzmanību, un pirmās šādas sacensības notika 1947. gadā. Prāgas ziemas ir grūti prognozējamas, tāpēc reizēm peldētājiem nākas sacensties pat lielos mīnusos. Atsevišķos gados pat nācies atlikt peldi, jo bargajā salā upe bijusi aizsalusi.

Turpinām ziņas

Šogad Madonas novada pašvaldība sākusi pakāpeniski atjaunot autoparku, izvēloties pilna servisa nomas modeli, kas nozīmē, ka pašvaldība iegādājas pakalpojumu ar fiksētu ikmēneša maksu un nodrošinātu apkopi nevis automašīnu īpašumā. Pirmie pilna servisa nomas līgumi Madonā ieviesti jau pirms pieciem gadiem. Līdzšinējā pieredze esot vērtējama pozitīvi, jo izmaksas ir prognozējamākas, transports uzticamāks, un ikdienā ir mazāk saimniecisku rūpju par apkopēm un remontiem. Pieredze rādot, ka pilna servisa noma ļauj izvairīties no pastāvīgiem neplānotiem ieguldījumiem uzturēšanā un ilgtermiņā nodrošina drošāku un saimnieciski pārskatāmāku risinājumu. Kopumā autoparka atjaunošanai pašvaldībā iznomāti 24 transportlīdzekļi, no kuriem 19 jau piegādāti - 15 pašvaldības darba vajadzībām un četri skolēnu pārvadājumiem.

Preiļu novada pašvaldība aicina AS "Latvenergo" rīkot publisko apspriešanu vēja parka "Riebiņi" būvniecībai. Būvvaldē ir pieņemts lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību "Latvenergo" ierosinātajai būvniecības iecerei "Vēja elektrostaciju parka "Riebiņi" turbīnas, Riebiņu pagastā. Būvvalde ir izskatījusi "Latvenergo" iesniegto būvniecības iesniegumu un tam pievienoto būvprojektu minimālā sastāvā. Speciālisti konstatēja, ka būvniecības iecere nav pretrunā Preiļu novada Teritorijas plānojumā noteiktajam, bet tās realizācija var būtiski ietekmēt apkārtējos īpašumus un ainavu, un tai nav nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Ņemot vērā plānoto vēja turbīnu augstumu, vēja parks vērtējams kā sabiedriski nozīmīga būve. Tāpēc noteikts, ka "Latvenergo" līdz 2026. gada 18. februārim ir jāiesniedz Būvvaldē publiskajai apspriešanai nepieciešamie dokumenti. Publiskās apspriešanas ilgums paredzēts četras kalendāra nedēļas no dienas, kad internetā pašvaldības mājaslapā būs publicēts lēmums par publiskas apspriešanas uzsākšanu.

Un vēl

Nākamā gada augustā Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens daļējs Mēness aptumsums. Savukārt pasaulē nākamgad dažādās vietās būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 12. augustā Latvijā būs redzams daļējs Saules aptumsums. Tā maksimumā būs aizsegta vairāk nekā 80 procentu Saules diska, un piejūras novērotājiem būs iespēja redzēt rietošu Saules sirpi. Pilns Saules aptumsums tajā pašā dienā būs novērojams Spānijā, kas būs pirmais pilnais Saules aptumsums kontinentālajā Eiropā kopš 1999. gada. Savukārt 28. augustā būs vērojams daļējs Mēness aptumsums. Astronomi prognozē, ka 2026. gads būs viens no iespaidīgākajiem astronomisko notikumu ziņā pēdējā desmitgadē. Latvijas debesīs būs novērojamas arī spožas planētas, planētu parāde un meteoru lieti.

Aizvadītās piecas brīvdienas glābēji vērtē kā traģiskas.  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka šajās dienās ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši divi cilvēki, bet vēl seši cilvēki cietuši. Tāpat laikā no sestdienas vakara līdz pirmdienas rītam VUGD saņēma 341 izsaukumus uz spēcīgā vēja radītajiem postījumiem. Lielākajā daļā gadījumu koki bija nokrituši uz ceļa braucamās daļas, dažos gadījumos  iekrituši vados, atrāvuši jumta konstrukcijas vai segumu. Atšķirībā no citām reizēm, bijis diezgan daudz izsaukumu, kuros vējš bija atrāvis vai norāvis jumta segumus un dažādas ēku konstrukcijas. Tāpat fiksēti arī gadījumi, kad koki krita uz vieglajām automašīnām un ēkām. Laika posmā no 23. decembra līdz 29. decembra rītam VUGD saņēma 508 izsaukumus - 61 uz ugunsgrēku dzēšanu, 377 uz glābšanas darbiem, bet 70 izsaukumi bija maldinājumi.

Latvijai ir laba iespēja nostiprināt aizsardzības industriju jaunajā Eiropas drošības ekonomikā, secina Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes pētniece Sigita Struberga. Latvijai paveras iespējas specializēties aizsardzības tehnoloģiju nišās, kur jau šobrīd strādā konkurētspējīgi uzņēmumi un pētniecības centri. ES un NATO līmenī aizsardzības industrijas jaudu palielināšanai pieejami vairāk nekā trīs miljardi eiro, savukārt Latvijā Aizsardzības ministrijas grantu programmās militārajām un divējāda lietojuma tehnoloģijām šogad paredzēti 2,4 miljoni eiro. Aizsardzības tehnoloģiju attīstībā iesaistītas arī četras Latvijas augstskolas. Eksperte uzsver, ka mazām valstīm izšķiroši svarīgi ir mērķtiecīgi definēt savas tehnoloģiskās specializācijas un nodrošināt saskaņotu sadarbību starp industriju, pētniecību un valsts institūcijām. Tas ļautu Latvijai nostiprināt pozīcijas NATO un ES aizsardzības piegādes ķēdēs, vienlaikus veicinot inovācijas un ekonomikas izaugsmi.

Svētku dienu sistēma Latvijā būtu jāpārskata, atsakoties no darba dienu pārcelšanas un izvērtējot dubultās likmes atcelšanu darbam svētku dienās, jo papildu brīvdienas ilgtermiņā strukturāli neietekmē strādājošo labbūtību, šāds viedoklis pausts domnīcas "LaSER" pārstāves Annemarijas Apines ziņojumā par svētku dienu sistēmu Latvijā. Apine uzskata, ka brīvdienu pārcelšana ir neefektīva prakse, ko būtu vēlams aizstāt ar brīvprātīgu izvēli, proti, tie nodarbinātie, kas vēlētos garākas nepārtrauktas brīvdienas, varētu izmantot atvaļinājuma dienas. Ziņojumā mudināts arī apsvērt atteikties no papildu brīvdienas gadījumos, kad 18. novembris un 4. maijs iekrīt brīvdienās. Tāpat Apine rosina apsvērt dubultās likmes atcelšanu par darbu svētku dienās, piesaucot, ka liela daļa nodarbināto pat nezina, ka tādas dienas kā Mātes diena vai Vasarsvētki ir oficiālas brīvdienas. 

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Ukraina un Krievija tuvojas risinājumam par Donbasa teritoriju, taču tas joprojām esot sarežģīti. Tramps arī teica, ka viņš un Zelenskis pēc divpusējās sarunas sazinājušies ar Eiropas līderiem, kuru vidū bija Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Somijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas līderi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norāda, ka vienošanās par Trampa izklāstīto miera plānu ir par 90% panākta un vienošanās par ASV-Ukrainas drošības garantijām: 100% panākta. Vienošanās par Donbasu nav panākta. Zelenskis arī pauda, ka Ukraina ir atvērta pieņemt pārskatīto miera plānu, taču uzsvēra, ka tas būtu jāapstiprina Ukrainas vēlētājiem referendumā. Vienlaikus Krievija līdz šim nav izrādījusi gatavību kompromisiem. Kremļa izplatītajā paziņojumā par Putina sarunu ar Trampu pausts aicinājums Kijivai pieņemt drosmīgu lēmumu un nekavējoties izvest karaspēku no Donbasa reģiona.

Šogad decembrī aprit simt gadi, kopš lasītāji pirmo reizi iepazina vienu no slavenākajiem grāmatu tēliem – Vinniju Pūku. Par Pūku ir dzirdējis ikviens, bet mazāk zināma ir stāsta rašanās vēsture. Rakstnieks Alans Aleksandrs Milns dēlam Kristoferam Robinam viņa pirmajā dzimšanas dienā uzdāvināja rotaļu lācīti, kurš labi zināmo vārdu ieguva pēc abu viesošanās Londonas zooloģiskajā dārzā, kur mita lācēns bārenis Vinnijs. Tēvs sāka izdomāt stāstus par dēlu, Pūku un citām mīkstajām rotaļlietām un pirmo no tiem – "Nepareizās bites" – publicēja laikrakstā "London Evening News" 1925. gada decembrī. Stāsti strauji kļuva populāri dzimtenē, ASV un citās valstīs. Pūka fenomenu palīdzēja veidot arī mārketinga speciālisti, kas neilgi pēc grāmatas publicēšanas radīja rotaļlietas un galda spēles, kā arī ASV un citu valstu animatori. 

Turpinām ziņas

Ņemot vērā tumšo diennakts laiku, Preiļu pašvaldība ir veikusi izmaiņas pilsētas ielu apgaismojuma grafikā un paralēli arī veikusi iedzīvotāju aptauju. No gandrīz trijiem simtiem iedzīvotāju divas trešdaļas izteica vēlmi, ka apgaismojumam Preiļu pilsētā jābūt visu nakti, bet tikai nepilni 30 % bija par to, ka nakts stundās apgaismošanas ķermeņi būtu jāatstāj neieslēgti. Līdz šim Preiļos līdz ar pusnakti laternu apgaismojums dzisa un tikai agrā rītā atkal ieslēdzās. Daudzus iedzīvotājus tas neapmierināja. Pašvaldībā norāda, ka apgaismojums Preiļos gadā izmaksā 52 līdz 54 tūkstošus eiro. Ja ielu apgaismes laternas deg visu nakti tad gadā tas rada papildu 6–8 tūkstošu eiro lielu finansējumu. Tomēr pašvaldība ir uzklausījusi iedzīvotāju lūgumu un turpmāk Preiļos ielu apgaismojums būs ieslegts visu nakti.

Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola izsludinājusi pieteikšanos trešajam Starptautiskajam etnodžeza mūzikas ansambļu konkursam, kura nemainīgā ideja ir apvienot tautas mūziku un džezu. Konkurss norisināsies nākamā gada 12. februārī Latgales vēstniecības "Gors" Lielajā zālē. Šogad konkurss piedzīvo būtisku izaugsmi, iekļaujot divas dalībnieku grupas, lai sekmētu plašāku jauno mūziķu profesionālo izaugsmi, tādējādi vēl mērķtiecīgāk sekmējot etnodžeza žanra un reģionālo tradīciju attīstību. Konkursā aicināti piedalīties Latvijas un Eiropas valstu mūzikas vidusskolu audzēkņi un augstākās izglītības iestāžu studenti līdz bakalaura līmenim. Ansambļu sniegumu vērtēs starptautiska mūziķu žūrija. Dalībnieki konkursam var pieteikties līdz 22. janvārim.

Un vēl

Pasaules dabas fonds atjaunojis "Zivju gidu", kurā aicina ieskatīties arī pirms svētku galda klāšanas. Tas ir rīks, kas palīdz ikvienam izvēlēties ilgtspējīgas zivis pēc to populācijas stāvokļa. Savukārt audzētajām zivju sugām tiek ņemta vērā arī barības izcelsme un audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Ir izveidota mājaslapa zivjugids.lv un šis zivju gids ir veidots pēc luksofora principa. Tātad, ja redzam, ka ir sarkanā atzīme, tas nozīmē, ka šādu zivi nevajadzētu ēst, vajadzētu meklēt alternatīvu. Dzeltenais nozīmē, ka šīs zivis varam lietot pārtikā atkarībā no atsevišķiem noteikumiem – kā tā zvejota vai no kurienes nākusi. Un zaļais nozīmē, ka mēs varam droši lietot to uzturā – tā ir ilgtspējīga zivs.