Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 8.janvārī

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa pieaugums būs izaicinājums mazumtirgotājiem, pauda veikalu ķēdes “LaTS” pārvaldītāja SIA “Latvijas tirgotāju savienība” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. Viņš norāda, ka to apliecina gan novērojumi par tabakas akcīzes nodokļa pieauguma sekām pagājušajā gadā, gan arī piegādātāju paustais, ka ir palielinājusies nelegālo tabakas izstrādājumu izplatība. Vienlaikus augstākas nodokļu likmes var radīt priekšnoteikumus arī turpmākam nelegālās alkohola aprites pieaugumam. Šīs tendences nozīmē, ka daļa ieņēmumu var nenonākt ne mazumtirdzniecības uzņēmumu, ne valsts budžeta rīcībā. 

Reģionālie pasažieru pārvadātāji šogad plāno vēl lielāku protesta akciju nekā pērn. Tā pēc sarunas ar satiksmes ministru Ati Švinku norādīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Pārvadātāji ar ministru tikās, lai saprastu, vai valsts ir gatava pārskatīt komersantu daudzgadu līgumus, kas, viņuprāt, dzīves dārdzības dēļ pārvadātājiem ir neizdevīgi. Ministrs atbildēja, ka līgumus pagaidām negrozīs, kā arī reisu skaits netiks samazināts. Līdz ar to asociācija kopā ar pārvadātājiem tuvākajā laikā organizēs protesta akcijas, kas varētu būt lielākas, nekā bija pērn, kad darba dienā vienu stundu lielākā daļa pārvadātāju paredzētos braucienus neveica. Pārvadātāji sola arī iespējamās tiesvedības.

Rēzeknes pašvaldības pārstāvjiem trūkst izpratnes par kultūras institūciju darbu, uzskata kultūras ministre Agnese Lāce. Ministre vakar darba vizītē Rēzeknē pauda bažas par situāciju, kas izveidojusies saistībā ar Latgales koncertzāli Gors un pašvaldības pieeju kultūras institūciju darbībai. Ministre Rēzeknē tikās ar pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču un pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu situāciju, kas izveidojusies saistībā ar koncertzāles Gors darbību un pārvaldību. Tikšanās laikā Lāce lūdza pašvaldību iepazīstināt Kultūras ministriju ar veiktā audita rezultātiem un darba grupas secinājumiem, kā arī atkārtoti aicināja nozares un ministrijas pārstāvjus iesaistīt turpmākajās diskusijās par Latgales koncertzāles "Gors" pārvaldību.

Lietuva izvirzījusi bijušo finanšu ministru Rimantu Šadžu Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta un valdes locekļa amatam. Finanšu ministrijas priekšlikumu izvirzīt Šadžu, kurš trīs reizes ir bijis Lietuvas finanšu ministrs, ir atbalstījusi valdības Eiropas Savienības lietu komisija. Līdz šim Eiropas centrālās bankas valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā un vēlāk. Eirozonas valstis var izvirzīt kandidātus Eiropas centrālās bankas viceprezidenta amatam līdz 9. janvārim.

Čehijas jaunā valdība turpinās iepriekšējās valdības uzsākto iniciatīvu, kuras ietvaros Prāga visā pasaulē iegādājas artilērijas lādiņus Ukrainas vajadzībām, paziņojis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs. Premjers sacīja, ka pēc konsultācijām ar ārvalstu partneriem viņš ir nolēmis neapturēt iniciatīvu. Tomēr viņš uzsvēra, ka Čehija neieguldīs savus līdzekļus munīcijas iegādei. Jau ziņots, ka Babišs iepriekš solīja izbeigt iniciatīvu, apgalvojot, ka tā ir pārāk dārga un necaurskatāma.

Turpinām ziņas

Valsts drošības dienests vēl turpina 25 pašvaldību vadošo amatpersonu atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu. Tajā skaitā pielaidi darbam ar valsts noslēpumu joprojām gaida Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis un priekšsēdētāja vietnieks Attīstības jautājumos Kārlis Stars. Savukārt Jēkabpils novada priekšsēdētāja vietniece Kultūras un Izglītības jautājumos Aija Vetere un priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Aivars Vanags pielaidi valsts noslēpumam ir saņēmuši.

Kā ziņots, 2024. gada 1. jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem iegūt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata. Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām nosaka pienākumu pielaides valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem.

Nākamnedēļ, 16. janvārī Jēkabpilī norisināsies skolēnu mācību uzņēmumu programmas pasākums “Cits Bazārs”, ko organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” kopā ar izglītības Fonds AUGT. Pasākumā skolu jaunieši no vairāk nekā 50 skolēnu mācību uzņēmumiem apmeklētājiem prezentēs un pārdos pašu radītus produktus, tādā veidā gūstot reālu uzņēmējdarbības pieredzi. Tirdziņā būs iespējams iegādāties skolēnu veidotus oriģinālus izstrādājumus - suvenīrus, rotaslietas, izglītojošas spēles un rotaļlietas, mājsaimniecības un skaistumkopšanas preces, veselīgus našķus un daudz ko citu. Pasākums nākampiektdien no 12 dienā līdz četriem pēcpusdienā norisināsies tirdzniecības centra "Sēlija" telpās. 

Un vēl

Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi - abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ pavasaros, dodoties uz nārsta vietām, tie nereti šķērso autoceļus un nonāk satiksmes apdraudējumā. Ja krupim palaimējas izdzīvot, tā mūža ilgums var sasniegt pat 40 gadus. Parastais krupis ir viens no lielākajiem abiniekiem Latvijā. Pieauguša krupja ķermeņa garums ir 6-12 centimetri. Lielāko daļu dzīves parastais krupis pavada uz sauszemes un ir sastopams lapkoku un skujkoku mežos, pļavās, krūmājos, dārzu teritorijās un pilsētu zaļajās zonās. 

Latvijā jāveicina sabiedrības informētība par darba tiesībām un jāstiprina atbildīgo institūciju kapacitāte darba tiesību jautājumos, uzskata Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgas pilī tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadību un dalīborganizāciju pārstāvjiem. Puses pārrunāja plānotos grozījumus Darba likumā, veselības aprūpes jomas finansējuma modeli, kā arī reģionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas pasākumus.
Tāpat puses pārrunāja nepieciešamos kompleksos risinājumus, lai veicinātu pozitīvas vides veidošanu izglītības iestādēs un mazinātu vardarbību.

Dailes teātris, atsaucoties uz valsts dotācijas samazinājumu, īsteno strukturālas pārmaiņas, kas paredz štata samazināšanu vairākās struktūrvienībās, arī mākslinieciskajā daļā. Teātrī norāda, ka 2024. gada septembrī saņemtas Kultūras ministrijas norādes par valsts dotācijas samazinājumu 276 tūkstoši 205 eiro apmērā, aicinot teātri rast risinājumus izmaksu samazināšanai un ieņēmumu palielināšanai. Dailes teātris skaidro, ka valsts dotācija līdz šim nav segusi teātra atalgojuma fondu, bet pārējās izmaksas teātris sedz no pašu ieņēmumiem. Šo izmaiņu dēļ tiek likvidētas trīs brīvās aktieru vakances un četras aktieru amata vietas. Teātrī norāda, ka aktieru amata vietu likvidēšana veikta, izvērtējot aktieru nodarbinātību un pieprasījumu pēc viņu profesionālās darbības saskaņā ar apstiprinātiem kritērijiem.

Pasaules Dabas fonds sagatavojis jaunāko zivju gidu, kurā apkopotas tās zivis, kuras zvejot un uzturā lietot varam droši, bet kuras prasa īpašu aizsardzību. Jaunākajā zivju gidā zivju sugām piešķirtas trīs krāsas, kas palīdz izvēlēties ilgtspējīgus zivju resursus savai maltītei. Ir zivis ar sarkanu atzīmi – tās neēdam, ar dzeltenu atzīmi – tās dažreiz var, un ar zaļu, ko var droši ēst ikdienā. Zivju gidā atrodama informācija arī par to, kam jāpievērš uzmanība, zivis iegādājoties. Piemēram, aizejot uz veikalu, it īpaši, ja zivis pērkam bundžiņās, varam paskatīties, vai uz tām ir ASC vai MSC logo, kas nozīmē, ka zivis ir iegūtas ilgtspējīgā veidā. Jāņem vērā, ka zivju gids regulāri tiek atjaunots, jo situācija ar zivju populācijām ir ļoti mainīga.

Ja Ukrainā tiks panākts miers, Lietuva uz šo valsti varētu nosūtīt vairākus simtus karavīru, pēc Rietumu sabiedroto vienošanās par drošības garantijām Kijivai paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Ukrainas sabiedrotie Rietumvalstīs otrdien vienojās par galvenajām drošības garantijām Kijivai, kas cita starpā paredz ASV vadītu uzraudzības mehānismu un Eiropas starptautiskos spēkus, kas tiks izvietoti, kad beigsies Krievijas karš pret kaimiņvalsti. Drošības garantijas Ukrainai stāsies spēkā tikai tad, kad tiks panākta vienošanās par pamieru, lai izbeigtu gandrīz četrus gadus ilgušo karu. Pēc sanāksmes Parīzē Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka drošības garantijām Ukrainai jābūt ilgtermiņa un ka Lietuva ir gatava sniegt savu ieguldījumu gan uz sauszemes, gan jūrā.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" pērn apsteidzis tehnoloģiju kompāniju “Apple” un kļuvis par pasaulē vērtīgāko akciju biržā kotēto uzņēmumu, liecina konsultāciju uzņēmuma “Ernst and young” jeb EY apkopotā informācija. "Nvidia" tirgus vērtība pērn pārsniegusi 4,5 triljonus ASV dolāru, salīdzinot ar "Apple" tirgus vērtību aptuveni četru triljonu dolāru apmērā. EY norāda, ka "Nvidia" tirgus vērtība ir arī gandrīz divreiz lielāka par visu 40 Vācijas akciju biržas indeksā DAX iekļauto uzņēmumu kopējo tirgus vērtību, kas pagājušā gada beigās veidoja 2,5 triljonus dolāru. "Nvidia" piedzīvo strauju izaugsmi, ņemot vērā apjomīgo pieprasījumu pēc uzņēmuma izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu mākslīgā intelekta sistēmas.

Turpinām ziņas

Pirms Ziemassvētkiem noslēdzās iedzīvotāju balsošana par Preiļu novada līdzdalības budžeta projektu pieteikumiem. Balsošana vietnē  geolatvija.lv norisinājās divas nedēļas. Iedzīvotāji, kuri deklarējuši dzīvesvietu Preiļu novadā, varēja balsot par kādu no piecām projektu iecerēm. Kopumā nobalsoja 809 iedzīvotāji. Lielāko balsu skaitu jeb 254 balsis ieguva projekta pieteikums “Vasaras diennakts nometņu “Atklāj un Piedzīvo” organizēšana Preiļu novada bērniem un vecākiem”. Projektā paredzēts īstenot četras dažādas piecu dienu vasaras diennakts nometnes bērniem un jauniešiem. Paredzēts, ka nometnēs piedalīsies 80 bērni no 6 līdz 17 gadiem. Tāpat arī paredzēts īstenot trīs dienu vecāku nometni “Kopā dabā un izaugsmē”, kurā piedalīsies 20 vecāki.

Makšķerniekiem un zemūdens medniekiem, kuri darbojas jūras piekrastes ūdeņos, no sestdienas, 10. janvāra, tiek ieviests obligāts pienākums elektroniskā sistēmā reģistrēt lomu, ja noķerta kāda no sešām noteiktām zivju sugām, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra publicētā informācija. Jaunā kārtība palīdzēs zinātniekiem un speciālistiem precīzāk novērtēt atpūtas zvejas ietekmi uz zivju populāciju stāvokli, īpaši uz komerciāli nozīmīgām un aizsargājamām zivju sugām. Turpmāk būs jāreģistrē noķertie zuši, laši, mencas, reņģes, brētliņas un zeltplekstes.

Un vēl

Rīt, 9. janvārī, Latvijā ievērojami pastiprināsies vējš, kas daudzviet izraisīs sniega pārvietošanos jeb sniegvilksni, jeb zemo puteni, prognozē sinoptiķi.  Piektdien visā valstī vējš putinās sniegu, vietām - stipri. Lielākais putenis gaidāms Latgalē, kā arī dažviet Vidzemē un Kurzemē. Nokrišņu nebūs, vienīgi Latgales dienvidos. Sagaidāms, ka ziemeļaustrumu vēja ātrums brāzmās piektdien sasniegs 13-18 metrus sekundē, Rīgas līča Kurzemes piekrastē - pat 23 metrus sekundē. Naktī uz sestdienu vējš kļūs tikai nedaudz lēnāks, tādēļ daudzviet turpināsies sniegvilksnis. Gaisa temperatūra piektdien valsts lielākajā daļā būs -7..-12 grādi, Ziemeļkurzemē -3..-7 grādi. Līdzīgs sals saglabāsies sestdien, kad daudzviet snigs, bet vējš pamazām rims. Nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā var noslīdēt zem -20 grādiem.

Saslimstība ar gripu un citām augšējo elpceļu infekcijām joprojām saglabājas augsta. Gripa klīniski noteikta 216 pacientiem, kas veido vidēji 316,4 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 26,9% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Aizvadīto divu nedēļu laikā saslimstība ar gripu samazinājusies 2,5 reizes, ko Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro ar svētku brīvdienām. Augstākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta Jelgavā, kā arī Jēkabpils novadā, kur saslimstība bija 519,1 gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.

Vieglatlēte Anete Sietiņa un šosejas riteņbraucējs Toms Skujiņš trešdien saņēma "Trīs zvaigžņu balvu" kā 2025. gada Latvijas labākie sportisti. Sietiņa šo balvu saņēmusi pirmo reizi karjerā, bet Skujiņš - otro. Sietiņa aizvadītajā sezonā izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā, kas ir augstākais Latvijas šķēpmetēju sasniegums pasaules čempionātos kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Skujiņš pērn apliecināja sevi kā vienu no Eiropas un pasaules elites riteņbraucējiem. Pasaules un Eiropas čempionātos viņš abos izcīnīja piektās vietas spēcīgā konkurencē.

Svinīgā pasākumā trešdien paziņoti mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" nominanti, un visvairāk nomināciju - četras - šogad saņēmusi grupa "Prāta vētra". Savukārt grupa "Sudden Lights", "Skyforger", "Juuk", "Eklektika", "Carnival Youth", kā arī "Sudrabu sirds" un Ozols saņēmuši divas nominācijas. Šogad balvai iesniegti 315 pieteikumi - 140 albumi, 57 dziesmas, 74 videoklipi, 38 debijas albumi un seši koncertieraksti video formātā. Šogad balvas pasniegs 20 nominācijās, savukārt nominācijā "Gada albums" laureātu noteikts papildu balsojumā. Jau ziņots, ka balvu "Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā" šogad saņems postfolkloras grupa "Iļģi". Apbalvošanas ceremonija notiks 28. februārī Ventspils Olimpiskajā centrā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par savu jauno padomnieci ekonomiskās attīstības jautājumos iecēlis bijušo Kanādas vicepremjeri Kristiju Frīlendu. Zelenskis ierakstā vietnē “X” rakstīja, ka Frīlendai ir izcilas prasmes šajos jautājumos, kā arī plaša pieredze investīciju piesaistē un ekonomisko pārmaiņu īstenošanā. Kanādiete strādās ārštatā. Zelenskis piebilda, ka Ukrainai pašlaik nepieciešams stiprināt iekšējo noturību – gan Ukrainas atjaunošanas dēļ, ja diplomātija nesīs rezultātus, gan tādēļ, lai stiprinātu aizsardzību, ja partneru kavēšanās dēļ karš turpināsies.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis memorandu par ASV izstāšanos no 66 starptautiskām organizācijām. Tas nozīmēs arī ASV finansējuma apturēšanu vairākām organizācijām, kurām ASV līdz šim bija viens no lielākajiem donoriem. Liela daļa organizāciju, no kurām ASV grasās izstāties, ir dibinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija, ko Tramps jau ilgstoši ir kritizējis. Šo organizāciju vidū ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra, ANO Iedzīvotāju fonds, ANO Sieviešu organizācija, kā arī ANO Tirdzniecības un attīstības konference. Svarīgākais nolīgums, no kura ASV izstāsies, ir ANO vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir koordinēt valstu sadarbību klimata pārmaiņas izraisošo kaitīgo izmešu samazināšanā un valstu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Turpinām ziņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc politisko organizāciju 2025. gada pašvaldību vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudēm ir saucis pie administratīvās atbildības 22 politiskās organizācijas. KNAB visbiežāk konstatēja pārkāpumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu neievērošanu, tajā skaitā informācijas nenorādīšanu par plānoto maksas aģitācijas materiālu izvietošanu un izdevumu neiekļaušanu deklarācijās. Pērn KNAB saņēma vairāk nekā 700 sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem, kas ir līdz šim lielākais saņemto iesniegumu skaits. Pārbaužu rezultātā KNAB konstatēja 87 gadījumus, kad tika pārkāptas partiju finansēšanas likuma un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības. 

Preiļu novada pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos darbam Preiļu novada pašvaldības Administratīvajā komisijā. Tās locekļu kandidātus lūdz pieteikt Preiļu novada pašvaldībā līdz 16. janvārim.  Pieteikuma anketa pieejama pašvaldības mājaslapā preili.lv, pieteikumu iespējams iesniegt: elektroniski – parakstītu ar drošu elektronisko parakstu,  nosūtot uz  elektroniskā pasta adresi dome@preili.lv. Personīgi var iesniegt pieteikumu Preiļu novada pašvaldībā, Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā. Pieteikumu pašvaldībai var nosūtīt arī pa pastu. 

Un vēl

Par 2026. gada bezmugurkaulnieku  izraudzītas kolembolas  jeb lēcastes. Kolembolas izvēlētas gada bezmugurkaulnieka titulam, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz reizēm grūti saskatāmiem mikropasaules bezmugurkaulniekiem, no kuriem ir atkarīga dažādu ekosistēmu pilnvērtīga funkcionēšana. Kolembolas ir plaši izplatīti bezmugurkaulnieki un vieni no vecākajiem sauszemes dzīvniekiem. Kolembolas dzīvo augsnē, zemsedzē, skudru pūžņos, putnu ligzdās, sūnās, zem akmeņiem, kritalām un dēļiem, zem koku mizas, nobirušu lapu kaudzēs un citos trūdošos substrātos, uz dažādiem augiem, alās, uz ūdens virsmas un pat uz sniega. Pasaulē atklātas un aprakstītas ir ap 9 tūkstoši 600 kolembolu sugu, taču patiesais skaitlis varētu būt daudz lielāks. Latvijā līdz šim atrastas aptuveni 200 sugas. Par kolembolu novērojumiem ziņot vietnē dabasdati.lv.

Latvijas skeletona izlase šodien Insbrukā pirms Eiropas kausa posma izteica protestu pret Krievijas sportistu dalību starptautiskajās sacensībās. Sociālajos tīklos izplatītajā video Latvijas izlases treneris Ivo Šteinbergs līdzās ukraiņu sportistiem, kuru rokās ir bildes ar savainotiem un plakāti ar viņu sabombardētajām mājām, norāda, ka viņš un Latvijas izlase ir pret krievu dalību sacensībās, kamēr notiek karš. Līdz šim Krievijas sportisti nedz Pasaules kausā, nedz Eiropas kausā šosezon nebija startējuši.

Kormūzikas balvu 2025 par mūža ieguldījumu 24. janvārī pasniegs diriģentam un pedagogam Jānim Erenštreitam. Tas ir vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir godināt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2025. gadā. Šogad Kormūzikas balvai pieteikti 107 pretendenti deviņās kategorijās. Trešās Kormūzikas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs ir Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents, izcils pedagogs, grāmatu autors Jānis erenštreits.   

Ceļu satiksmes drošības direkcija pagājušajā gadā izsniegusi 16 tūkstoši 507 jauniegūtas autovadītāja apliecības, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gadā, liecina direkcijas apkopotie dati. Tajā skaitā sievietēm 2025. gadā izsniegta 8 tūkstoši 381 apliecība, kas ir par 5,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet vīriešiem izsniegtas 8 tūkstoši 126 apliecības, kas ir par 1,9% vairāk. Šogad 1. janvārī Latvijā bija kopumā derīgas 888 tūkstoši 822 autovadītāja apliecības.

ASV Senāts par vēstnieci Latvijā apstiprinājis Melisu Ardžirosu, liecina informācija Senāta vietnē. Ardžirosai nav iepriekšējas diplomātiskās pieredzes, taču viņa ir ziedojusi divus miljonus dolāru Trampa inaugurācijai, liecina informācija ASV medijos. Biogrāfijā ASV Valsts departamenta vietnē teikts, ka Ardžirosa ir nekustamā īpašuma investore Kalifornijā. 2007. gadā Ardžirosa ieguvusi bakalaura grādu Čepmena universitātē Kalifornijā. ASV par vēstniekiem tiek iecelti ne tikai karjeras diplomāti, bet arī partiju atbalstītāji.

Balkānu valstīs intensīvi nokrišņi izraisījuši plašus plūdus.  Bosnijā un Hercegovinā vairākās vietās kritisku līmeni sasniedza Drinas upes līmenis, un apdzīvotajās vietās tās krastos tiek īstenoti pretplūdu pasākumi. Goraždes pilsētā plūdu dēļ darbu pārtraukusi ūdensapgādes sistēma, bet citviet problēmas rada zemes nogruvumi. Lietavu dēļ ārkārtas stāvoklis gar divām upēm izsludināts vairākos Serbijas rajonos, un šeit papildu problēmas var radīt sasalstošs lietus. Līdzīga kritiska situācija izveidojusies Melnkalnē un Albānijā, savukārt Bulgārijā plūdi sākušies apgabalos pie Grieķijas robežas. 

Turpinām ziņas

Lai uzlabotu Līvānu pilsētas ielu apgaismojumu, nomainīti 20 bojāti LED gaismekļi, no kuriem lielākā daļa – dažādās vietās visā Rīgas ielas garumā. Darbi paveikti operatīvi – vienas dienas laikā, un tos veica SIA “Elmon-D”. Jau ziņots, ka pērn, 30. oktobrī Līvānu novada pašvaldības domes sēdē pieņemts lēmums novirzīt līdzekļus 7463 EUR apmērā Līvānu pilsētas ielu bojāto LED gaismekļu nomaiņas izdevumu apmaksai no Līvānu novada pašvaldības 2025. gada pamatbudžetā Līvānu novada Centrālajai pārvaldei juridisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu ekonomijas.

Madonas novadā trešdien izglābts ledū ielūzis cilvēks. Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Lazdonas pagastu, kur cilvēks bija ielūzis ezera ledū. Garāmgājējs pamanīja ielūzušo un nogādāja krastā vēl pirms VUGD ierašanās. Ugunsdzēsēji nodeva izglābto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Un vēl

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 grāds jeb 3,2 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Tādējādi 2025. gada decembris kļuva par piekto siltāko novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada, - šo vietu dalot ar 2011. gadu. Augstākā gaisa temperatūra bija +9,9 grādi 10. decembrī Rīgā, savukārt viszemāk - līdz -17,5 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja Vecgada vakarā Stendē. Mēneša vidū tika pārspēti 57 siltuma rekordi. Nokrišņu daudzums valstī vidēji decembrī bija 39,4 milimetri jeb 73% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums bija 67,3 milimetri Siguldā, savukārt vismazāk lija un sniga Jēkabpilī, kur reģistrēti 20,3 milimetri nokrišņu. Sausuma un mitruma rādītājs pārsvarā bija normas robežās, vienīgi Jēkabpilī decembris bija ļoti sauss.