Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 12.janvārī
- Radio1.lv --
- 12 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija pieprasīs ANO DP ārkārtas sēdi par Krievijas uzbrukumu Ukrainai; Sestdien ugunsgrēkā Jēkabpils novadā gājis bojā cilvēks; un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina ievērot drošību slēpošanas trasēs un slidotavās.
Latvija pieprasīs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas barbarisko uzbrukumu Ukrainai, tajā skaitā izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti netālu no Eiropas Savienības un NATO robežas, paziņojusi ārlietu ministre Baiba Braže. Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja pasauli reaģēt uz Krievijas dronu un raķešu masveida uzbrukumu Ukrainai.
Vidējais bezdarbnieka pabalsta apmērs Latvijā pērn novembrī bija 540 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija. Bezdarbnieka pabalstu pagājušā gada nogalē saņēma 27 tūkstoši 337 personas. Bezdarbnieka pabalstu var saņemt ne ilgāk kā astoņus mēnešus. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža un iemaksu algas.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai noteiktu pilnīgu civilās pirotehnikas aizliegumu Latvijā. Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Arina Kuzņecova. Viņa skaidro, ka pirotehnikas brīva tirdzniecība un izmantošana ik gadu rada nopietnus apdraudējumus sabiedrības drošībai. Esošais regulējums nenodrošina efektīvu kontroli. Savukārt aizliegums ietvertu tirdzniecības, glabāšanas un izmantošanas aizliegumu privātpersonām.
Šodie, 12. janvārī, 90. dzimšanas dienu svin izcilais latviešu pianists un komponists Raimonds Pauls. Viens no visu laiku populārākajiem un talantīgākajiem latviešiem – Raimonds Ojārs Pauls – dzimis 1936. gada 12. janvārī Voldemāra un Almas Matildes Paulu ģimenē. Par godu apaļajai jubilejai ir radīta jauna dokumentālā filma par Paulu – "Maestro Raimonds Pauls. Dziesmiņa par prieku". Filmas režisore ir Zita Kaminska.
Grenlande nevēlas nonākt Vašingtonas pārvaldībā, paziņojušas salas politiskās partijas, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotiem draudiem ar spēku pārņemt ASV kontrolē ar minerāliem bagāto salu. Dānija un citi Eiropas sabiedrotie ir pauduši sašutumu par Trampa draudiem Grenlandei, kas ir stratēģiski nozīmīga sala starp Ziemeļameriku un Arktiku, kurā ASV kopš Otrā pasaules kara ir militārā bāze. Tikmēr Tramps uzstāj, ka salas kontrole ir ļoti svarīga ASV nacionālajai drošībai.
Pat Lapzemē valda neparasti auksts laiks un ir pārspēts vēsturisks rekords. Lapzemes pašvaldībā Savukoski piektdienas rītā reģistrēta šīs ziemas zemākā temperatūra – termometra stabiņš noslīdēja līdz -42,8 grādiem pēc Celsija. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, Lapzemē temperatūra arī šīs nedēļas sākumā saglabāsies ap -40 °C, pēc tam, laikam kļūstot mākoņainam, tā nedaudz paaugstināsies.
Turpinām ziņas
Sestdien ugunsgrēkā Jēkabpils novadā gājis bojā cilvēks. Sestdien ap pusdienlaiku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigāde saņēma izsaukumu uz Jēkabpils novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamā mājā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka deg dzīvojamā māja pilnā 90 kvadrātmetru platībā un tai ir iebrucis jumts. Pārmeklējot ēku, tajā atrasts bojāgājis cilvēks. Ap četriem pēcpusdienā darbs notikuma vietā noslēdzās.
VUGD norāda, ka ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kuros dūmvados deg sodrēji. Cietā kurināmā sadegšanas procesā uz skursteņu iekšējām virsmām veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus netīrīti, var aizdegties. Intensīvas degšanas rezultātā dūmvadā var veidoties plaisas visā tā konstrukcijā, ļaujot karstajām dūmgāzēm un liesmām nokļūt uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. VUGD aicina regulāri apsekot un tīrīt sodrējus no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem.
Un vēl
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina pievērst īpašu uzmanību pakalpojumu drošumam slēpošanas trasēs un slidotavās, kā arī pašiem būt piesardzīgiem. Institūcijā norāda, ka bieži traumu iemesls ir pašu cilvēku neuzmanība vai nepietiekamas prasmes, un bērni līdz septiņu gadu vecumam ir jāpieskata. Saskaņā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas informāciju lielākā daļa bērnu gūto traumu saistīta ar ietriekšanos šķērslī vai traumām uz ledus. Traumu gadījumā nekavējoties jāzvana 113.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina piešķirt pašvaldībām papildu teju piecus miljonus eiro Ukrainas civiliedzīvotāju izglītībai; Augšdaugavas novadā paaugstina apbedīšanas pabalstu; un Kāds laiks gaidām šonedēļ?
Valdība šonedēļ lems par papildu 4,95 miljonu eiro piešķiršanu pašvaldībām Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai. Saskaņā ar valsts budžeta likumu mērķdotāciju kopējais apmērs pašvaldībām šogad ir vairāk nekā 672 miljoni eiro. Taču tajā nav iekļauts finansējums Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā un pēc 2025. gada 1. septembra turpina izglītības ieguvi Latvijas izglītības iestādēs. Šo situāciju risinās ar papildu finansējumu.
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 5. martā norisināsies biznesa iespēju festivāls "Icebreakers'26", kura vadmotīvs šogad izvēlēts "Maini spēles noteikumus", mudinot meklēt jaunas pieejas uzņēmējdarbībā, pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā. Pasākums pulcēs dažādu nozaru pārstāvjus, kuri iesaistīti jaunu ideju, risinājumu un projektu attīstībā. Tā centrālais notikums būs biznesa ideju konkurss, kurā daudzsološāko ideju autori varēs pretendēt uz 10 tūkstoši eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Nodarbinātības valsts aģentūra 22. janvārī, 16. aprīlī, 23. jūlijā un 22. oktobrī rīkos tiešsaistes seminārus "Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?" remigrantu atbalstam. Semināra mērķauditorija ir Latvijas valstspiederīgie, kas dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā. Seminārā eksperti informēs par nodarbinātības un sociālā atbalsta iespējām, kā arī par formālajām prasībām - dokumentu formēšanu un citām nepieciešamajām procedūrām. Visi semināri notiks platformā "Zoom" četros pēcpusdienā aptuveni stundu. Reģistrēties dalībai var elektroniski.
Imigrācijas politiku Lietuvā vajadzētu pastiprināt tā, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un dokumentu viltošanu no Lietuvā ieceļojošu trešo valstu pilsoņu puses. Tā sarunā ar Lietuvas sabiedrisko radio "LRT" izteikusies jaunā Lietuvas Migrācijas dienesta vadītāja Indre Gaspere. Viņa uzsvēra, ka Lietuva necenšas samazināt migrantu skaitu, bet gan vēlas uzlabot kontroli pār imigrācijas procesiem, lai netiktu ļaunprātīgi izmantota sistēma, kad studenti it kā studē, bet patiesībā viņu sekmes neliecina, ka tās ir reālas studijas, bet tiek strādāts vai arī slēgtas fiktīvas laulības.
Etiopijā sestdien sākta jaunas lidostas būvniecība, un valsts premjerministrs Abijs Ahmeds paziņoja, ka pēc pabeigšanas tā būs lielākā lidosta Āfrikā. Lidosta tiek būvēta Bišoftu uz dienvidaustrumiem no Adisabebas. Lidostas būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 12,7 miljardiem ASV dolāru jeb 10,9 miljardi eiro, un gaidāms, ka tajā varēs apkalpot ap 110 miljoniem pasažieru gadā. Būvniecību plānots pabeigt piecu gadu laikā.
Turpinām ziņas
Augšdaugavas novadā pašvaldības piešķirtais apbedīšanas pabalsts turpmāk būs 650 eiro. Pašvaldībā norāda, ka pašreizējais pašvaldības pabalsta apbedīšanai apmērs 500 eiro ir nepietiekams, jo tas nesedz būtiskās ar bērēm saistītās izmaksas, piemēram, pakalpojumu, transporta, nepieciešamo piederumu un citu obligāto izdevumu apmaksu. Vietvara uzsver, ka ar šādu atbalstu arī personas ar zemiem ienākumiem spēj nodrošināt tuviniekam apbedīšanu, pabalsts palīdz samazināt nevienlīdzību ārkārtas situācijā.
"Latvijas valsts ceļi" izsludinājuši iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem Latvijā no 2027. līdz 2032. gadam Bauskas, Ogres, Rīgas, Preiļu un Dagdas teritorijās jeb četros no kopumā 19 līgumiem. Pretendenti pieteikumus iepirkumā var iesniegt līdz 25. februārim. Valsts autoceļu uzturēšanai 2027.-2032. gada periodā paredzēti četri iepirkumi. Otrajā iepirkumā iekļauti ceļu ikdienas uzturēšanas darbi arī Madonas un Aizkraukles novados, savukārt trešajā - Jēkabpils novadā. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir apmēram 20 tūkstoši kilometru, kā arī vairāk nekā 900 tilti.
Un vēl
Šī nedēļa Latvijā, visticamāk, būs aukstākā kopš 2024. gada janvāra, liecina "Global Forecast System" prognozes. Sagaidāms, ka debesis brīžiem skaidrosies un nokrišņu būs maz; vairāk snigs naktī uz ceturtdienu Kurzemē un Zemgalē. Otrdien galvenokārt gaidāms bezvējš, turpmākajās dienās - lēns līdz mērens dienvidaustrumu vējš. Debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra vietām - galvenokārt austrumu novados - var noslīdēt zem -20 grādiem. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra naktīs un dienās gaidāma -5..-15 grādu robežās. Nedēļas vidū no rietumiem tuvosies siltāks gaiss, bet tas, visticamāk, nesasniegs Latviju. Turklāt nedēļas beigās un nākamnedēļ Eiropas ziemeļaustrumu daļā var pastiprināties anticiklons, kas var atnest lielāku salu.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pagājušajā ziemā gaisa temperatūra valstī ne reizi nenoslīdēja zem -20 grādiem, bet 2023. - 2024. gada ziemas lielākais aukstums bija -29,5 grādi 8. janvārī Daugavpils novērojumu stacijā. Bargākais sals iepriekšējās ziemās bija -31 grāds 2021. gada 17. janvārī Staļģenē.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 5%; Saskatot prettiesiskus ierobežojumus, Čudars daļēji aptur Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus; un Jēkabpils iedzīvotājus aicina dalībai apmācībās “Drošas kopienas - drošāka sabiedrība”.
Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,1%. Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis decembra beigās bija 4,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Vidzemē - 4,6%, līdzīgi kā valstī vidēji, visos novados pieaudzis bezdarbs.
Ar krāpniecības mēģinājumiem saskārušies 87% iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan kopējais spiediens ir nedaudz samazinājies, atsevišķos kanālos krāpnieku aktivitāte pieaug. Straujākais pieaugums novērots telefonzvanu gadījumā. Arī e-pasti, interneta vietnes, sociālie tīkli un īsziņas turpina būt bieži izmantoti krāpnieku paņēmieni. Arvien biežāk upuri zaudē naudu sociālajos tīklos. Finanšu institūta eksperti norāda, ka, augot interneta darījumu apjomam, krāpnieku mēģinājumi kļūst arvien prasmīgāki un pielāgoti katram komunikācijas kanālam, tādēļ jebkurš steidzinošs zvans, pārāk izdevīgs piedāvājums vai neparasta saite var būt signāls par krāpniecības risku.
Nacionālais kino centrs aicina bērnus un jauniešus no 12 gadu vecuma pieteikties Eiropas Kinoakadēmijas Jauno skatītāju žūrijai, kas 17. janvārī Latvijā lems par Eiropas Jauno skatītāju balvas ieguvēju. Žūrijas darbs notiks 17. janvārī kinoteātrī "Forum Cinemas", kur paredzēta filmu skatīšanās, diskusijas un balsošana. Eiropas Jauno skatītāju balvu tajā pašā vakarā pasniegs Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā Berlīnē. Šogad Eiropas Jauno skatītāju balvai nominētas trīs filmas: režisora Ugo Bjenvena un Žila Kazo "Arko", režisores Noras Lakosas "Es nejauši uzrakstīju grāmatu" un režisores Grētas Skarano "Pieaugušo dzīve".
Krievija Ukrainā karo tikpat ilgi, cik nacistiskā Vācija karoja pret Padomju Savienību Otrā pasaules kara laikā. Prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā to nodēvējis par neprātu. Zelenskis Krieviju salīdzina ar nacistisko Vāciju. Viņš svētdien norādīja, ka Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu ilgst tūkstoš 418 dienas. Zelenskis atzīmēja šo notikumu, salīdzinot Krievijas taktiku Ukrainā ar nacistu taktiku, sakot, ka Maskava atkārto 20. gadsimta fašismu. Prezidents arī uzsvēra, ka elektrības un apkures atjaunošana pēc pēdējiem Krievijas gaisa triecieniem patlaban ir galvenais uzdevums.
Sniegputeņa dēļ nedēļas nogalē īpaši sarežģīta situācija izveidojās uz ceļiem Harju apriņķī un arī Rietumigaunijā. Kavējās sabiedriskais transports, un nācās slēgt atsevišķus automaģistrāļu posmus, taču izdevies izvairīties no cilvēku upuriem un cietušajiem. Par ceļu tīrīšanu kaimiņvalstī nepārtraukti gādā vairāk nekā 300 īpašas tehnikas vienības, un Transporta departamenta pārstāvji informē, ka trīs dienu laikā tās kopumā nobraukušas vairāk nekā 100 tūkstošus kilometru.
Turpinām ziņas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ. Ministrs konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai.
Jau ziņots, ka SIA "EWE Neue Energien 2" Valsts vides dienestam iesniedzis ieceri par 17 vēja elektrostaciju izbūvi Bauskas un Jelgavas novadu teritorijās, un VVD ir sācis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Savukārt Preiļu novadā AS "Latvenergo" plāno vēja elektrostaciju parka "Riebiņi" būvniecību.
Piektdien, 16. janvārī Jēkabpilī norisināsies skolēnu mācību uzņēmumu programmas pasākums “Cits Bazārs”, ko organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” kopā ar izglītības Fonds AUGT. Pasākumā skolu jaunieši no vairāk nekā 50 skolēnu mācību uzņēmumiem apmeklētājiem prezentēs un pārdos pašu radītus produktus, tādā veidā gūstot reālu uzņēmējdarbības pieredzi. Tirdziņā būs iespējams iegādāties skolēnu veidotus oriģinālus izstrādājumus - suvenīrus, rotaslietas, izglītojošas spēles un rotaļlietas, mājsaimniecības un skaistumkopšanas preces, veselīgus našķus un daudz ko citu. Pasākums nākampiektdien no 12 dienā līdz četriem pēcpusdienā norisināsies tirdzniecības centra "Sēlija" telpās.
Un vēl
Jēkabpilī norisināsies teorētisko un praktisko apmācību cikls “Drošas kopienas – drošāka sabiedrība”, īpaši aicinot piedalīties Palejas, Dārzu, Krasta un Rīgas ielu iedzīvotājus. Apmācībās varēs apgūt gatavību ārkārtas situācijām ikdienā, pirmās palīdzības un dzīvības glābšanas pamatus. Tāpat uzmanību pievērsīs informācijas un digitālajai drošībai krīzes situācijās. Nodarbības notiks 6. februārī pulksten 17. un 7. februārī pulksten. 11. Jēkabpils novada pašvaldībā, Rīgas ielā 150a. Papildu informācija pa tālruni 25 671 222 .
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Par pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā atzīst problēmas balsu skaitīšanā pašvaldību vēlēšanās; Jēkabpiī vieglais auto ietriecas satiksmes autobusā un aizbēg; un Zvejnieklīcī, Sēlpils pagastā, uzstādīts informatīvais stends un Sēlpils pils 3D makets.
Par pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā eksperti atzinuši situāciju, kad pašvaldību vēlēšanu laikā nedarbojās elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma. Par to liecina ikgadējie Latvijas krīžu tops, ko veido, analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi organizāciju pārvaldē. Aizvadītā gada Latvijas krīžu topā ir arī Baltijas jūrā pārrautais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra datu kabelis, Rīgas lidostas teritorijā nesankcionēti ielidojušais drons un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību garām palaistā 450 kilogramu heroīna krava.
Latvijas Žurnālistu asociācija kategoriski iebilst pret Kultūras ministrijas virzītajiem grozījumiem, kas, aizbildinoties ar tehnisku terminoloģijas precizēšanu, faktiski būtiski un nepamatoti ierobežo mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbību. Asociācijas paziņojumā norādīts, ka grozījumu likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem mērķis formāli ir pārņemt Eiropas regulu, taču tajā "pa kluso" tiek ieviesta šķietami nebūtiska vārda nomaiņa, likuma 7. pantā aizstājot jēdzienu "noslēpums" ar "informācija". Šī izmaiņa nav terminoloģisks sīkums - tā radikāli paplašina aizlieguma tvērumu, padarot par nepublicējamu praktiski jebkādu ministriju un iestāžu iekšējai lietošanai paredzētu informāciju. Asociācija uzskata, ka tā ir mērķtiecīga vēršanās pret vārda brīvību un tiešs drauds sabiedrības tiesībām zināt, kā tiek īstenota valsts vara.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodienn Rīgas pilī 75 gadu jubilejā sveica ilggadējo Latvijas Nacionālā teātra aktieri Jāni Skani un pasniedza viņam Cildinājuma rakstu. Tajā Valsts prezidents uzsvēra aktiera nozīmīgo ieguldījumu Latvijas Nacionālā teātra vēsturē, darba spējas, sirsnību un atbildību pret ikkatru uzticēto darbu, kā arī aktiermeistarību un balss tembru. Cildinājumā pausta pateicība par pašaizliedzīgu kalpošanu teātra mākslai un par teātra skatuvei veltīto mūžu un devumu Latvijas kultūrā.
No janvāra, ieceļojot Gruzijā, ir obligāta ceļojuma apdrošināšanas polise, kas ietver riskus atbilstoši ceļojuma mērķim un plānotajām aktivitātēm. Apdrošināšanas atlīdzībai jābūt ne mazākai kā 30 tūkstoši Gruzijas laru jeb aptuveni 10 tūkstoši eiro. Bez ceļojuma apdrošināšanas polises ceļotājam var piemērot aptuveni 100 eiro lielu naudas sodu vai pat neielaist valstī, turklāt aviokompānija var lūgt uzrādīt apdrošināšanu vēl pirms iekāpšanas lidmašīnā. Polisei ir jābūt derīgai visu uzturēšanās laiku valstī.
Lielbritānija izstrādās Ukrainas vajadzībām jaunas taktiskās ballistiskās raķetes, kas spēs trāpīt mērķiem vairāk nekā 500 kilometru attālumā un nest 200 kilogramus smagu kaujas galviņu, ziņo Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona norāda, ka projekta "Project Nightfall" mērķis ir nodot ukraiņiem visprogresīvākos ieročus, lai atbalstītu viņus karā ar Krieviju.
Turpinām ziņas
Svētdien, ar Radio1 sazinājās aculiecinieks, kurš informēja, ka no rīta Zīlānu ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves noticis satiksmes negadījums, kurā iesaistīts pilsētas maršruta autobuss. Sazinājāmies ar SIA “Jēkabpils autobusu parks” vadītāju Ainaru Vasili un lūdzām sīkāk komentēt notikušo. Viņš sacīja, ka negadījumā iesaistīts pilsētas 3.maršruta autobuss. Tas veicis kārtējo reisu, kad autobusā ietriecies vieglais auto un pametis notikuma vietu. Satiksmes negadījumā cilvēki nav cietuši. Svētdienas rīta reisa autobusā bijuši daži pasažieri. Cietis autobuss, taču tas nav traucējis, pēc negadījuma fiksēšanas un protokola sastādīšanas, tam turpināt ceļu iesāktajā maršrutā. Valsts policijā par notikušo ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process un tiek skaidroti notikušā apstākļi.
Darbu pēc paša vēlēšanās pametis pašvaldības SIA "Daugavpils siltumtīkli" vadītājs Aleksandrs Karpenko. Viņš uzņēmuma valdes locekļa amatā bija kopš 2022. gada 24. janvāra. Par uzņēmuma valdes locekli līdz konkursa rīkošanai un jauna valdes locekļa izvēlei iecelta Oļesja Duškeviča. "Daugavpils siltumtīkli" ir 100% Daugavpils pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un pārdošanu lietotājiem.
Un vēl
Zvejnieklīcī, Sēlpils pagastā, tika uzstādīts informatīvais stends, kurā atspoguļota Sēlijas vēsturisko zemju karte, vietas apraksts, tūrisma apskates objekti Jēkabpils novada Sēlijas daļā. Tāpat arī uzstādīts Sēlpils pils āra makets, kas atspoguļo pili 3D formātā. Stāvot pie maketa var vērot salu Daugavā, kur pils reiz atradās. Sēlpils pils vēsturiskā maketa izveidē izmantots 1704. gada zīmējums un dati no 2022. gadā veiktās Sēlpils pilskalna un viduslaiku pils arhitektoniskās izpētes. Zvejnieklīča informatīvā stenda piegāde un uzstādīšana, kā arī Sēlpils pils maketa uzstādīšana ir viena no aktivitātēm, kas veikta Latvijas-Lietuvas programmas 2021. -2027. gadam projektā Tūrisma piedāvājuma attīstība Sēlijā.
Foto: Gita Losāne