Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 17.septembrī

Pārbaudot piecas bērniem paredzētās sekundārās ambulatorās veselības aprūpes programmas reģionos, 71% gadījumu ārstniecības iestādes attiecīgos pakalpojumus bērniem faktiski nemaz nesniedz, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Revīzijā kopumā secināts, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā par prioritāti noteikta tikai formāli, jo valstī nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu praksē. Piemēram, valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādās Latvijas vietās. Valsts kontrole min, ka 69% Latvijas bērnu ārstu strādā Rīgā, kur tiek sniegti 79% valsts apmaksāto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu bērniem. Vidēji katru darbdienu aptuveni 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu, lai saņemtu valsts apmaksātu sekundāro ambulatoro veselības aprūpi. 

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi sešus ieteikumus. Tie paredz pilnveidot bērnu profilaktiskās apskates ģimenes ārstu praksēs, uzlabot zobārstniecības un redzes pārbaužu pieejamību, izveidot bērnu vajadzībās balstītu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu tīklu, skaidrāk noteikt ārstu kompetenci bērnu ārstēšanā un stiprināt pediatru lomu. Rezultāti jāsasniedz līdz 2031. gada beigām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apžēlojis izgudrotāju Raimondu Skurulu, kurš tika notiesāts par izspiešanu saistībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas tehnoloģiju sistēmā atklātu drošības ievainojamību. Rinkēvičs ir iepazinies ar tiesu nolēmumiem un neapšauba to tiesiskumu. Vienlaikus, ievērojot valsts informācijas sistēmu drošības nozīmīgumu, kas ietver arī valsts iestāžu pienākumu pastāvīgi novērst iespējamās informācijas sistēmu ievainojamības, kā arī sabiedrības intereses kiberdrošības jomā un centienus veicināt ievainojamību labticīgu atklāšanu, Valsts prezidents uzskata, ka sabiedrības ieguvums no Skuruļa rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījums. Tādējādi, pamatojoties uz Satversmes 45. pantu un Apžēlošanas likuma 4. pantu, Rinkēvičs 15. septembrī nolēma Skurulu atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību.

Latvija aicina Eiropas Savienības līmenī sākt mērķētu diskusiju par de minimis regulējuma pārskatīšanu, tajā skaitā izvērtējot iespēju vispārējo atbalsta slieksni paaugstināt līdz vienam miljonam eiro vienam vienotam uzņēmumam trīs gadu periodā. Ministrijā norāda, ka de minimis atbalsts ir viens no praktiskākajiem instrumentiem uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, jo tas ļauj dalībvalstīm salīdzinoši ātri un ar mazāku administratīvo slogu sniegt atbalstu uzņēmumiem, īpaši mikro, mazajiem un vidējiem. Latvijā de minimis atbalsts tiek plaši izmantots dažādu tautsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai. 

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā aicinājusi izveidot no NATO neatkarīgu Eiropas trauksmes mehānismu, lai reaģētu uz drošības apdraudējumiem, kas nesasniedz bruņotas agresijas līmeni. Saskaņā ar Leienas ierosināto plānu visas 27 ES dalībvalstis konsultētos, ja kāda no tām iedarbinātu jauno trauksmes mehānismu. Mērķis būtu novērst turpmāku eskalāciju un mazināt apdraudējuma ietekmi. Leiena uzskata, ka Eiropai ir nepieciešama sava pretpasākumu stratēģija hibrīdapdraudējumiem jeb citiem vārdiem sakot, nepieciešams mehānisms, kas papildina NATO 4. pantu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar NATO dibināšanas dokumenta 4. pantu sabiedrotie var pieprasīt ārkārtas sanāksmi saistībā ar drošības incidentiem, kas nav bruņots konflikts, bet apdraud to drošību, teritoriju vai politisko brīvību.

ASV armijai karš pret Irānu izmaksājis aptuveni 38 miljardus ASV dolāru, paziņojis ASV Kongresa Budžeta birojs. Tiek norādīts, ka atkarībā no vardarbības intensitātes izmaksas var būt no diviem līdz trim miljardiem dolāru mēnesī, ja šis konflikts turpināsies. Šie skaitļi atspoguļo izmaksas par izlietotās munīcijas un kaujās zaudētā aprīkojuma nomaiņu un pieaugušas izmaksas par degvielu, kā arī citus faktorus.

Turpinām ziņas

Šodien zemnieku saimniecība “Kalves” Jēkabpilī organizē protesta akciju, kuras mērķis ir pieprasīt pārtraukt Latvijas teritorijas izmantošanu Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītam. No pulksten 10.40 līdz 11.00 Jēkabpilī iespējami satiksmes traucējumi, kā arī palēnināta satiksme uz tilta un tā apkārtnē, jo daļa tehnikas vienību šķērsos Jēkabpils tiltu pār Daugavu. Akcijā piedalīsies vairāk nekā 40 tehnikas vienībām. Aicina iedzīvotājus rēķināties ar iespējamiem satiksmes traucējumiem un, ja iespējams, ieplānot papildu laiku ceļam!

Šodien Jēkabpilī turpināsies Dzejas dienu pasākumi. Pulksten  10.45 Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, bet Krustpils kultūras centra Mazajā zālē pulksten 12.30 notiks tikšanās “Trīs mākslas viena sirds” ar dzejnieku, mūziķi un dramaturgu Aleksandru Baronu. Viņš veidojis dramaturģiju un scenārijus Dailes teātra, Liepājas teātra un “Dirty Deal Teatro” iestudējumiem, kā arī uzstājas kā solo mūziķis. 2026. gadā izdots viņa debijas dzejas krājums “Vientulības labirints”.

Savukārt Raiņa muzejs “Tadenava” Dunavas pagastā šodien pulksten 11. aicina skolēnus uz Dzejas dienām, kur galvenā varone būs ēveļskaida Evelīna no Ineses Zanderes “Skaidu pasakas”. Pasākumā bērni klausīsies autores lasījumu, iepazīs galdnieka darbarīku – ēveli –, kopā ar dzejnieci sacerēs “Koka dzejoļus”, bet mākslinieces Gundegas Muzikantes vadītajā “Evelīnas darbnīcā” veidos paši savu lellīti Evelīnu. 

Un vēl

Šodien svinīgi atklās jauno SIA "AmberBirch" ražotni Krustpils pagastā. Ražotnes atklāšanas pasākumā piedalīsies "AmberBirch" vadība, uzņēmuma akcionāru AS "AmberStone Group" pārstāvji, sadarbības partneri, pašvaldības un ministriju pārstāvji, kā arī citi viesi.

Jau ziņots, ka kokapstrādes uzņēmums SIA "AmberBirch" investējis aptuveni 51 miljonu eiro jaunā bērza finiera ražotnē Jēkabpils novada Krustpils pagastā. Uzņēmumā norāda, ka jaunās ražotnes izveide ir līdz šim vērienīgākais "AmberBirch" attīstības projekts. Paplašināšanās rezultātā uzņēmuma ražošanas telpu platība pārsniedz 15 tūkstoši kvadrātmetru, savukārt ražošanas jauda sasniegs līdz 90 tūkstoši kubikmetru finiera gadā. Ražotnē ieviestas augsti automatizētas ražošanas tehnoloģijas.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja ieceri pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai. Šāda ideja rosināta jau vairākkārt, bet līdz šim atbalstu neguva. Patlaban Valsts kontroles likuma 46. panta otrā daļa paredz īpašu regulējumu attiecībā uz Saeimu. Proti, tas nosaka, ka Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā. Alternatīvais likumprojekts varētu paredzēt šo panta daļu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts kontrole Saeimā veic finanšu revīziju. Likumprojektu komisijā plānots skatīt nākamajā trešdienā, 23. septembrī.

Pagājušajā mācību gadā 9. klašu skolēniem dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā labāk veicies uzdevumos, kuros bija jādemonstrē zināšanas un izpratne, bet grūtāk prasmju uzdevumos, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras apkopotā informācija. Skolēni dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā vidēji ieguvuši 44,8%. Vidējais vērtējums dabaszinātnēs bijis pārliecinoši sliktākais starp lielajiem pārbaudes darbiem, kas bija jākārto pamatskolas beidzējiem. Salīdzinoši latviešu valodas centralizētajā eksāmenā 9. klašu beidzēju sniegums vidēji sasniedza 56,2%, matemātikas eksāmenā - 54,8%, bet angļu valodas monitoringa darbā - 70%.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rosina 2027. gada valsts budžetā paredzēt mērķētu finansējumu, lai vismaz reizi gadā varētu pārskatīt un indeksēt spēkā esošo reģionālo pasažieru pārvadājumu līgumu darbaspēka izmaksu daļu. Tāpat aicināts izstrādāt tiesiski drošu risinājumu jau noslēgto ilgtermiņa iepirkuma līgumu pārskatīšanai, nepieciešamības gadījumā grozot normatīvo regulējumu. Papildu finansējums būtu sasaistāms ar pārbaudāmu tā izlietojumu autobusu vadītāju darba samaksas paaugstināšanai, lai piešķirtie valsts līdzekļi sasniegtu darbiniekus. Arodbiedrība norāda, ka vairākos patlaban spēkā esošajos ilgtermiņa līgumos paredzētās tarifu likmes un izmaksu aprēķini vairs neatbilst faktiskajām darbaspēka izmaksām un situācijai darba tirgū. Tas padziļinot autobusu vadītāju trūkumu, palielinot esošo darbinieku slodzi un apdraudot regulāru reisu izpildi.

Jau ziņots, ka vakar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas organizētajā protesta akcijā "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" piedalījās astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3 tūkstoši reģionālo autobusu reisu.

Lietuvā naktī uz otrdienu notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "Gerbera", kas, pēc visa spriežot, bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa, trešdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Krievija dronus "Gerbera", kas tiek izgatavoti no saplākšņa un putuplasta, karā pret Ukrainu visbiežāk izmanto kā mānekļus, tomēr tie tiek izmantoti arī elektroniskajai spiegošanai un var nest arī sprāgstvielas.  Pēc prezidenta teiktā, šķiet, ka datus var atjaunot un tie varētu atklāt, no kurienes, kā un kādos apstākļos drons nonāca Lietuvā.

Bezpilota lidaparāts nokritis arī blakus Vunstorfas militārajai aviobāzei Ziemeļvācijā. Notikuma vietā notika plaša mēroga policijas operācija, raksta "Dialog.ua". Drons avarēja “neapdzīvotā atklātā apvidū”. To atklāja pirmdien, 14. septembrī. Spēka struktūras pārbaudīja apkārtējās teritorijas, meklējot iespējamos citus dronus. Sprāgušā bezpilota lidaparāta atlūzas ir nodotas ekspertīzei. Šobrīd Vācijas tiesībsargi nezina, no kurienes drons ir nācis. To centīsies noskaidrot izmeklēšanā.

Turpinām ziņas

SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” aicina iedzīvotājus piedalīties daudzdzīvokļu māju kopsapulcēs, lai lemtu par svarīgiem mājas apsaimniekošanas un pārvaldības jautājumiem. Sapulču darba kārtībā: Balsojums par uzkrājumu fonda veidošanu dzīvojamo māju plānoto remontdarbu finansēšanai no 2027. gada. Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas jeb mājas vecākā ievēlēšana efektīvākai turpmākajai sadarbībai ar apsaimniekotāju. Šobrīd kopsapulces tiek organizētas tām daudzdzīvokļu mājām, kurās nepieciešams pieņemt lēmumus par turpmāko remontdarbu plānošanu un mājas pārstāvja izvēli. Plašāk par sapulču norises laikiem un vietām var uzzināt SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” mājaslapā.

Leģendu nakts Zasas muižas parkā norisināsies sestdien, 19.septembrī no astoņiem vakarā līdz diviem naktī. Pasākuma laikā būs iespēja vērot - izgaismotus parka objektus,
klausīties nakts koncertus pie pilsdrupām. Tajā skaitā arī  grupas “Ilģi” koncertu un senās mūzikas ansambļa Ludus uzstāšanos, kā arī metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansambļa “Daugavpils Brass” koncertus Zasas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Darbosies arī amatnieku un mājražotāju nakts tirdziņš.

Jau ziņots, ka sākotnēji pasākuma norise bija plānota 22. augustā, taču, ņemot vērā izsludinātos brīdinājumus par gaidāmo vētru, apmeklētāju un pasākuma dalībnieku drošības dēļ tas tika pārcelts uz 28. augustu. Diemžēl vētra Zasas muižas parkā bija radījusi būtiskus postījumus, un tāpēc nebija iespējams garantēt drošu un pilnvērtīgu pasākuma norisi. Tādēļ pasākumu “Leģendu nakti” pārcēla uz nenoteiktu laiku, līdz tika likvidēti vētras postījumi. 

Un vēl

Sestdien, 19. septembrī no vienpadsmitiem līdz trijiem dienā Skrīveru dendroloģiskajā parkā norisināsies rudens svētki. Skrīveru dendroloģiskajam parkam ir vairāk nekā 130 gadu sena vēsture. Svešzemju koku stādījumi ir unikāli ‒ 1891. gadā Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss sāka īstenot vērienīgu ieceri vienuviet audzēt un iepazīt dažādu pasaules reģionu kokaugus. Šoruden parks aicina svinēt, kļūstot par satikšanās vietu ikvienam, kurš vēlas iepazīt parku un līdzdarboties tā veidošanā. Svētki sāksies ar koku stādīšanas talku, tikmēr parka teritorijā norisināsies vietējo amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kā arī notiks dažādas izzinošas un aktīvas nodarbes.

Saeima šodien lemj par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Hormuza šaurumā. Jau ziņots, ka valdība 8. septembrī atbalstīja NBS dalību daudznacionālajās militārajās operācijās Hormuza šauruma atbrīvošanai. Galīgais lēmums par Latvijas iesaisti jāpieņem Saeimai. Lēmuma projekts paredz Latvijas dalību ASV vadītajā koalīcijas operācijā un Lielbritānijas un Francijas vadītajā daudznacionālajā operācijā līdz 2028. gada 1. septembrim. Latvija operācijās varētu iesaistīt ne vairāk kā 20 karavīrus. Plānots nosūtīt Jūras spēku zemūdens sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vienību ar autonomo atmīnēšanas sistēmu spējām, kas darbotos plašākas niršanas komandas sastāvā atmīnēšanas operācijās.

Latvijas un Itālijas aizsardzības ministri pasnieguši Aizsardzības ministra apbalvojumu - Goda zīmi "Par īpašu ieguldījumu aizsardzības nozares izaugsmē" - iznīcinātāju pilotiem, kuri augustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas laikā sekmīgi notrieca Latvijas gaisa telpā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu. Šonedēļ aizsardzības ministrs Raivis Melnis darba vizītē uzņēma  Itālijas aizsardzības ministru Gvido Kroseto, lai pārrunātu valstu līdzšinējo sadarbību un tās stiprināšanas iespējas.

Valsts drošības iestādes nereti atsaka vai anulē valsts noslēpuma pielaides personām atkarību dēļ. Satversmes aizsardzības birojā aģentūrai LETA pavēstīja, ka saskaņā ar likumu pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus. Valsts drošības dienestā norāda, ka aizvadītajā gadā atkarības bija biežākais iemesls, kāpēc dienests personām atteica vai anulēja speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Proti, no 39 personām, kurām pērn tika liegta pieeja valsts noslēpumam, 22 personām tā liegta tieši saistībā ar konstatētu atkarību no alkohola, azartspēlēm vai narkotiskām vielām.

Saskaņā ar savstarpēju vienošanos ASV atcels sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumiem "Lakokraska" un "Belļesbumprom", savukārt Baltkrievija atbrīvos 25 ieslodzītos, paziņojis ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kouls. Viņš neatklāja, kuri ieslodzītie tiks atbrīvoti. Pirms tam Kouls apmeklēja Viļņu, kur tikās ar Lietuvas ārlietu ministru Ķēstuti Budri. Viņi apsprieda centienus atbrīvot politieslodzītos Baltkrievijā un drošības situāciju reģionā.

Saasinoties drošības riskiem Hormuzas šauruma apkaimē, loģistikas gigants "Maersk" ir ieviesis ārkārtas kravu pārvadājumu piemaksu, raksta "worldcargonews.com". Mazāka izmēra konteineriem piemērota piemaksa tūkstoš 800 ASV dolāru apmērā, bet lielāku izmēru konteineriem piemērota piemaksa 2 tūkstoši ASV dolāru apmērā. Piemaksa par speciālajiem un bīstamo kravu konteineriem būs 3 tūkstoši 800 ASV dolāru. Uzņēmums norādījis, ka kuģiem, kas šķērso Hormuza šaurumu, papildus tiks piemērota vēl 1000 ASV dolāru piemaksa par konteineru. "Maersk" norādīja, ka ārkārtas kravu pārvadājumu tarifs segs alternatīvu maršrutu izmantošanu līdz galamērķim.

Turpinām ziņas

Latvijā siltumenerģijas tarifi šajā apkures sezonā varētu būt vidēji par 5-15% lielāki nekā pagājušajā apkures sezonā, intervijā TV3 sacīja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš norādīja, ka siltumenerģijas tarifa pieaugums varētu būt starp 5-15%, taču atsevišķās pašvaldībās tarifa kāpums varētu būt būtisks. Vitenbergs arī minēja, ka Latvijā centralizēto siltumapgādi nodrošina 60 uzņēmumi, un to piedāvātā cena svārstās no apmēram 60 eiro par megavatstundu  līdz 140-150 eiro. Jau ziņots, ka šajā apkures sezonā dārgāka apkure būs arī Jēkabpilī un novadā, kā arī Aizkraukles un Preiļu novados.

Oktobra otrajā pusē, no 20. līdz 24. oktobrim, notiks 43. Rīgas modes nedēļa, kas pulcēs Latvijas un ārvalstu dizainerus, modes profesionāļus, mediju pārstāvjus, nozares viesus un modes cienītājus. Šajā Rīgas Modes nedēļas sesijā būs skatāmas dizaineru jaunākās kolekcijas, to vidū arī 2027. gada pavasara-vasaras sezonas darbi, līdztekus atklājot jaunus vārdus un Baltijas modes daudzveidību. Pasākumi norisināsies vairākās vietās, katram no tiem izvēloties saturam un formātam atbilstošāko vidi. Sezonas galvenās modes skates 22. un 23. oktobrī notiks kultūrtelpā "Hanzas Perons". 

Un vēl

Uzvelkot kājās atšķirīgus apavus, iedzīvotāji 25. septembrī akcijā "Dažādo kurpju diena" aicināti paust sapratni un pieņemošu attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem, kā arī pievērst uzmanību viņu līdzvērtīgai iesaistei ikdienas dzīvē. Labklājības ministrija akciju rīko ceturto gadu. Tā tika sākta 2023. gadā. Šogad akcijas vadmotīvs būs "Iekāp otra kurpēs. Ejam tālāk kopā". Akcijā iesaistīties aicināti gan iedzīvotāji, gan organizācijas. Dalībnieki aicināti 25. septembrī uzvilkt atšķirīgus apavus, tos nofotogrāfēt un attēlu publicēt sociālajās platofrmās, pievienojot tēmturi "#IekāpOtraKurpēs".  Akcijas kulminācija gaidāma 25. septembrī, kad vienlaicīgi notiks pieci klātienes pasākumi. Viens no tiem - Preiļos.

15. Saeimas vēlēšanās balsošana pa pastu paredzēta tikai no ārvalstīm, tādēļ no Latvijas nosūtīti pasta balsojumi netiks atzīti par derīgiem, atgādina Centrālā vēlēšanu komisija. CVK atzīmē, ka vēlētāji, kuri pasta balsojumu jau nosūtījuši no Latvijas, savu iespēju piedalīties vēlēšanās nav zaudējuši. Komisija viņus aicina balsot klātienē, nododot balsi glabāšanā kādā no piecām dienām pirms vēlēšanām vai balsojot vēlēšanu dienā. Vienlaikus CVK atgādina, ka balsošanai pa pastu var pieteikties līdz 25. septembrim portālā "Latvija.gov.lv" vai vietnē "e.cvk.lv". Reģistrējoties vēlētājam jāizvēlas viens no 37 pasta balsošanas iecirkņiem ārvalstīs, uz kuru tiks nogādāts sagatavotais balsojums. Pasta balsojumu iespējams nosūtīt arī uz CVK adresi Rīgā, taču sūtījums jāizdara no ārvalstīm.

Lai stiprinātu Latvijas austrumu robežas drošību, Tieslietu ministrija rosina Krimināllikumā būtiski pastiprināt sodus par nelikumīgas migrācijas organizēšanu. Par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un palīdzēšanu nelikumīgi uzturēties Latvijā varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat 12 gadiem. Grozījumi paredz, ka par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai brīvības atņemšanas laiks tiks palielināts no trim līdz sešiem gadiem; par smagākiem nodarījumiem maksimālais sods pieaugs no sešiem līdz astoņiem un no astoņiem līdz desmit gadiem, gadījumos, kad personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai notikusi pastiprinātas robežapsardzības režīma vai valsts robežas apdraudējuma dēļ izsludinātas ārkārtējās situācijas laikā, maksimālo brīvības atņemšanas laiku paredzēts palielināt no desmit līdz divpadsmit gadiem; līdzīgs soda palielinājums paredzēts arī par apzinātu palīdzēšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijā.

Krievijas diktatora Vladimira Putina vienīgā izeja pašlaik ir sākt nopietnu situācijas eskalāciju gan Ukrainā, gan Eiropā, un izskatās, ka viņš meklē vājākos upurus, savā komentārā sociālajā tīklā "Facebook" norāda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "Newt21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš ir pārliecināts, ka dzīvojam laikā, kad sāk veidoties jaunā pasaules kārtība, un vecā vairs nespēs ietekmēt notiekošo. Eksperts uzskata, ka Putins nebeigs karu Ukrainā, jo šādi kari beidzas tikai ar diktatora nāvi, apvērsumu vai revolūciju. Vienlaikus Garisons neuzskata, ka Putins tagad varētu sākt konvencionālu karu ar Eiropu, pat ja tā ir bez ASV. Viņaprāt, visvienkāršākais, bet visefektīvākais veids Krievijai būs nosūtīt NATO virzienā it kā Ukrainas dronus, lai uzbruktu kritiskās infrastruktūras objektiem.

ASV ir izvirzījušas apsūdzības piecām personām par saistību ar Krievijas plāniem veikt slepkavības ASV un citās valstīs. ASV Tieslietu departaments paziņoja, ka grupai, kuras sastāvā ir Krievijas, Kubas un Venecuēlas pilsoņi, tika samaksāts, lai viņi novērotu un nogalinātu Kremļa kritiķus, kas dzīvo ASV un Lietuvā. Grupējumam arī uzdoti sabotāžas uzbrukumi pret militāro un civilo infrastruktūru Eiropas valstīs, kas atbalsta Ukrainu karā pret Krieviju. 

Kosovas kara noziegumu tribunāls Hāgā trešdien piesprieda 25 gadus cietumā bijušajam Kosovas prezidentam Hašimam Tači. Viņš un vēl trīs bijušie etnisko albāņu veidotās Kosovas Atbrīvošanas armijas komandieri tika apsūdzēti slepkavībās, spīdzināšanā, vajāšanā un nolaupīšanā Kosovas un Serbijas kara laikā deviņdesmito gadu beigās.  Tači spriedumu noklausījās, neizrādot nekādas emocijas. Tiesa atzina, ka Tači ir atbildīgs par 96 slepkavībām un piesprieda viņam 25 gadu cietumsodu. 

Turpinām ziņas

Izsludināts Jēkabpils novada uzņēmējdarbības logo izstrādes konkurss “Radīts Jēkabpils novadā”, kas norisināsies līdz 11. oktobrim. Konkursu organizē biedrība “Jēkabpils novada uzņēmēju kopiena” sadarbībā ar Jēkabpils novada pašvaldību. Konkursa mērķis ir izveidot oriģinālu, mūsdienīgu un viegli atpazīstamu logo, kas būtu kā vienota atpazīstamības zīme Jēkabpils novadā radītiem produktiem un sniegtiem pakalpojumiem, veicinot vietējās uzņēmējdarbības atpazīstamību un piederību novadam. Konkursa uzvarētājam paredzēta naudas balva 300 eiro. Rezultātus paziņos līdz 31. oktobrim. Plašāka informācija par konkursa norisi pieejama Jēkabpils novada pašvaldības mājaslapā. 

Satiksmes ministrija šodien apbalvo ceļu satiksmei drošākās pašvaldības 2025. gadā. Pašvaldību apbalvošana notiek pasākumā ceturtdienas pēcpusdienā Ceļu satiksmes drošības direkcijas organizētā Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartas semināra laikā Rīgas Motormuzejā. Satiksmei drošākās pašvaldības noteiktas, analizējot bojāgājušo un smagi ievainoto, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, statistiskos rādītājus, tos attiecinot pret pilsētas vai novada iedzīvotāju skaitu. Jo augstāku vietu pašvaldība ieņem, jo drošāka satiksmes vide ir tās teritorijā. Jau ziņots, ka 2024.gadā par ceļu satiksmei drošāko pilsētu atzina Ventspili, bet par drošāko novadu - Valmieras.

Un vēl

Gandrīz trešdaļa jeb 29% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mājokļa platība būtiski ietekmē viņu lēmumu par bērnu ienākšanu ģimenē, secināts starptautiskā pētījumā. Līdzīga aina vērojama arī pārējās Baltijas valstīs. Baltijā kopumā mājokļa platības ietekmi uz lēmumu par bērniem kā būtisku vērtē 30% aptaujāto. Visaugstākais šis rādītājs ir Lietuvā un Igaunijā - abās valstīs tā norādījis 31% iedzīvotāju -, savukārt Latvijā tas ir tikai nedaudz zemāks - 29%. Ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokli ne vienmēr nosaka tikai tā platība. Būtiska ir arī iespēja dzīves telpu pielāgot pārmaiņām - bērna ienākšanai ģimenē, brīdim, kad bērni sāk patstāvīgu dzīvi, darba paradumu maiņai vai citiem dzīves apstākļiem. Aptuveni trešdaļai Baltijas iedzīvotāju saistoša šķiet arī iespēja nodalīt atsevišķu dzīvojamo platību, ko iespējams izīrēt un gūt papildu ienākumus.