2020.gada 25. septembris

Rauls, Rodrigo

Administratīvi teritoriālā reforma: Radio1 studijā viedokļus izsaka Aivars Kraps un Aivars Vanags

Par spīti atklātai vēstulei, kurā 46 pašvaldību vadītāji lūdza, viņuprāt, nekvalitatīvo un nepietiekami argumentēto administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu nodot Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, Valsts prezidents Egils Levits pretrunīgi vērtēto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ir izsludinājis. Arī pats Valsts prezidents reformas izstrādes gaitā ir norādījis uz daudzām problēmām, tomēr, viņaprāt, tā kalpos visu Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Likums stājās spēkā 23. jūnijā un paredz veidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. 2021. gada pašvaldību vēlēšanas, kas notiks 5. jūnijā, Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās.

Jēkabpils novadu veidos – Jēkabpils pilsēta un Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes un Salas novadi. Šo pašvaldību vadītāji jau ir sanākuši kopā un izveidojuši vienotu Finanšu komiteju, lai varētu sākt darbu pie jaunā novada struktūras plānošanas un citu jautājumu risināšanas. Jēkabpils Radio1 studijā raidījumā “Jēkabpils šodien un rīt” viesojās Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags (“Savam novadam”). Raidījumu vadīja un ar studijas viesiem sarunājās Ainārs Zariņš. Sarunas tēma – Administratīvi teritoriālā reforma.

- Ja sākotnēji bija plānots 119 pašvaldību vietā izveidot 35, tad izsludinot likumu paredzēts, ka tiks veidotas 42 pašvaldības. Tas nozīmē, ka ir pašvaldības, kas kaut ko izcīnīja savā labā?

Aivars Kraps:
Es domāju, ka nevis izcīnījis, bet kārtējo reizi varēja pārliecināties par kaut kādām politiskām aizkulisēm, jo, kā jau esmu vairākkārt minējis, modelis ar 35 pašvaldībām – man ir saprotams, kad paliek divas lielās pilsētas - Rīga un Jūrmala, bet pārējie visi ir vienoti novados. Sākās dalīšanās. Daugavpils, Rēzekne un Liepāja sāka izvirzīt savas intereses un izcīnīja, ka netiek apvienotas ar novadiem. To pašu pieprasīja Ventspils un Jelgava un arī panāca savu. Mēs, manuprāt, gājām vairākus soļus uz priekšu, nekā manis pieminētās pašvaldības, šajā teritorijā, kas mēs tagad esam apvienoti, sēdāmies pie sarunu galda un vienojāmies vismaz par tuvāko četru gadu principu kā mēs varētu strādāt un sadarboties, ja Jēkabpils paliek kā lielā pilsēta bez novada teritorijas. Mēs šo piedāvājumu devām valdībai un diemžēl netikām sadzirdēti. 

- Saeimas pozīcija solīja atbalstīt jūsu ideju?

Aivars Kraps: Solījumi tika izteikti ne tikai man, bet arī izskanēja publiski. Vanaga kungs liecinieks, ka “Vienotības” frakcijas atbildīgais cilvēks, kas bija šajā Saeimas komisijā teica, ka tas ir partijas uzstādījums un, ka viņi šo jautājumu atbalstīs. Mēs arī redzējām partijas KPV LV uzsaukumu masu medijiem, ka arī viņi atbalstīs šo ieceri, bet komisijā balsojums bija savādāks. Es aicināju un aicināja arī klātesošie deputāti, jo sēde notika attālināti, argumentēt, kāpēc viedoklis pāris dienu laikā šiem politiskajiem spēkiem krasi mainījās. Skaidru atbildi es nesadzirdēju. 

Aivars Vanags: Jau pēc otrā lasījuma mēs sapratām, ka Sēlijas  novadam nebūs atbalsta, tad mēs gājām vēlreiz visi kopā, runājām ar pilsētu un pārējiem novadiem un skatījāmies, kāds variants ir Liepājai, Rēzeknei, Daugavpilij un citām pilsētām, kuras atbalstīja. Tas būtu tikai loģiski un neviens nejustos piemānīts.

- Kur atrodas Jēkabpils novada dome?

Aivars Vanags:  Jēkabpils novada dome atrodas pilsētā, arī Krustpils. Visi pieci novadi ir gatavi, ka jaunveidojamā novada dome atradīsies pilsētā. Tas, kas izskanēja kā centrs Viesīte, tas bija saistībā ar Sēlijas novadu, kad mums piedāvāja izvēlēties starp centru Jēkabpilī vai Aizkrauklē. 

- Jēkabpils novada pašvaldība nebija skaļākā Sēlijas novada idejas uzturētāja?

Aivars Vanags: Mēs nerīkojām iedzīvotāju aptauju, mums bija iedzīvotāju sanāksmes kurās viņiem jautājām, kur  un kā viņi vēlētos atrasties. Tika doti dažādi varianti – gan kopā ar pilsētu, gan bez tās - veidojot Sēlijas novadu. Izskanēja arī viedokļi, ka Jēkabpils pilsēta var veidot vienu pašvaldību kopā ar Krustpils novadu. 

- Kāda bija iedzīvotāju atsaucība?

Aivars Vanags: Kā kurā pagastā. Piemēram, Rubeņos uz sanāksmi atnāca ļoti maz cilvēku, bet citviet apmeklējums bija lielāks. Tās bija normālas iedzīvotāju sanāksmes, kurās tie, kuriem interesē novada dzīve atnāk, piedalās, izsaka viedokli. 

- Kas piedalījās šajās sanāksmēs – pārsvarā pašvaldības struktūru darbinieki vai novada iedzīvotāji?

Aivars Vanags: Pašvaldības darbinieku bija maz, vairāk nāca novada iedzīvotāji. Par iespējamiem sadarbības un apvienošanās variantiem izteicās arī pašvaldības deputāti, tas nebija tā, ka priekšsēdētājs vienpersoniski kaut ko nolēma. Deputāti loģiski sprieda, ka pilsētai jāļauj lai tā iet savu ceļu, protams, ka mēs esam gatavi sadarboties un arī tagad sadarbojamies. Ir kopīgi pasākumi. Piemēram, mūsu skolas valde sadarbojas ar pilsētas izglītības pārvaldi.

- Eiropas Savienības Eiropas reģionu komiteja bija devusi rekomendējošu vēstuli, reformas tapšanas gaitā, ka tā norit sasteigti, ka netiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis. Kā jūs domājat – vai reforma bija sasteigta? 

Aivars Kraps: Gribu piebilst, ka mums vairākkārt tika teikts, ja nebūs citu priekšlikumu, būs tā kā piedāvā ministrija. Manuprāt, tas ir pareizi, ja tu nevari piedāvāt labāk tā, kā piedāvā ministrija, jāsamierinās. Mēs piedāvājām, manuprāt, ļoti labu sadarbības modeli, diemžēl netikām uzklausīti. 

Aivars Vanags: Jā, mēs netikām uzklausīti. Tas ir skumīgi, jo sākumā sacīja dodiet priekšlikumus un runāsim, priekšlikumi tika izteikti un arī Sēlijas novads virzīts, bet rezultāts ir tāds kā ir.

- Līdz nākamajām vēlēšanām vēl nepilns gads. Līdz tam brīdim vēl nekas nemainīsies vai tomēr kaut kas jau notiks savādāk nekā līdz šim?

Aivars Vanags: Jā, pa lielam nemainīsies, bet daudzas lietas ir jāsaskaņo, piemēram, ja Jēkabpils novads grib ņemt aizņēmumu, tas ir jāsaskaņo ar visām sešām pašvaldībām. 

Aivars Kraps: Tāpēc ir izveidota visu sešu novadu Finansu komisija un jau ir notikusi šīs komisijas pirmā sēde un pieņemti pirmie lēmumi. Mums daudz jautājumu par novadu reformu uz kuriem cerējām saņemt atbildes pagājušajā nedēļā, kad te bija VARAM pārstāvji. Diemžēl jāatzīst, ka nav atbilžu uz svarīgiem, aktuāliem jautājumiem. Vismaz uz pusi no mūsu jautājumiem nav atbilžu. Jāteic, ka situācija ir tāda, ka mēs eksāmena laikā cenšamies steigā mācīties. Man liekas ka ministrija nav gatava uz doto brīdi šo reformu ieviest dzīvē. Runājot par pašvaldību sadarbību, kas veidos vienu novadu pēc nākamajām vēlēšanām, jāteic, ka ik vienu lēmumu par pirkumu, aizņēmumu vai citu finansu darījumu, kas ir lielāks par 50 000 eiro, mēs nevaram pieņemt atsevišķi viena pašvaldība, tas ir jāsaskaņo ar visām sešām pašvaldībām. Visiem lēmumiem jābūt atbalstītiem komisijā, ja tās balsojums ir negatīvs, pašvaldība iecerēto lēmumu nevar īstenot.

- Vai šāda kārtība neapsteidz reālo laiku, kad būs izveidots jaunais novads? 

Aivars Kraps:
 Nav tikai Finanšu komisija, ir vēl daudzas citas lietas, kas jādara vēl pirms tiek izveidots jaunais Jēkabpils novads. Piemēram, līdz decembrim  mums jāizveido vēlēšanu komisija. Tāpat arī mums jāstrādā pie jaunā novada struktūras izveides. Manuprāt, tas nav pareizi, jo pēc vēlēšanām sanāks jaunā dome un saņems mūsu veidoto struktūru. Manā skatījumā tas tagad ir pilnīgi lieks darbs no mūsu puses.

Aivars Vanags: Atnāks jauni deputāti, bet mēs te jau būsim kaut ko saveidojuši. Viņiem varbūt būs cits redzējums.

- Kā tas var ietekmēt iedzīvotāju intereses?

Aivars Kraps:
Pēc pirmās Finanšu komisijas sēdes radās iespaids, ka  visi esam pietiekoši prātīgi cilvēki un domājam par mūsu reģiona nākotni, ka mēs lēmumus pieņemsim sarunu ceļā, mums visiem balsojot. Pirmajā Finanšu konisijā visi balsojumi bija vienbalsīgi un ceru, ka tā būs arī turpmāk. Uzskatu, ka patlaban man nav nekādu morālu tiesību jaukties cita novada dzīvē, piemēram, ja Jēkabpils novada deputāti nolemj, ka ceļa remontam ir vajadzīgs aizņēmums, es nekad neteikšu nē, jo uzskatu ka tas nebūtu pareizi.

- Vai kāda pašvaldība, kas ir uz jums nikna, var izgāzt jebkuru jūsu lēmumu?

Aivars Kraps:
Nē. Tieši pretēji, pēc likumdošanas pilsēta var izgāzt jebkura novada lēmumu, jo pilsētai ir balsu vairākums, un tas īsti pareizi nav. Iznāk, ka gan de jure, gan de fakto novads vairs nav saimnieks. Mūsu kopīgajā Finanšu komisijā būs jāvētij novadu budžeti un viņi vētīs pilsētas bued;žetu Uzskatu, ka tas ir pamatīgs darbs, jo jau vētīt vienu budžetu ir liels darbs, bet te iznāks vētīt katrai pašvaldībai sešus budžetus un, ja to grib izdarīt pēc lābākās sirdsapziņas un pārliecināties par katras pašvaldības finansēm, tas ir mežonīgs  darbs. Domāju, ka tur kaut kas šajos noteikumos pārspīlēts. Uzskatu, ka jaunā novada struktūra būtu jāveido jaunajam sasaukumam pirmo trīs mēnešu laikā pēc ievēlēšanas. 

Aivars Vanags: Var gadīties, ka pēc vēlēšanām ne Kraps ne Vanags nebūs deputāti, būs pavisam cita komanda, ar citām domām. Pašvaldība jau nestrādā tāpat vien, lai tikai kaut ko izdarītu. Strādā ikdienas darbu, kas paredzēts, kur saskata perspektīves. Ja mēs nedarīsim to tagad, piemēram, neremointēsim ceļu, problēma aizies jaunajam lielajam novadam un tam tā būs jārisina. Tā nav, ka mēs tagad cenšamies kaut ko speciāli  tērēt.  

Aivars Kraps: Jāsaprot, ja novads ir pieteicies uz Eiropas finansjumu vai grib būvēt ceļu par tā dēvēto Covid naudu un tam ir paredzēts pašvaldības 25% līdzfinansējums un ja to ir atbalstījis novada deputātu vairākums, tad  ar kādām tiesībām es varu šajā procesā iejaukties?

- Patlaban iedzīvotāji ar saviem jautājumiem, problēmām un vajadzībām vēršas pagastu pārvaldēs, kā būs pēc vēlēšanām – centrs Jēkabpilī?

Aivars Kraps: Tas nenozīmē, ka to tā redzēs jaunā sasaukuma deputātu vairākums. Ja viņi struktūru redzēs savādāk, tad, manuprāt, pirmais pusgads būs diezgan haotisks. Kā jau teicu, jaunā novada struktūras veidošanas sadaļu, manuprāt, vajadzēja izlaist. Jo, ja to nepieņems jaunā sasaukuma deputāti tiks mainīti daudzi mūsu pieņemtie lēmumi. Līdz vēlēšanām neviens iedzīvotājs pārmaiņas neizjutīs, jo saņems pakalpojumus kā līdz šim.

Aivars Vanags:  Iedzīvotāji noteikti saņems pakalpojumus tāpat kā līdz šim, bet novada struktūra mainīsies.  Arī pie 2009.gada reformas, kad sanāca jaunās domes ,viņi sāka veidot novada struktūru, ņemot par pamatu pagastus, kas ir svēta lieta un ko nevar izpostīt. Var kaut ko mainīt, piemēram, apvienot pārvaldnieku uz vairākiem vienu vai darīt vēl kā savādāk. Pilnīgi piekrītu, ka par novada struktūru vajadzēja lemt jaunajam sasaukumam nevis to veidot jau tagad.  

- Jēkabpils bija gatava strādāt kā atsevišķa pašvaldība, tagad būs vienā novadā ar citām pašvaldībām, kā jūs redzat šī jaunā lielā novada attīstību? 

Aivars Kraps:
Jāatzīst, ka man pagaidām nav skaidras vīzijas un viedokļa par šī lielā Jēkabpils novada attīstību pēc gada, diviem vai pieciem. Idejas līmenī es vienmēr esmu uzskatījis, ka mans primārais darbs, ja tikšu pārvēlēts lielā reģiona pašvaldībā, būs organizēt izglītības tīklu. Mēs visi saprotam, ka iedzīvotāju skaits krītas ne tikai pilsētā, bet arī novados un Latvijā.  Mums ir jāplāno investīcijas, ko ieguldīt vismaz desmit gadu periodā. Izglītības jomā man ir skaidra rīcība. Savukārt jautājumā par novada vīziju es uzklausīšu novadu domju priekšsēdētājus,  kuri redz savu saimniecību, tāpat kā es redzu savējo, jo katrs par savu teritoriju zina vislabāk.

Jūs esat vadījis neliela novada pašvaldību, kā būs strādāt liela novada pašvaldībā? 

Aivars Vanags: Tiek uzskatīts, ka īstenojot reformu, mēs varam apgūt lielākus līdzekļus. Es tam piekrītu. Saliekot kopā līdzekļus varēsim apgūt kādu mega projektu, bet tie mazie ikdienas darbi un projektiņi nekur nepazudīs, arī tie būs jādara un jārealizē. Mēs savos novados situāciju pārzinām. Es ļoti daudz uzklausu iedzīvotāju ierosinājumus un arī pēc iespējas pašvaldība tos realizē. Domāju, ka tā būs arī turpmāk. 

- Cik jaunā novada domē būs deputātu pēc nākamā gada vēlēšanām un, cik būs proporcionāli no katras pašvaldības, kuras apvieno? 

Aivars Kraps: Vēlēšanās iedzīvotāji balsos par politiskajām partijām un apvienības piedalīties nevarēs, rezultāti var būt dažādi, var gadīties, ka no kāda novada nav ievēlēts neviens un var gadīties, ka arī no pilsētas nav ievēlēts neviens,  tur viskautkas var gadīties. Pluss ir tas, ka lielākai teritorijai būs iespēja piesaistīt lielākus Eiropas savienības fondu līdzekļus. Ja runājam par budžetu, mēs runājam par kopumu, kad apvieno visus sešus budžetus. 

Aivars Vanags: Šobrīd visi saka - mazās pašvaldības tērē naudu, bet šobrīd mēs visas sešas pašvaldības, arī Jēkabpils, saņemam valsts dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Mēs neviena neko nedodam valsts budžetā. Ir tikai 12 pašvaldības, kas nesaņem līdzekļus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, bet gan tos valstij iemaksā.  Saliekot visu sešu pašvaldību budžetus naudas žūksnis būs tāds pats, kā līdz šim, tikai vienā makā. Patlaban pilsētas budžets ir virs 32 miljoni eiro, Jēkabpils novadam ir līdz septiņi miljoni eiro, saliekot kopā visu pašvaldību, pēc šī brīža rādītājiem, budžets varētu būt ap 68 miljoni eiro. Dzīve jau nesastāvēs tikai no lielajiem mega projektiem, neatkarīgi no tā vai tas ir mazā pagastā vai lielā novadā centrs vienmēr paņems savu artavu.

Aivars Kraps: Pilnīgi droši var teikt, ka tas kas noteikti mainīsies jaunajā novadā ir deputātu skaits. Ja patlaban visās sešās pašvaldībās kopā ir ap 70 deputāti, tad pēc nākamā gada vēlēšanām būs 19 deputāti. Par visu pārējo vēl precīzas skaidrības nav.

Aivars Vanags: To vai šī reforma ir pareiza vai nepareiza spriest varēsim pēc četriem pieciem gadiem. Tas  tzināms jau no iepriekšējās pieredzes, ja tiek veikta reforma viņa ne pirmajā ne otrajā un pat ne trešajā gadā nenes augļus. Rezultātu jūt pēc ilgāka laika, kad var secināt vai tas bija vai nebija pareizi. 

Atstājiet komentāru