Pieminot poļu sacelšanās 150.gadadienu, rīko III Garīgās mūzikas festivālu

Krustpils Svētās Trīsvienības baznīcā 18.maijā notiks III starptautiskais Garīgo dziesmu festivāls, kurā piedalīsies poļu kori no Latvijas, Polijas Igaunijas un Lietuvas. Kā stāsta priesteris Viktors Naglis, festivāli ik gadu tiek rīkoti, pieminot Krievijā notikušās poļu sacelšanās gadadienu.

Šogad aprit 150 gadu, kopš poļu sacelšanās, kas tiek dēvēta arī par poļu dumpi. Tā galvenais mērķis bija dzimtenes zaudētās neatkarības atgūšana. Polija zaudēja savu neatkarību, kad XVIII gadsimta beigās to savā starpā sadalīja kaimiņvalstis.Bez tam iemesls bija rusifikācija, ko uzspieda visiem cariskās Krievijas teritorijā dzīvojošajiem poļiem.

Vēlējās atgūt Polijas neatkarību

1863. g. 22. janvāra Pagaidu Nacionālās valdības manifests pasludināja sacelšanās sākumu, mudinot uz cīņu pret iebrucējiem. Visi bijušās Žečpospolitas pilsoņi manifestā tika atzīti par brīviem un vienlīdzīgiem, bet zemniekiem tas piešķīra īpašumā zemi.

Cīņas gaitā poļu nemiernieki ar panākumiem izmantoja partizānu kara taktiku. Visi Krievijas valdības centieni atrisināt situāciju mierīgā ceļā cieta neveiksmi, un cars Aleksandrs II 1863. gada maijā deva pavēli uzsākt karadarbību.

Dinaburgā dzīvojošie poļu nemiernieki plānoja ieņemt Dinaburgas cietoksni un nostiprināties tajā. Bet šis plāns jau pirmsākumos bija nepārdomāts: labi nostiprināts cietoksnis ar daudzskaitlīgu garnizonu, kura arsenāls, saasinoties politiskajai situācijai, tika papildināts ar 258 lielgabaliem - bija neieņemams nelielai nemiernieku saujiņai. Tādējādi cietokšņa arsenālā tobrīd bija 539 lielgabali.

1863. gada 11. aprīlī no Dinaburgas uz Disnu tika nosūtīts transports ar ieroču kravu (398 šautenes, 9 pistoles un 22 zobeni), kuru apsargāja 8 karavīri. Tās pašas dienas vakarā Krāslavas tuvumā transportam uzbruka grāfa Leona Plātera vadītā poļu nemiernieku vienība, kura, sagrābusi daļu no ieročiem un pārējos iznīcinājusi, devās Višķu virzienā.

Nemierniekiem pakaļ dzinās Grenadieru artilērijas brigāde no Krāslavas, kura ar vietējo zemnieku palīdzību Skaistas muižā uzgāja daļu ieroču. Tika arestēti 5 cilvēki, tajā skaitā muižnieks Glušanins ar dēlu, kurus sākumā nogādāja Krāslavā, bet vēlāk – Dinaburgas cietoksnī.

Uzņemas cita vainu un tiek sodīts ar nāvi

Par piedalīšanos ieroču transporta aplaupīšanā tika arestēti vēl 8 Krāslavas iedzīvotāji, kā arī Dinaburgas muižnieki brāļi grāfi Jevģēnijs un Mihails Plāteri.

Lai sagūstītu nemierniekus, kuri slēpās mežos, tika nosūtītas papildus karaspēka vienības, kuras ar vietējo zemnieku atbalstu sagūstīja 28 cilvēkus ar grāfu Leonu Plāteru priekšgalā, un atguva daļu no ieročiem. Grāfa Broela-Plātera atmiņās teikts, ka viņa brālis Leons atzinies savās darbībās, lai novērstu varasiestāžu uzmanību no brīvībā esošajiem cīņubiedriem, un dotu tiem laiku noslēpties.

Poļu nemieri norisinājās daudzos Vitebskas guberņas apriņķos un tika nežēlīgi apspiesti ar karaspēka palīdzību.

21.aprīlī Dinaburgas cietoksnī tika izveidota Izmeklēšanas komisija, kuru vadīja Vitebskas guberņas Karaspēka priekšnieks ģenerālleitnants Dlotovskis. Arestētie nemiernieki tika nodoti kara tiesai, un tās spriedumi tika izpildīti turpat uz vietas.

24.aprīlī daudzos Vitebskas guberņas apriņķos, tai skaitā, arī Dinaburgā, tika izsludināts karastāvoklis, kurš bija spēkā arī 1864. gadā. Aizsardzības nostiprināšanai uz Dinaburgu tika nosūtītas vēl papildus karaspēka vienības, kā arī artilērija. Tā rezultātā garnizons strauji auga. Ja 1862. gadā Dinaburgas garnizons sastāvēja no 5871 vīriem, tad 1864. gadā to skaits jau bija 9905.

Cietokšņa komandatūrā tika izveidota kara lauka tiesa, kura piesprieda Leonam Plāteram nāvessodu nošaujot. Viņa īpašumi tika konfiscēti, bet par viņa vadītās vienības nodarītajiem zaudējumiem - uzlikta kontribūcija divkāršā apmērā. Četriem L. Plātera vienības dalībniekiem tika piespriesti četri gadi katorgā, diviem viņa brāļiem – cietumsods. Cietumā viņi atradās 20 nedēļas un tika atbrīvoti pierādījumu trūkuma dēļ.

1863. gada 27. maija pulksten 11 rītā grāfs Leons Plāters tika nošauts smiltājā aiz cietokšņa, netālu no Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa uzbēruma un turpat arī apglabāts. Tomēr naktī viņs tika pārapbedīts nezināmā vietā.

Līdz 1863. gada septembrim vairākums poļu nemiernieku vienību tika sakautas. Kopumā šī sacelšanās bija visilgākā no visām.

Latviešu literatūrā par grāfa Leona Plātera sodīšanu ar nāvi rakstījis Rainis savā epā Šaules gadi”, kur viens no dzejoļiem “Svētdiena un grāfs Plāters”.

Garīgās mūzikas koncerts būs veltīts drosmīgo poļu sacelšanās dalībnieku un netaisni nonāvēto piemiņai.

Festivālu rīko Jēkabpils poļu biedrība “Rodacy” kopā ar Krustpils katoļu draudzi. Pasākumu finansiāli atbalstījusi Jēkabpils dome.

Festivāla sākums – pulksten 11.00.

Māra Grīnberga