Pagājušās nedēļas nogalē Jēkabpils Tautas namā notika interešu apvienības "Literāts" 30 gadu jubilejas svinības. "Literāts" dibināts 1984.gada 13.decembrī.

 

Pasākumā piedalījās "Literāta" dibinātāja, kādreizējā Jēkabpils rajona centrālās bibliotēkas direktore Mirdza Mulere, "Literāta" vadītāji dažādos laikos - Andris Grīnbergs, Ruta Štelmahere un Sintija Kampāne, pasākumā nebija Lūcija Ķuzāne, kas ilgus gadus kopā ar Andri Grīnbergu vadīja interešu apvienību. Uz jubilejas pasākumu bija ieradušies literātieši, gan tie, kuriem izdotas savas grāmatas, gan tie, kas jaunībā rakstīja dzeju, bet šobrīd to vairs nedara, gan tie, kas "Literātā" darbojas patlaban.

 

Muzikāli pasākumu papildināja Lauris Kampāns, Mareks Sarnovskis un Skaidrīte Pugača, kas izpildīja dziesmas ar lieterātiešu rakstītiem tekstiem. Vienu dziesmu izpildīja Pēteris Draņevičs. Pasākuma gaitā tika lasīti tekstu fragmenti no "Literāta" dažādu laiku dienasgrāmatām, tos lasīja Everita Stradiņa, kā arī miniatūra "Augustiņš", ko izpildīja Pēteris Draņevičs.

 

Jubilejas vakaru papildināja prezentācija ar fotogrāfijām no dažādiem literātiešu pasākumiem, kā arī izstāde, kurā apkopotas publikācijas par apvienību un tās dalībniekiem. Vēsturiski unikāli materiāli – rokrakstos un mašīnrakstā. Devums literatūrā, kultūrvēsturē, kas atspoguļots grāmatās.

 

Pasākuma noslēgumā visi tika iepazīstināti ar vairāku literātiešu sasniegumiem, bet pēc oficiālās daļas bija iespēja noskatīties dokumentālu filmu par vienu no "Literāta" nodarbībām, kā arī pie brīvā mikrafona literātiešiem  lasīt savu dzeju.

 

Piedāvājam iepazīties ar literātiešu sasniegumiem.

 

Ruta Štelmahere

kopš 2012. gada Rakstnieku Savienībā

Mākslas studijas pieaugušajiem „Slieksnis” vadītāja

1998. gadā iznākusi, pirmā dzejoļu grāmata “Ieskaties sēklai acīs”. Publikācijas žurnālā „Karogs’’, „ Studija’’, laikrakstos „Svētdienas Rīts’’, „ Kultūras forums’’.

2011. gadā Latvijas Literatūras gada balva nominācijā „Labākais dzejas krājums” Dzejoļu grāmata „Klēpis”.

Ligita Ābolniece

Pagājušā gada decembrī atvēršanas svētkus piedzīvoja autores grāmata „Vārdojumi’’ Ligitai tapuši dažādu žanru darbi. Lugas, dzeja, esejas, stāsti, plaši novadpētnieciski pētījumi par Salas novadu, Viesītes novadu, Krustpils luterāņu baznīcu un zinātniski pētījumi par latviešu reliģisko dzeju.

Ronalds Briedis

Dzejnieks, kritiķis, dramaturgs, rakstnieks

Kopš 2004. gada dramaturgu ģildē un Rakstnieku savienībā
Kultūras programmas "Literārā Akadēmija" vadītājs

Nacionālā lugu konkursa godalga 2003. gadā - par lugu "Lielās paslēpes"

Gada balva literatūrā 2004 - par spilgtāko debiju - dzejoļu krājums "Asaru gāze"

Ojāra Vācieša prēmija 2009 par dzejoļu krājumu "Karaoke"

Lucija Ķuzāne

Rakstniece, skolotāja un novadpētniece visu mūžu uzticīga savai Augšzemei, daudzajās grāmatās iemūžinājusi tās cilvēku dzīvi un likteņus. 2003. gadā ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas goda biedre, Jēkabpils pilsētas goda pilsone un Pilskalnes pagasta goda pilsone. Jaunākajā grāmatā „No kurienes nākam’’ rakstniece pievērsusies pašiem tuvākajiem – sava tēva un mātes ciltij. 26. februārī plkst.16.00 Jēkabpils Tautas namā notiks grāmatas "No kurienes nākam" atvēršanas pasākums.

 

Arvis Viguls

Publicē recenzijas par jaunākajām dzejas grāmatām portālā "Satori", laikrakstā "Diena" un žurnālā "Latvju Teksti". Atdzejojis Federiko Garsijas Lorkas, Josifa Brodska, Volta Vitmena un Marka Stranda dzeju. Piedalās starptautiskās atdzejas darbnīcās. Vigula dzeja atdzejota angļu, krievu un lietuviešu valodā.

Par pirmo dzejoļu krājumu „ Istaba’’ saņēmis Dzejas dienu balvu 2009 un Literatūras gada balvu 2009 par labāko debiju. Par otrā dzejoļu krājuma „ 5:00’’ manuskriptu 2011. gadā saņēmis Annas Dagdas balvu

 

Aleksandra Ugrika

Žurnāliste, fotogrāfe

Jēkabpils biedrības "Lauvas klubs" aktīva dalībniece

Kā scenārija un tekstu autore darbojusies pie dokumentālajām filmām par jēkabpiliešiem - Ilmāru Knaģi, Valdi Sakaru.

 

Andris Grinbergs

Žurnālists, publicists, dzejnieks.

Iznākušas dzejoļu grāmatas „ Akotainā laime’’, „ Zaļām debesīm pieskarties’’, aprakstu grāmata " Starp vectēvu un mazmeitu’’. Publikācijas laikrakstos, žurnālos un kopkrājumos. Strādājis Latvijas Radio literāro raidījumu redakcijā. Laikraksta „ Latvijas Avīze’’ Austrumlatvijas korespondents. 2006. gadā kļuvis par gada labāko „ Latvijas Avīzes’’ žurnālistu. Jēkabpilī vadījis daudzu populāru dzejnieku un rakstnieku autorvakarus. Kā scenārists un režisors piedalījies dokumentālo portretfilmu veidošanā par ievērojamiem jēkabpiliešiem - Arvīdu Ozoliņu, Gunāru Kiršbergu, Luciju Ķuzāni.

 

Daiga Kučinska

Savu dzīves pārliecību atradusi islamā. Latviešu lasītājam tulkojusi vairākas grāmatas, kurās apkopotas islama atziņas.

 

Gundars Kalve

Prasmīgs zemnieks, īstens Latvijas patriots, aktīvs zemessargs, novada deputāts, dzejnieks. Dzejas publikācijas laikrakstos un izlasē „Tāds smeldzīgs laiks’’. Pirmā grāmata dzimtas likteņstāsts „Līnis” uzrakstīta prozā. Gundara daiļradē ir trīs mīlestības: darbs, dzimtene un daba.

 

Inga Nestere

Foto un video ziņu portāla „Multinews.lv” vadītāja

Veidojusi dokumentālās filmas par jēkabpiliešiem - Ilmāru Knaģi, Valdi Sakaru

2011. gadā ieguvusi Latvijas Žurnālistu savienības balvu konkursā Profesionālākais žurnālists par labāko preses foto.

 

Kristīne Modnika

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un sociālo zinību skolotāja.

2012. gadā apbalvota ar Jēkabpils pašvaldības Goda rakstu – par radošu un rezultatīvu darbu izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Par savu maģistra darbu “Roberta Mūka dzejas poētika” saņēmusi Minsteres stipendiju un piedalījusies Roberta Mūka 90.dzimšanas dienas piemiņas zinātniskajā konferencē izcilā domātāja, dzejnieka un reliģiju pētnieka dzimtajā pusē Galēnos.

 

Zinaīda Auziņa

Sēlpils pagasta himnas vārdu autore.

Daudzi dzejoļi uzrunājuši mūzikas autorus, pārtapuši dziesmās, kuras piedalījušās šlāgeraptaujās. Dziesmai "Sniedz roku" izveidots videoklips

Apkopoti divi autorizdevumi - „Triju paaudžu laiks’’ un „ Ienāc manā pasaulē’’

 

Sintija Kampāne

Beigusi „Literārās Akadēmijas” un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra organizēto Dzejas meistardarbnīcu.

Darbojas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Akadēmiskās attīstības projektā - interneta literārajā žurnālā “Ubi sunt”.

Publicē recenzijas par teātra izrādēm, portālos Kroders.lv, kim?, dzejas grāmatām.

Brīvajā laikā glezno. 2014. gadā kopā ar vēl 17 Jēkabpils māksliniekiem un jauniešiem iesaistījās projektā „Atveram logus II”, kura gaitā tika radītas gleznas, lai izvietotu tās pamesto Brīvības ielas 187. un 191. namu logu ailēs.

 

Pasākumu organizēja Jēkabpils galvenā bibliotēka.