Aicina uz Lieldienu svinībām

Garās, tumšās naktis kļūst arvien īsākas, līdz beidzot diena būs pastiepusies tikpat gara kā nakts. Tad klāt ir Lieldienu laiks. Latviešu Lieldienas ir notikums, svinības, kas vedamas sakarā ar gadskārtu, ar gada sadalījumu, vadoties pēc saules ritējuma. Saule pakavējas ilgāk pie debesīm, gaiss kļūst siltāks, sniegs nokūst, un zemē parādās pirmie asni. Tieši ar saules sagaidīšanu no rīta sākas Lielās dienas svinēšana. Daudzi ticējumi vēsta par saules šūpošanos Lieldienu rītā. Tas, kas redz šo saules staru deju, iemanto laimi, bagātību un veselību.

Nāc, nākdama, Liela diena... Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu... Kalnā kāpu es dziedāt... Krāsosim, māsiņas, raibas oliņas... Kar brālīti šūpolītes... Daudz ir latviešu tautasdziesmu, kurās tiek apdziedātas Lieldienu svinēšanas norises. Dzīvojot pēc tradīcijām, mēs dzīvojam saskaņā ar savu zemi, dabu un kultūru. Visas mūsu tautas zināšanas ir mūsos, mūsu tautas garā. Mums jāmācās tās sajust, saklausīt, saredzēt un smelties tajās.

Priecāsimies par Saules atgriešanos! Lieldienu rītā brokastu galdā celsim apaļus plāceņus un raibas olas, iepērsim savus mīļos ar pūpolu pušķi, tā veicinot modrību un veselību, un iesim kopā svinēt Lieldienas Jēkabpils vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā „Sēļu sēta” 5. aprīlī pulksten 12.00.

Sēļu sētā mūs visus sagaidīs Saimnieks un Saimniece. Notiks dažādas Lieldienu norises. Šūposimies, krāsosim, vārīsim un ripināsim olas, kaulēsimies, minēsim mīklas, ieskandināsim Lieldienas kopā ar folkloras kopu „Rati” . Būs latvju danči, kurus izdancos jauniešu deju kolektīvi „Karanieši” un „Delverēni” (vadītāja Ingrīda Feldmane). Varēsim dancot arī paši kopā ar folkloras kopu „Ceiruleits”.