Salcevičs: Tas ir kauns un negods, ka piecas svētku dienas pie mums nekas nenotiek
Līgo svētku priekšvakarā preses konferencē, kurā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis un izpilddirektors Guntars Gogulis, pilsētas mērs solīja, ka noskaidros, kāpēc Jēkabpilī nesvin Jāņus.
Diskusiju par šo jautājumu rosināja žurnālisti, kuriem jēkabpilieši vairākkārt ir jautājuši, kāpēc vienā no Latvijas lielpilsētām – Jēkabpilī - Jāņu svētku laikā nav pasākumu jeb pareizāk sakot ir tikai viens ielīgošanas pasākums Daugavā uz plostiem. Tiek atzīts, ka šī tradīcija ir jauka un pasākumi allaž ir izdevušies, taču ar to ir nepietiekami. Jau vairākus gadus nekas netiek rīkots Krustpils saliņā, lai gan agrāk tur Līgo dienā bija skatāma teātra izrāde, bet vakarā – zaļumballe un līgošana pie ugunskura. Žurnālisti vēlējās noskaidrot vai pašvaldība pasūta nepieciešamo pasākumu klāstu Jēkabpils kultūras pārvaldei vai arī pārvalde visu plāno pēc saviem ieskatiem?
Jēkabpilieši sarunā ar žurnālistiem norādījuši, ka arī citu pasākumu organizēšanā aktīvākas ir kultūras pārvaldes iestādes, piemēram, bibliotēkas, kultūras nami, muzejs vai sabiedriskās organizācijas, nevis pārvalde. Piemēram, barikāžu piemiņas pasākumu jau tradicionāli organizē Latviešu biedrība. Slavēts un atpazīstams pasākums ir Miķeļdienas gadatirgus, taču tas ir vienīgais saistībā ar gadskārtu tradīcijām, taču latviešiem ir vēl daudzas citas gadskārtu ieražu tradīcijas, kuras varētu aktualizēt.
Tika norādīts, ka ar skaudību var skatīties uz kaimiņpilsētām, kur Jāņos notiek daudz un dažādi pasākumi – koncerti, zāļu tirgi un zaļumballes.
Priekššedētāja vietnieks Jānis Raščevskis skaidroja, ka Kultūras pārvalde ir pašvaldības iestāde, kas koordinē visu kultūras iestāžu darbu un pašvaldība tai nevar pasūtīt pasākumus konkursa kārtībā. Viņš norādīja, ka Kultūras pārvalde ir radīta, lai koordinētu kultūras pasākumus pilsētā. Pašvaldība nodrošina tās budžetu, ja nepieciešams piešķir papildu finansējumu, turklāt kultūras pārvaldes rīcībā esot vesela armija kultūras darbinieku, kas nodrošina kultūras pasākumus. Tāpēc no pašvaldības puses netiekot uzspiests, kādi pasākumi jārīko. Taču žurnālistu ierosinājums par lielākas uzmanības pievēršanu tautas tradīciju pasākumiem esot diskusijas vērts. Raščevskis norādīja, ka ir atvērts diskusijai.
Leonīds Salcevičs, iesaistoties sarunā, sacīja, ka nevar gluži teikt, ka nav pasūtījuma. No budžeta tiekot finansētas un pasūtītas valsts svētku svinības un Jaungada eglītes iedegšana Vecpilsētas laukumā, kā arī Jaungada sagaidīšana un pilsētas svētku svinības, savukārt pārējā laikā kultūras darbinieki var radoši izpausties.
Viņš norāda, ka tāpat arī nevar teikt, ka nekas nenotiek. Ne jau visus pasākumus organizējot Kultūras pārvalde, daļu no tiem rīko arī komersanti un vasarā Krustpils saliņā ir aizņemtas visas brīvdienas. Cita lieta esot saistībā ar Jāņu svētku svinēšanu. Leonīds Salcevičš izpētījis, vairāku pašvaldību mājaslapas un secinājis, ka tur pasākumu esot vairāk. Jēkabpilī tikai viens tradicionālais pasākums – ielīgošanas koncerts uz plostiem Daugavā. Salcevičs norādīja, ka ir bijuši gadi, kad Krustpils saliņā ticis iekurts Jāņu ugunskurs un spēlējuši “Kreicburgas ziķeri”, bet cilvēku esot bijis maz. Iespējams jāmeklē citas pasākumu formas, lai cilvēki nāktu. Bijusi doma, ka šovasar TV3, kur strādājot viņa meita, varētu rīkot Jāņus Jēkabpilī, bet ideja nerealizējusies. Viņš atzina tas, ka piecas brīvās dienas Jēkabpilī nav pasākumu, kurus apmeklēt, esot nepieņemami. Salcevičs arī norādīja, ka tradīciju lietas ir jākopj, un, iespējams, tas līdz šim esot darīts par maz. Tāpēc, kad no atvaļinājuma atgriezīšoties Kultūras pārvaldes vadītāja Inta Ūbele, tikšot akcentēts šis jautājums un analizēts, ko turpmāk varētu darīt. Salcevičs atzina, ka par šo jautājumu esot jārunā nopietni, jo “tas ir kauns un negods, ka piecas svētku dienas pie mums nekas nenotiek. Acīmredzot palūgsim nevalstiskajam sektoram, lai izanalizē gada griezumā aktivitātes un sniedz savu redzējumu un idejas”.
Preses konferences dalībniekiem radās ideja, ka turpmāk Jāņus varētu svinēt arī pie Radžu ūdenskrātuves, jo tur ir kalns, kura galā varētu iedeg Jāņuguni un būtu jauka līgošana.
Komentāri (0-10/14)
Guest
02.07.2018 18:23Nu nezinu kas tā "tauta", bet opera no kultūras galvaspilsētas ir vienreizēja iespēja baudīt mākslu. Lētu kultūru var baudīt citos pasākumos
diemžēl
02.07.2018 18:23ir jau labi
02.07.2018 18:23tante
02.07.2018 18:23kliks
02.07.2018 18:23Ne zāļu tirdziņi, ne konči. Kena parkā tak varēja kādu pasākumu vai aplikācijas ģimenēm ar bērniem uzrīkot.
Rotājumi pilsēta arī stipri dīvaini - ja domātas bija puķes ( es vismaz tā to nolasiju), tad ornamentu var;eja izvēlēties veiksmīgāku, krāsas - Rīgas pilsētas - balts ar zilu :)
Protams visās J-pils vietās nebiju, bet tajās kur bijām - vislatviskākā un Līgo svētku noskaņu veicinošākā vieta bija placī pretī "Progresam". Gan jaunas meitenes, gan omes tirgo Jānu zāles, vainagus uttt! Ja tur vēl būtu mūzika, būtu labākais tematiskais pasākums Jēkabpilī!
Guest
02.07.2018 18:23Niks
02.07.2018 18:231. Slikti tika rīkoti tie pasākumi.
2. Slikti pārvaldīta pilsēta, no kuras labākas dzīves meklējumos devušies liela daļa svinētāju!
Otrkārt, ja kultūras pārvalde ir tā organizācija, kas tikai koordinē pasākumus(kuru nav) - tad varbūt tāda nemaz nav vajadzīga?
janka
02.07.2018 18:23Vispār
02.07.2018 18:23Tukšums
02.07.2018 18:23