Trešajā Adventā Jēkabpils katoļu dievnamos atvērs Žēlsirdības gada durvis

Ar svinīgu Romas Svētā Pētera bazilikas Svēto Durvju atvēršanu ir sācies pāvesta Franciska pasludinātais ārpuskārtas Dieva žēlsirdības gads. Savukārt Adventa trešajā svētdienā, 13. decembrī, Svētās durvis tiks atvērtas Romas Svētā Jāņa Laterānā un Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā, kā arī pirmo reizi vēsturē līdzīgas Žēlsirdības durvis tiks atvērtas daudzos citos dievnamos visā pasaulē, arī Latvijā. Jēkabpilī Žēlsirdības gada durvis tiks atvērtas Jēkabpils Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas baznīcā un Krustpils Vissvētās Trīsvienības baznīcā.

Skaidrojot Svēto durvju un Jubilejas gada nozīmi, pāvests Francisks šodien norādīja: "Iziet cauri Svētajām durvīm nozīmē no jauna atklāt Tēva bezgalīgo žēlsirdību, kurš gaida visus un pats iznāk pretī, lai satiktu ikvienu no viņiem. Šis būs gads, kurā mēs vēl vairāk augsim pārliecībā par Dieva žēlsirdību. Cik gan daudz slikta mēs nodarām Dievam un Viņa žēlsirdībai, kad runājam par grēkiem, kuri tiek sodīti saskaņā ar Viņa spriedumu, pirms tam nerunājot par grēku piedošanu Viņa žēlsirdības dēļ. Bet tā ir patiesība. Mums jāvērtē žēlsirdība augstāk par spriedumu, un ikvienā situācijā Dieva spriedums būs Viņa žēlsirdības gaismā. Tad, izejot cauri Svētajām Durvīm, mēs sajutīsim, ka paši esam daļa no šī mīlestības noslēpuma. Noliksim malā visas bailes un bažas, jo tās nepiestāv vīriešiem un sievietēm, kas tiek mīlēti. Tā vietā, ļausimies piedzīvot prieku, satiekot to žēlastību, kas pārveido visas lietas."

Vēsture

Jubilejas jeb Svēto gadu svinēja jau senie ebreji ik piecdesmitajā gadā, kad septiņas reizes bija pagājis septītais jeb sabata gads. Jubilejas gadā Vecās Derības ebrejiem bija ne tikai jāatstāj atmatā lauki, lai mācītos uzticēties Dieva žēlsirdībai un neaizmirstu, ka Viņš ir patiesais Zemes saimnieks un visu labumu avots, un lai dotu zemei atpūtu, bet arī jāatjauno vienlīdzība starp visiem Izraēla dēliem. Bija jāatgriež nopirktā papildu zeme tās īstajiem īpašniekiem, jādod brīvība tiem, kas bija nabadzības dēļ nonākuši verdzībā. Jubilejas gada pamatuzdevums bija sargāt vājākos - gan cilvēkus, gan dabu.

Jubilejas gada svinības rietumu Baznīcā ieviesa pāvests Bonifācijs VIII 1300. gadā. Kā skaidro priesteris Mihails Volohovs, Jubilejas parasti tiek saistītas ar Jēzus Kristus dzīves notikumiem, tāpēc mūsu laika skaitīšanā tās sākotnēji bija katra gadsimta sākumā, kad tika svinēta Kristus dzimšanas jubileja. Pēc tam arī katra gadsimta 33. gadā, atzīmējot Kristus nāves un augšāmcelšanās gadu. Vēlāk Jubileju sāka svinēt ik pēc 50 gadiem un tad ik pēc 25 gadiem, lai dotu katrai paaudzei iespēju vismaz vienreiz piedalīties Jubilejā. Ārkārtējās Jubilejas - kā tas ir šogad - arī tiek piesaistītas kādam notikumam no Pestīšanas vēstures. Piemēram, Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā notika Mariāniskais jubilejas gads. Šī Jubilejas gada mērķis ir aicināt cilvēkus pievērst uzmanību Dieva žēlsirdībai, to pārdomāt un arī pašiem kļūt žēlsirdīgiem.

Svētās Durvis

Viena no Jubilejas gada atpazīstamākajām zīmēm ir Svētās Durvis, kas tiek atvērtas pāvesta bazilikās. Par Svētajām Durvīm agrākos laikos tika sauktas mazas durtiņas, kas atradās Svētā Pētera bazilikas fasādes labās puses pašā galā, sānejā, un veda uz tur esošo seno altāri, kur tika glabāta „Veronika”, lakats, ar kuru dievbijīga sieviete noslaucīja Kristum seju, bet tās nospiedums palika uz auduma. Durtiņas bija mazas un neērtas, tās pieprasīja pazemības nostāju, lai varētu ieraudzīt svēto attēlu. Tā kā tās veda uz tik lielu svētumu, tika nosauktas par Svētajām Durvīm. Vēlāk pāvests Aleksandrs VI, izlemjot par 1500. gada Jubilejas svinībām, nosprieda svētkus iesākt ar Svēto Durvju atvēršanu. Mazo durtiņu vietā tika uzceltas normāla lieluma durvis, lai svētki varētu noritēt ērti un bez traucējumiem. Tās simboliski tika aizmūrētas un atvēršanas ceremonijā pāvests ar āmuru sitienu uzsāka šī mūra nojaukšanu.

Šodien tās ir citas durvis, kuras, atklājot Jubilejas gadu, pāvests Francisks atvēra Romas Svētā Pētera bazilikā, jo arī senā bazilika vairs nav saglabājusies, un tās vietā uzcelta jauna. Neformāli pāvests Žēlsirdības jubilejas gadu uzsāka jau 29. novembrī, vizītē Centrālāfrikas Republikā atverot Bangi katedrāles Svētās Durvis un šādi uzsverot, ka kara plosītās zemes iedzīvotājiem ir īpaši nepieciešama Dieva žēlsirdība un klātbūtne.

Savukārt Adventa trešajā svētdienā, 13.decembrī, kad Svētās Durvis tiks atvērtas Romas Svētā Jāņa Laterānā un Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā, pirmo reizi vēsturē līdzīgas Žēlsirdības durvis tiks atvērtas daudzos citos dievnamos visā pasaulē, lai arī tiem cilvēkiem, kam neizdosies veikt svētceļojumu uz Romu, būtu iespēja iziet cauri Žēlsirdības durvīm un piedzīvot Dieva žēlsirdīgo mīlestību.

Žēlsirdības durvis Latvijā

Atbildot Svētā tēva aicinājumam, Latvijas Bīskapu konference ir izveidojusi sarakstu ar Latvijas katoļu dievnamiem, kuros Adventa trešajā svētdienā, 13.decembrī, tiks atvērtas Žēlsirdības gada durvis.

Rīgas arhidiecēzē Žēlsirdības durvis būs: Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kuru atvēršanas ritu 13.decembrī pl. 11 vadīs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rīgas Svētā Franciska baznīcā, Ogres Svētā Meinarda baznīcā, Madonas Kristus Karaļa baznīcā un Valmieras Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā.

Rēzeknes - Aglonas diecēzē Žēlsirdības durvis būs: Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, Aglonas Dievmātes sanktuārijā, Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs baznīcā, Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā, Līvānu Svētā erceņģeļa Miķeļa baznīcā, Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā, Varakļānu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā, Dagdas Vissvētās Trīsvienības baznīcā, Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas baznīcā, Krustpils Vissvētās Trīsvienības baznīcā, Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds baznīcā, Krāslavas Svētā Ludviga baznīcā, Balvu Vissvētās Trīsvienības baznīcā, Viļānu Svētā erceņģeļa Miķeļa baznīcā, Malnavas svētā Rožukroņa Karalienes baznīcā un Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas baznīcā.

Jelgavas diecēzē durvis būs: Jelgavas Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas katedrālē, Skaistkalnes sanktuārijā, Jēkabpils Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas baznīcā un Grīvas Svētās Jaunavas Marijas baznīcā.

Liepājas diecēzē Žēlsirdības durvis varēs apmeklēt: Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē, Saldus Svētā Pētera un Pāvila baznīcā, Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīcā, kā arī Alsungas Svētā Miķeļa baznīcā.

Logo un himna

Šim gadam izvēlēts īpašs logo, kurš ietver Jubilejas gada moto: “Žēlsirdīgi kā Tēvs” (Lk 6,36), kas aicina sekot Dieva Tēva piemēram žēlsirdībā, netiesājot un neapvainojot, bet piedodot un dāvājot bezgalīgu mīlestību. Jubilejas gada logo, kas ataino teoloģisku žēlsirdības kopsavilkumu, ir izstrādājis jezuītu tēvs Marko Rupniks. Logo ir attēlots Dēls, kas uz saviem pleciem nes pazudušo cilvēku. Attēls ir izveidots mandeles formā, kura bija iemīļota antīkajā un viduslaiku kristīgajā mākslā un norāda uz cilvēcisko un dievišķo Kristus būtību. Trīs ovāli, kas no tumšākā pāriet gaišākos, norāda uz Kristus kustību - Viņš nes cilvēku no grēka un nāves tumsas. No otras puses, tumšās krāsas intensīvums norāda uz to, ka Tēva mīlestību, kura vienmēr piedod, līdz galam nespējam izdibināt.

Jubilejas gadam ir sarakstīta arī himna, kuras nosaukums ir Žēlsirdības gada moto „Misericordes sicut Pater” jeb „Žēlsirdīgi kā Tēvs”. Himnas teksta autors ir jezuītu tēvs Eugēnijs Kosta, bet mūziku sarakstījis Pauls Invūds. Dziesmas piedziedājumā atkārtojas vārdi „Misericordes sicut Pater”, kas ir fragments no Lūkas evaņģēlija 6. nodaļas 36. panta. Himnas pirmais pants ir veltīts Tēvam, otrais - Dēlam, trešais - Svētajam Garam, bet ceturtajā izskan aicinājums pēc miera, pateicība par tiem, kas mīl un piedod, kā arī atsaukšanās uz Apokalipsē pieminētajām jaunajām debesīm un zemi.

Plašāka informācija par Dieva žēlsirdības gadu

Latvijas Bīskapu konference ir izdevusi Žēlsirdības gadam veltītu bukletu, kurā var latviešu valodā iepazīties ar ārkārtas Jubilejas gada izsludināšanas bullu, kā arī Svēto un Žēlsirdības durvju atvēršanas un Svētā gada noslēguma ritu. Šie materiāli un informācija par citām ar Žēlsirdības gadu saistītām aktivitātēm pieejama arī mājaslpā: www.katolis.lv.

Savukārt Dieva žēlsirdības gada oficiālajā mājaslapā: http://www.iubilaeummisericordiae.va/  septiņās valodās ir pieejama plašāka informācija par Jubilejas gadu, tā aktivitātēm, kā arī ir iespēja pieteikt dalību dažādiem pasākumiem, kas notiks Romā, tostarp svētceļojumam, lai izietu caur Svētā Pētera bazilikas Svētajām durvīm.

Informāciju sagatavoja Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs.