Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”

Šogad apritēs 75 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi, u.c.), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Kopš 2001. gada režisore Dzintra Geka un operators Aivars Lubānietis uzrunāja un intervēja 1941. gada 14. jūnijā izsūtītos bērnus – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm un kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Grāmatas “Sibīrijas bērni” abi sējumi apkopo 740 intervijas. Šīs liecības ir nesalīdzināmi iespaidīgākas nekā statistika par cietušajiem vai vēsturisks faktu konstatējums.

Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā no 1. līdz 19. jūnijam skatāma ceļojošajā izstāde “Sibīrijas bērni”. Tajā apskatāmas planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1941. gada 14. jūnija izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību, par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju.

Izstādes atklāšanas laikā ar savām atmiņām dalījās vietējie latvieši, dažiem bija atnestas līdzi arī ģimenes fotogrāfijas. Bija patiess prieks redzēt ieinteresētos jauniešus, kuri patiesi iedziļinājās cilvēku traģiskos dzīvesstāstos.

Mums svarīgi, lai par traģēdiju, ko pārdzīvojuši no Latvijas uz Sibīriju aizvestie bērni, uzzinātu pasaulē. Svarīgi vēsturi saglabāt savai tautai un svarīgi to izstāstīt citām tautām.

No Fonda “Sibīrijas bērni” oficiālās informācijas