Marutas Vītoliņas mākslas izstāde “Zīda un ziedu sintakse”

Skatoties pa logu, joprojām jāpiemiedz acis, lai neapžilbtu no dabā valdošās krāsu pārpilnības, ko rudens, gluži kā talantīgs mākslinieks, ir sajaucis savā paletē. Bet pavisam drīz pienāks brīdis, kad tikai sārtie pīlādžu ķekari koku zaros iekrāsos pelēko ainavu, jo klāt ir novembris ‒ tilts starp daudzkrāsaino rudeni un balto ziemu. Grūti pierast pie pelēcīguma un arī nevajag, jo krāsainus mirkļus var saglabāt – gleznās jeb, bildēs, kā saka Maruta Vītoliņa. Maruta, mūsu bijusī kolēģe, novembrī bibliotēkas lasītavā ļauj smelties dabas spēku savās ziedu bildēs, kuras pavada autores tā mirkļa redzējums.

Maruta dzīvo Salā, glezno no 2007. gada, kad arī tika sarīkota pirmā izstāde. Pārsvarā glezno uz zīda ar akrila krāsām. Mīļākā tēma – lauku ziedi. Marutas moto “Balts miers uz galda – vakariņu tiesai, kā silta tēja krūzē mīlestība līst, uz sliekšņa nostājusies vasara kā viesis – bet manas otas varā, lai tā nenovīst.”

Maruta raksta arī dzeju – vieglu, saprotamu, uzrunājošu. Viņa agrāk aktīvi darbojās jauno autoru apvienībā “Literāts”. Tagad gan vairāk raksta sev, draugiem, lasa pasākumos, izstādes atklāšanās. “Manos darbos nemeklējiet lielo mākslu, tā ir vienkārši mīlestība un neizmērāms lauku ziedu valdzinājums. Sievišķīgas bildes”, saka Maruta.