Gada Jēkabpilietis 2017- Mētra Štelmahere
Jēkabpils pilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisija “Gada jēkabpilieša” statusam šogad izvirzījusi
Mētru Štrelmaheri- gleznotāju, fotomākslinieci, Jēkabpils mākslas skolas zīmēšanas un gleznošanas skolotāju, Biedrības "Ceturtā siena" vadītāju, Štelmahera foto-kino studijas fotomākslinieci- par radošo devumu Jēkabpils kultūras dzīvē un Jēkabpils popularizēšanu.
Izstāsti ko Tev nozīmē māksla un kultūra?
Man ļoti patīk Roba Rīmena citāts “Kultūrai, tāpat kā mīlestībai nav varas piespiest. Tā nesniedz garantijas. Tomēr, par spīti visam, vienīgo iespēju izkarot un aizstāvēt cilvēcisko pašcieņu mums piedāvā tieši kultūra un brīva izglītība.”
Kultūra un māksla ir tieši saistītas ar dvēselisko, ne miesisko un praktisko cilvēka daļu. Un, runājot par realitāti, mēs uzreiz fiksējam praktiskas un redzamas lietas, tāpēc ir grūti saskatīt kultūras nozīmi cilvēka dzīvē. Bet arī valoda ir kultūra, bez valodas cilvēks nav cilvēks. Māksla un jebkura cita kultūras forma ir izteikšanās veids, kas liek cilvēkam apzināties savus dziļumus, meklēt tālāk par taustāmo. Un to man nozīmē kultūra un māksla– tiekšanās izteikt neredzamo. Saredzēt neredzamo, un ja iespējams, parādīt to citiem.
Kā Tu sevi raksturotu kā personību, jēkabpilieti, latvieti?
Spēcīga identitātes apzināšanās manī veidojusies tieši caur vietu un cilvēkiem kas ir apkārt. Lielā mērā tas ir ģimenes un audzināšanas nopelns. Kad sāku mācīties Rozentāla vidusskolā Rīgā skaidri zināju, ka, beigusi mācības atgriezīšos Jēkabpilī, jo te ir īstā vieta kur varu strādāt pie saviem radošajiem darbiem. Radošums lielā mērā ir saistīts ar personību, savukārt personība ar sevis apzināšanos– esmu latviete, esmu sieviete, es apzinos sevi caur cilvēkiem, kuri man ir svarīgi– tas viss ietekmē to kā es dzīvoju, to ko es gribu izteikt savā mākslā. šī nostāja laika gaitā ir tikai nostiprinājusies. Tie nav meklējumi pēc atbilstošiem apstākļiem, tā ir drīzāk tieksme izprast esošos apstākļu un spēt tos virzīt sev vēlamajā virzienā, turēties pie tā, kam ir nozīme, pat ja tas neizceļas ar pompozumu un ne vienmēr ir saprotams apkārtējiem.
Kā Tu sajūti Jēkabpili?
Es bieži atsakos koncentrēties uz kopumu, jo gribot negribot tas prasa vispārinājumu, tāpēc tas kā es sajūtu Jēkabpili ir ļoti individuāli un personiski. Atkarīgs no tā, kā sajūtu mirkļus, vietas, kopā būšanas šeit Jēkabpilī. Tas ko es izvēlos redzēt un sajust. Tas ko es izvēlos saukt par savām mājām un savu vietu, kur satikties un strādāt.
Upe ir manas pilsētas dzīvības dzīsla. Tā jau ir bijis no laika gala, jo tā te plūdusi neatkarīgi no cilvēka vēlmes un ietekmes. Daugava savā plūdumā atdzīvina pilsētu, un tur arī man patīk patverties. Dzīvoju ļoti tuvu Daugavai, tāpēc jau no bērnības upe ir bijusi daļa no mājām. Tā ietver sevī noslēpumus un piedzīvojumus, mieru un saviļņojumu, skumjas un prieku.
Ko Tev nozīmē titula “Gada jēkabpilietis” saņemšana?
Ziņa par šī titula saņemšanu mani ļoti pārsteidza. Droši vien nevaru pati sevi atzīt un dēvēt par “Gada jēkabpilieti”, bet esmu pateicīga par šādu godu, un ka Jēkabpils izvēlējusies šogad mani tik īpaši izcelt.
Manuprāt, svarīgākie sasniegumi ir saprast kas ir tas ceļš pa kuru iet. Saprast virzienu. Un nestāvēt uz vietas, ļauties virzībai izmantojot tās zināšanas, talantus un atziņas, kas ir dotas. Kustība nozīmē dzīvot. Turpināt augt un saprast kāpēc tas ir vajadzīgs. Un tikai tad kad šī virzība apstājas, kad mērķis (apzināts vai neapzināts) ir sasniegts, tad to varētu saukt par dzīves lielāko sasniegumu.
“Gada jēkabpiliešiem” apbalvojumi tiks pasniegti Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros 8.jūlijā.
Informāciju sagatavoja
Ieva Gādmane
Jēkabpils pilsētas pašvaldības
Jaunatnes lietu speciāliste
tālr. 25906344