Izglītības iestāžu infrastruktūras reorganizācijā, apvienojot skolas, Jēkabpilī būs divas vidusskolas un ģimnāzija (KONCEPCIJA)

Jēkabpils domes sēdē tika apstiprināta “Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepciju 2015–2025”. Jēkabpils mēra vietniece Līga Kļaviņa (LZS) sacīja, ka līdz 2025.gadam Jēkabpilī tiks izveidotas trīs skolas – divas vidusskolas un valsts ģimnāzija, piedāvājot vispārējās izglītības apguvi visos posmos gan pilsētas Krustpils, gan Jēkabpils pusē.

Pirms šī lēmumprojekta apstiprināšanas deputāts un Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis (JRP) apšaubīja koncepcijā izteiktās prognozes par skolēnu skaita pieaugumu pilsētas skolas. Aleksandrs Deinis norādīja, ka tās ir pārāk optimistiskas. Viņš vērsa uzmanību uz koncepcijā minētajiem skaitļiem, kas paredz 1.-6.klašu grupā skolēnu pieaugumu par 300 skolēniem vairāk, kas neesot reali. Domes sēdē nedz Līga Kļaviņa, nedz Attīstības nodaļas vadītāja Sandra Gogule nezināja komentēt šos ciparus, jo koncepciju izstrādāja SIA “AC konsultācijas”. Sandra Gogule norādīja, ka pēc viņas rīcībā esošās koncepcijas un tajā publicētajām tabulām skolēnu skaita pieaugums ir 14 nevis aptuveni 300. Līga Kļaviņa apliecināja, ka, veidojot šo dokumentu ir notikušas neskaitāmas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm un visi cipari par klašu piepildījumu, kas minēti koncepcijā ir prognozes. Svarīgākais, ko paredz koncepcija, ka Jēkabpilī turpmāk būs divas vidusskolas – Jēkabpils pilsētas un Krustpils vidusskola, kā arī Jēkabpils Valsts ģimnāzija, kurā ar laiku, mainoties likumdošanai, tiks piedāvāta izglītība jau no 1.klases.

Koncepcijā aplūkoti vairāki Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības scenāriji. Visvairāk punktu, pēc dažādiem parametriem, ieguvušais ir otrais scenārijs, kas arī tiek atbalstīts kā piemērotākais. Koncepcijas otrais attīstības attīstības scenārijs paredz apvienot Jēkabpils 2.vidusskolu ar Jēkabpils pamatskolu, ar divām mācību īstenošanas vietām, izmantojot esošo infrastruktūru Jaunajā ielā 44 un Rīgas ielā 200a. Jēkabpils vakara vidusskolas kā struktūrvienības mācību procesu nodrošināt jaunizveidotajā - Jēkabpils pilsētas vidusskolā Jaunajā ielā 44. Jēkabpils Valsts ģimnāzijā izmantot esošo infrastruktūru proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm. Izmantot Jēkabpils 3.vidusskolas esošo infrastruktūru, to pārdēvējot par Krustpils vidusskolu un pēc 2022.gada tai pievienot tagadējo Krustpils pamatskolu Madonas ielā 48. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas /pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā.

Publicējam Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepciju 2015-2025, kas tika prezentēta kopā ar lēmumprojektu, ko apstirināja Jēkabpils domes deputāti. Pret koncepciju balsoja Aleksandrs Deinis (JRP), balsojumā attūrējās Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība). Par koncepciju balsoja deputāti - Raivis Ragainis  (LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Andris Rutko (Saskaņa), Andrejs Gavrilovs (Saskaņa), Aigars Nitišs (LZP), Aivars Kraps(GKL), Nikolajs Anuškevičs (LP), Māris Dimants (JRP), Kaspars Ģirģens (KPV LV) un Mārtiņš Svilis (LRA).

Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcija 2015–2025

1. Konceptuālie uzstādījumi

Kāds ir koncepcijas uzdevums?

1. Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcijas 2015.–2025.gadam uzdevums ir definēt piemērotāko attīstības alternatīvu un izstrādāt rīcības plānu Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu tīkla turpmākai attīstībai. Koncepcijas izstrādē ņemts vērā:

1. izglītības iestāžu izpētes gaitā gūtie secinājumi;

2. esošā sociālekonomiskā un demogrāfiskā situācija un attīstības tendences;

3. pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” secinājumi un rekomendācijas¹;

4. pašvaldības attīstības stratēģiskās prioritātes un politiskie lēmumi;

5. Jēkabpils pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumenti².

3. Kādi ir Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības pamata uzstādījumi?

4. Izveidot ilgtspējīgu vispārizglītojošo skolu tīklu pilsētā, kas:

1. īstermiņā (līdz 2018.gadam) nodrošina iespēju katram izglītojamam uzsākt kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības apguvi abos Daugavas krastos Jēkabpils pilsētā;

2. ilgtermiņā (līdz 2025.gadam) spēj nodrošināt daudzveidīgu, kvalitatīvu, konkurētspējīgu un pieejamu izglītību Jēkabpils un reģiona iedzīvotājiem, paredzot resursu (infrastruktūras u.c.) racionālu izmantošanu un kompetenču pieejā balstītu mācību saturu;

3. kopumā piedāvā tematiski un teritoriāli integrētus izglītības pakalpojumus, pēc iespējas ņemot vērā pilsētas un tās funkcionālās ietekmes zonas attīstību un šajā zonā esošo pašvaldību un citu dalībnieku intereses.

Galvenās prioritātes:

• Samazināt infrastruktūru, ņemot vērā dzimstības un migrācijas rādītājus, tādējādi palielinot izglītības iestāžu tīkla efektivitāti;

• Pilnveidot izglītības infrastruktūru un uzlabot izglītības iestāžu mācību vidi, īpašu uzmanību pievēršot tās kvalitātes paaugstināšanai, un, radot integrētu sistēmu starp pamata, vidējās un vidējās profesionālās izglītības iespējām Jēkabpils pilsētā;

• Izveidot izglītības infrastruktūru pilsētā, lai tā atbilstu ilgtermiņa prognozētajam pieprasījumam gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

Koncepcija sagatavota, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Jēkabpils pašvaldība un Jēkabpils izglītības iestāžu vadība. Informācijas sniedzējs ir atbildīgs par sniegto datu patiesumu. Koncepcijā ietvertā informācija iegūta arī no publiski pieejamajiem datu avotiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas datu bāzēm.

2. Galvenās tendences un izaicinājumi

1. Iedzīvotāji

5. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2007.gadā Jēkabpils pilsētā bija 26 358 iedzīvotāji, savukārt 2017.gada 1.janvārī – 22 412 cilvēki. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2007. līdz 2017.gadam Jēkabpilī samazinājies par 15% kas kopumā ir līdzīgi vidējam rādītājam republikas pilsētās (14%). Iedzīvotāju skaita dinamika no 2007.gada līdz 2017.gadam parāda, ka Jēkabpilī iedzīvotāju skaits samazinās katru gadu vidēji par 1,5% (skat. 1.attēlu).

6. 

7. 1.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Jēkabpilī 2005. - 2015.gadā (Avots: CSP)

9. Iedzīvotāju skaita samazinājumu ietekmēja divi galvenie faktori - negatīvs dabiskais pieaugums un negatīvs migrācijas saldo. Galvenokārt ekonomisko apstākļu dēļ, trūkstot labi apmaksātām darba vietām, līdzīgi kā visā valstī, no Jēkabpils cilvēki aizbrauc. Izaicinājums nākotnē ir saglabāt Jēkabpilī esošās darba vietas un radīt jaunas, modernas un labi apmaksātas darba vietas, lai pilsēta būtu pievilcīgāka vieta, kur strādāt un dzīvot.

10. Jēkabpils pilsētu aptverošajos novados (novados, kas izveidoti bijušā Jēkabpils rajona teritorijā – Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadā) iedzīvotāju skaits no 2007.gada līdz 2017.gadam ir samazinājies nedaudz vairāk, nekā Jēkabpils pilsētā – par 16,9%.

11. Demogrāfiskā slodze³ Jēkabpilī 2017.gada sākumā bija 584, kas ir zemākais rādītājs republikas pilsētu vidū (skat. 2.attēlu). No 2011. - 2017.gadam Jēkabpilī šis rādītājs palielinājies par 9%, taču salīdzinājumā ar citām republikas pilsētām (pieaugums vidēji – 15%), demogrāfiskās slodzes pieaugums bijis otrais zemākais, vēl zemāks ir bijis tikai Jūrmalā (8%). Tas parāda, ka Jēkabpils iedzīvotāju struktūrā ir salīdzinoši vairāk jauni un darbspējīgi iedzīvotāji.

13. 

14. 2.attēls. Demogrāfiskā slodze republikas pilsētās 2015.gadā (Avots: CSP)

16. Jēkabpilī prognozējams iedzīvotāju skaita samazinājums arī turpmāko gadu laikā. Līdz 2020.gadam var prognozēt, ka iedzīvotāju skaits varētu samazināties vēl par 8-16%, savukārt laika posmā līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits salīdzinot ar 2017.gadu varētu samazināties par 16-24%⁴. Tomēr šāda – drīzāk pesimistiska - tendence sagaidāma „inerces scenārija” gadījumā – turpinot attīstīties kā līdz šim, un, nerealizējot pasākumus iedzīvotāju ekonomiskās emigrācijas un negatīvās dzimstības mazināšanai. Lai risinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši ekonomiskās emigrācijas dēļ, pašvaldībai jāsniedz atbalsts gan uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras attīstībai, gan pakalpojumu un pilsētvides pilnveidošanai, tai skaitā sekmējot Jēkabpils attīstību kā pievilcīgai dzīves vietai ar mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības iestāžu vidi.

2. Ekonomika

Jēkabpils pilsētas ekonomisko profilu veido nozares, kurās kā produkcijas ražošanas izejviela tiek izmantotas pilsētā vai tās apkārtnē esošās dabas bagātības, tas ir, pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana un būvniecība. Izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir laba augsne tādām nozarēm kā apģērba ražošana, transports un loģistika, kā arī enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem.  Kopš 2007.gada katru gadu Jēkabpilī tiek reģistrēti vairāk kā simts jauni uzņēmumi un ap četrdesmit tiek likvidēti. Pēc Lursoft datiem (2016.gadā) lielākie uzņēmumi Jēkabpilī ar lielāko apgrozījumi ir uzņēmumi transporta, loģistikas, būvniecības un kokapstrādes nozarēs. Pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, mežizstrāde un tekstilrūpniecība ir svarīgas ne tikai Jēkabpils pilsētai, tās ir prioritāras arī Zemgales reģiona mērogā.

18. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem 2011.gada 31.oktobrī Jēkabpilī bezdarba līmenis⁵ bija 13,7%, kas ir nedaudz lielāks par vidējo starp republikas pilsētām (11,1%). Līdz 2017.gada 31.septembrim bezdarba līmenis bija samazinājies par 8%, (veidojot 5,7%), kas ir otrs straujākais kritums starp republikas pilsētām (vidēji 1,1% gadā). Starp republikas pilsētām Jēkabpilī 2017.gadā ir trešais augstākais bezdarba līmenis, un tas ir par 0,3 % augstāks par vidējo rādītāju (skat. 3.attēlu).

19. 

20. 3.attēls. Bezdarba līmeņa izmaiņas Jēkabpilī un vidēji republikas pilsētās uz 2011.-2017.gada 31.oktobri (Avots: NVA)

21. Neskatoties uz to, ka 2017.gada pirmajā pusē bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2016.gadu ir krities par 4,1%, .

1. Izglītība

22. Jēkabpils pilsētā 2017./2018. m.g. ir piecas vispārizglītojošās skolas – Jēkabpils 2.vidusskola, Jēkabpils 3.vidusskola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabpils pamatskola un Jēkabpils vakara vidusskola, kurās kopā mācās 2609 izglītojamie, kas ir par 39,8% izglītojamo mazāk nekā 2000./2001. m.g., kad septiņās vispārizglītojošās skolās mācījās kopskaitā 4352 skolēni, un par 6,7% mazāk nekā 2011./2012.m.g.. Kā redzams 4.attēlā izglītojamo skaits vairs nesarūk tik strauji un tam ir tendence stabilizēties.

23. 

24. 4.attēls. Izglītojamo skaita dinamika Jēkabpils pilsētā 2001.-2017.gadā (Avots: Jēkabpils pilsētas pašvaldība)

25. Nozīmīga izglītojamo daļa ir no Jēkabpils pilsētai tuvākajām teritorijām – Krustpils, Jēkabpils un Salas novadiem. 2017./2018.m.g. 542 jeb 20,8% izglītojamo, kuri apgūst pamatizglītību un vidējo izglītību, ir no citām pašvaldībām. Pēdējos piecos gados izglītojamo skaits no citām administratīvajām teritorijām Jēkabpils pilsētā pārsniedz Jēkabpils pilsētā deklarēto skolēnu skaitu, kuri izglītību iegūt izvēlas citās administratīvajās teritorijās (2017./2016.m.g. tie ir 501 skolēns). Pēc pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” rezultātiem ir aplēsts, ka Jēkabpils pilsētas skolās potenciālo vidusskolēnu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 197 vidusskolēniem uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina. Līdz ar to nozīmīgs izaicinājums Jēkabpilij ir un būs pilsētas sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām kvalitatīvu un ekonomiski efektīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanā.

26. Šobrīd vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūra Jēkabpils pilsētā var nodrošināt mācību vietas ap 3500 izglītojamajiem, kas nozīmē, ka 2017./2018.m.g. izglītības iestāžu infrastruktūra ir piepildīta tikai par 77,1%. 1.tabulā sniegts pārskats par katras Jēkabpils pilsētas izglītības iestādes izglītojamo skaitu 2017./2018.m.g. un piepildījumu, ņemot vērā, ka maksimālā izglītības iestāžu kapacitāte aprēķināta pie 26 skolēnu skaita vienā klasē.

27. 1.tabula. Izglītības iestāžu infrastruktūras kapacitāte un piepildījums 2017./2018.m.g.

    Izglītības iestāde, adrese	Skolēnu skaits	Vidējais skolēnu skaits klasē	Esošais klašu komplektu skaits	Maksimā-lais skolēnu skaits	Maksimā-lais klašu komplektu skaits	Piepildī-jums pret skolēnu skaitu %	Piepildī-jums pret klašu komplektu skaitu %
    Jēkabpils 2.vidus-skola (Jaunā iela 44)	560	21	27	1000	38	56,0	71,1
    Jēkabpils 3.vidus-skola (Slimnīcas iela 5)	626	25	25	700	27	99,4	92,6
    Jēkabpils pamat-skola* (Rīgas iela 192 un 200a)	550	25	22	600	25	84,6	88,0
    Jēkabpils Valsts ģimnāzija (Blaumaņa iela 27)	695	29	24	900	35	74,3	68,6
    Jēkabpils vakara vidusskola** (Palejas iela 32	178	22	8	250	10	71,2	80,0
    Kopā	2609	24	106	3450	135	77,1	80,0

28. * Aprēķinos pieņemts, ka 205 pamatskolas skolēni mācās Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās.

29. **Aprēķini ir informatīvi, ņemot vērā, ka izglītības iestādē mācību process notiek divās maiņās un daļa audzēkņu ir ieslodzījumā esošie izglītojamie, kuri atrodas cietumā un šī telpas neizmanto.

30. Šobrīd vislabākos piepildījuma rādītājus (ka ir tuvu maksimāli iespējamajiem) attiecībā gan pret skolēnu skaitu, gan pret klašu komplektu skaitu nodrošina Jēkabpils 3.vidusskola. Viszemākais piepildījums – tikai 56% pret skolēnu skaitu un tikai 71,1% pret klašu komplektu skaitu ir Jēkabpils 2.vidusskolā. Šāds pašreizējais piepildījums veicina nepieciešamību pārplānot izglītības iestāžu funkcijas un ēku izmantošanu, lai sasniegtu labākus piepildījuma rādītājus, t.i. infrastruktūras izmantošanas rādītājus.

31. Lai gan pēdējos desmit gados pilsētā izglītības iestāžu tīkls ir samazināts un veidots tā, lai gan pamatizglītību, gan vidējo izglītību skolēni varētu iegūt abos Daugavas krastos, skolu izvietojums vēl aizvien ir neracionāls. Skolu atšķirīgā specializācija nosaka to, ka vidējās izglītības iegūšanas iespējas krievu mācību valodas skolēniem galvenokārt pieejamas Daugavas kreisajā krastā, savukārt pamatskolas izglītību latviešu valodā var iegūt pilsētas vienīgajā pamatskolā un Jēkabpils 3.vidusskolā, kuras atrodas Daugavas labajā krastā. Jēkabpilī deklarēto skolēnu skaits, kas ikdienā pārvietojās uz izglītības iestādēm pretējā Daugavas krastā (2013.gada situācija) atspoguļots 5.attēlā.

32. 

33. 5.attēls. Jēkabpils pilsētā deklarēto skolas vecuma iedzīvotāju pārvietošanās no dzīvesvietas uz mācību iestādi pretējā Daugavas krastā (Avots: AC Konsultācijas (2013). Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu izpēte)

34. Līdz ar to viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem būs pamatskolas (īpaši – sākumskolas) vispārējās izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana līdzvērtīgā līmenī abos Daugavas krastos.

36. Ņemot vērā augstāk raksturoto situāciju un izstrādāto izglītības iestāžu izpēti⁶, kurā tika veikta padziļināta Jēkabpils pilsētas un apkārtējo teritoriju demogrāfiskās situācijas, izglītības iestāžu infrastruktūras, sasniedzamības un piepildījuma, kā arī izglītojamo skaita prognozes un attīstības iespēju analīze, identificētas šādas tendences un izaicinājumi attiecībā uz izglītības iestāžu attīstību Jēkabpilī:

• Izglītojamo skaita mērena samazinājuma tendence saglabāsies līdz 2020.gadam, lai gan sagaidāms, ka samazinājuma temps palēnināsies, un sākot ar 2021./2022.m.g. izglītojamo skaits nedaudz sāks pieaugt, īpaši vidusskolas ciklā, savukārt izglītības iestāžu infrastruktūra jau šobrīd ir aptuveni par 1000 vietām lielāka, nekā nepieciešams;

• Jēkabpils izglītības iestāžu vidējais piepildījums – esošais skolēnu skaits pret maksimāli iespējamo - ir 71% (Daugavas labajā krastā – 87%, Daugavas kreisajā krastā – 70%);

• Katrai izglītības iestādei ir sava specializācija: Jēkabpils pilsētā ir četras vidusskolas, no kurām, divas atrodas Daugavas kreisajā krastā - viena no tām ir ģimnāzija, otra – krievu plūsmas vidusskola, bet labajā krastā atrodas latviešu plūsmas vidusskola un vakara vidusskola, kura nodrošina vispārējās izglītības ieguvi divās maiņās un izglītojamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā. Pilsētā ir viena pamatskola, kas nodrošina pamatizglītības ieguvi no 1. līdz 6.klasei. Tā atrodas Daugavas labajā krastā. Atšķirīgās skolu specializācijas dēļ vērojams, ka vairāk nekā viena trešdaļa pilsētā deklarēto skolas vecuma iedzīvotāju izvēlas mācīties skolā, kas atrodas Daugavas pretējā krastā viņu dzīvesvietai;

• Netiek nodrošināta „pilna” izglītības ieguve sākumskolas/pamatskolas ciklā Daugavas kreisajā krastā, t.i., Daugavas kreisajā krastā ģimnāzijas ēkā izvietoti astoņi pamatskolas klašu komplekti, nodrošinot izglītības apguvi pirmo, otro un trešo klašu skolēniem, bet no ceturtās klases skolēniem jādodas mācīties uz labo krastu Jēkabpils pamatskolas ēkā;

• Būtiskas izmaiņas īpaši nepieciešamas vidusskolas cikla izglītības iestāžu infrastruktūrā, ņemot vērā pēdējo gadu tendenci arvien vairāk 9.klašu absolventiem izvēlēties profesionālās izglītības ceļu un šo izvēli veicinošo valsts izglītības politiku. Izglītības piedāvājuma ziņā jāplāno ciešāka sadarbība starp vispārējās un profesionālās izglītības piedāvājumu Jēkabpilī.

2. Izglītojamo skaita prognoze

Novērtējot izglītojamo skaitu Jēkabpils pilsētā 2024./2025.m.g., tika precizēti iepriekšējā izglītības iestāžu izpētē izstrādātie scenāriji un izstrādāta ilgtermiņa izglītojamo skaita prognoze, padziļināti izvērtējot pamatprognozes jeb piesardzīgi optimistisko scenāriju, kura prognozes modelī tika veikti šādi pieņēmumi:

• saglabājas stabils dzimstības rādītājs – vidēji ap 200 jaundzimušie gadā;

• samazinās iedzīvotāju aizplūšanas temps;

• iedzīvotāju aizplūšanu daļēji kompensē skolēnu pieplūdums no apkārtējiem novadiem, it sevišķi vidusskolas ciklā, galvenokārt apkārtējo novadu vidusskolu slēgšanas rezultātā;

• saglabājas nemainīga proporcija 9.klašu absolventu izvēlē starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību.

Izglītojamo skaita prognozes rezultātus skatīt 2.tabulā.

2.tabula. Izglītojamo skaita prognoze Jēkabpils pilsētā līdz 2024./2025.m.g.

Prognozes pamatvariantā jeb piesardzīgi optimistiskā scenārija gadījumā Jēkabpils pilsētā 2025.gadā vispārizglītojošo skolu kapacitāte būs nepieciešama aptuveni 2600...2700 skolēniem (skat. 6.attēlu). Pesimistiskā scenārija gadījumā, ir prognozējams skolēnu skaita samazinājums līdz 2400…2500. Ja turpinās strauja iedzīvotāju aizplūšana un vienlaikus pasliktinās dzimstības rādītāji, tad nepieciešamā skolu kapacitāte pēc 2025.gada var būt vēl mazāka – ap 2100…2200 vietas.

6.attēls. Izglītojamo skaita prognoze Jēkabpils pilsētā pamatprognozes jeb piesardzīgi optimistiskajā scenārijā līdz 2024./2025.m.g.

Ņemot vērā prognozi, 2024./2025.m.g. vidēji sākumskolas izglītības posmā (1.-6.kl.) būtu nepieciešami 50 klašu komplekti, pamatskolas posmā (7.-9.kl.) attiecīgi 26 klašu komplekti, bet vidusskolas posmā – 28 klašu komplekti.

Tādējādi nākotnes izaicinājums ir esošās izglītības iestāžu infrastruktūras optimāla izmantošana, piepildot izglītības iestādes ar šobrīd vismazāk noslogoto infrastruktūru un ieguldīt to izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, kuru potenciāls sasniegt optimālās skolas līmeni ir visaugstākais. Būtisks izaicinājums, ko pašvaldība plāno risināt ar projektiem, kas vērsti uz pilsētas vispārējās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras uzlabošanu, ir izglītības iestāžu vides un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošu izglītības programmu un mācību vides pieejamību. Vienlaikus nepieciešams atteikties no infrastruktūras, kas nebūs nepieciešama izglītības pakalpojuma nodrošināšanai. Turpinājumā sniegts piemērotākās alternatīvas šo mērķu sasniegšanai apraksts un rīcības plāns tās ieviešanai.

2. Izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība un reorganizācijas plāns

37. Lai sasniegtu Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības mērķus jeb pamatuzstādījumus – īstermiņā nodrošinātu līdzsvarotu izglītības piedāvājumu (pamatskolas un vidusskolas ciklā) abos Daugavas krastos un ilgtermiņā izveidotu tematiski un funkcionāli vienotu vispārizglītojošo skolu tīklu un racionālu infrastruktūras izmantošanu – ir izvēlēta vispiemērotākā un dažādu scenāriju gadījumā realizējamā rīcības alternatīva, kas ņem vērā ne tikai demogrāfiskās un citas attīstības tendences, bet arī pašvaldības kapacitāti pieņemt dažādus lēmumus attiecībā uz izglītības iestāžu reorganizāciju un tīkla optimizāciju Jēkabpils pilsētā un nepieciešamību izmantot esošos resursus (infrastruktūru, izglītības iestāžu specializāciju un pedagogu skaitu) racionāli un ilgtspējīgi.

38. Neraugoties uz to, ka pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” secinājumi un rekomendācijas paredz, ka Jēkabpils pilsētā būtu saglabājamas tikai divas vidusskolas – Jēkabpils valsts ģimnāzija un Jēkabpils 3.vidusskola, līdzsvarotai izglītības piedāvājuma nodrošināšanai un izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības mērķu sasniegšanai rīcības alternatīva paredz saglabāt pilsētā trīs vidusskolas. Galvenie argumenti trīs vidusskolu saglabāšanai un attīstībai ir::

39. - izglītojamo skaita samazinājuma temps palēninās, un sākot ar 2021./2022.m.g. izglītojamo skaits nedaudz sāks pieaugt, īpaši vidusskolas ciklā;

40. - jau tagad nozīmīga izglītojamo daļa ir no Jēkabpils pilsētai tuvākajām teritorijām, kas turpinās pieaugt, ja tiks slēgtas citas apkaimes vidusskolas – Pļaviņu, Atašienes, Zasas, Aknīstes, Viesītes un Salas;

41. - šobrīd esošā infrastruktūra vispārējās izglītības iestādēs ir vidēji 13,2 m² uz vienu izglītojamo, rēķinot uz ēku kopplatību un 4,2 m² uz vienu izglītojamo – tiešās telpu platības mācību darba organizācijai, taču ne visās izglītības iestāžu mācību klasēs tiek nodrošināta prasība, kas stāsies spēkā ar 2020.gadu, kad iestāžu administrācijām būs jārod iespēja nodrošināt katram izglītojamam ne mazāk kā divi kvadrātmetri mācību telpā, lai ievērotu higiēnas prasības (līdz šim daudzas higiēnas prasības kā obligātas bija paredzētas tikai jaunbūvējamās un rekonstruējamās iestādēs);

42. - Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Saeimas komisiju deputāti atbalsta pāreju uz obligātu vidējo izglītību, kā rezultātā radīsies nepieciešamība pēc izglītības iestādēm, kur šo izglītību iegūt;

43. - līdzsvarots izglītības piedāvājums nosaka, ka pamata un vidējai izglītībai jābūt pieejamai abos Daugavas krastos, līdz ar to pilns vidusskolas cikls tiek nodrošināts Jēkabpils 2.vidusskolā un Jēkabpils 3.vidusskolā, savukārt Jēkabpils valsts ģimnāzijā izglītību iegūst audzēkņi, kuru spējas un rezultāti atbilst valsts ģimnāzijas statusam;

44. - rīcības alternatīva paredz, ka vakara vidusskola kā struktūrvienība tiek pievienota Jēkabpils 2.vidusskolai, līdz ar to arī vakara vidusskolas audzēkņiem tiks dota iespēja dabaszinību priekšmetus apgūt kvalitatīvi aprīkotos kabinetos;

45. - jau šobrīd 3.vidusskola ir visoptimālāk piepildītā izglītības iestāde attiecībā gan pret skolēnu skaitu (99,4%), gan pret klašu komplektu skaitu (92,6%), līdz ar to, pieņemot, ka vidusskolas ciklā skolēnu skaits varētu pieaugt uz apkārtējo novadu slēgto vidusskolu rēķina, 3.vidusskola nebūtu spējīga fiziski uzņemt plānotos 200 audzēkņus, savukārt ne visi audzēkņi būtu spējīgi uzsākt mācības ģimnāzijā.

1. Izglītības iestāžu tīkla reorganizācija

49. Balstoties uz izglītības iestāžu tīkla izpētes gaitā iegūtajiem secinājumiem un noteiktajām prioritātēm, kā arī izpētot dažādas izglītības iestāžu attīstības alternatīvas (skat.1.pielikumu), ir sagatavota pamata rīcības alternatīva Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai:

• Jēkabpils pilsētas vidusskola – 2018./2019.m.g. - apvienot Jēkabpils 2.vidusskolu ar Jēkabpils pamatskolu, ar divām mācību īstenošanas vietām, izmantojot esošo infrastruktūru Jaunajā ielā 44 un Rīgas ielā 200a. Jēkabpils vakara vidusskolas kā struktūrvienības mācību procesu nodrošināt jaunizveidotajā Jēkabpils pilsētas vidusskolā Jaunajā ielā 44.

• Jēkabpils Valsts ģimnāzija – 2022./2023.m.g. - izmantot esošo infrastruktūru proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm.

• Krustpils vidusskola - 2018./2019.m.g. - izmantot Jēkabpils 3.vidusskolas esošo infrastruktūru un 2022./2023.m.g. - pievienot tagadējo Krustpils pamatskolu Madonas ielā 48.

Turpinājumā sniegts plāns izglītības iestāžu tīkla reorganizācijai, vienlaicīgi norādot, ka neskatoties uz šiem lēmumiem, mācību procesa īstenošana atbilstoši reorganizācijas plānam var tikt īstenota tikai pēc izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas pasākumu beigām.

3.tabula. Reorganizācijas plāns

Reformu rezultāts:

Pilsētā ir trīs vispārējās vidējās izglītības iestādes ar reģionālu ietekmi:

• Jēkabpils Valsts ģimnāzija – 7.-12.klases

• Jēkabpils pilsētas vidusskola – 1.-12.klases (latv.un mazākumtautību izglītības programmas) ar vakarskolas struktūrvienību

• Krustpils vidusskola – 1.-12.klases

2. Secinājumi un rekomendācijas

Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu attīstības koncepcija 2017.-2025. gadam tika izstrādāta balstoties uz pamatuzstādījumiem - katram izglītojamam iegūt kvalitatīvu pamata un vidējo izglītību abos Daugavas krastos Jēkabpils pilsētā, jo šobrīd netiek nodrošināta „pilna” izglītības ieguve sākumskolas/pamatskolas ciklā Daugavas kreisajā krastā, kā arī nodrošināt daudzveidīgu, kvalitatīvu, konkurētspējīgu un pieejamu izglītību Jēkabpils un reģiona iedzīvotājiem, paredzot resursu (infrastruktūras u.c.) racionālu izmantošanu.

Novērtējot vairākas piedāvātās alternatīvas pret nākotnes prognozēm un kritērijiem, kas noteica to atbilstību koncepcijas pamatuzstādījumiem, kā veiksmīgākā alternatīva tika izvēlēta iepriekš aprakstītā alternatīva un rīcības plāns šīs alternatīvas veiksmīgai realizācijai.

Šīs alternatīvas realizācijas gadījumā tiks nodrošināta „pilna” izglītības ieguve sākumskolas/pamatskolas ciklā abos Daugavas krastos un samazināts izglītības iestāžu skaits, juridiski apvienojot divas izglītības iestādes un pievienojot Jēkabpils pilsētas vidusskolai vakara vidusskolu kā struktūrvienību. Ņemot vērā izglītojamo skaita prognozi, tiks palielināts arī izglītības iestāžu infrastruktūras piepildījums, tuvojoties optimālākam rādītājam. Tas pieaugs, gan balstoties uz atteikšanos izmantot Jēkabpils vakara vidusskolas īrētās telpas Palejas ielā 32, gan īstenojoties pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” rekomendācijām par apkārtējo administratīvo teritoriju vidusskolu slēgšanu. Šīs alternatīvas īstenošanas gadījumā tiek dota arī atbilde uz nozīmīgu pašvaldības dilemmu – nav nepieciešamības būvēt piebūvi sākumskolas klasēm pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas. Prognozējamo izglītojamo skaitu sadalījumā pa izglītības iestādēm 2024./2025.m.g. un sagaidāmo piepildījumu (ar skolēnu skaitu 26 vienā klasē) skatīt 4.tabulā.

50. 4.tabula. Izglītības iestāžu infrastruktūras kapacitāte un piepildījums 2024./2025.m.g.

Lai uzlabotu ne tikai izglītības pakalpojumu pieejamību, bet arī kvalitāti, ir nepieciešamas investīcijas to infrastruktūras un mācību vides uzlabošanā, ko pašvaldība plāno īstenot, piesaistot ERAF finansējumu SAM 8.1.2. ietvaros.

1.pielikums

Izglītības iestāžu attīstības alternatīvas

• 1.attīstības scenārijs - Jēkabpils Valsts ģimnāzijai izveidot piebūvi, kur pamatskolas izglītību varētu iegūt 1.-6.klases un saglabāt visas pārējās Jēkabpils pilsētas izglītības iestādes ar esošo infrastruktūru, atsakoties no pamatskolas mācību ēkas Rīgas ielā 198.

• 2.attīstības scenārijs - apvienot Jēkabpils 2.vidusskolu ar Jēkabpils pamatskolu, ar divām mācību īstenošanas vietām, izmantojot esošo infrastruktūru Jaunajā ielā 44 un Rīgas ielā 200a. Jēkabpils vakara vidusskolas kā struktūrvienības mācību procesu nodrošināt jaunizveidotajā Jēkabpils pilsētas vidusskolā Jaunajā ielā 44. Jēkabpils Valsts ģimnāzijā izmantot esošo infrastruktūru proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm. Izmantot Jēkabpils 3.vidusskolas esošo infrastruktūru, to pārdēvējot par Krustpils vidusskolu un pēc 2022.gada tai pievienot tagadējo Krustpils pamatskolu Madonas ielā 48. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas /pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā.

• 3.attīstības scenārijs - Jēkabpils pilsētā saglabāt Jēkabpils vakara vidusskolu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju (ar proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm), izveidot trīs pamatskolas – vienu Daugavas kreisajā krastā uz esošās pamatskolas bāzes un esošajās 2.vidusskolas telpās; otru Daugavas labajā krastā – uz esošās 3.vidusskolas bāzes, to reorganizējot par pamatskolu; trešo – mazākumtautības pamatskolu uz esošās 2.vidusskolas bāzes un esošajās pamatskolas telpās Rīgas ielā 200. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas /pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā un radīti priekšnoteikumi vienlīdzīgai proporcijai starp skolēniem, kuri izvēlētos iegūt akadēmisko izglītību Jēkabpils ģimnāzijā un izvēlēties mācības profesionālajās izglītības iestādēs pēc 9.klases beigšanas Jēkabpils pamatskolās.

• 4.attīstības scenārijs – Jēkabpils 2.vidusskolas telpās izvietot Jēkabpils pamatskolu, bet pamatskolas telpās – 2.vidusskolu. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas /pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā, jo sākumskolas/pamatskolas izglītību labajā krasta dzīvojošajiem audzēkņiem spētu nodrošināt Jēkabpils 3.vidusskola un Krustpils pamatskola. Šī attīstības scenārija gadījumā nedaudz tiktu samazināta Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu tīkla kapacitāte, atsakoties no pamatskolas mācību ēkas Rīgas ielā 198.

• 5.attīstības scenārijs - Jēkabpils pilsētā saglabāt Jēkabpils vakara vidusskolu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju (pārplānojot infrastruktūru atbilstoši proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm) un saglabāt divas vidusskolas – Jēkabpils 2.vidusskolu un Jēkabpils 3.vidusskolu, atsakoties no pamatskolas.

Kopsavilkums un vispiemērotākā alternatīva

Vērtējums no 1 (ļoti slikti) līdz 5 (izcili)