Jēkabpilī ar dziesmām, pankūkām, karstu tēju un salmu lelles dedzināšanu svinēs Masļeņicu

Sestdien,  17.februārī no pulksten 12.00- 15.00, Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā tiks svinēta Masļeņica. Pasākumu rīko krievu kultūras biedrība “Rodņik”.
Pasākumā uzstāsies vokālie un deju ansambļi "Rodņik", "Zaviruha", "Javir" un studija "Inda". Organizatori sola, ka tas būs jautrs un izklaidējošs pasākums ar dziesmām, visādām atraktīvām izdarībām, kura laikā tiks baidēta prom ziema, ēstas pankūkas, dzerta karsta tēja un noslēgumā dedzināta salmu lelle.

Pasākumā ar nelielu teatralizētu uzvedumu par Masļeņņicu uzstāsies Jēkabpils 2.vidusskolas audzēkņi pedagoģes Larisas Koņevas vadībā. 

Jēkabpils pilsētas pašvaldība informē, ka saistība ar Masļeņicas svinēšanu sestdien no pulksten sešiem rītā līdz trijiem dienā transporta kustībai būs slēgts Vecpilsētas laukums.

Masļeņica – tas ir krievu tautas svētku simbols ar tūkstošgadu vēsturi. Tie ir visspožākie, visjautrākie un izklaidēm bagātākie svētki. Šodien Masļeņicu svin tāpat kā senos laikos – ar lielu vērienu, jautrību, ar izpriecām un rotaļām, informē biedrības “Rodņik” vadītāja Nataļja Čehova. Viņa norāda, ka palikusi arī tradīcija cept pankūkas, kas ir Masļeņicas simbols. Šogad gan tās neceps uz vietas pasākuma laikā, bet pankūku kalni būs jau sagatavoti iepriekš un tiks piedāvāti kopā ar karstu tēju.

Nataļja Čehova stāsta, ka krievu kultūras biedrība “Rodņik” kapacitāte ir augusi un jau otro gadu tā ir aicināta rīkot Masļeņicas pasākumu Ogrē. Biedrība “Rodņik” Masļeņicas pasākumus izbraukumā rīko pilnā apmērā ar savu programmu, piedaloties vietējiem pašdarbības kolektīviem. Šādus pasākumus “Rodņik” ir organizējis ne tikai Ogrē, bet arī Jūrmalā un Liepājā, kā arī piedalās šajā pasākumā Rēzeknē.

Tradīcija svinēt Masļeņicu iesākās jau senos laikos. Mitoloģijas ticējumos pavasara atnākšana nozīmēja uzvaru pār ļaunuma spēkiem un tumsu.

Pareizticīgajiem Masļeņica sākas septiņas dienas pirms Lielā gavēņa no pirmdienas līdz svētdienai. Katrai dienai tad ir savs nosaukums, sava nozīme un svinēšanas noteikumi. Pirmdiena – tā ir sagaidīšana, bet septītā diena svētdiena – pavadīšana, piedošanas diena. Šajā dienā pirms Lielā gavēņa visi pareizticīgie lūdz viens otram piedošanu un atbild viens otram: „Dievs piedos, un arī tu man piedod”.

Tautas kalendārā Masļeņica bija un arī šodien ir vieni no visgaidītākajiem svētkiem, un svarīgi, lai šie svētki būtu jautri un plaši svinēti. Svētkos piedalās visi ļaudis - gan veci, gan jauni. Tautā Masļeņicu dēvē par Plašo, Taisnīgo, Jautro kundzi Masļeņicu. Galvenais ēdiens šais svētkos ir pankūkas, bez tām Masļeņicas svinēšana nav iedomājama. Populārais krievu rakstnieks A.Kuprins par pankūkām rakstīja: "Pankūkas ir saules simbols, kas sola labu ražu, stipras ģimenes, veselus bērnus."

Mūsu laikos Masļeņicas svinēšana asociējas ar jautru ziemas pavadīšanu, kad neiztrūkstošs rituāls ir publiska un svinīga salmu lelles – Masļeņicas - sadedzināšana.

Sestdien, Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā Masļeņica tiks svinēta atbilstoši tradīcijām ar dažādām jautrām izdarībām, pankūku ēšanu un noslēgumā salmu lelles sadedzināšanu.