“Atvasara” piedalās Latvijas Senioru koru svētkos „Jo dziedāju, jo skanēja”
- Skaidrīte Pugača --
- 16 junijs 2019 --
- 0Komentāri
Ja kādreiz gadās, ka dvēsele pagurst un dienas šķiet pelēkas - dziediet! Tad acis mirdz un dvēsele gavilē, un šī mirkļa dēļ var veselu gadu iet uz mēģinājumiem, lai slīpētu skaistākās dziesmas un atkal pulcētos kopā kādā no Latvijas pilsētām – Senioru Dziesmu svētkos.
Izbraukšana no Jēkabpils 6.00, bet tie, kuriem bailes nedzirdēt pulksteņa zvanu, nav aizvēruši acis visu nakti. Arī tie, kuri atgriezušies no bērnu un mazbērnu izlaiduma balles paspējuši tik nomazgāt seju aukstā ūdenī un paķert tautas tērpu. Izrotājam autobusu ar ozola vītnēm un dodamies garajā ceļā.
Talsos mūs mīļi sagaida kora „Atbalss” dziedātāja Dzintra, kas ir mūsu diriģentes Sandras Bondares mammīte. Tiekam īpaši lutināti, jo saņemam lielu kasti ar Kurzemes sklandraušiem, kuri tikko cepti un smaržo viss autobuss. Dodamies uz reģistrācijas vietu un koncerta kopmēģinājumu. Pa ceļam Dzintra mūs aizved uz Tiguļkalnu, kur katru gadu pirmajā jūnija sestdienā notiek Talsu komponista Raimonda Tiguļa un viņa domu biedru koncerts. Pakalna virsotne ir īpaša vieta kuru aplī ieskauj divās rindās stādīti milzīgi ozoli. Piekļaujamies ozoliem un baudām šai vietai piemītošo auru. Kāda mūziķe no Talsu pūtēju orķestra mums velta Ojāra Vācieša dzejas rindas.
Esam nonākuši Sauleskalna estrādē, kur jau gavilē sieviešu kori. Saprotam, ka visā pilnībā izbaudīsim oranžo brīdinājumu, jo termometra stabiņš tuvojas trīsdesmit grādu atzīmei. Diriģenti nobažījušies mēģina padarīt savu darbiņu pēc iespējas ātrāk un pārāk „nepieksīties”, bet dziedātāji un dejotāji varonīgi vairākas studas saules svelmē noslīpē pēdējās repertuāra nianses. Var tikai izteikt apbrīnu šīs paaudzes izturībai un pacietībai.
Mērojam atpakaļceļu uz pusdienām. Nokāpuši skolas pagrabstāvā, kur atrodas ēdnīca, saprotam, ka vajadzēs gaidīt kādu laiku, kamēr tiks uzklāti galdi nākamajiem simts cilvēkiem. Jautrību izraisa iedegušās sejas ar baltiem briļļu plankumiem ap acīm, bet ne tik jautrs prāts par sūrstošajiem pleciem. Kāds izsaucas: „Kā jums liekas, vai šī ir izklaide, vai mocības?” Atbildes vietā skan dziesma „Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama”.... Pusdienas ļoti garšīgas, taču jāsteidzas, jo pēc pusstundas sākas gājiens.
Arī autobuss, kurā jāieģērbjas biezajos tautas tērpos uzkarsis kā panna. Straumītes tek pa seju un muguru no piepūles uzvilkt tamborētās zeķes, linu blūzes, brunčus un vestes. Daži bažīgi jautā, cik garš gājiena ceļš, bet atkāpšanās vairs nav!
Gājiens stājas Talsu promenādē. Mums ir 13. stāšanās numurs starp 66 koristu un dejotāju kolektīviem.Tikko esam atraduši savu vietu, izritinājuši kora karogu, pacilājošās orķestra skaņās gājiens ir sācies. Arī Talsu promenāde gar ezera krastu ir viena no skaistākajām pilsētas vietām. Visā pilnībā varam aplūkot Kārļa Zemdega skaisto pieminekli brīvības cīnītāju piemiņai „Koklētājs".
Visu ceļu mūs sveicina un uzgavilē pilsētas iedzīvotāji. Vēl pēdējais kāpiens kalnā, un kolektīvi, aplausu pavadīti, soļo Goda apli un stājas savās vietās estrādē.
Skan himna, viena pēc otras mijas skaistākās dziesmas un dejas. Arī spirgts vējiņš brīdi pa brīdim pāršalc estrādi. Kā virsdiriģente visā pilnībā izbaudu šo fantastisko sajūtu un arī milzīgo atbildību noturēt savās rokās tūkstošbalsīgo kopkori. Redzēt dziedātāju acis, sajust viņu centību, saņemt tik daudz smaidus, mīlestību un ziedus, tas vārdos nav aprakstāms!
Pirmie mākoņi, kuri aizsedz sauli, tiek uzņemti ar ovācijām. Diriģenti, kuri vēl gaida savu kārtu, kļūst bažīgi un klusām dzied „Spīguļo, saulīt, spīguļo....” Koncerts vēl nav pusē, bet visapkārt estrādei jau manāmas zibens šautras. Debesis kļūst draudīgi tumšas un pēkšņā lietusgāze zibeņu un pērkona grāvienu pavadīta, visus pārsteidz nesagatavotus. Daudziem arī lietusmētelīši palikuši autobusos. Lietus ir tik biezs un intensīvs, ka skaņu operatori nepaspēj paglābt pat savus mikrofonus, un tie sāpīgi fonē pēc katra pērkona grāviena. Ir neliels apjukums, tiek paziņots, ka koncerts uz brīdi tiek pārtraukts, taču dejotāji, kuriem tobrīd jāuzstājas, iziet laukumā un, pastalām nenormāli slīdot, klupdami un krisdami ar vislielāko azartu nodejo savas dejas.
Un tad arī lielais kopkoris sauc: „Dziedam! Dziedam! Dziedam!” Vairs nav ko zaudēt. Brunči piemirkuši tik smagi, ka grūti nostāvēt. Un tieši šādā brīdī pienākusi kārta dziesmai „Līgo, Jāni”. Lietus nerimstas, bet koncerts turpinās. Arī skatītāji solidarizējušies ar dziedātājiem. Tikai brīdī, kad finālā priekšā iznākuši visi diriģenti, lietus mitējies un skan dziesma „Es kādreiz Talsos aizbraucu”...
Frizūras salijušas, blūzes pielipušas pie ādas, kurpes izjukušas, vienam otram bruncim poga izsprāgusi no smaguma, bet koru bildes top viena par otru priecīgākas. Lietus, tāpat kā Jāņos, tomēr ir neatņemama Dziesmu svētku sastāvdaļa.
Dziedātāji dodas uz autobusiem pārģērbties, un pēc tam atpakaļ uz Zaļumballi, kurā spēlē slavenais Talsu pūtēju orķestris. Savukārt visus kolektīvu vadītājus uz pieņemšanu aicina Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. Gan Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, gan visi pārējie runātāji izsaka apbrīnu par Senioru izturību, disciplinētību un repertuāra apguves labo kvalitāti. Savukārt mēs priecājamies par ļoti labā līmenī noorganizēto Svētku pasākumu Talsos, sakot lielu Paldies koncerta mākslinieciskajam vadītājam Gintam Cepleniekam un visai radošajai komandai.
Tāpat koris „Atvasara” saka lielu Paldies Jēkabpils pilsētas pašvaldībai, Kultūras pārvldei un Krustpils kultūras namam par atbalstu un doto iespēju piedalīties Senioru dziesmu svētkos.
Svētki izskanējuši. Visi jau sakāpuši autobusos. Bet mums līdzi ir akordeons. Dziedam „Pie Dzintara jūras”. Un tad visi, kuri vēl nav aizbraukuši nāk pulkā, stājas aplī un Dziesma pieņemas spēkā. Un tad nākamā, un vēl nākamā.... Sirsnīga atvadīšanās un laimīga mājupceļa vēlējumi.
Tiekamies nākamajos svētkos!
Krustpils kultūras nama Senioru jauktā kora „Atvasara” diriģente Skaidrīte Pugača