KP norāda uz nevienlīdzīgu konkurenci kultūras pasākumu rīkotāju vidū, arī Jēkabpilī
- Sandra Mikanovska --
- 26 februaris 2020 --
- 0Komentāri
Kultūras pasākumu rīkošanas nozarē nepastāv pilnībā vienlīdzīgi konkurences nosacījumi starp privātā un publiskā sektora tirgus dalībniekiem, piemēram, nevienlīdzīgus konkurences apstākļus rada publiskā sektora kapitālsabiedrību pieeja infrastruktūrai, publiskajam līdzfinansējumam un informācijai, tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP).
Konstatē pārkāpumus pieejas nodrošināšanai infrastruktūrai
Uzraudzībā KP konstatēja, ka piecās no 12 izlases veidā aptaujātajām pašvaldībām, (Jēkabpils novada pašvaldība, Liepājas pilsētas dome, Rēzeknes pilsētas dome, Jēkabpils pilsētas pašvaldība un Valmieras pilsētas pašvaldība), ir noteikti nomas maksas atvieglojumi pašu rīkotiem pasākumiem, kuri vienlaikus nav pieejami privātā sektora pasākumu rīkotājiem.
«Daļā gadījumu tie ir nekomerciāli pasākumi, kuru mērķis ir popularizēt pilsētas vārdu un veicināt iedzīvotāju aktivitāti un lokālpatriotismu, taču ir arī gadījumi, kad pašvaldības piemēro sev atlaides, rīkojot komerciālus pasākumus,» atzina KP.
Jēkabpils novada pašvaldība paskaidroja, ka Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes maksas pakalpojumu cenrāža 4.1. apakšpunktā noteiktie telpu nomas atbrīvojumi pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām ir paredzēti gadījumos, kad tiek rīkoti publiskie bezmaksas pasākumi, piemēram, Zasas vidusskolas 1. septembra Zinību dienas pasākums.
Savukārt Jēkabpils pilsētas pašvaldība norādīja, ka Jēkabpils Kultūras pārvaldes cenrādī noteiktie maksas pakalpojumu (t.sk. nomas maksa) atvieglojumi tiek attiecināti uz pašvaldības iestādēm, izmantojot citu pašvaldības iestāžu pakalpojumus gadījumos, kad rīkotie pasākumi ir bezmaksas.
Konkurences uzraugs norādījis, ka šāda pašvaldības rīcība var radīt atšķirīgus konkurences apstākļus tirgū, kas saskaņā ar jauno Konkurences likuma normu nav pieļaujama. Tādējādi, KP ieskatā, visām publiskām personām nepieciešams patstāvīgi pārskatīt nomas maksas cenrāžus un nepieciešamības gadījumā izslēgt nosacījumus, kas diskriminē privātā sektora tirgus dalībnieku pieeju infrastruktūrai.
Atzinīgi vērtē pašvaldību iniciatīvu līdzfinansējuma sniegšanā
Tāpat ziņojumā norādīts, ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) trīs reizes gadā organizē projektu konkursus, kuros var pieteikties kā privātie tirgus dalībnieki, tā publiskas personas. 2018.gadā tikai puse no visiem iesniegtajiem projektiem saņēma līdzfinansējumu, bet 2019.gadā pirmajā projektu konkursā kategorijā Mūzikas un dejas māksla teju 40% no pieejamā finansējuma apjoma tika novirzīti publiskām personām «Lai veicinātu privāto tirgus dalībnieku iespējas gūt līdzfinansējumu, KP rosina Kultūras ministriju un VKKF pārskatīt līdzšinējo praksi un, piemēram, nodrošināt atsevišķu finansējumu privātajiem tirgus dalībniekiem to mākslinieciskajai darbībai, kā arī regulāri pārskatīt iespējas palielināt šī finansējuma apmēru,» pauda KP.
KP ieskatā KM un VKKF būtu nepieciešams veicināt privāto tirgus dalībnieku iespējas iegūt VKKF piedāvāto līdzfinansējumu, kas varētu izpausties, piemēram, veidojot atsevišķu finansējumu privātajiem tirgus dalībniekiem to mākslinieciskās darbības nodrošināšanai un regulāri pārskatot iespējas palielināt šī finansējuma apmēru. Attiecībā uz pašvaldību sniegto līdzfinansējumu no KP iegūtās informācijas secināms, ka noteiktas pašvaldības, piemēram, Ventspils pilsētas pašvaldība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība un Rīgas pilsētas pašvaldība piedāvā jebkuram interesentam pieteikties uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pasākumu organizēšanai un rīkošanai, kas var izpausties kā ikgadēji projektu finansēšanas konkursi vai iesniegumu ar lūgumu par finansējuma piešķiršanu izskatīšana.
KP ieskatā, šāda veida pašvaldību iniciatīva līdzfinansējuma sniegšanā ir atzīstama par atbalstāmu un vairo ne tikai privāto tirgus dalībnieku iespējas nostiprināt to konkurētspēju, bet arī profesionālas un daudzveidīgas kultūrvides nostiprināšanu. Līdz ar to pēc iespējas vairāk pašvaldībām, ievērojot to finanšu iespējas, būtu jācenšas rast iespējas šādu konkursu organizēšanai. Tāpat, KP ieskatā, būtu atbalstāms, ja pašvaldības arvien vairāk rastu iespēju publisko kultūras pasākumu rīkošanā piesaistīt privātos tirgus dalībniekus, piemēram, ar konkursu palīdzību līdzīgi kā tirgus dalībniekiem ir iespēja piedalīties VKKF rīkotajos konkursos.
Konkurences uzrauga skatījumā, būtu atbalstāma iniciatīva arī pašvaldībām sniegt līdzfinansējumu kultūras pasākumu organizēšanai privātajiem tirgus dalībniekiem, kas var izpausties kā projektu konkursi. Tādējādi tiek vairota ne tikai privāto tirgus dalībnieku konkurētspēja, bet arī nostiprināta profesionāla un daudzveidīga kultūrvide.
KP tirgus uzraudzībā arī konstatēja, ka informācija par VKKF projektu konkursiem ir viegli pieejama, savukārt informācija par pašvaldības sniegto atbalstu kultūras pasākumu organizēšanā nereti nav pieejama laikus privātajiem tirgus dalībniekiem.
«Lai pilnībā nodrošinātu neitrālu rīcību no publiskas personas puses, KP rosina pašvaldības, izsludinot projektu konkursus, pievērst rūpīgu uzmanību projektu konkursu termiņiem, nosakot tos samērīgus. Tādējādi netiktu mākslīgi sašaurināts konkursa pretendentu loks. Tāpat pašvaldībām, kuras sniedz līdzfinansējuma kultūras nozares pasākumiem, nepieciešams pašvaldības tīmekļa vietnē publicēt informāciju par finansējuma piešķiršanas kārtību,» informēja KP.
Jēkabpils pašvaldībai rosina pārskatīt līdzšinējo finansējuma piešķiršanas kārtību
Savukārt, kā trešo no rādītājiem KP vērtēja privāto tirgus dalībnieku pieeju informācijai par publisko personu piedāvāto līdzfinansējumu kultūras pasākumu organizēšanai un rīkošanai. Vispirms KP aplūkoja informācijas pieejamību valsts piedāvātajam līdzfinansējumam, par kura piešķiršanu ir atbildīgs VKKF, kura viens no uzdevumiem ir izsludināt un organizēt kultūras projektu konkursus finansējuma saņemšanai.
Analizējot pašvaldību piedāvājumu, secināts, ka citādu pieeju ir izvēlējusies Jēkabpils pilsētas pašvaldība, proti, kā norādījusi pašvaldība, lai interesents varētu iegūt konkrētās pašvaldības līdzfinansējumu vai kāda cita veida atbalstu, tam ir jāvēršas ar iesniegumu Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.
Ņemot vērā, ka par šāda veida atbalstu publiskajā vidē nav pieejama informācija, KP ieskatā, pašvaldībai būtu nepieciešams pārskatīt līdzšinējo finansējuma piešķiršanas kārtību un turpmāk publicēt pašvaldības tīmekļvietnē informāciju par interesentu tiesībām iesniegt šāda veida lūgumus par līdzfinansējuma saņemšanu kultūras pasākumu organizēšanai.
Vienlaikus KP pauž bažas par publiskajā vidē izskanējušo priekšlikumu Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2021.–2025.gadam iekļaut nosacījumu, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaide ir piemērojama tikai tiem kultūras pasākumiem, kurus sniedz valsts vai pašvaldību kultūras iestādes.
KP ieskatā, šāda priekšlikuma realizācija diskriminē privātos pakalpojumu sniedzējus un tādējādi nonāk pretrunā ar Konkurences likumā nostiprināto konkurences neitralitātes principu.
KP ierosina tirgus uzraudzību, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no privātā sektora tirgus dalībniekiem par iespējamiem konkurenci kavējošiem apstākļiem kultūras nozarē un jauno Konkurences likumanormu, kas no šī gada 1.janvāra aizliedz publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – radīt sev kādas priekšrocības tirgū, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. KP uzsāka tirgus analīzi, lai konstatētu, vai tirgū pastāv nevienlīdzīga konkurence starp privāto un publisko sektoru.
Uzraudzības ietvaros izlases veidā tika aptaujātas Latvijas pilsētu un novadu pašvaldības, t.sk. Rīgas, Jelgavas, Jēkabpils, Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Rēzeknes, Jūrmalas, Liepājas.
Ar pilnu Konkurences padomes Noslēguma ziņojumu par Konkurences situāciju kultūras pasākumu rīkošanā iespējams iepazīties ŠEIT.
Avots: Konkurences padomes mājaslapa