2022.gada 30. jūnijs

Mareks, Tālivaldis

Biedrība “Jēkabpils mantojums” ceļ trauksmi, ka būvdarbu gaitā tiek mainīta vēsturiskā Tautas nama fasāde (FOTO)

Ar Radio1.lv sazinājās biedrības “Jēkabpils mantojums” vadītājs Jānis Zeps un pauda trauksmi, ka Jēkabpils Tautas nama rekonstrukcijas būvdarbu gaitā tiek mainīta viena no ēkas vēsturiskajām fasādēm, proti, tā, kas ir uz Katoļu ielas pusi. Vēsturiski šeit ēkas augšpusē atradās logi, patlaban tie esot aizmūrēti. Jānis Zeps sacīja, ka iebilstot pret šādu vēsturiskās ēkas pārbūvi, biedrība gatavo protesta vēstuli kultūras ministrijai, jo Tautas nams ir kultūrvēsturisks objekts.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils Tautas nama direktoru Aigaru Godiņu.

“Par šo jautājumu jārunā ar projektētāju, jo pārbūve norit saskaņā ar projektu. Uzskatu, ka projektējot viss tika ievērots, ņemot vērā faktu, ka Tautas nams ir kultūrvēsturisks objekts,” sacīja Aigars Godiņš.

Radio1.lv sazinājās ar Tautas nama pārbūves projekta autori Inetu Buku.

“Ja skatamies no liela attāluma, jā Zepa kungam ir taisnība, vajadzētu visu saglabāt, cik vien tas ir iespējams. Taču to, ko var saglabāt privātmājā, nevar saglabāt publiskā ēkā. Stāsts ir garš, jo šis projekts ir lielu kompromisu projekts, kur vienā pusē ir tas, ka ēka ir kultūrvēsturisks mantojums, ka tas ir piemineklis, bet otrā – mūsdienu prasības publiskām ēkām. Mēs projektējam tikai un vienīgi pēc normatīviem, viss ir pamatojams, nekas netiek darīts tāpēc, ka tā iepatikās. Konkrēti šajā gadījumā par ko ir protests, ka virs skatuves tiek aizmūrēti logi ēkai no Katoļu ielas puses. Šie logi tika aizmūrēti akustisko prasību dēļ. Ja skatāmies uz ēkas vēsturi, ko apkopojis Jānis Zeps, kāpēc tika būvēti aizsargu nami? Aizsargu namus būvēja pēc jaunās Latvijas valsts nodibināšanas, lai būtu vietas, kur cilvēkiem sanākt. Kā mēs zinām vēsturiski bija divas vietas, kur sanākt – baznīca un krogs. Abās šajās vietās notika atšķirīgas darbības, bet tās bija vietas, kur sanākt cilvēkiem, aprunāties, uzzināt kaut ko jaunu. Jaunajā valstī, lai pulcētos, uzzinātu jaunumus, noskatītos teātri utt., bija nepieciešamas vietas, kur pulcēties. Tāpēc arī radās ideja būvēt aizsargu namus. Sākotnēji tas bija pilsētas sanākšanas vieta svētkos, vieta kaut kādām uzrunām, vieta, kur pulcēties, kur uzzināt jaunu informāciju laikā, kad mājās nebija televīzijas un nebija interneta. Tā bija vieta, kur ienākt, iedzert tēju, izlasīt avīzi un parunāties ar kaimiņu no pilsētas citas puses, uzzinot jaunumus. Tā bija sākotnējā funkcija. Tolaik ēku projektējot neviens nerēķināja akustiku. Mūsu projektēšanas uzdevumā bija divas smagas lietas. Viena – paaugstinātas akustiskās prasības, otra – vēsturiskās ēkas siltināšana. Siltināšanai nāca virsuzdevums, projektēšanas uzdevumam pievienojot energoauditu, kurā jau bija paredzēti pasākumi. Šie siltināšanas pasākumi paredz, ka ēka tiek siltināta no iekšpuses un līdz ar to akustika tiek vēl vairāk pasliktināta. Pēc akustiskā aprēķina mums bija jāpanāk, ka zālē uz skatuves nav stikla, jo stikls atstaro skaņu un skaņa sāk mainīties. Tāpēc šos konkrētos logus aizmūrēja. Mēs saglabājam logu nišas un pilnīgi skaidri redzams, ka tur ir bijuši logi un arī kompozicionāli šajā fasādē paliek ar visām palodzēm un ir paredzēts šīs logu ailes saglabāt. Toreiz projektējot ēku, iespējams, elektrība nebija tik pieejama, kāpēc ēkai tika saprojektēts gana daudz logu, lai to varētu apgaismot. Šodien ir pavisam citas prasības, ne tikai akustikai, bet arī apgaismojumam. Ne tikai logu aizmūrēšana ir par labu akustiskai, paredzēts, ka visa aizmugures siena būs ar akustiskajiem paneļiem. Ēkas iekšpusē paredzēts siltinājums un vairs nebūs kaļķa apmetums uz skaliņiem. Tas rada pavisam citu skaņu ēkā. Tas varbūt ir jautājums pašvaldībai, bet es varu uzreiz atbildēt, kāpēc iesaistījās šādā kultūrvēsturiska pieminekļa ēkā ar siltināšanas projektu, jo tā laikam bija vienīgā iespēja dabūt līdzekļus ēkas sakārtošanai. Tā bija vienīgā iespēja paņemt aizdevumu Tautas nama ēkas būvdarbiem no valsts kases un salabot ēkā to, kas nepieciešams – nomainīt jumta segumu, saremontēt, uztaisīt izmantojams telpas. Visā šajā projektā ir ļoti daudz lietu, kas ir labas un ir lietas, kas varbūt nav tik labas. Kā jau minēju, tas ir milzīgs kompromisu projekts. Mums šim projektam jau no paša sākuma ir saņemta atļauja no toreizējās valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Uzsākot projektu bija atbraukusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālā nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova un tika apstiprināts, ka drīkstam veikt vēsturiskās ēkas siltināšanu, kas man kā arhitektei, kas mīl vēsturisko mantojumu, arī nepatīk. Taču mums ir arī saskaņošanas vēstule no kultūras mantojuma pārvaldes, kurā ir skaidri gaiši pateikts, kura fasāde paliek nemainīga, nosaukts, kas ir vēsturiskā vērtība, kas paliek nemainīga un mēs to arī ievērojam,” skaidro Ineta Buka. 

Jau ziņots, ka 2021. gada 30. jūnijā tika noslēgts līgums par projektā “Tautas nama vēsturiskās ēkas atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana” paredzēto būvdarbu veikšanu. Līgums noslēgts ar SIA “LC būve” par summu EUR 2 507 720,93 (ar PVN). Līgums paredz tādu darbus kā  grīdu, cokola, pamatu, sienu, pārsegumu, bēniņu un jumta siltināšana, energoefektīvu logu un durvju uzstādīšana, ventilācijas sistēmas ierīkošana, siltummezgla nomaiņa, apkures sistēmas un iekšējo siltā ūdens tīklu rekonstrukcija un energoefektīva apgaismojuma ierīkošana. Tāpat tiks veikti darbi, kas nav saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, bet ir nepieciešami ēkas atjaunošanas projekta pilnīgai pabeigšanai un ēkas efektīvai ekspluatācijai.

Būvuzraudzību objektā veiks SIA “Jurēvičs un partneri” par līguma summu EUR 32 670 (ar PVN), bet autoruzraudzību nodrošinās SIA “Acitektura” par summu EUR 4235 (ar PVN).

Darbus plānots uzsākt 2021. gada  jūlija sākumā un pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Komentāri (0-4/4)

  • Kaspars
    23.04.2022 01:52
    jekabpilietis:
    Godiņam Tautas nama direktoram , tāpat kā ģimnāzijas direktoram Vizulim ir pilnīgi vienalga ! Neiedomājami ! Jūs tak esat iestāžu vafdītāji un saimnieki ! Vajadzētu uzdot jautājumi, cik reizes Godiņš un Vizulis ir bijis remonta laikā savā iestādē?
    Zin kā, pirms spļauj par lūpām pārliecinies par faktiem. Gudri drist nav malku cirst :D
  • jekabpilietis
    22.04.2022 19:30
    Godiņam Tautas nama direktoram , tāpat kā ģimnāzijas direktoram Vizulim ir pilnīgi vienalga ! Neiedomājami ! Jūs tak esat iestāžu vafdītāji un saimnieki ! Vajadzētu uzdot jautājumi, cik reizes Godiņš un Vizulis ir bijis remonta laikā savā iestādē?
  • ES
    22.04.2022 17:04
    Eto. što za pojebeņ?!

    "22.04.2022 16:24 | Автор: Sandra Mikanovska"

    Valsts valodu tikai Radio1 nav jāievēro!
  • ES
    22.04.2022 17:01
    "Darbus plānots uzsākt 2021. gada jūlija sākumā..."

    Bļeģ, kurā gadsimtā jūs dzīvojat?!!!

Atstājiet komentāru