Jēkabpils novadā streikam pieteikušies 576 pedagogi (SARAKSTS)

Sandra Mikanovska --
14 septembris 2022 --
1Komentāri

Tā kā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai pagaidām nav izdevies ar valdību rast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un citām prasībām, 19. septembrī, visticamāk, sāksies pedagogu beztermiņa streiks. Tam gatavojas arī Jēkabpils novadā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Jēkabpils novada arodorganizācijas vadītāja Inga Ermansone informē, ka Jēkabpils novadā pedagogu streikam pieteikušies 24 izglītības iestāžu 576 pedagogi.

Ja 19.septembrī sāksies pedaogu streiks tad tajā piedalīsies:
Jēkabpils 2.vidusskolā – 74 pedagogi,
Jēkabpils Valsts ģimnāzijā – 44,
Jēkabpils 3.vidusskolā – 50,
Zasas vidusskolā – 19,
Salas vidusskolā – 30,
Viesītes vidusskolā – 29,
Viesītes vidusskolas programmas īstenošanas vietē Ritē – 12,
Aknīstes vidusskolā – 5,
Antūžu pamatskolā – 24,
Sūnu pamatskolā – 22,
Atašienes pamatskolā – 15
Rubeņu pamatskolā – 3,
Vīpes pamatskolā – 9,
Dignājas pamatskolā – 13,
Krustpils pamatskolā – 23,
Biržu pamatskolā – 18,
Ābeļu pamatskolā – 32,
Jēkabpils BJC – 28,
PII Zīlīte – 16,
PII Kāpēcītis – 41,
PII Auseklītis – 24,
PII Bitīte – 14,
PII Zvaigznīte – 15,
PII Ābelīte – 16.

Inga Ermansone norāda, ka streikā pārsvarā piedalās arodorganizācijas biedri. Streikā gatavību piedalīties izteikušas vairums Jēkabpils novada izglītības iestāžu. Inga Ermansone sacīja, ka streika laikā pedagogi atalgojumu nesaņems, bet arodorganizācija saviem biedriem izmaksās kompensāciju.

Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv informē, ka LIZDA trešdien, 14. septembra vakarā, rīko vēl vienu padomes ārkārtas sēdi, lai izrunātu valdības piedāvāto kompromisu, un ceturtdien, 15. septembrī, turpinās sarunas ar valdības pārstāvjiem.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga informē, ka arodbiedrības otrdienas padomes sēdē izrunāts piedāvātais kompromiss no 1. janvāra vispārējās izglītības skolotājiem pāriet no 30 uz 40 stundu darba nedēļu, kurā 24 stundas tiktu paredzētas mācību stundām un 16 stundas – pārējiem pienākumiem. Attiecīgi tiktu kāpināts arī atalgojums.

Vanaga jau iepriekš nosauca par pieņemamu risinājumu par sabalansētu darba slodzi un visu pienākumu apmaksu. Viņa gan uzsvēra, ka pilnīgi nekāda risinājuma nebūs 20 000 pirmsskolas, profesionālās ievirzes, interešu un profesionālās izglītības pedagogu. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uz to atbildēja, ka vienā laikā visu nevar izdarīt.

Kariņš uzskata, ka valdības piedāvājums - 56,5 miljoni skolotāju algām un vairāk nekā 3,5 miljoni mācību materiāliem - ir ļoti labs. Pēc viņa teiktā, tas būtu lielākais viena gada pieaugums izglītības nozarē, kāds ir bijis atjaunotās valsts vēsturē. Kariņš sacīja, ka sarunās šķitis, ka vajag vienoties, bet arodbiedrībai un atbildīgajai ministrijai vēl jāveic aprēķini, kā naudu pārdalīt, ņemot nozares dažādās vajadzības un prasības.

"Esmu pārliecināts, ka var atrast kompromisu. Tas neatrisinās visu, bet būs nozīmīgs solis, lai atrisinātu problēmas šajā nozarē," sacīja Kariņš.
algojums – no 900 eiro uz 1200 eiro mēnesī.

Sēdē tika runāts arī, vai algām piedāvātos 56 miljonus eiro varētu pārdalīt, jo streikā pieteikušies arī daudz pirmsskolas izglītības pedagogi, uz kuriem piedāvātais risinājums neattiecas.
Vienlaikus nav skaidrs, kas notiks ar vispārējās izglītības skolotāju slodžu sabalansēšanu, ja no tai piešķirtās naudas tiks pārdalīti līdzekļi citām pedagogu grupām.

Vanaga žurnālistiem arī pauda bažas, ka, ja algas palielinās tikai vispārējās izglītības skolotājiem, tad skolotāji no pirmsskolas un profesionālās izglītības iestādēm mēģinās pāriet uz darbu vispārējā izglītībā, kur algas ir labākas.

LIZDA cerēja, ka trešdienas sarunās ar valdību dabūs finansējumu arī citām pedagogu grupām - ne tikai vispārējās izglītības skolotājiem. Tomēr valdība papildu naudu nesola.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") attiecībā par pirmsskolas skolotāju algu celšanu norādīja, ka tā būtu nākamā prioritāte aiz vispārējās izglītības skolotājiem. Ministre norādīja, ka algas pirmsskolas izglītības iestādēs maksā pašvaldības. Pēc viņas teiktā, energocenu krīzes laikā nedrīkst uzlikt pašvaldībām vēl kopumā 36 miljonu eiro slogu, lai nodrošinātu lielākas algas šiem pedagogiem.

Vanaga atgādināja, ka arī par vienu no prasībām, kas attiecas uz darba samaksas grafika apstiprināšanu, kompromisa nav. LIZDA cerēja uz šāda dokumenta apstiprināšanu, kas dotu cerību par algu paaugstinājumu nākotnē.