Jēkabpils novadā novēlotā iepirkuma dēļ visi kolektīvi nepagūs uzšūt jaunus tērpus. Alfons Žuks atbildību pāradresē kultūras namu un kolektīvu vadītājiem
- Sandra Mikanovska --
- 23 marts 2023 --
- 15Komentāri
Jēkabpilij un apkārtējiem pagastiem allaž aktuāls bijis jautājums par teritoriālo piederību, ejot Dziesmu un deju svētku gājienā. Lielākā novada daļa ietilpst Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā, bet bijušais Krustpils novads vēsturiski atrodas Latgales zonā. Tāpat arī daļa novada iedzīvotāju asociē sevi ar Zemgali. Šogad tika veikta Jēkabpils novada kolektīvu aptauja, kurā skaidroja ar kādu kultūrvēsturisko novadu tie vēlas doties Dziesmu un deju svētku gājienā un sākotnēji izskanēja informācija, ka visi kolektīvi piekrituši iet no Sēlijas kultūrvēsturiskā novada. Taču izrādījās, ka noticis pārpratums jeb kļūda komunikācijā un Atašienes kolektīvi vēlas iet kopā ar Latgales kultūrvēsturisko novadu.
«Atašiene uzskata, ka mūsu vēsturiskais centrs ir Latgale. Diskutēt un šķēpus lauzt par novadiem varbūt var tie, kas Krustpilī dzīvo, bet Atašiene viennozīmīgi ir Latgale. To mēs arī atzīmējām anketās. Ir izveidojosies komunikācijas pārpratums, kur tika pozicionēts, ka visi Jēkabpils novada kolektīvi piekrīt iet kā Sēlijas kultūrvēsturiskais novads. Tas tika piebilsts, ka tā varētu būt tikai tad, ja nav citu variantu, ja tiek noteikts, ka viss novads iet kopā, bet mēs esam Latgale un, ja ir iespēja izvēlēties, mēs vēlamies iet kā Latgales kolektīvi. Un šogad ir tā, ka Dziesmu un deju svētku gājienā viena novada kolektīvi drīkst iet pie dažādiem kultūrvēsturiskiem novadiem. Tāpēc mēs iestājamies, ka esam kā Latgale un gribam iet kopā ar Latgales kultrvēsturiskās zemes kolektīviem. Jautājums vai gadījumā, ja tikai daži kolektīvi iet atsevišķi no pārējā novada vai arī tie tiks noformēti gājienam no novada līdzekļiem vai tas jāuzņemas pašiem. Mūsu kolektīvi dejo Latgales programmu. Ja nav obligāti nolemts, ko nedrīkst darīt, ejam kur mūsu novads. Kartē mēs esam Latgalē un vēlamies svētkos piedalīties no Latgales. No Atašienes uz Dziesmu un deju svētkiem brauc jauniešu deju kolektīvs un folkloras kopa «Vīraksne»,» saka Atašienes kultūras nama Annas Sāta vadītāja Vēsma Turkopole.
Sarunā ar «Ceturtdiena» Jēkabpils novada kultūras pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Laura Aišpure skaidro, ka «Tajā brīdī, kad es pateicu, ka mēs visi esam piekrituši iet kā Sēlijas kultūrvēsturiskais novads, manā rīcībā bija tāda informācija un es biju pilnīgi pārliecināta, ka tas tā arī ir, bet izrādījās, ka ir notikusi komunikācijas kļūda starp darbiniekiem, kad viens darbinieks nebija pateicis ne jā, ne nē konkrēti. Cits bija sapratis, ka nekādu iebildumu nav un nodeva šo informāciju man un radās pārpratums. Katrā ziņā nav tā, ka mēs kādam gribam uzspiest iet zem Sēlijas karoga, ja viņi to nevēlas, tā noteikti nav. Es esmu šobrīd uzklausījusi Atašienes kolektīvu vadītāju viedokli šajā jautājumā. Mēs, protams, risināsim šo jautājumu. Pagaidām to neesmu izrunājusi vēl ar domes vadību, sarunas paredzētas piektdien, tāpēc šobrīd vēl nevaru pateikt vai mēs viss novads iesim zem Sēlijas karoga vai šie divi Atašienes kolektīvi un uz jautājuma ir arī divi Vīpes kolektīvi, kas varētu pārstāvēt Latgales kuktūrvēsturisko novadu, gājienā ies atsevišķi. Nākamās nedēļas sākumā būs atbilde uz šo jautājumu. Katrā ziņā, vismaz es personīgi, negribu neko uzspiest, jo man nav iebildumu, ka šie kolektīvi iet pārstāvot Latgali. Tik un tā viņi ir daļa no Jēkabpils novada un viņi pārstāv Jēkabpils novadu. Arī gājiena noformējumā, ja kolektīvi svētku gājienā iet zem dažādu vēsturisko zemju karoga, mēs censtos noformēt tā, lai Jēkabpils novadam ir kaut kāda kopības sajūta.»
Laura Aišpure skaidro, ka lēmumu kādu novadu pārstāvēt Dziesmu un deju svētkos pieņem novados uz vietas un par to vēl ir laiks vienoties. Arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfons Žuks atzīst, ka kolektīvi var izvēlēties ar kādu novadu iet svētku gājienā.
«Nav problēmu. Lai viņi saka, kur grib. Līdz šim neviens nav ne zvanījis, ne rakstījis, ne teicis, ka nevēlas iet kā Sēlijas kultūrvēsturiskais novads. Tas ko viņi savā starpā čubinās, tā ir viņu problēma. Es šo jautājumu esmu aktualizējis un tuvāko dienu laikā tikšos ar viņiem. Ja viņi tiešām apstiprina to, ka kolektīvu vadītāji, nevis tur kaut kādi sveši cilvēki, kuriem nekāda sakara nav taisa to ažiotāžu, ka viņi nevēlas iet no Sēlijas, lai viņi iet zem Latgales, nav problēmu. Aizkraukles novads arī dalās puse iet zem Vidzemes, puse Sēlijas. Arī te tie Atašienes divi kolektīvi, lai viņi iet pie Latgales, ja viņi uzskata, ka viņi ir Latgalē, » saka Alfons Žuks.
Jautāts vai tādā gadījumā, ja daži kolektīvi ies pie cita novada, tiks gādāts par viņu svētku noformējumu, atbilde bija apstiprinoša.
«Jā, piektdien tiekamies, lai runātu tieši par kolektīvu vienotu noformējumu, kā mēs gājienā varētu izskatīties. Kultūras pārvalde piektdien prezentēs kāda varētu būt gājiena zīme. Piektdien arī runāsim par šo jautājumu, kas kur gājienā ies. Kolektīvu jautājums. Vēl pieteikti gājienam neesam, tā ka varam visu runāt un mainīt,» saka Alfons Žuks.
Jautāts, kāpēc Jēkabpils novads izvēlējās pārstāvēt Sēlijas kultūrvēsturisko novadu, Alfons Žuks norāda uz vēsturisko piederību.
«Jēkabpils novada viss Daugavas kreisais krasts ir Sēlija. Te nav arī Zemgale. Ja ir kultūrvēsturiskais novads Sēlija, tad arī ejam kā Sēlija. Atklāts jautājums ir Krustpils pusei. Taču arī Krustpils pusē kolektīvos cilvēki nav jau tikai no Krustpils puses, brauc arī no Jēkabpils, Salas, piemēram, kolektīvam „Zīlānietis“ mēģinājumi notiek Salā, arī jubilejas koncerts notika Salā. Taču nav problēmu, ja Krustpils puses kolektīvi uzskata, ka viņi ir latgaļi, lai iet gājienā no Latgales kultūrvēsturiskā novada vai ja uzskata, ka ir kurzemnieki, lai iet zem Kurzemes, tā nav problēma,» saka Alfons Žuks.
Jēkabpils novadā tikai šī gada janvārī tika izsludināts iepirkums kolektīvu tērpu šūšanai un darināšnai, vai līdz Dziesmu un deju svētkiem pagūs visus kolektīvus apģērbt?
«Kultūras pārvalde sagatavo iepirkuma tehnisko specifikāciju, ko es izdarīju tiklīdz uzsāku strādāt janvāra vidū, cik vien ātri varēju. Protams, būtu bijis labāk, ja par šo jautājumu būtu domāts jau pagājušajā gadā, taču tas nebija izdarīts. Iepirkums varētu teikt, ka ir noslēdzies un kopumā no 23 iepirkuma daļām, četras ir bez rezultāta, kurām nav pieteicies izpildītājs. Divās iepirkuma daļās nav pieteikušies izpildītāji skolu kolektīviem, kur ir vajadzīgi Alsungas tērpi un Bārtas tērpi, tie ir sarežģīti tēpi, kurus neviens neuzņēmās šajā īsajā termiņā līdz Dziesmu un deju svētkiem sašūt. Tad divās daļās, kur pieprasījums ir no kultūras pārvaldes nav rezultāta - vienā ir diviem tautiskajiem kolektīviem mēteļi un otrā daļā dažādas pozīcijas – vestes, svārki, bikses u.c.
Kā plānojat risināt situāciju?
«No situācijas mēs plānojam iziet šīm daļām sludinot iepirkumu no jauna, sadalot mazākās daļās, lai ir iespēja pieteikties mazākiem uzņēmumiem, kuri uz lielu apjomu nepiesakās. Šobrīd, jā, ar to termiņu visticamāk, ka daļa tērpu līdz Dziesmu un deju svētkiem netiks uzšūta, tie tiks sašūti vēlāk. Laika ir palicis maz, ar kolēģiem esam izrunājuši situāciju, ka var gadīties, ka dažiem kolektīviem jāplāno rezerves varianti ar kādiem tērpiem tie dosies uz Dziesmu un deju svētkiem,» atzīst Laura Aišpure.
«Ceturtdiena» jautāja Alfonam Žukam, kāpēc ir tik novēloti izsludināts iepirkums tērpu šūšanai?
„Nezinu uz ko viņi gaidīja. Visu laiku viņi gaidīja, lai budžetā iedod naudu vai ko, viņiem tika pateikts – taisiet iepirkumu, šujiet tērpus, ka nauda būs tērpiem. Tā ir kārtējā nogulēšana, domāju, ka tagad visiem vienkārši nepaspēs uzšūt,“ atzīst Alfons Žuks.
Jautāts, kāpēc viņš, kā atbildīgā šīs jomas amatpersona domes vadībā, nepaātrināja procesu, neiejaucās, viņš skaidroja, ka ir teikts un, ka tā nav viņa atbildība.
„Tika teikts, lai ātrāk, nezinu, kāpēc neizdarīja. Katram taču ir jādomā, katram kolektīva vadītājam jāsaprot, ka vienmēr pirms Dziesmu svētkiem ir lieli pasūtījumi un nepaspēs visi, ja laikus nepasūtīs, neuzšūs. Jau sen varēja. Pagājušajā gadā varēja, tad iznāk, ka man katram kolektīvam jāstāv klāt. Mums Viesītē nevienam kolektīvam nav šāda situācija, visiem tērpi sen sašūti. Te pēkšņi Jēkabpils pilsēta attapās, ka viņiem visvairāk tērpu nav, pārējiem visiem ir. Priekš tam ir kultūras namu vadītāji, kolektīvu vadītāji, tiem tērpus bija jāpasūta, mēs taču pateicām, ka nauda būs, cik vajadzēs tik iedosim, kārtojiet šos jautājumus. Bet problēma jau ir arī ar to pašu kultūras pārvaldi, ja bieži mainās vadība, cilvēki, paliek kaut kas nepadarīts. Te viens, te otrs speciālists mazliet pastrādā un aiziet. Arī patlaban atkal nav vadītāja, konkurss ir izsludināts, redzēs vai kāds pieteiksies. Vēl ir gaidāmas kadru izmaiņas, darbinieks iet prom, pagaidām nekomentēšu no kura saņemts atlūgums,“ saka Alfons Žuks.
Jaunākā informācija liecina, ka dalībai XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos reģistrējušies 40 892 dalībnieki, tajā skaitā ap tūkstoš no Jēkabpils novada.
Komentāri (0-10/15)
Guncha
31.03.2023 16:30Jautājums
28.03.2023 21:26ja kas
25.03.2023 09:07Hmmm
23.03.2023 22:09Netaisnīgi
23.03.2023 21:45Viesite
23.03.2023 18:53estipois
23.03.2023 18:48Kultura
23.03.2023 18:40toms
23.03.2023 17:31Dacotājs
23.03.2023 15:28