Jēkabpils novada vidusskolēni - Undīne Marija Voino un Radmirs Leiskins ievēlēti 10. Jauniešu Saeimā
- Sandra Mikanovska --
- 13 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Vēlēšanu rezultāti pieejami www.jauniesusaeima.lv.
Lai iekļūtu 10. Jauniešu Saeimā, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem tika aicināti pieteikt savu ideju virtuālajās vēlēšanās Jauniešu Saeimas interneta vietnē par vienu no četrām tēmām – demokrātiju, brīvību, neatkarību vai izglītību.
Jauniešu Saeimas deputāti tika ievēlēti publiskā balsojumā, un projektā pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Jauniešu Saeimā iekļuvuši 36 kandidāti no Rīgas vēlēšanu apgabala, 26 – no Vidzemes, pieci – no Latgales, 13 – no Zemgales un 19 – no Kurzemes vēlēšanu apgabala.
No Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēta Salas vidusskolas audzēkne Undīne Marija Voino un Jēkabpils 2.vidusskolas audzēknis Radmirs Leiskins.
Marijas Undīnes Voino piedāvātās idejas saturs: “Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur jebkurš valsts iedzīvotājs var paust savus uzskatus, teikt idejas un ierosinājumus. Tomēr daudziem jauniešiem nav pietiekamas izpratnes par vēlēšanām un demokrātiju, tādēļ ir jāveicina šo jēdzienu izpratne jauniešu vidū - jauniešu iesaiste politiskajās partijās, lēmumu pieņemšanā. Nākotne ir Latvijas jauniešu rokās.”
Marijas Undīnes Voino priekšlikumi deklarācijas projektam:
„Jauniešu Saeima nolemj, ka:
1) pašvaldību vēlēšanās var piedalīties jaunieši, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu,
2) jaunieši, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu var iesaistīties pašvaldību vēlēšanu partijās, tādējādi viņi varēs izteikt savu redzējumu un ietekmēt novadā notiekošos procesus,
3) jārīko tikšanās, diskusijas un debates ar politiķiem un deputātiem, lai jaunieši varētu izteikt savas idejas, viņiem rastos motivācija piedalīties vēlēšanās,
4) katram vēlēšanu apgabalam ir jāizveido savs podkāsts, kur jaunieši politisko partiju deputātu kandidātiem uzdos jautājumus par partijas darbības mērķiem un citām interesējošām tēmām, tādējādi jaunieši labāk izprastu vēlēšanu nozīmi, saprastu, kura partija vairāk simpatizē un par to balsotu vēlēšanās,
5) vidusskolā ir nepieciešams atsevišķs mācību priekšmets politika un vēsture, kur jaunieši iegūtu zināšanas par latviešu vēstures un politikas pirmsākumiem, tādējādi tiktu labāk izprasti jēdzieni “modernā politika”, “pašvaldību vēlēšanas”, “Saeimas vēlēšanas”, “demokrātija” un “Eiropas Savienība”.”
Radmira Leiskina piedāvātās idejas saturs : «Nepietiekams finansējums izglītībai: Dažos gadījumos izglītība tiek finansēta nepietiekami, kas var novest pie mācību materiālu trūkuma;
Zemais skolotāju algas līmenis: Lielākajā daļā valsts skolotāji saņem zemu atalgojumu, kas var novest pie kvalificētu kadru aizplūšanas no skolām un izglītības kvalitātes pasliktināšanās.”
Radmira Leiskina priekšlikumi deklarācijas projektam:
“1. Šauri fokusēta apmācība: Mūsdienu vispārizglītojošā skola ir orientēta uz zināšanu iegūšanu šaurā jomā, kas lielākoties nav saistīta ar reālo dzīvi un nepalīdz skolēniem attīstīt plašu redzesloku.
2.Vērtējumu sistēma: vērtējumu sistēma, kas tiek izmantota lielākajā daļā mūsdienu skolu, reizēm izdara spiedienu uz skolēniem un var noņemt mērķi un vēlmi mācīties.
3.Izglītības standartizācija: Izglītības standartizācijas sistēma nogalina skolēnu individualitāti un neļauj viņiem attīstīties atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm.
4.Personalizētas pieejas trūkums: Mūsdienu skolas ne vienmēr ņem vērā skolēnu individuālās vajadzības un īpatnības, kas var novest pie nepietiekamas motivācijas un mācīšanās grūtībām.
5.Pedagogi vecumā bieži vien nespēj pielāgoties elektroniskajai dokumentu apritei, bet galvenais — viņi nesaprot Z. paaudzes vērtības. Tāpēc iet uz darbu, lai tikai “nostrādātu līdz pensijai”, un brīžiem atklāti izrāda savu neapmierinātību ar dzīvi. Un tādu skolotāju taču ir vairākums, un viņu pieeja noteikti ir mūsdienu izglītības trūkums.
6.Vāja ieinteresētība mācību rezultātos izpaužas gan jaunajiem, gan pieredzējušajiem pedagogiem. Tā ir mūsdienu skolu izglītības sistēmas kopējā problēma Latvijā!
Pirmais, lai saņemtu pienācīgu atalgojumu, nākas ņemt vairāk stundu, audzināšanas vadību un individuālās nodarbības. Turklāt mācību kvalitāte atstāj vēlmi pēc labāka. Skolotājiem nav laika gatavoties stundām, liela slodze neizbēgami noved pie fiziskas un emocionālas izdegšanas.
Lai šo izlabotu mēs piedavājam:
1.Atbalsta programmas - valsts vai vietējā līmenī izveidojiet atbalsta programmas, kas var palīdzēt mazajiem skolām, un citiem Izglītības iestādēm, kuriem ir grūtības nodrošināt mācības skolēniem
2.Investīcijas izpētē un attīstībā - valsts var ieguldīt izpētē un attīstībā, kas var palīdzēt uzņēmumiem izstrādāt jaunas idejas un produktus, kas var radīt jaunas darbavietas. Ar to skolēniem parādīsies motivācija studēt un sasniegt jaunus mērķus.”
21. aprīlī Jauniešu Saeimā ievēlētie jaunieši iepazīs likumdevēja darba specifiku un no parlamenta tribīnes uzrunās vienaudžus par aktuālām tēmām. Darbība Jauniešu Saeimā ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam – likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs. 10. Jauniešu Saeimas deputātiem būs iespēja strādāt kādā no četrām komisijām: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Plānots, ka Jauniešu Saeimas sēdi vadīs Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, bet darbu komisijās – projektā iesaistīto komisiju priekšsēdētāji: Raimonds Bergmanis, Rihards Kols, Andris Sprūds un Agita Zariņa-Stūre.