29.septembrī svinam rudens saulgriežus – Miķeļdienu, Mikēļus, Mīkāļus!
- 29 septembris 2023 --
- 0Komentāri
Miķeļdiena, saukta arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu, ir nozīmīgi svētki latviešu gadskārtu ieražās, jo tad ir novākta raža, tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs.
Miķeļi ir robežlaiks dabā un cilvēka dzīves ritumā – viss dabā izaudzis, raža novākta. Tagad Miķeļdienu svinam 29. septembrī, senāk tie bija rudens saulgrieži, kad diena un nakts vienādā garumā. Pēc kārtīgi nosvinētiem Miķeļdienas svētkiem seko mierīgais veļu laiks.
Miķeļdienā darāmie darbi:
Došanās uz Miķeļdienas tirgu. Tirgus senāk bija iespēja pārdod vai mainīties ar izaudzēto, arī iespēja izdziedāties, izdancoties un kārtīgi izlustēties. Arī mūsdienās tirgū ne tikai pērk un pārdod, bet piedalās umurkumurā, iet rotaļās, dzied dziesmas un danco. Jēkabpilī Miķeļdienas tirgus norisināsies 30.septembrī Krustpils saliņā.
Daudzās Latvijas pilsētās rīko Miķeļdienas gadatirgus, piedāvājums būs bagātīgs, krāsains un ikviens varēs atrast un iegādāties sev ko noderīgu.
Jumja meklēšana. Miķeļdienu dēvē arī par Appļāvībām (jo raža novākta) vai Jumja dienu. Jumis ir auglības un svētības nesējs, tāpēc viņu godina ražas novākšanas laikā.
Par jumi sauc to, kas ir pa divi, kas ir kā dvīņi. Folkloras pierakstos par jumi teikts: “Par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus riekstus vienā čaumalā, tāpat divas saaugušas sēnes, ogas, ābolus un citas līdzīgas lietas. Kas jumi atrod, tam ir laime. /P. Š., Rauna./”
Ja izdodas jumi atrast, tas jāglabā: "Kad atrod rieksta, rudzu vārpas vai citu kādu jumi, tam būs laime. /J. Apsalons, Sērpils./". Jumi lika pat naudas makā, lai vairo bagātību.
Laika vērošana. Tā kā Miķeļdiena ir rudens saulgrieži, tā bija ļoti nozīmīga diena laika vērošanai tālākam laikam – pat līdz vasarai.
Jūs varat izlasīt tautas ticējumus, Miķeļdienā vērot laiku un tad ziemā, pavasarī, vasarā pārliecināties, vai ticējumi ir patiesi.
Ticējumi:
Lietus Miķēļos vēsta siltu ziemu. /Latvis, 1932. Nr. 3094./
Ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema; kad no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, bet kad no vakariem vai rītiem – tad mērena. /M. Sikle, Nīca./
Kad priekš Miķēļa nobirst kokiem lapas, tad priekš Jurģa jau liela zāle. /J. Dreimenis, Mēdzūla./
Kad kokiem priekš Miķeļiem lapas jau nobirušas, pavasarī priekš Māras dienas nokusīs sniegs. Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs. /V. Oinaskova, Ungurpils./
Ja lapas nobirst priekš Miķēļiem, tad būs silts un agrs pavasaris, ja pēc – tad vēls un auksts. /L. Daaugaviete, Smiltene./
Cik ilgi pēc Miķēļiem kokiem stāv lapas, tik ilgi pēc Juriem nav zāles. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
Ja Mīkālī vēl ozoliem zīles, tad dziļi Ziemassvētki. /K. Jansons, Aumeisteri./
Maltītes gatavošana. Miķeļi bija vieni no bagātākajiem svētkiem, jo raža novākta, lopi vasarā izauguši, tad varēja rīkot pamatīgas dzīres.
Miķeļdienai izvēlas baltu vai dzeltenu galdautu, galdu rotā ar labības kūlīšiem, pīlādžu zariem, rudens lapām, ziediem un augļiem.
Miķeļdienā varat pagatavot kādu senu ēdienu – bukstiņputru, zīdeni, koču, īstais laiks cept sklanduraušus (dižraušus, žograušus). Izcepiet pīrāgus, te pīrāgu recepte, kura izdodas pat iesācējiem. Izmēģiniet šo recepti, izmantojot rupja maluma miltus!
Ja nevēlaties eksperimentēt ar sendienu ēdieniem, iesakām pagatavot rudenīgo burkānu kūku.