Krustpils pilī atklāta tēlnieka Laimoņa Blumberga 105. dzimšanas dienai veltīta izstāde (FOTO)
- 30 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Moto: Vecāki man deva laimīgu vārdu- Laimonis. Un tā es laimīgi visu mūžu nodzīvoju.
Svētdien 28. janvārī Krustpils pilī atklāja tēlnieka Laimoņa Blumberga 105 dzimšanas dienas atcerei veltītu izstādi, informē Jēkabpils Vēstures muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Aldiņa.
Pats tēlnieks par sevi ir teicis: “Es piedzimu tajā datumā, kad jaunā Latvijas valsts tika starptautiski (de jure) atzīta - 26. janvārī. Te bija vācu fronte. Tajā laikā Krustpils baznīcā neesot bijis mācītāja. Lai mani nokristītu, vecāki satinuši seģenē, iesēdušies ragavās un pa aizsalušo Daugavas ledu pārbrauca uz Jēkabpils baznīcu. Tur mani arī nokristīja. Tiku pie laimīga vārda - Laimonis. Un tā es laimīgi savu mūžu nodzīvoju.”
Vēl no tēlnieka stāstītā: “Jau jaunībā, strādājot ar akmeni, sapratu ka tehniskie akmeņi mani neinteresē. Interesēja veidot cilvēka garīgo tēlu akmenī. Man ir tā mīlestība un laime, ka akmens mani klausa. Es tajā varu visu ko ielikt, lai tas sāktu runāt. Manas domāšanas tēlu sistēmā ir sievietes tēls, sievietes mātes tēls. Mēs redzam, ka mūsu pagātnē ir šie dabas tēli - Meža, Vēja, Laimes māte. Tie mūs ir pavadījuši visu laiku. Jau Garlībs Merķelis rakstīja: ”Latvieši, ja viņiem grūti klājas, viņi griežas pie Laimes mātes.”
Biogrāfija
L. Blumbergs dzimis 1919. gada 26. janvārī Krustpils pagasta Veseļmuižā Mācījies Jēkabpils pamatskolā un Jēkabpils Valsts komercskolā. Pirmās profesionālās iemaņas sācis apgūt sava tēva akmeņkaļa darbnīcā. 1940. gadā uzsācis studijas Mākslas akadēmijā, kurā glezniecību apguvis pie Konrāda Ubāna, tēlniecību pie Kārļa Jansona. Otrā Pasaules kara laikā, 1943. gadā iesaukts vācu armijā un nokļuvis Kurzemes katlā. Bijis izsūtīts un atradies Sahalīnas karagūstekņu gulaga nometnē. 1947. gadā atgriezies Latvijā un atsācis studijas, 1950. gadā absolvējis akadēmijas Tēlniecības nodaļu, un 1952. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedru. Jau studiju gados iepazinies ar savu nākamo sievu, scenogrāfi un tekstilmākslinieci Ritu Kranci (vēlāk Ritu Blumbergu). Kopš 1960. gada ar sievu vasaras pavadījis Jēkabpils novada Kūku pagasta "Lazdukalnos" pie Laukezera. 1997. gadā saņēmis prēmiju tēlniecībā par labākajiem jaunrades darbiem Latvijā.
Viens no pirmajiem tēlniekiem latviešu tēlniecībā, kurš pievērsies tiešās kalšanas metodei. Strādājis stājtēlniecībā un memoriālās tēlniecības jomā, paralēli pievēršoties savdabīgajai mazo formu tēlniecībai. Mākslā dominē sieviešu tēli. Darbiem izmantojis galvenokārt granītu, marmoru, kaļķakmeni, profīra laukakmeni. Pazīstamāko monumentālās tēlniecības darbu vidū ir minami: piemineklis "Dzejnieks Eduards Veidenbaums" (1955., memoriālais muzejs "Kalāči") un kapa piemineklis komponistam Pēterim Barisonam (Sēlpils), kā arī kopā ar tēlnieku Aivaru Gulbi pēc Kārļa Zemdegas meta veidotais Raiņa piemineklis Rīgā, Esplanādē (1965).
Izstādēs piedalās no 1950. gada. 2009. gadā Jēkabpils Vēstures muzejā tika atklāta L. Blumberga 90. gadu jubilejai veltīta izstāde. Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, kā arī daudzās privātās kolekcijās Šveicē, Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Itālijā, Vācijā, ASV, Kanādā un citur. Īpašu ievērību guvusi nelielo skulptūru sērija "Akmens sievas", kurā ir uzsvērta akmens struktūras un plastikas savdabība.
Kad 1998. gadā tika atklātas izstāžu telpas Krustpils pils vārtu tornī, pirmā izstāde tajās bija Ritas un Laimoņa Blumbergu darbi.
Arī šajā piemiņas izstādē aplūkojami abu mākslinieku darbi.