Žuks: Neviena novada vidusskola neatbilst finansēšanas kritērijiem. Saskaņā ar jauno pedagogu algu modeli Jēkabpils novadam - ap 11 miljoni eiro
- Sandra Mikanovska --
- 31 julijs 2024 --
- 11Komentāri
Šogad valsts pašvaldībām mērķdotācijās pedagogu algām būs izmaksājusi provizoriski 437,62 miljonus eiro. 2025.gadā mērķdotācijām varētu atvēlēt 474,78 miljonus eiro eiro. Jēkabpils novads novads no jaunā pedagogu algu modeļa varētu saņemt ap 11 miljoniem eiro.
Radio1.lv, tiekoties ar Jēkabpils novada domes vadību preses konferencē jautāja, kā tā vērtē jauno pedagogu darba algas modeli "Programma skolā", (tiekoties preses konferencē vēl nebija publiskoti IZM aprēķini, ka Jēkabpils novadam varētu tikt piešķirti 11 miljoni eiro, bet modeļa būtība bija zināma). Jautājām, ko šis modelis nozīmē pašvaldībai un kā pašvaldība vērtē Valsts kontroles norādi, ka tās veiktās darbības skolu reorganizācijā, proti, slēdzot filiāles, nav skolu tīkla reorganizācija. Tāpat arī Valsts kontrole norādīja, ka Jēkabpils novads, līdzīgi kā citas pašvaldības no lielajām skolām paredzētās naudas finansē mazās skolas. Par šo faktu “Ceturtdiena” jau ziņoja, tiekoties preses konferencē, lūdzām komentēt plašāk.
Pašvaldībai sava nostāja
“Lai viņi atzīst vai neatzīst ko grib. Mums ir sava nostāja, kā mēs skatāmies uz skolu tīklu. Šogad divas realizācijas vietas ir slēgtas. No 1.jūlija ir slēgta izglītības realizācijas vieta Mežārē. Tur paliek tikai pirmsskola. Arī valsts uzstādījums, ka uz vietas jāpaliek pirmsskolai. Tāpat arī slēgta Rites realizācijas vieta. Arī tur paliek pirmsskola. Uz šo brīdi mums paliek Sūnu pamatskolai realizācijas vietas Vīpē un Atašienē, kā arī Krustpils pamatskolai - Varieši. Šobrīd mums ir trīs tādas vietas, kur ir jāpiesponsoirē. Runājot par jauno modeli, tajā rakstīts, ka klasē var būt 5 skolēni, klašu grupā līdz 1.-9.klasei. Līdz ar to tas arī būtiski maina situāciju, ja agrāk bija prasība 10 skolēni, tad tagad ir uz pusi mazāk. Līdz ar to arī Rubeņi un Dignāja, principā visas skolas atbilst. Problēmas varētu būt ar Atašieni un Vīpi skolēnu skaita ziņā. Ja nevarēs būt apvienotās klases, tad būs švaki,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks (Apvienība “Iedzīvotāji”).
Viņš norāda, ka jauno pedagogu finansēšanas modeli, kas pēc pašreiz esošās informācijas stāsies spēkā no 2025.gada 1.septembra, vērtē pozitīvi. Tas paredzot, ka uz vienu likmi sociālajam pedagogam un psihologam samazināts izglītojamo skaits no 900 uz 600. Kā jau minēts, ir noteikts minimālais skolēnu skaits klasē valsts budžeta finansējuma piešķiršanai: pamatskolas posmā (1.-9.klasēs) – 5 skolēni, noteikts klašu lielums un principi dalījumam paralēlklasēs, kā arī ir iekļauts papildus finansējums par izglītojamo dalīšanu grupās (vidējās, lielās klasēs). Alfons Žuks sacīja, ka pozitīvi vērtējams, ka pedagoģisko likmju aprēķinā ir iekļauta arī audzināšanas kontaktstunda, palielināts papildus finansējums valsts ģimnāzijām un sociālais pedagogs tiks apmaksāt no mērķdotācijām,
Tāpat arī jaunais modelis paredzot stiprināt pedagoga palīgu lomu 1.-3. klasē, viens pedagoga palīgs uz 60 izglītojamiem.
“Uzskatu, ka pedagoga palīgs būtu nepieciešams arī 4. – 6. klasē, lai sniegtu individuālo atbalstu izglītības procesā,” saka Alfons Žuks.
Lielās skolas balsta mazās
Jaunajā modelī finansējums tiek aprēķināts katrai konkrētai izglītības iestādei un vairs nebūs iespējams paņemt naudu no lielajām skolām, lai uzturētu mazās skolas. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus (ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi) un tā nav noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu – 9. kl. posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta, savukārt, ja skolēu skaita ziņā neatbilstība ir vidusskolas klašu grupā, tad 10.- 12. klašu posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts.
Preses konferencē Radio1.lv jautāja, kāds ir pašaldības komentārs saistībā ar to, ka līdz šim no lielajām skolām tika ņemts finansējums mazo skolu uzturēšanai?
“Runājot par to, ka mēs it kā paņemam naudu no lielajām skolām, ir 376.noteikumi, kur pašvaldība var 2% dalīt un mēs tos arī dalām. Lai nodrošinātu minimālo pedagogu algu, mums ir jāpalīdz mazajām skolām. Nav variantu. Tad slēdzam ciet,” saka Alfons Žuks.
Taču tādā gadījumā lielās skolas nesaņem tām paredzēto finansējumu.
“Te ir runa par 2%, kas paņemti no Jēkabpils 2.vidusskolas, no Jēkabpils 3.vidusskolas. No pašvaldības mēs 20 slodzes devām līdz ar to, ka tagad Mežāre ir ciet, Sūnām vajadzēs mazāk un Viesītē devām četras slodzes, tagad Rite ir aiztaisījusies un Viesītei pietiks naudas. Nevajadzēs vairāk, jo viņi balstīja Riti. Paskatīsimies uz 1.septembri, no 12.augusta darbu sāks jaunā Izglītības pārvaldes vadītāja, tad reālāk zināsim. Ja minētās skolas noiet nost, tad pēc vecā modeļa 12 kādas slodzes vajadzēs piesponsorēt. Savukārt runājot par Jēkabpils 2.vidusskolu, lai saglabātu vidusskolas posmu, vajag 300 000 tūkstoši eiro,” skaidro Alfons Žuks.
Radio1.lv” norādīja, ka tas ir tieši tik, cik pašvaldība šobrīd ņem nost no Jēkabpils 2.vidusskolai paredzētās naudas, tas ir 321 tūkstotis eiro. Ja šī nauda tiek atstāta skolai, tad tai nav problēmas ar finansējumu arī vidusskolas posmā. Neatņemiet un būs nauda vidusskolas posmam.
“Nē. Tātad 2% no mērķdotācijas izglītībai mēs dalām dažādām citām vajadzībām. Šajā gadījumā ar visu finansējumu, kas ienāk novadā, mēs mēģinām uzturēt arī mazās skolas. Tas ir tikai normāli, jo attālumi ir diezgan nopietni. Ja mums Rubeņi ir jāvadā un tur ir stunda ceļā līdz skolai, Dignāja vai Zasa vai Jēkabpils tie ir attālumi. Ja Dunava ir ciet un uz Dignāju jau tā ved. Un ja vēl tālāk jāved? Mums, protams, tas ir jāuztur. Runa par vidusskolām ir tajā, ka šobrīd valsts noteikumi pat nepieļauj [klases ar nepietiekamu audzēkņu skaitu],” skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Neviena vidusskola neatbilst prasībām
Alfons Žuks piebilst, ka patlaban pēc Izglītības un Zinātnes ministrijas noteikumiem Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vienīgā, kura izpilda kritērijus, pārējās neviena vidusskolas posmā kritērijus neizpildot. Līdz ar to pašvaldībai visā vidusskolas posmā esot nulle no valsts budžeta. Kādus risinājumus pašvaldība saskata?
“ Mēs neskrējām pa priekšu ratiem, jo tie noteikumi mainās. Iepriekš pamatskolā bija klases piepildījums 10 bērni, šobrīd ir pieci. Tas būtiski maina situāciju. Vispirms jāsagaida noteikumi, kā skolas tiks finansētas. Tajā brīdī pašvaldībai būs jāsaprot, cik vajag finansēt un skatīties kā mēs to visu saregulējam. Vidusskolas ir visstingrākais uzstādījums no valsts. Tur arī būs vissmagākais un visgrūtākais lēmums, kas jāpieņem,” saka Raivis Ragainis.
Alfons Žuks norāda, ka ir jāsagaida 1.septembris un jāskatās, kas notiks ar 10.klasi Jēkabpils 2.vidusskolā. “Tagad sākas latviešu plūsma pirmais gads absolventiem un mēs redzēsim pēc šī gada 1.septembra kāds nākotnē būs 2.vidusskolas – vidusskolas posms. Ja viņiem 10 klasē ap 40 skolēnu būs, tad trīs gados tie ir 120, tad viss kārtībā. Savukārt, ja klasē būs 10, 15 vai 20 skolēni, tad skola nav spējīga nodrošināt vidusskolas posmu. Un arī būs ļoti atkarīgs, kā Salā būs 1.septembrī. Šogad Salā 12.klasi absolvēja 3 skolēni. Ja 1.septembrī te 10.klasē būs vismaz 17 skolēni, tad viņi ir gatavi izpildīt kritērijus,” tā Alfons Žuks.
Viņš piebilst, ka Viesītes vidusskola varētu saņemt pieejamības vidusskolas statusu un tas nodrošinās finansējumu. “Tad ir Aknīstes, Zasas un 3.skola, kur arī ir problēmas. Jēkabpils 3.vidusskola skolēnu skaita ziņā vidusskolas posmā ir uz robežas. Redzēs kā būs 1.septembrī,” saka Alfons Žuks.
Viņš piebilst, ka Izglītības un Zinātnes ministrija visu laiku maina nosacījumus. Šobrīd skaidrs esot, ka vēl no šī gada 1.septembra novada skolās būtisku izmaiņu nebūs, jo jaunais modelis stāsies spēkā no nākamā gada 1.septembra.
IZM nepārtraukti maina nosacījumus
Kā vēstīts iepriekš, IZM sākotnēji piedāvāja dažādus jaunā modeļa ieviešanas scenārijus. Piemēram, pašvaldības jauno modeli ieviestu atšķirīgā laikā atbilstoši to gatavībai, vai tā ieviešanu pārceltu uz vienu gadu.
Aprīlī IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda, ka visi iespējamie scenāriji esot aprēķināti, taču tie netika publiskoti. Arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš sarunā ar aģentūru LETA nevarēja precīzi pateikt, cik liela būtu jaunā modeļa ietekme uz valsts budžetu. Pēc IZM aprēķiniem, viena vidusskola ar 1.-12.klašu posmu un divām paralēlajām klasēm valstij izmaksātu 1,3 miljonus eiro. Savukārt pamatskola ar 1.-9.klašu posmu un divām paralēlajām klasēm - ap 0,9 miljoniem eiro.
Tāpat arī vēstīts, ka IZM bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.
Reformas sākotnējam pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu un reforma tika uz laiku atcelta.
Komentāri (0-10/11)
xxx
03.08.2024 21:20xxx
03.08.2024 21:18realizācijas vietas ir slēgtas
02.08.2024 21:45Rudite
01.08.2024 14:47skolēnu skaits
01.08.2024 13:33Karmenai
01.08.2024 10:41Karmena
01.08.2024 07:44Iedzīvotāji,ko Jūs klusējat,jāiet pie domes durvīm un jāpieprasa! Tā ir mūsu nauda,mūsu bērni
=[
31.07.2024 19:32Jēkabpiliete
31.07.2024 18:04Zvirbulis
31.07.2024 16:14