2024.gada 3. decembris

Evija, Jogita, Raita

Dzejas dienās ar lasītājiem tiekas Rimants Ziedonis (FOTO)

Pagājušajā nedēļā Dzejas dienu pasākumā “Atvēzējies glāstam” ar lasītājiem tikās rakstnieks un žurnālists Rimants Ziedonis. Pasākumu organizēja Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka.


Bibliotēkas lasītāvā uz tikšanos ar Rimantu Ziedoni bija pulcējušies gan jauni, gan arī dzīves pieredzes bagāti lasītāji, viņu vidū gan skolēni, gan literatūras pedagogi, gan citi interesenti – autora darbu cienītāji.

Tikšanās noritēja atraisītā gaisotnē un vairāk kā stunda abpusējās sarunās aizritēja nemanot. Rimants Ziedonis stāstīja, ka dzimis Jēkabpilī, jo viņa nākšanas brīdī pasaulē, vecāki bijuši šajā pilsētā. Te dzīvojuši un dzīvojot viņu radinieki. Pēc piedzimšanas viņš aizvests uz ķemeriem. Tāpat arī ar lielu sirsnību Rimats Ziedonis atcerējās savas bērnības vasaras Medņu ciemā, garās ravētās biešu vagas, indiešu filmu skatīšanos seansos lauku šķūnī un vietējo veikalu, kurā varēja nopirkt visu – gan govs ķēdi un naglas, gan kremplīna uzvalku vai kleitu, gan maizi un pienu. Tolaik lauku mājā “Zaļacos” nebijis elektrības, toties bijis dīķītis, melnā pirts un iespēja ogot un sēņot pēc sirds patikas un dzert tikko slautu siltu pienu. Ar lielu pietāti un cieņu viņš atcerējās savu vecmammu, kuras klātbūtnē nekad neviens neesot pacēlis balsi, viņa bijusi tik mierīga un reizē arī majestātiska. Tāpat arī dalījās ar atmiņām par vasarām pie otras vecmamas Ragaciemā pie jūras, kur ikdienas ēdienkartē bijušas zivis, tikai zivis un vēlreiz zivis, kas tolaik šķitis apnicīgs ēdiens un gribējies, kaut būtu kaut kas cits, toties tagad bērnības ēdienkartesikdiena ir delikatešu saraksts – lasis, menca, zutis, arī reņģes. Viena vecmamma runājusi sēliskā izloksnē, otra ventiņu mēlē.

Rimants Ziedonis pēc Rīgas lietišķās makslas vidusskolas,kur apguvis koktēlniecību, neiestājies Mākslas akadēmijā, kurā toreiz nav bijis un arī tagad neesot koktēlniecības kursa. Tā kā viņam paticis rakstīt – iestājies latvijas universitātē žurnālistikas fakultātē. Tā sācies viņa ceļš rakstniecībā. No žurnālista gaitām Rimants Ziedonis atcerējās, kā intervējis mūsu novadnieku Gundaru Kalvi pēc ložmetēja nogāzšanas Krustpils parkā. Sarunā tika pieminētas ne tikai viņa intervijas, tika runāts arī par Rimanta Ziedoņa grāmatām. Viņš atzina, ka viņu allaž ir izbrīnījis, ka viņu reizēm kritiķi cenšoties salīdzināt ar tēvu Imantu Ziedoni, kas neesot pareizi, jo Imants Ziedonis ir literatūras gigants, kādi ir retums katrā tautā, viņaprāt, ja salīdzina, tad tas jādara ar vienaudžiem literātiem. Šī iemesla dēļ, lai nesalīdzina ar tēvu, bijusi sākumā doma rakstīt ar pseidonīmu, taču sapratis,ka Latvija ir tik maza un visi par visiem visu zina, ka nav vērts slēpties zem segvārdiem.

Rimants Ziedonis pabeidzis tēva darbu “Leišmalīte”, jo bijis klāt, kad tēvs sācis šo grāmatu un uzskatījis par pienākumu to pabeigt. Viņš atzina, ka lai savāktu materiālu daudz nācies braukt pa Latviju un viņu sāpīgi pārsteidzot tas, cik tukša ir Latvija. Tukša no cilvēkiem. Laukos var nobraukt desmitiem kilometru neieraugot nevienu māju.
Rimants Ziedonis sarunas laikā ar klausītājiem atbildēja uz dažādiem  jautājumiem gan par attiecībām ar tēvu, gan žurnālista, gan rakstnieka darbu un citiem.

Foto: Lāsma Vindule

Atstājiet komentāru