Ainars Vasilis: Jēkabpils novadā ir apturēta izglītības reformas virzība uz nenoteiktu laiku
- Sandra Mikanovska --
- 07 oktobris 2024 --
- 1Komentāri
“Šobrīd 85% es varētu teikt, ka izglītības reformas, kas saistīta ar izglītības finanšsēšanas modeļu maiņu, virzība tiek apturēta uz nenoteiktu laika posmu X. Tas saistīts arī ar budžeta veidošanu. Tā kā izglītības reforma netiek virzīta, tas nozīmē, ka arī nākošā gada 1.septembri mēs uzsāksim pēc vecajiem noteikumiem - nauda seko skolēnam. Kā virzīsies jautājums tālāk, to neviens nezina, bet nu pagaidām ir šāda informācija,” sacīja Ainars Vasilis.
Jau ziņots, ka atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem kritērijiem skolu tīkls pašlaik ir sakārtotstikai astoņās pašvaldībās. Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā piešķirtu pašvaldībām, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Ja modeli ieviestu šogad, Jēkabpils novadam būtu jāpiemaksā trūkstošo finansējumu vairāk par vienu miljonu eiro.
Modeļa ieviešana šogad pašvaldībām būtu izmaksājusi kopumā 16 443 755 eiro, aprēķinājusi IZM.
Atbilstoši valdības apstiprinātajam pedagogu zemākās algas likmes pieauguma grafikam, 2025.gadā tā pieaugtu no 9,54 eiro līdz 10,35 eiro. Pie esošā skolu tīkla un nosacījuma, ka likme gada laikā nemainās, pašvaldībām savos budžetos būtu jāatrod kopumā 17 839 922 eiro.
Jau ziņots, ka aizvien nav skaidrības par šī grafika pildīšanu, jo tam trūkst līdzekļu.
Vēl pavasarī IZM vadība pauda, ka skolu tīklu ir sakārtojušas vismaz 12 pašvaldības.
Skaidrību par galīgo pašvaldību skaitu, kurām nāksies līdzfinansēt jauno modeli, IZM sola pēc lēmumu pieņemšanas par modeļa ieviešanu.
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa aģentūrai LETA atklāja, ka atsevišķas pašvaldības savos budžetos jau ir paredzējušas līdzfinansējumu. Citas turpretim gaida Ministru kabineta noteikumus, balstoties uz kuriem, lems par izmaiņām savā skolu tīklā.
Savas korekcijas varētu ieviest arī plānotie izņēmuma gadījumi. Papildu pierobežas un pieejamības skolām, kurām paredzēti atvieglojumi, IZM piedāvā ieviest terminētus un beztermiņa izņēmuma statusus.
Piemēram, beztermiņa statusu varētu piemērot skolām, kuru infrastruktūra jau ir paredzēta mazākam bērnu skaitam nekā atrunāts normatīvajos aktos. Savukārt terminētus izņēmumus noteiktu, ja skolā sākti būvdarbi par struktūrfondu līdzekļiem vai ceļu tīkls nav atbilstošs un notiek aktīvi būvdarbi. Izņēmuma gadījumus plānots izvērtēt, slēdzot līgumus ar pašvaldībām.
Tāpat arī vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām strādā pie skolu tīkla reformas, kas paredz jaunus kritērijus. kas ietver klašu posma piepildījumu, attālumu starp izglītības iestādēm, izglītojamā ceļā pavadīto laiku, materiāltehnisko nodrošinājumu un pedagogu pieejamību. IZM piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši, bet 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts.
Pēc diskusijām ar pašvaldībām IZM pieļāva, ka skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būtu skolēnu skaits, taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9. klasei nosaka pašvaldības, taču 10.–12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.
Savukārt pieejamības skolās 10.–12. klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
Komentāri (0-1/1)
Ha ha ha ha
07.10.2024 15:08