Deputāts Aivars Kraps (LPV) sacīja, ka ir saņēmis jautājumus no iedzīvotājiem un uzņēmējiem jautājumus, uz kuriem viņam neesot atbildes. Viņš jautāja vai atbilst patiesībai, ka svētkos pakalpojumu piedāvās tikai divi uzņēmēji, kas izvēlēti izlozes kārtībā?

Anita Moskovska to apstiprināja.

Aivars Kraps lūdza skaidrot, kurš pašvaldības normatīvais dokuments paredz šādu kārtību?

Anita Moskovska atbildēja, ka nav tāda normatīvā dokumenta. Taču šāda prakse ir bijusi Jēkabpils pilsētā. Viņa sacīja, ka sākotnēji tika uzrunāti desmit lielākie pilsētas ēdinātāji, uz sarunu ar pašvaldību atnākuši četri. Tad no šiem četriem arī izlozes kārtībā noteikti tie divi, kas ēdināšanas pakalpojumu piedāvās pilsētas svētkos. “Šeit ir jāsaprot, ko pašvaldība grib. Pašvaldība grib kvalitātīvu pakalpojumu pasākuma laikā. Pašvaldība ir organizators, kurš nodrošina ēdināšanu. Es neredzu problēmu, kas ir pārkāpts un, kas ir nepareizi izdarīts attiecībā uz šo procesu. 

Aivars Kraps ironizēja vai ir pareizi domāt, ka tas labākais, ko vēlas pašvaldība nosakāms balstoties uz veiksmes principu, proti, izlozējot?  Viņš arī jautāja, kāpēc uzrunāti tikai Jēkabpils uzņēmēji, kāpēc nevarēja piedalīties arī citu  Latvijas novadu vai pat Baltijas uzņēmēji? “Mans viedoklis – jo lielāks klāsts, lielāka izvēle, lētāka cena un man kā pircējam lielāka izvēles iespēja. Ja tirgotāju maz, arī cena būs salīdzinoši augsta. Kāpēc netika aicināti tirgotāji arī ārpus Jēkabpils. Jau pieci gadi dzīvojam novadā, kāpēc nav aicināti arī novada uzņēmēji?”jautāja Aivars Kraps.

“Jā, arī šis jautājums tika apspriests vai aicināt visa novada, vai Jēkabpils, bet ņemot vērā, ka novada citās pilsētās un pagastos ir dažnedažādi pasākumi, tāpēc šajā gadījumā tika atbalstīti tikai Jēkabpils uzņēmēji. Ja jūs sakāt par cenu, tad viens no nosacījumiem, runājot ar uzņēmējiem bija viņiem piedāvāt viszemāko pakalpojuma cenu vienam noteiktam produkcijas veidam – porcijai, ko var izmantot visa pasākuma griezumā. Pērn nosacīti zemākā cena pēc stundas nebija pieejama. Tāpēc bija šīs sarunas ar uzņēmējiem un pašvaldības viedoklis bija panākt, lai cena ir pieejama ikvienam pasākuma apmeklētājam. Tas tika panākts. Uzņēmēji piekrita, ka viena pozīcija būs salīdzinoši lēta,”saka Anita Moskovska. 

Aivars kraps norādīja, ka pašvaldībai ir jāizstrādā noteikta kārtība, kā tiek organizēta ēdināšana pilsētas svētkos, jo kārtība, kas balstās uz izlozi nav pieņemama. Pilsētas svētkos ir jānodrošina iespēja sniegt savu pakalpojumu visiem vietējiem uzņēmējiem, jo kur vēl labāka iespēja reklamēt vietējo uzņēmēju.

Anita Moskovska sacīja, ka Jēkabpils pilsētas svētki nav vienīgais pasākums novadā. Turklāt nevienam uzņēmējam nav liegta iespēja organizēt pašiem dažādus pasākumus.
Uz to Aivars Kraps iebilda, ka pilsētas svētki ir lielākais pasākums Jēkabpils novadā šajā gadā un pašvaldībai jādod iespēja mazajiem uzņēmējiem, lai vietējie ražotāji varētu masveidā parādīt savu preci.

Anita Moskovska sacīja, ka uzrunās deputātu, kad tiks diskutēts par izmaiņām saistošajos noteikumos, lai viņš varētu piedāvāt savus ieteikumus, lai būtu viss pilnvērtīgi un godīgi attiecībā pret visiem uzņēmējiem.

Anita Moskovska skaidroja, ka ielu tirdzniecība būs Dižtirgū Vecpilsētas laukumā. No tirgotājiem saņemti 200 pieteikumi, diemžēl visiem atļaujas netika izsniegtas, jo Vecpilsētas laukumā var izvietot 112 tirgotājus.

Aivars Kraps bija neizpratnē, kāpēc tirdzniecībai nav atvēlēta iela, ja tirgotājiem bija vēlme te būt? “Mēs tā esam organizējuši daudzus gadus. Ir Vecpilsētas laukums, ir Brīvības ielas noteikts posms, kur bija iespēja tirgoties,” saka Aivars Kraps. 
 
Anita Moskovska sacīja, ka šogad ir šāds uzstādījums, ka tirdzniecība būs tikai Vecpilsētas laukumā.

Aivars Kraps lūdz precizēt, kā uzstādījums tas ir?

“Mans,” atbildēja Anita Moskovska.

Aivars Kraps lūdza skaidrot, kas viņu pilnvarojis vienpersoniski pieņemt lēmumu.  

“Deputāta kungs, šobrīd ir šāda kārtība, uz nākošo gadu mēs varam ņemt vērā Jūsu ieteikumu un piemērot citus nosacījumus,” sacīja Anita Moskovska.

Šo diskusiju pārtrauca komitejas vadītājs Alfons Žuks (Platforma21), norādot Aivaram Krapam, ja viņš vēlas zināt personālijas, lai raksta iesniegumu, viņam atbildēs rakstiski.

Aivars Kraps lūdza komentēt,

Anita Moskovska sacīja, ka Kena parkā norisināsies pasākumi bērniem un uzņēmējiem, kas šeit darbosies, būs nodrošināts elektrības pieslēgums. Savukārt uzņēmējiem Krustpils saliņā pašiem jāgādā par elektrības pieslēgumu. Šāds lēmums pieņemts, jo iepriekšējos gados uzņēmēji regulāri pieprasījuši daudz mazāku elektrības jaudu nekā reāli patērējuši un tas esot drauds, ka centrālā skatuve var palikt bez elektrības  pieslēguma. Tāpēc tirgotājiem jānodrošina savs elektrības pieslēgums.

Aivars Kraps arī minēja, ka no uzņēmējiem ir informācija, lai dabūtu tirdzniecības atļauju, viņiem bijis jāapmaksā rēķins citā pilsētas svētku pozīcijā? Anita Moskovska lūdza minēt konkrēti,lai varētu šādu faktu skaidrot,  jo viņai šādas informācijas neesot.

Deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars (NA) norādīja, ka “Diezgan tendenciozi izklausās no kolēģa Aivara Krapa šobrīd pārmest kaut kādu sistēmas nepilnību, ja tas ir jau ne pirmo gadu darīts Jēkabpilī. Ja skatāmies par organizācijas kārtību, tad uz nākamo gadu jādomā, kā nenobīdīt malā un iesaistīt pēc iespējas vietējos mājražotājs. Uzskatu, ka nedaudz iebraucām otrā grāvī. Vietējiem uzņēmējiem ir jābūt iespējai pasākuma laikā tirgoties ar savu p0rodukciju, protams, uz šiem pilsētas svētkiem noteikto kārtību un sistēmu vairs mainīt nevaram. Tas jāņem vērā uz nākamo gadu. Jo kaut ko pārkārtojot jāskatās, lai neiebrauktu otrā grāvī. Taču nav tā, ka mājražotāji nevarētu savu produkciju tirgot pilsētas svētku laikā. Šeit ir jautājums tikai par pasākumu uz Ādamsona saliņas. Pārējā laikā pieprasītās tirdzniecības atļaujas pilsētas svētkos tirgoties citās vietās citos laikos ir izsniegtas. Šeit diskusija ir tikai par vienu pasākumu,” piebilda Kārlis Stars.

Alfons Žuks piebilda, ka šogad tirgotāji darbosies tikai uz Vecpilsētas laukuma, jo izvērtējot dažādus variantus tiem cita vieta neesot atrasta, jo patlaban nav izmantojama Pļaviņu iela, kur notiek dambja būvdarbi. Savukārt Pasta iela esot par šauru, lai uz tās izvietotu teltis un vēl nodrošinātu plūsmu. 

Deputāts Leonīds Salcevičs(JRP) sacīja, ka viņam bijusi saruna ar uzņēmējiem no nesen izveidotās uzņēmēju biedrības. “Viņi ir ļoti neapmierināti ar to, kā viss tika organizēts. Domāju, ka Anita pa šo laiku ļoti augusi savā retorikā, ja viņa deputātam var pateikt – es nolēmu un ja tev kaut kas nepatīk – nākošreiz nāc un runāsim. Tas ir ļoti nekorekti. Situācija tāda, ka ir nonākts līdz vienam lielam ēdinātājam, kur mēs, visi zinām, ka tas ir cienījams uzņēmējs. Taču te jāpaskatās arī caur politikas prizmu, kāpēc ir tieši viņš un nevis cits. Tāpat arī par ielu tirdzniecību. Runāju ar cilvēkiem, viņi nesaprot, kāpēc nevar uz Brīvības ielas, kā te bijis jau gadiem. Dambja būvniecība tam absolūti netraucē. Tas, ka viņi savu produkciju var reklamēt un pārdod pašu rīkotos pasākumos, arī nav korekts vēstījums no izpilddirektora vietnieces puses,” atzīmēja Leonīds Salcevičs. 

Viņš lūdza izteikt viedokli jaunievēlētos deputātus uzņēmējus. 

“Klausos un man pirmā dzirdēšana par te minētajiem faktiem. Mans viedoklis – mums ir jāatbalsta Jēkabpils novada uzņēmēji, jādara viss iespējams, lai tas tā būtu,” teica deputāts Jānis kapačs (LZP).

“Jautājums vai tagad ko var labot, vai jāpieņem par faktu un jārīkojas, lai nākamgad visi laicīgi var pieteikties,” jautāja deputāts Kristaps nenišķis (LZP). 
Alfons Žuks noradīja, ka viedokļi vienmēr dalās – vieni grib tikai vietējos, citi – arī no citiem novadiem, vieni uzstāj, ka jāļauj tirgoties visiem, kas grib, tikmēr citi atzīmē, ka tad neko nevar nopelnīt.

Žuks; vieni ka jāaicina visi, otri, ka jāatbalsta jēkabpop uzņēmēji. Pērn bija ēdinātājs no Rīgas, aicinājām visus. Vietējie ēdinātāji dusmojās, kāpēc nedodam iespēju vietējiem, šogad vietējie un nebūs no citām vietām, atkal pārmetums, kāpēc nav no citām vietām.Jāsaprot, tad ko mēs īsti gribam.

Kārlis Kraps piebilda, ka arī opozīcijā nav vienprātības, konsekvences, ja Aivars kraps vēlas, lai piedalās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī no latvijas un baltijas, tad leonīds Salcevičs vēlas redzēt tikai voietējos. 

“Tad nobeidzot šo domu – jums vajag konkrētas partijas atbalstītājus,” tā Kārlim Staram sacīja Aivars Kraps.

“Es katru dienu braucu uz pilsētu un satiksmes apļos redzu divas afišas uz ko aicina Jēkabpils – uz roku-hokeju un šlāgerfestivālu, Mūsu pilsētas svētki tā kā nebijuši. Nav reklāmas pilsētvidē. Rodas pārdomas, kādiem cilvēkiem svētki paredzēti, tikai lokāli pilsētas iedzīvotājiem, vai mēs gaidām arī ciemiņus. Bēdīgi. Šo apgalvojumu izsaku pamatojoties uz salīdzinājumu ar citām pašvaldībām. Neesmu paslinkojusi un esmu pabraukājusi pa Latviju, paskatījusies citus pilsētas svētkus. Piemēram, nesen viesojos Ikšķilē, tur tirgojās ļoti daudz vietējo ēdinātāju, neba visi ikšķilieši, visiem pietika vietas, visiem pietika ko darīt, arī cenu kategorija bija laba. Katrs varēja atrast kaut ko sev tīkamu, iezīmējās ļoti liela izvēle. Interesanta produkcija, apmierināti cilvēki. Man arī bažas rada tas, kā teica izpilddirektora vietniece, ka viņa uzrunāja desmit lielākos Jēkabpils ēdinātājus un tikai četri bija gatavi piekrist, normālos apstākļos tā tam nevajadzētu būt,” secina Elīna Serkova.

Viņa sacīja, ka vairāki mazie uzņēmēji atzinuši, ka  viņiem nepatīkams fakts, ka pieteikšanās tirdzniecībai Vecpilsētas laukumā tika slēgta ātrāk. “Man neliekas korekti, ka slēdzam ātrāk, mums bija pienākums meklēt šīs papildus tirdzniecības vietas. Pilsētas svētkus es saskatu, kā pašvaldības iespēju sevi reklamēt. Mums ne tikai vajadzēja dot maksimāli iespēju mūsu uzņēmējiem tirgoties, bet arī viņus vēl reklamēt šajās vietās. Padomājot par šo kopējo noformējumu, izceļot, ka tie ir tieši Jēkabpils uzņēmumi, tirgotāji, kā to dara citas pašvaldības,” uzskata Elīna Serkova.

Jānis Kapačs norādīja, ka ikdienā pārstāv divus uzņēmumus un ir arī uzņēmējbiedrības biedrs. Pilsētas svētkos ir gan uzņēmēju dižošanās, gan paralēli tirgus, tāpēc viņa ieteikums citām reizēm,padomāt kā to organizēt, jo ne visi mazie uzņēmēji varot nodrošināt  sevi abos pasākumos un daudziem mazajiem uzņēmējiem savas produkcijas tirgošana ir ļoti būtiska. Viņš atzina, ka šobrīd uzņēmējiem līdz galam neesot atbildes uz visiem jautājumiem.

Arī Leonīds Salcevičs norādīja, ka pilsētvidē nav reklāmas, kas aicina uz pilsētas svētkiem, tāpat arī pašvaldībai, neraugoties, ka ir darbinieks, kas atbildīgs par sadarbību ar uzņēmējiem, ir ļoti slikta komunikācija ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tāpēc arī, neraugoties, ka jau ir izveidota un sen darbojas uzņēmēju biedrība, tapusi jauna, jo daudzus neapmierinot tā sadarbības forma, kādu piedāvā pašvaldība.

Apgalvojumam par nepietiekamu reklāmupilsētas svētkiem  nepiekrita Jēkabpils novada kultūras pārvaldes kultūras darba vadītāja Dace Braune. “Nepiekrītu, ka nav reklāmas, ir soctīklos, arī bija preses konference, lai iepazīstinātu ar svētku programmu, diemžēl mediji no plašās info, ko sniedzām, atsoguļojuši mazu daļu.Savukārt reklāmas bannerus netaisam, jo tās ir lielas izmaksas. Viens banneris izmaksā vairāk kā 200 eiro. Savukārt internets ir pilns ar reklāmu par pilsētas svētkiem,” uzsvēra Dace Braune. 

Jau ziņots, ka sestdien 16.augustā būs Jēkabpils pilsētas svētku galvenā diena.