2024.gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

Robus budžetā Līvānu novada pašvaldība lāpa ar bērnudārzu skolotāju atalgojuma apcirpšanu

Robus budžetā Līvānu novada pašvaldība lāpa ar bērnudārzu skolotāju atalgojuma apcirpšanu

Pagājušajā nedēļā, apstiprinot šī gada budžetu, Līvānu novada dome nolēma ar 1. aprīli mazināt virknei pirmsskolas izglītības darbiniekiem slodzi par 0,1%, tādējādi budžetā ietaupot ap 100 000 eiro un izraisot sašutumu bērnudārza "Rūķītis" audzinātāju vidū. Līdzīgu taupības soli spērušas vēl dažas pašvaldības Latvijā, un, visticamāk, ka ar jauno mācību gadu tam sekos arī citas pašvaldības, informē sabiedrisko mediju portāls



Budžetos līdzekļu kļūst mazāk, bet funkciju loks aug, un tāpēc pašvaldībās sāk griezt to, kas tiek maksāts no pašvaldības budžeta un kas – pēc to vērtējuma – ir mazāk sāpīgi.

Līvānos lēmums raisa plašas diskusijas

Līvānu novada domes sēdē iekļautais punkts par darba likmju mazināšu par 0,1% pirmsskolas iestādē "Rūķītis" deputātu vidū raisīja gandrīz stundu ilgas diskusijas.

"Tā ir ņirgāšanās – cilvēkiem atņemt naudu. Tā ir utošanās, kad jūs vismazāk atalgotajiem cilvēkiem to atņemat," sacīja Jānis Klaužs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Klauža iebildes momentāni atspēkoja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle ("Latvijas attīstībai"): "Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem no 1. janvāra ir nevis kapeikas un viszemākais atalgojums, bet pieaugums 23% jeb 286 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ir daļa pedagogu, kurus finansē pašvaldība, tie ir ārpus 5–6 gadus veco bērnu apmācību loka, kuriem šis algas pielikums bija jāatrod pašvaldību budžetā. Gada griezumā ap 100 tūkstošiem eiro."

Atalgojums pirmsskolas skolotājiem ar šo gadu ir pieaudzis būtiski, un tas ir pelnīti, uzsvēra ar Līvānu novada domes lēmumu neapmierinātās bērnudārza "Rūķītis" audzinātājas: "Mums tagad jājūtas vainīgām, ka mums ir pacelta alga. Pirmo reizi es jūtos novērtēta ar šo algu, un tagad man arī šo pašu viņi grib noņemt."

Likmes samazinājums par 0,1% būs piemērots tikai no pašvaldības budžeta finansētajiem pedagogiem, viesa skaidrību "Rūķītis" vadītājas vietniece izglītības jomā Ligita Svirska.

"Tas attiecas tikai uz pašvaldības apmaksātajiem skolotājiem, mūsu gadījumā tie ir 23. Tika veikta izpēte, cik liels pieprasījums bērnu skaita ziņā ir no 6.45 līdz 7.30 rītā un vakarā no 17.30 līdz 19. Grupās tajā laikā paliek 4–5 bērni, mēs tērējam gan elektrību, gan ūdeni, gan arī skolotāju darba laiku. Šis ir iemesls, kāpēc mēs pārliekam šos skolotāju grafikus," sacīja Svirska.

Pašvaldības uzskata, ka nonākušas ķīlnieka lomā

Skatoties kopainā, šobrīd, piemēram, Līvānu novada pašvaldībā ar vairāk nekā 400 darbinieku tieši pirmsskolas pedagogiem ir vienas no vislielākajām algām. 

Likmju samazinājumu šai kategorijai skaidroja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Kraukle: "Faktiski Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar šo atalgojumu sistēmu ir izjaukusi visu to kārtību un to algu ekosistēmu pašvaldības griezumā. Uz doto brīdi lielāka alga par pirmsskolas pedagogu pašvaldībā ir tikai 25 speciālistiem no visiem vairāk nekā 400 darbiniekiem visās iestādēs. Mēs esam aizmirsuši par pedagogu palīgiem jeb auklītēm, pavāriem, dežurantiem, sociālajiem aprūpētājiem un arī pašvaldības speciālistiem, kuriem pie algas nav pielikts neviens eiro."

Savukārt Preiļu novada dome norādījusi: "Pie šīs situācijas būtu solīdi, ja ministrija pārņemtu arī visu pedagogu atalgojumu, arī pirmsskolās visus ieskaitot." 

Šobrīd pašvaldības ir nonākušas ķīlnieka lomā, tā šo situāciju raksturoja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Nepopulārais lēmums ir sekas tam, ka tās iespējas, ko pašvaldības var ieguldīt savu pamatfunkciju veikšanā, ir krasi samazinājušās. Plus vēl arī šis algu pieaugums, piemēram, uz pirmsskolas izglītību tas prasa šajā pozīcijā plus 43%. Šeit ir tas pašvaldību izmisuma vērtēšanas solis, lai sabalansētu savu finansiālo stāvokli. Protams, šeit ir bijis Satversmes tiesas nolēmums, ka ir jāmaksā šiem pedagogiem tās algas," sacīja Kaminskis.

Ja līdzekļu nav, risinājums ir kopējās finansēšanas sistēmas maiņa, uzsvēra Kaminskis; "Varbūt vispār visam atalgojumam, kas ir pedagogiem, ir jābūt valsts pusē."

Kamēr tas tā nav, pašvaldības robus budžetā mēģinās lāpīt, meklējot visdažādākos risinājumus, arī nepopulārus.

Avots: lsm.lv

Komentāri (0-2/2)

  • Ieva
    01.03.2024 18:31
    Līvānu politiķi ir no veiklo cilts, naudas nav, atņemsim, kam ir....
  • Pareizi dara
    27.02.2024 08:33
    Jēkabpils novadā arī vajag apcirpt sākot no resnā gala.

Atstājiet komentāru