2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA

Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA

Radio1.lv redakcija saņēma no Jēkabpils Goda pilsoņa, novadpētnieka Jāņa Amata sastādītu Jēkabpils - Krustpils Hroniku. Publicējam saņemto materiālu.

 Jānis Amats  

Jēkabpils-Krustpils HRONIKA                                                        

1211.g. rudenī – Rīgas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās latgaļu – Jersikas zemes. Bīskaps ieguva Asotes, Lepenes, Negestes un Cesvaines novadus.
1231.g. 8.aprīlī – pāvests Gregors IX par Rīgas bīskapu apstiprināja Magdeburgas domkungu Nikolaju- Krustpils pils dibinātāju.
1237.g. – Rīgas bīskaps Magdeburgas Nikolajs dibināja Krustpils pili.
1297.g. – Sākās strīdi par Krustpils pils piederību starp Livonijas ordeni un Rīgas bīskapu. Ordenis piesavinājās Krustpils pili.
1310.g. 31.janvārī sestdienā dienas vidū norietēja saule - Jēkabpils apkaimē bija redzams Saules aptumsums.
1318.g. – Livonijas ordenis atdeva atpakaļ Rīgas bīskapam Krustpils pili. 
1335.g. 30.novembrī Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapijas kapitulam visus tā īpašumus - arī Krustpils pili.
1359.g. – pāvests laika jautājumu par arhibīskapam atņemto Krustpils pili izskatīt vēlreiz. Strīdu starp Vācu ordeni un arhibīskapu mēģināja izšķirt pāvesta kardinālpriesteris Franciskis, kurš dokumentā atzīmēja, ka Krustpils pili un citus arhibīskapa īpašumus ordenis ir nolaupījis.
1375.g. martā – iebruka lietuviešu karaspēks arhibīskapa zemēs un nopostija Krustpils, Lokstenes u.c. pilis.
1399.g. 20.janvārī -  Rīgas sūtņi T.Nienburgs un L.Vitenbergs vēstulē Rīgas rātei ziņija, ka nakšņojuši Krustpils pilī, kur saņēmuši no Daugavpils kontūra rovīziju – maizi, alu un auzas.
1416.g. – ordeņa mestrs rakstīja ordeņa prokuratoram, ka lai kompensētu zaudējumu, kurus savukārt arhibīskaps ir nodarījis ordenim, jāpatur ķīlā Krustpils un vēl dažas citas pilis.
1426.g. – Rīgas arhibīskaps atguva Krustpils pili.
1485.g. – Ordeņa karaspēks vēlreiz aplenca Krustpils pili un mēģināja to ieņemt , taču nesekmīgi.
1511.g. – Vēstures avotos pirmoreizi Krustpils pieminēta, kā miests.
1538.g. – Kādā nomas dokumentā Krustpili nosauca par patstāvīgu un nocietinātu ciematu – par ”vīku ” – ”...in vico Creutzburgensis sitam ”
1559.g. – Krustpili ieņēma un nodedzināja krievu cara Jāņa Bargā karaspēks.
1560.g. Pēc Olīvas miera līguma Krustpils līdz ar Latgali pārgāja Polijas pakļautībā.
1561.g. 28.novembrī – Viļņā parakstīja līgumu, ar kuru Krustpils līdz ar Latgali nonāca Polijas karaļa pakļautībā.
1577.g. 15.jūlijā – Krustpili atkal ieņēma Krievijas cara Jāņa Bargā karaspēks, par vejevodu Krustpilī atstāja Matveju Putjatinu.
1585.g. 1.martā – Polijas karalis Stafans Batorijs parakstīja privilēģiju ar kuru uzdāvināja Krustpili ar apkārtējām zemēm savam virsniekam Nikolajam Korfam.
1586.g. 12.martā – Polijas karaļa Stefana Batorija sekretārs un Krustpils fogts Pauls Vernike parakstīja kvīti par Krustpils muižas nodošanu Nikolajam Korfam.
1589.g. 2.oktobrī – Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Nikoloja Korfa īpašumtiesības uz Krustpils muižu.
1596.g. 23.februārī vizitācijā konstatēja, ka Salas muižas (Holmhof) baznīca - koka – ir izpostīta un brūk kopā, (atradās Zvanītāju ielas galā pie Sakas attekas).
1602.g. 9.februārī – Polijas karalis izdeva privilēģiju Korfu dzimtai par feodālajām tiesībām uz Krustpili un apkārtējām zemēm uz mūžīgiem laikiem.
1617.g. – Uniāti nodibināja baznīcu Salas kroga slobodā (Jēkabpilī).
1618.g. – Krustpils dzimtkungs Korfs nodibināja Krustpils evanģēliski luterisko baznīcu un pastarātu. Baznīca bija no koka.
1626.g. – Krustpils apkārtnē notika kaujas starp zviedru unh poļu armijām, zviedrus vadīja karalis Gustavs Ādolfs un Horns, bet poļus – Aleksandrs Gonsevskis un Ļevs Sapieha.
1626.g. Polijas karaspēks pārcēlās pāri Daugavai un iekaroja Krustpili, Cesvaini, Bērzoni.
1629.g. 15.septembrī noslēdza starp poļiem un zviedriem Altmarkas miera līgumu uz 6 gadiem, pēc kura Zviedrija atdeva hercogam Kurzemes hercogisti, bet Krustpils palika zem poļu varas. Zviedri saglabāja Vidzemes iekarojumu pa Aiviekstes līniju.
1642.g. 24.oktobrī Polijas karalis Vladislavs IV izdeva Nikolajam fon Korfam- pulkvedim un kastelānam no Krustpils -Cēsu vojevoda patentu.
1655.g. Holandieši mēģināja ieņemt Jēkabpili Tobāgo salā hercoga Jēkaba kolonijā.
1655.g. – Pirmo reizi dokumentos pieminēta ”Sloboda” iepretīm Krustpilij.
1660.g. Jēkabpilī - Slobodā uzcelta koka Sv.Nikolaja baznīca, (slobodā Holmhof).
1669.g. – Kāds vācietis Lintmeijers nopircis māju no kāda Slobodas( Jēkabpils) kievu tautības iedzīvotāja. Kad Jēkabpilī ieradās ģenerālfeldmaršāls Boriss Šeremetjevs viņš šo māju no Lintmeijera atpircis un uzdāvinājis to pareizticīgo klosterim.
1670.-1675.g.g. – Sv.Gara baznīcas būves gadi Jēkabpilī.
1670.g. 12.februārī – Kurzemes-Zemgales hercogs Jēkabs nodibināja Jēkabpils pilsētu, nosaucot Slobodu savā vārdā par Jēkabpilī.
1675.g. Kurzemes hercogs Jēkabs iedalīja mežu jaunas pareizticīgo baznīcas celšanai Jēkabpilī.
1675.g. – Pabeidza Jēkabpils Sv.Gara klostera celtniecību.
1676.g. – jēkabpilieši sūdzējās hercogam Jēkabam, ka kāds Ābeļu pagasts zemnieks nometināts pilsētas zemēs.
1680.g. – Hercogs Jēkabps izdeva stingru pavēli par mēru lietošanu.
1680.g. – Jēkabpils maģistrāta dokumentos minēta Sv.Gara baznīca,kura tur jau pastāv.
1681.g. 31.decembrī nomira Jēkabpils dibinātājs un patrons Kurzemes-Zemgales hercogs Jēkabs. 
1683.g. – Uzcēla mūra Krustpils baznīcu.
1683.g. 11.septembrī uzsāka Krustpils baznīcas celtniecību.
1690.g. 31.jūlijā – sastādītajā nodokļu maksātāju sarakstā minēts,ka Krustpils un Līvanu muižās ar pusmuižām ir 67 apdzivotas vietas, kas pieder Rēzeknes stārastam Nikolajam Korfam.
1690.g. – Hercoga Jēkaba pārstāvis Zass ziņoja, ka Jēkabpilī starp iedzīvotājiem daudz trūcīgu pilsoņu , bet domstarpības starp pilsoņiem un rāti kavē nodokļu iekasēšanu.
1692.g. – Sēlpils virspilstiesas tiesnesis Rullofs saņēma Jēkabpils birgmeisteru sūdzību pret dažiem jēkabpiliešiem, kas slikti pilda pilsoņa pienākumus.
1694.g. – hercogs Frīdrihs Kazimirs iecēla speciālu robežu strīdu izmeklēšnas komisiju Jēkabpilī.
1695.g. novembrī – beidzot darbu sāka hercoga nozīmēta robežkomisija kas konstatēja, ka vairākas robežzīmes ir pazudušas un tās jāatjauno.
1698.g. 30.jūnijā Kurzemes hercogs Jēkabs atļāva apmesties Jēkabpilī Francim Deprē ķirurgam - mūsdienu izpratnē- feldšeris, kas bija pirmais zināmais mediķis Jēkabpilī.
1699.g. – Apstiprināja ar hercoha Frīdriha izdoto aktu nospraustās Jēkabpils pilsētas robežas.\
1704.g. 26.jūlijā – Zviedru karaspēks ģenerālleitnats Ādama Ludviga Lēvenhaupta (1659-1719) vadībā jūdzes attālumā no Jēkabpils sakāva apvienotos poļu-krievu pulkus.
1705.g. – karagājienā uz Rīgu Jēkabpili apmeklēja krievu ģenerālfeldmaršāls Boriss Šeremetjevs (1652-1719) un apmētās Sv.Gara klosterī.
1705.g. – Jēkabpilī plosijās mēris, kas prasīja lielus upurus.
1708.g. – Pavasarī ģenerāļa Šaumburga karaspēks bija ”Krisburgu.
1715.g. – Atašienes – Barkavas dzimtkungs grāfs Jans Dominiks Borhs uzdāvināja savas mājas un gruntsgabalu Jēkabpilī Sv.Nikolaja baznīcas garīdzniekiem ar noteikumu , ka tas viss pāries vasiliāņu (uniātu) ordeņa īpašumā.
1715.g. – Jēkabpils iedzīvotāji lūdza hercogu atbrīvot tos no ikgadējā 100 dalderu nodokļa sakarā ar lielo postu pilsētā pēc mēra.
1719.g.11.11. – Usačas klostera priekšnieks Simeons Višņarževskis ieradās Jēkabpilī un Sv.Gara klosterī atteicās no pāvesta, jēzītiem, visa latīniskā un atgriezās pareizticībā.
1721.g. – Jēkabpils burgomistrs Jānis Zurkēvičs un Sv.Nikolaja baznīcas priekšnieks Mihails Borovskis uzaicināja uz Jēkabpilu uniātus no vasiliāņu ordeņa, kas nostiprinājās Sv.Nikolaja baznīcā. Par ordeņa lidzekļiem Jēkabpilī uzcēla Svētās Dievmātes patvēruma klostera koka ēkas.
1726.g. – Jēkabpils luterāņi iesniedza lūgumu par luterāņu baznīcas celšanu Jēkabpilī, kuru parakstīja vācieši Bēms, Heizels un Iglins.
1728.g. – Jēkabpilī darbu uzsāka par vasiliāņu līdzekļiem uz grāfa Borha dāvinātās zemes uzceltais vasiliāņu Sv.Dievmātes patvēruma klosteris.
1739.g. – Izdeva rīkojumu par visu ēbreju izraidīšanu no Jēkabpils.
1741.g. – Dokumentos redzams, ka cauri Jēkabpilij gājis arī  preču sauszemes transports pa satiksmes ceļiem.
1742.g. – Notika Sv.Gara baznīcas kapitālais remonts.
1744.g. – Grāfa Borha dāvinājumu vasiliāņiem-uniātiem priekš klostera Jēkabpilī apstiprināja Polijas karalis Augusts III.
1744.g.3.11. – Karalis Augusts III ar savu rīkojumu izdeva privilēģijas Jēkabpils uniātiem vasiliāņiem.
1753.g. – Jēkabpils maģistrāta dokuments liecina, ka uniāti smagi piekāvuši Sv.Gara pareizticīgo priestari Pahomiju Benkēviču.
1759.-1760.gg. – Notika ilgstoša prāvošanās strap uniātiem un pareizticīgajiem , jo unīāti centās izpiest pareizticīgo no īpašuma pārvaldes.
1760.g. – sāka darboties Jēkabpilī patstāvīga pārceltuve uz Daugavas.
Līdz 1760.gadam Jēkabpilī dzīvojamās mājas vēl cēluši bez dūmvadiem.
1760.-1770.gados – cauri Jēkabpilij katru gadu izgāja ap 5 tūkstoši burlaku, kas vilka strūgas ar precēm uz Rīgu un otrādāk.
1764.g. – Jēkabpilī ierīkoja pirmo aptieku. 17.martā privilēģiju tās ierīkošanai saņēma Teodors Gotīībs Riters.
1765.g. – Jēkabpils pilsētas galva Antons Protasēvičs lūdza hercogam atļauju dibināt Jēkabpilī policiju.
1766.g. – Kurzemes hercogs Ernests Bīrons piešķīra vāciešiem Jēkabpilī tādas pašas tiesības kā krieviem un poļiem. Noteica, ka Jēkabpils rātē turpmāk būs 9 locekļi: 3 Romas katoļticīgie , 3 grieķu-krievu ticīgie , 3 protestanti, bet vēlēšanās jāpiedalās visiem pilsoņiem bez tautību šķirošanas.
1766.g. – Jēkabpils vācu tirgotājs Zēmans visu Jēkabpils vācu un protestantu vārdā lūdza hercogu atļaut vākt ziedojumus kurzemes hercogistē baznīcas celšanai Jēkabpilī.
1766.g. – Kurzemes hercoga Pētera rezolūcija atļāva Jēkabpilī pilsētas pilsoņu kārtā uzņemt arī latviešus.
1769.g. 5.augustā – Jaunceļamās Jēkabpils luterāņu baznīcas būvi Jēkabpilī pārtrauca ugunsgrēks pilsētā.
1769.g. 5.augustā – Ielika pamatakmeni Jēkabpils luterāņu baznīcai,būvdarbus vadīja Kaspars Linde.
1769.g. – Lielā ugunsgrēkā Jēkabpilī nodega arī Salas krogs.
 1771.g – Rudenī pēc poļu karagājiena Krustpils pilī kādu laiku atpūtās krievu kara vadonis – Aleksandrs Suvurovs feldmaršāls.
1772.g. – Latgali pievienoja Krievijai un iekļāva Vitebskas guberņas sastāvā.
1773.g. – Nodega Svētās Dievmātes Patvēruma klostera koka ēkas Jēkabpilī.
1777.g. – Sāka būvēt Jēkabpils luterāņu baznīcu.
1772.g. 5.augustā – Latgali pievienoja Krievijas impērijai un iekļāva Pleskavas guberņas sastāvā.
1774.g. – Jēkabpilieši sūdzējās hercogam par Krievijas muitas ierēdņu Krustpilī nelikumīgu rīcību.
1774.g. Jēkabpilī par plostnieku un strūdzenieku saziedotajiem līdzekļiem uzcēla Sv.Nikolaja baznīcu (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis).
1774.g. – Jēkabpilī kāds A.Gross pēc hercoga vēlēšanās atvēra skolu un lūdza hercogu Pēteri atļaut rīkot loteriju, lai iegūtu līdzekļus skolas ēkas būvei. Diemžēl skola pārtrauca darbū uz 30 gadiem.
1775.g. – Krustpils-Daugavpils ceļu iezīmēja Daugavpils apgabala kartē.
1783.g. – Uzcēla Vasiliāņu (uniātu) klostera mūra ēkas, arī Uniātu baznīcu Jēkabpilī.
1784.g. – Kādā dokumentā Krustpils nosaukta par miestu, kurā ir luterāņu mūra baznīca, pils un dzirnavas.
1784.g. Krustpili sauca par miestu.
1787.g. – Iesvētija Sv.Dievmātes patvēruma – Pokkrova klosteri.
1792.g. – Krustpili akvareļu zīmējumos iemūžināja Rīgas domskolas konrektors Johans Kristofors Broce.
1795.g. – Krievija sāka sūtīt notiesātos uz nometināšanu uz Jēkabpils brodiem.
1795.g. – Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai.
1795.g. – Jēkabpilī atcēla tautību cenzu un tā kļuva par internacionālu pilsētu.
1795.g. 18.martā – Kurzemes hercogistes muižniecība oficiāli atzina Kurzemes pakļaušanos Krievijas impērijai.
1795.g. 15.aprīlī – Krievijas ķeizariene Katrīna II pasludināja Kurzemes hercogistes iekļaušanu Krievijas impērijā.
1796.g. – Jēkabpilij piešķīra vispārējās pilsētas tiesības.
1796.g. – Ievēlēja pirmo Jēkabpils birgermeisteru Helvigu.
1796.g. 8.janvārī – Kurzemes guberņa ieviesa vietniecības iekārtu-Jelgavas vietnīcībā bija 9 aprinķi – arī Jēkabpils aprinķis.
1796.g. – Nodibinājās Janjelgavas aprinķa ārsta amats ar darba vietu Jēkabpilī.
1797.g. – J.K.Broce zīmēja Krustpils baznīcu.
1797.g. – slēgta Jēkabpilī Sv.Jura (Georga) kapsēta Jēkaba un Brīvības ielu stūri.
1797.g. – Jēkabpils aprinķa mērnieks Johans Ferdinands Calkovičs sastādīja Jēkabpils pilsētas plānu.
1800.g. – Jēkabpilī uzcēla sinagogu , jo pieauga pilsētā ēbreju skaits.
1800.g. Nodega uzceltā koka Salas muižas(Holmhof) baznīca Zvanītāju ielas galā.
1802.g. – Aptaujā Jēkabpilī noskaidroja, ka pilsētnieki ievākuši ražu no lauksaimniecības savos īpašumos: 4000 pūru graudu, 3000 pudu liellopu gaļas, sviestu,taukus, lopbarībai – 20000 pudu siena un 30000 pudu salmu.
1804.g. – Nodibināja Kurzemē trīs skolu pārvaldes iecirkņus : Jelgavā, Kūldīgā un Jēkabpilī.
1805.g. – Krievijas valdība nodibināja Jēkabpils aprinķa skolu ar trīs klasēm, kā arī elemntārskolu.
1803.g. – Tautas skaitīšana konstatēja, ka Jēkabpilī dzīvo tikai 3.latvieši.
1803.g. – Jēkabpilī bija pierakstījušies jau ap 100 brīvlaisto zemnieku.
1807.g. – Pabeidza Jēkabpils luterāņu baznīcas celtniecību ar Krievijas ķeizera Aleksandra I piešķirto 48000 dalderu lielo atbalstu. Baznīcas torņa galā bija uzlikts Krievijas valsts simbols- divgalvainais ērglis. Divus zvanus un divus augstus alvas lukturus baznīcai dāvāja Jēkabpils tirgotājs Jēkabs Zobens.
1807.g. 15.decembrī – iesvētija Jēkabpils luterāņu baznīcu.
1808.g. – Ēbreju tirgotājs Markušēvičš uzcēla vēl otru sinagogu Jēkabpilī tagadējā tirgus laukuma teritorijā.
1808.g. – Ēbreji Jēkabpilī ieguva tiesības izvēlēt no sava vidus tā sauktos ”Kahalus ” – nodokļu vācējus.
1809.g. – Pie Jēkabpils pilsētas piederošās Janapoles pusmuižas īpašnieks Dāvids žakets izdeva brīvlaišanas aktu savam dzimtcilvēkam Ādamam Juhņēvičam par uzticīgu kalpošanu.
1811.g. – Jēkabpilī minēti 24 tirgotāji , no kuriem :5 latvieši, 6 vācieši, 13 krievi no Baltkrievijas. Vienīgais 2.gildes tirgotājs ir kāds latvieties Andrejs P., pārējie 3.gildes tirgotāji.
1811.g. – Dokumentā redzams , ka Jēkabpilī starp augstākajiem ierēdņiem, ārstiem, advokātiem ir 31 vācietis , no tiem 7 muižnieku kārtā, 12 poļi muižnieku kārtā.
1812.g. vasarā – Francijas maršāla Makdonalda 10.franču-prūšu korpuss izvietojās gar Daugavas kreiso krastu – Kalkūni-Daugavpils-Jēkabpils-Jaunjelgava. Līdz 8000 vīru novietojās Krustpils tuvumā.
 1812.g. 21.jūlijā – Napoleona armijas 10.franču-prūšu korpusa ģenerāļa Granžāna 7.franču divīzija bez kaujas ieņēma Jēkabpili.Jēkabpilī kādu laiku uzturējās pats 10.franču-prūšu korpusa komandieries Francijas maršāls Žaks Etjēns Žozefs Aleksandrs Makdonalds (1795-1840).
1812.g. līdz 1.augustam – Jēkabpilī uzturējās Francijas maršāla Makdonalda 10.korpusa štābs.
1812.g. 1.augustā – Izdeva rīkojumu, ka Napoleona vārdā Zemgales Jelgavas un Jēkabpils aprinķus pārvaldis Šamboduēns.
1812.g. 18.septembrī – Franči nošāva Jēkabpils pārcēlāju Pēteri Bulgaku par to, ka franču karavīru vidū izplatīja Krievijas valdības uzsuakumus.
1812.g. naktī no 31.oktobra uz 1.novembri – Krustpils dzimtkungs Fon Korfs slepeni ieveda Krustpilī Filātova krievu armijas nodaļu, kas trīs stundu laikā padzina frančus no Krustpils.
1812.g. 3.novembrī – Jaunceltais Baltijas kara gubernātors Marķīzs Pauluči ziņoja Krievijas ķeizeram, ka franči pie Jēkabpils pastiprina savu karaspēku.marš.
1812.g. 15.decembrī – Franču karaspēks atstāja Jēkabpili un devās atceļā uz Franciju.
1812.g. – Jēkabpilī dzivoja 21 dzimtcilvēks – sulaiņi, kučieri, kalpones un to ģimenes locekļi.
1813.g. – Sēlpils virspilskungs Bistrāms valdības uzdevumā sastādijis plašu pārskatu par Jēkabpils saimniecisko stāvokli, ko attēlojis ļoti drūmās krāsās.
1815.g. – Jēkabpilī atvēra īpašu ēbreju elementārskolu ar vācu mācību valodu. Pirmais skolotājs bija Marks Rafaels Talzore.
1817.g. – Klostera priekšnieks priesteris Sterafims uz laiku likvidēja Sv.Gara klosteri Jēkabpilī.
1817.g. – Jēkabpilī sāka apmesties brīvlaistie dzimtcilvēki no Kurzemes.
1818.g. – Jēkabpilī bija 1652 iedzīvotāji, kas apdzīvoja 198 mājas.
1818.g.4.martā sāka nojaukt veco Krustpils luterāņu baznīcu, kura bija sākta celt 1683.g.un nobeigta 1686.gadā.
1819.g. – Jēkabpils pilsētas īpašumā ieguva Sarkanā krusta ēku Brīvības ielā 163. un tirgus laukumu.
1820.g. – Jēkabpils pilsētas sekretārs Klauss panāca, ka pilsētas dārzu (tagad Strūves parks) apstādija ar kokiem un klaušu kārtā apstādija ar kokiem smiltāju ”Jaunais mežs" rietumos no Jēkabpils.
1820.g. - Uzcēla Jēkabpils aprinķa renteju Brīvības ielā 171.
1820.g. 23.jūnijā namdaris Kardels jaunceļamās baznīcas torņa galā uzlika apzeltītu gaili ar apzeltītu lodi.
1821.g. – Turīgas Jēkabpils vācieties nodibināja sieviešu biedrību nabagu apgādāšanai, kas bija pirmā biedrība Jēkabpilī. 
1821.g. Jēkabpils pilsētas dārzā uzcēla astronomisko torni profesora V.Strūves darbības vajadzībām.
1824.g. 29.jūnijā iesvētīa jauncelto Krustpils luterāņu baznīcu. Iesvētīšanu vadīja pāvests Lundbergs un kristīja barona Korfa dēlu.
1825.g. – ”Latviešu avīze” rakstīja , ka Jēkabpilī ielas tiek bruģētas un apgaismotas.
1826.g. – Jēkabpilī atvēra nespējnieku patversmi.
1826.g.No 16.maija līdz 14.jūlijam Jēkabpilī astronomiskos novērojumus un mērījumus veica astronoms, geodēzists, profesors Vilhelms Strūve, strādājot pie meridiāna loka garuma noteikšanas, kuru vēlāk nosauca par Strūves meridiāna loku. Viņa vārdā nosaukts parks un iela, parkā - viņa piemiņas akmens.
1827.g. – ”Latviešu Avīzes” rakstīja : ”ūdens agri kritās un starp Krāslavu un Jēkabpili salauztas 12 strūgas ”.
1828.g. – Jēkabpils tirgotājs Moteks Joelsons Odzienas muižā tirgoja labību : rudzus par 1 rbļ.pūrā, miežus par 65 kap, auzas par 55 kap. Pūrā. 
1829.g. – Rīgā atlēja jaunu 141 mārciņas smagu zvanu Uniātu baznīcai.
1830.g. – O.Hūns zīmēja Jēkabpils panorāmu.
1830.g. – Jēkabpils aprinķa rentejā tirzniecības zīmes izņēma 27 tirgotāji.
1830.g. – Atjaunoja mācības elementārskolā Jēkabpilī.
1831.g. Jēkabpilī plosījās holēras epidēmija.
1831.g. Jēkabpilī plosījās holēras epidēmija.
1832.g. – Sastādīts kāds līgums starp Jēkabpils 2.ģildes tirgotāju J.Joelspnu un Pļaviņu zemniekiem Mārtiņu Skanstnieku un Andreju Stučku, ar kuru pēdējie apņemas nogādāt savās laivās uz Rīgu 213 pūru rudzu.
1833.g. – Sākās Uniātu baznīcas remonts pēc Krustpils būvinženiera J.D.Šulca projekta.
1833.g. – Ērģeļu būvētājs Johans Buherts atremontēja Uniātu baznīcas ērģeles Jēkabpilī.
1834.g. – ”Latviešu Avīzes” Nr.27. rakstīja sakarā ar badu Vitebskas guberņā : ”Pie muma pilsētiņas (Jēkabpils) dažas lielas laivas top pielādētas ar miltiem, putraimiem, auzām un rudziem, un ar daudzu pūlēšanos top uzvilktas pret straumi uz Dinaburgu”.
1834.g. – Nodibināja Jēkabpilī atsevišķu skolu meitenēm.
1835.g. – Jēkabpils armijas garnizonā bija 715 karavīri.
1835.g. – Jēkabpilī bija 2615 iedzīvotāji, t.sk. 71 cunftīgs birgeris, 966 namnieki , 12 zemnieki , pārējie strādnieki.
1835.g. – 13.jūnijā – Jēkabpils Romas katoļu draudze lūdz atļauju uzcelt Jēkabpilī baznīcu un dzīvojamo māju dieviem garīdzniekiem.
1835.g. Jēkabpilī plosījās bakas.
1836.g. Mācības uzsāka jaunceltā latviešu draudzes skola, kurā uzņēma 20 audzēkņus.
1837.g. – Jēkabpilī bija 47 traktieri un 7 tējnīcas.
1839.g. – Uniātu-Svētās Dievmātes Patvēruma baznīcu pārņēma pareizticīgo pāvesta iecirknis.
1839.g. 22.maijā – Jēkabpilī pie Kapču kroga kādā noliktavā uzsprāga 4-6 podi pulvera. No sprādziena Krustpils pilij pāri Daugavai izbira logi. Ziņoja ”Latviešu draugs” 1839.g.
1840.g.19. novembrī Baltijas ģenerālgubernātors M.Pālens ziņoja uz Sanktpēterburgu cara padomniekiem, valsts īpašuma ministram P.Kiseļovam,ka Sēlpils (Jēkabpils) virspilstiesas apgabalā  draud bads.
1841.g. 12.augustā jaunajam Krustpils dzimtukungam Nikolajam fon Korfam pēc pilgadības sasniegšanas svinīgi nodeva Krustpils muižas pārvaldīšanu līdz ar patronātu par baznīcu.
1841.g. 15.septembrī  uzsākta Jēkabpils ielu apgaismošana ar vēja lukturiem.
1843.g. 18.martā – Apstiprināja jaunās Sv.Gara baznīcas projektu par summu 39445,- rubļiem.
1843.g. 24.oktobrī pie Krustpils luterāņu baznīcas nodibināja Bībeles biedrību.
1845.g. Krustpils piedzīvoja badu pēc lietaina rudens un sausas vasaras.
1847.g. 3.martā Jēkabpils slimnīcā  tika izdarīta Latvijas lauku apvidū pirmā operācija, pielietojot narkozi, kad 4.artilērijas brigādes lazaretē štaba ārsts Rodzēvičs kādam artilēristam ētera narkozē amputēja kāju, par ko rakstīja žurnāls ‘'Russkij lnvaļid ‘' Pēterburgā.
1847.g. Krustpils baznīca tika remontēta, labots jumts, tornis, durvis un logi.
1848.g. Jēkabpili atkal piemeklē holēra.
1848.g. 28.jūnijā sākās un līdz 1849.g. turpinājās holēras epidēmija, no tās Krustpilī saslima 206 cilvēki, no kuriem nomira 27.
1849.g. Nobeidza Krustpils pils pārbūvi un barons Korfs apmaksāja baznīcas ērģeļu remontu par 200 sudraba rubļiem. 
1850.g. 10.svetdienā pēc Vasarassvētkiem iesvētīja Krustpils baznīcas patrona dāvāto jaunu kanceli.
1850.g. – Tika pārtraukta Dievkalpošana Sv.Gara baznīcā , kura draudēja sabrukt un pārnest uz Svētās Dievmātes patvēruma baznīcu (Uniātu).
1850.g. – Jēkabpils Pokrova draudzi apvienoja ar Sv.Gara draudzi.
1851.g. 6.maijā Krustpils mācītājs Alberts Tīlings iesvētīja jaunos baznīcas zvanus – vienu 49,5 pudu smagu, otru- 40 pudus smagu.
1852.g. – Svētā Sinode izskatījās ieilgušo Sv.Gara baznīcas celtniecības lietas Jēkabpilī.
1852.g. Krustpils miestā bija 210 māju.
No 1855.g. 30.septembra – Dievkalpojumi notika Pokrova-Sv.Dievmātes Patvēruma baznīcā (bij.Uniātu).
1856.g. – Pa Daugavu garām Jēkabpilij uz leju aizpeldēja 10226 strūgas.
1857.g. 6.maijā iesvētīja jaunceļamās slimnīcas pamatakmeni , piedalījas barons Korfs ar diviem dēliem.
1858.g. – Ar Sinodes lēmumu Jēkabpils Pokrova vīriešu klosteri pārveidoja par 2.klases sieviešu klosteri.
1859.g. 3.jūnijā svinīgi iesvētīja uzcelto Krustpilsdraudzes slimnīcu.
1860.g. – Notika plaši kāpu apmežošanas darbi t.s.Jaunajā mežā.
1861.g. – Jēkabpilī atvēra ēbreju skolu ar 3 skolotājiem.
1861.g. – Privātā meiteņu skolā mācijās 27 bagātāko Jēkabpils ļaužu meitas. Mācību maksa gadā bija 200 rubļi.
1861.g. – Jēkabpilī atvērs privāto Augstāko meiteņu skolu, kurā mācijās 27 skolnieces.
1861.g. 12.martā Krustpils baznīcā pristavs nolasīja Krievijas ķeizara Aleksandra Ⅱ manifestu par zemnieku brīvlaišanu.
1861.g. Septembrī  atklāja jaunuzcelto dzelzceļa līniju  Rīga-Krustpils-Daugavpils.
1862.g. – Jēkabpilī bija 24 lielākie tirgotāji un ap 50 sīktirgotāji
1863.g. 2.jūnijā 25km uz dienvidiem no Jēkabpils nokrita akmens meteorīts - hondrīts (+56°18`,3,  25°54` , 3).
1864.g. Jēkabpils pilsētas dome nolēma iegādāties priekš pārceltuves tvaikoni.
1866.g. – Beidza Jēkabpils Romas katoļu draudzes Sv.Marijas baznīcas būvi.
1866.g. – Galīgi likvidēja Sv.Gara klosteri Jēkabpilī. Par draudzes mācītāju iecēla Alekseju Sačkovski. Pareizticīgo draudzē bija 197 vīrieši un 174 sivietes.
1866.g. 11.septembrī Krustpilī notika kalpu dumpis, kurā ņēma dalību ap 400 cilvēku, vadīja Mārtiņš Počkinieks.
1868.g. 8.aprīlī iesvētīja pamatakmeni jaunajai tautas skolai.
1868.g. 11.augustā Krustpils baznīcā iesvētīja ērģeļu būvētājs F. Veisenbarons pārbūvētās ērģeles ar 13 reģistriem.
1868.g. 3.novembrī svinīgi iesvētīja jauncelto tautas skolu Krustpilī, kas draudzei izmaksāja 4500 rubļus.
1869.g. – Agrārreformā karaspēka apmācibas laukumu Jēkabpilī Dzintarzemē sadalīja starp Ābeļu pagasta zemniekiem un divām pareizticīgo draudzēm.
1871.g. Oktobrī iesvētīja jauncelto Krustpils pagastmāju- tiesas namu, kuru cēla pēc miertiesneša Ručkovska rīkojuma. Izmaksāja pagastam 9400 rubļus. 
1872.g. Krustpils slimnīcu, kuru iesvētīja 1859.gadā, pārbūvēja par muižas kalpu dzīvokļiem.
1876.g. 30.augustā Krustpils baznīcā notika laicīgs koncerts, kurā piedalījās Braunšveigas hercoga kamermūziķis Hermans Kindermans - čellists.
1877.g. 26.martā Krievijas cara ukazu par1870.gada pilsētu pārvaldes reformu attiesināja arī uz Jēkabpili
1878.g. – Jēkabpils lielajā ugunsgrēkā tika izglābta Sv.Gara baznīca pēc tam, kad ap baznīcu tika krustagājienā nesta Jēkabpils Dievmātes ikona, tad vē’jš mainīja virzienu un dzirksteles vairs nelidoja uz koka ēku.
1878.g. 18.jūnijā ugunsgrēkā Jēkabpilī nodega 300 mājas no pilsētas 460 mājām.
1878.g. 23.augustā “Baltijas Vēstnesis’' rakstīja: ‘'No Krisburgas ziņo, ka tur izgājušā svētdienā pēc pusdienām izcēlās ugunsgrēks, uz kura apslāpēšanu atsteigušies Dinburgas ugunsdzēsēji palīgā. Uguni tikai 7 vakarā laimējās nomākt.’'
1878.g. 26.jūlijā ‘'Baltijas Vēstnesis” rakstīja:‘'Jēkabštates palīdzības komitejas darīšanu vedējs H.Heinca kungs, un izsludina iekš ‘'Rigasche Zeitung’', ka līdz 15.jūlijam ienākušie 17001, 16 rbļ.dāvana priekš nodegušajiem Jēkabštadtniekiem’'.
1878.g. 18.jūnijā Jēkabpils lielajā ugunsgrēkā nodega aptieka (Pasta ielā 37).
1879.g. – Jēkabpils pilsētas īpašūmā iegūts ugunsdzēsēju depo ēka.
1879.g. – Sakarā ar Rīgas –Orlas dzelzceļa izbūvi pa Daugavu garām Jēkabpilij aizpeldēja vairs tikai 149 strūgas un 1620 mazās ”Latviešu laivas”.
1880.g. 22.maijā – Jēkabpilī ugunsgrēkā nodega ap 30 mājas.
1880.g. jūnijā – Jēkabpilī notika pirmās Domes vēlēšanas, kurās no 5362 iedzīvotājiem, balsot varēja 378, vēlēšanās piedalijās 281. Domē ievēlēja 12 vāciešus un 2 latviešus (pilsētā 1133 latviešu bet 371 vācieties), par pilsētas galvu ievēlēja H.Heincu.
1881.g. – Jēkabpilī notika pirmās kristības baptistu draudzē.
1881.g. – Ugunsgrēks Jēkabpilī bojāja mācītāja māju , bet neskāra jau pamesto Sv.Gara baznīcu.
1881. Jēkabpils ugunsgrēkā cieta Sv.Nikolaja baznīca.
1882.g. – Ar jaunās Sv.Gara baznīcas Jēkabpilī celtniecības lietām sāka nodarboties pareizticīgā Blatijas brālība.
1882.g. Atjaunoja pēc ugunsgrēka Sv.Nikolaja baznīcu.
1883.g. jūnijā – Sākās jaunās koka Sv.Gara baznīcas būve pēc arhitekta R.Pflūga projekta.
1884.g. 1.novembrī – Iesvētija jaunuzcelto Jēkabpils Sv.Gara baznīcu. Būvi vadīja celtniecības komitejas priekšēdētājs I.Šutovs, mācītājs R.Pojš, arhitekti R.Pflūgs un A.Kīzelbašs. Baznīcas iekštēlpas apgleznoja mākslinieks P.Zikovs.
1884.g. 5.martā Jēkabpils virspilstiesā izsolīja Salas pagastā Rudzīšu un Sausējas krogus īrē uz 12 gadiem.
1885. 16.janvārī – Sv.Gara baznīca Jēkabpilī pēs spēcīgā sprādziena telpā, nodega līdz pamatiem.
1885.g. 6.aprīlī – Pareizticīgo brālība nodibināja Sv.Kirila un Metodija stipendiju nabadzīgākajam skolniekam, lai tas varētu mācīties pilsētas skolā.
1885.g. 22.septembrī – Ielika jaunās mūra Sv.Gara baznīcas pamatakmeni svinīgā dievkaplojumā.
1885.g. 22.semptembrī – Pēc A.Kīzelbaša projekta celtajā ēkā pie Sv.Gara baznīcas atvēra pareizticīgo skolu.
1885.g. Indriķis Stukuls un Jānis Elmanis nodibināja Krustpils Censoņu biedrību.
1886.g. 25.jūnijā – Jēkabpils pareizticīgo draudzes skolu apmeklēja viņa imperatoriskā augstība lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičš un lielkņaze Marija Pavlovna. Pēc tam skola tika nosaukta par ”Vladimira-Marijas skolu ”.
1887.g. – Pokrova baznīcu (bij.Uniātu) remontēja pēc arhitekta A.Kīzelbaša projekta.
1887.g. – Pabeidza pēc arhitekta R. Flūga projekta celtās Jēkabpils Sv.Gara baznīcas būvdarbus. Tad pat uzcēla pēc zvanu torni pēc A.Kīzelbaša projekta.
1888.g. 29.janvārī – Ar Konsistorijas ukazu Jēkabpilī atkal izveidoja divas pareizticīgo draudzes – Sv.Gara un Pokrova draudzes.
1891.-1915.gados Jēkabpils pilsētas galva bija provizors K.Osterhofs.
1892.g. Jēkabpils luterāņu draudze nopirka mācītāju māju.
1897.g. Notika tautas skaitīšana Krustpilī, kur dzīvoja 4142 iedzīvotāji.
1897.g. Krustpils muižas vagara Pētera Ļūļāka vadībā Kapeles kapos uzbūvēja vienu barono Korfu kaplīču.
1900.g. Uz pārceltuves sāka strādāt tvaikonis ‘'Gulbis’'.
1903.g. – Jēkabpilī sāka darboties sociāl demokrātu pūlciņa ”Gaisma”.
1903.g. 7.aprīlī – izdega Jēkabpils Romas katoļu Dievnams.
1903.g. Jēkabpilī nodibinājās  sociāldemokrātiskais pulciņš “Pūce’', kuru organizēja Jānis Zirnītis , piedalījās arī skolnieki.
1904.g. sociāldemokrātu pulciņš “Gaisma’' izdeva proklamācijas ar paraksta ‘'LSDSP vietējkomiteja’'.
1904.g. – Jēkabpilī sāka darboties Tirzniecības skola direktora Luda Bērziņa vadībā.
1905.g. 1.maijā Jēkabpils ielās bija izkaisītas daudzas proklamācijas.
1905.g. Augustā Jēkabpils cietumā ievietoja Sunākstē arestētos 22 “dumpiniekus’'.
1905.g. Rudenī pieņēmās spēkā revolucionārā kustībā Jēkabpilī, atbruņoja Jēkabpilī dislocēto karaspēka daļu.
1905.g. 24.novembrī streiku uzsakā Rīgas-Orlas dzelsceļa līnijas darbinieki Krustpilī.
 1905.g. Decembrī Jēkabpilī ieradās soda ekspedīcija “melnā sotņa" ģernerāļa Venota vadībā un Viļņas skrejošās soda ekspedīcijas nodaļa. Štabs atradās Krustpilī.
1905.g. 8.decembrī Vitebskas gubernators ziņoja viņa augstībai Krievijas caram, ka Jēkabpils ir revolucionāru varā.
1905.g. 13.decembrī – Ābeļu pagasta nama telpās (Brīvības ielā 258) notika sociāl demokrātiskās organizācijas ”Gaisma” konference, kurai uzbruka policija un zaldāti.
1905.g. 13.decembrī Ābeļu pagastnamā (Jēkabpilī, Brīvības ielā 258.) notika LSDSP organizāciijas ‘'Gaisma’' konference. Tās 19 dalībniekus arestēja zaldāti, bet 4 izbēga.
1905.g. 29.decembrī Jēkabpilī soda ekspedīcija nošāva Jēkabpiliešus brāļus Arnoldu un Mārtiņu Žuravskus, apbedīti Jēkabpils kapos, kaps apzīmēts ar granīta plāksni.
1905.-1906. gados soda ekspedīcijas Jēkabpils apriņķi nošāva ap 60.cilvēku.
1906.g. 12.janvārī soda ekspedīcijas karaspēks nodedzināja Glazmanku - Gostiņus.
1906.g. 21.janvārī ceļā uz Jēkabpili pie Lazdārēm nošāva skolotāju un dzejnieku Jūliju Dievkociņu , Pēteri Balodi un Juri Brunovski – soda ekspedīcijas “nošauti bēgot’'. Nošaušanas vietā - piemiņas akmens Viesītes ez.Z galā.
1906.g. 23.oktobrī Jēkabpilī pie Pelītes upes soda ekspedīcija nošāva Jēkabpils pilsoņus Meškovu, Aleksandru Milleru, Jāni Veiguru.
No 1907.g. Jēkabpils luterāņu draudzei ir savs mācītājs, jo līdz šim kalpoja Biržu draudzes mācītājs.
1909.g. – atajunoja izdegušo Jēkabpils Romas katoļu Dievnamu.
1909.g. – Jēkabpils baptistu draudze nopirka zemi un namu Zaļā ielā
1909.g. 15.aprīlī Jēkabpilī atjaunojās vispārējā pārvaldes kārtība pēc 1905.g.revolūcijas laika karastāvokļa.
1909.g. 31.maijā pie Krustpils lauksaimniecības biedrības nodibināja bibliotēku, kuru vadīja skolotājs K.Rauda.
1912.g. Krustpils pagasta magazīnas klēti pēc arhitekta Ņukšas projekta pārbūvēja par biedrības māju.
1912.g.- Kaugrēna fabrikā notika strādnieku streiks.
1913.g. – Rūpnieki brāļi Lesi uzcēla skolas vajadzībām ēku (Tagadējās ģimnāzijas veco korpusu), kur Lesa kundze atvēra privātu meiteņu skolu.
1913.g. 3.augustā iesvētīja Krustpils lauksaimniecības biedrības māju pēc pārbūves.
1914.g. 1.augustā Vācija pieteica karu Krievijai -  sākās 1.pasaules karš.
1914.g. 10.novembrī iesvētīja viengadīgo Tautas zemkopības skolu pie Krustpils lauksaimniecības biedrības pēc I.Stukula ierosmes. Skolu vadīja agronoms K.Blaus, biedrības priekšnieks J.Elamnis.
1915.g. Jēkabpilī bija 185 dažādi veikaliņi.
1915.g. 1.septembrī vācu 6.kavalērijas divīzija mēģināja ieņemt Daudzevu, atspiest atpakaļ kņaza Trubeckoja kavalērijas grupu – 1, un 2.kavalērijas divīzijas.
1915.g. 3.septembrī pēc krievu 28.korpusa komandiera pavēles 60.strēlnieku divīzija un tās 237.strēlnieku pulks, kuru komandēja apakšpulkvedis Kalniņš, ieņēma pozīcijas gar Lauceses upi līdz Daugavai.
1915.g. 7.septembrī krievu 238.strēlnieku pulks ieradās frontē palīgā Foka brigādei Kuceskroga rajonā (ceļā Sunākste-Daudzeva).
1915.g. 8.septembrī vācu 18.kājnieku pulks, piepalīdzot 148.,152.pulkiem uzbrukumā ieņēma Talsiņu pusmuižu.
1915.g. 12.septembrī vācu karaspēks ieņēma Jaunjelgavu.
1915.g. 14.septembrī kaujās pie Jēkabpils krita 67 vācu un 37 krievu karavīri.
1915.g. 15.septembrī vācu Homeijera brigāde ieņēma Elkšņu krogu, bet 6.kavalērijas divīzijas daļas pavirzijās dažus kilometrus uz austrumiem no Piksteres upes.
1915.g. 12.septembrī vācu ģenerāļa Otto fon Belova vienības ieņēma Viesīti un virzijās Jēkabpils virzienā. Izveidojās Jēkabpils placdarms.
1915.g.7.-9.novembrī krievu karaspēks ar uzbrukumiem vāciem rietumos no Jēkabpils, centās atspiest vācu pozīcijas no Jēkabpils.
1916.g. 21.martā krievu 5.armija ar 13.,14.,27.,28., un 2. Sibīrijas armijas korpusu spēkiem sāka uzbrukumu vācu spēkiem no Jēkabpils placdarma, lai pārrauto fronti un ieņemtu Paņevežus.
1916.g. 16.maijā vācu karaspēks pēc artilērijas  sagatavošanas uguns uzbruka Jēkabpils placdarma labajā flangā Dopeļu-Robežkroga-Iepekņu rajonā pret krievu 60.strēlnieku divīziju. Vācieši ieņēma Iepukņu ciemu.
1916.g. 18.maijā 3.Kaukāza strēlnieku pulkā notika karatiesas sēde, kas notiesāja ar nāvessodu nošaujot pulka karavīrus - Alekseju Kuzņecovu, Gerasimu Seričenkovu, Grigoriju Jaluņinu par karavīru musināšanu neiet uzbrukumā.
1916.g. 1.septembrī atklāja pieminekli uz brāļu kapa kritušajiem 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem - 139 kareivjiem un 2 virsniekiem.
1916.g. Uz Ziemeļsusējas upes armijas sapieri inženiera M.Vegnera vadībā pēc Jēkabpils būvtehniķa Drukerta ierosinājuma aizdambēja upi, lai Biržu pļavas appludinātu. Vācu vienības pārcēla savus ierakumus uz Biržu pusi Kugu kalnos.
1917.g. 25.aprīlī Jēkabpilī notika demonstrācija pēc Februāra.
1917.g. 18.jūlijā Jēkabpilī notika 28.armijas korpusa karavīru mītiņš, kurā piedalījās ap 3000 karavīru, mītiņš pieņēma rezolūciju pret uzbrukumiem frontē un Pagaidu valdības kontrrevolucionāro politiku.
1917.g.20.jūlijā Jēkabpilī 733. strēlnieku    un 3.Kaukāzu pulki atteicās izpildīt pavēli par uzbrukumu. Arestēja vairāk kā 800 kareivju un nodeva karatiesai Daugavpilī.
1917.g. 23.jūlijā Jēkabpils placdarmā 5.armijas vienības izdarīja neveiksmīgu uzbrukumu, pēc kam frontē iestājās klusums.
1917.g. 21.septembrī vācu 58.armijas korpuss ģenerāļa grāfa Šmetova vadībā ieņēma Jēkabpils placdarmu un Jēkabpili Daugavas labajā krastā, kas divus gadus sedza Stukmaņu un Krustpils dzelzceļa mezglus un Rīgas-Daugavpils līnijas.
1917.g. 14.decembrī  Latgale atdalījās no Vitebskas guberņas.
1918.g. Februārī arī Krustpili okupēja vācu karaspēks.
1918.g. 26.maijā notika Krustpils lauksaimniecības biedrības 1.sēde pēc ilgāka pārtraukuma, vadīja J.Elmanis.
1918.g. 10.decembrī Krustpilī, bet 11.decembrī Jēkabpilī ienāca sarkanarmijas 8.Novgorodas strēlnieku pulks.
1918.g. 12.decembrī Jēkabpilī nodibināja Kara revolucionāro komiteju.
1918.g. 17.-18.decembrī Jēkabpilī sanāca Demokrātiskais kongress, kas ievēlēja apriņķa izpildkomiteju 15 cilvēku sastāvā, priekšsēdētāju Kārli Minkēviču , kā arī nolēma pārcelt apriņķa centru uz Jēkabpili, bet Jēkabpili nosauca par Jēkabmiestu.
1919.g. Janvārī Jēkabpils apriņķim pievienoja Krustpili.
1919.g.  11.-12.maijā Jēkabpilī notika LKP Jēkabpils apriņķa organizācijas konference.
1919.g. 4.jūnijā padomju darbinieki un LKP organizācijas biedri ar specvilcienu no Krustpils izbrauca uz Maskavu. 
1919.g. 5.jūnijā Krustpili atbrīvoja igauņu 1.jātnieku pulks, dāņu rota Borgelīna vadībā un 4.Valmieras kājnieku pulks. 
1919.g.5.jūnijā uz Jēkabpili pārcēlās igauņu jātnieki kapteiņa Borisa Lēmana vadībā un Borgelīna dāņu rota. Kapteini B.Lēmani iecēla par Jēkabpils komandantu. Vēlāk pāri Daugavai pārcēlās 4.Valmieras kājnieku pulka 6.rota un uzņēmās Jēkabpils apsardzību. 
1919.g. 6.jūnijā Lesas privātajā meiteņu ģimnāzijā notika Jēkabpils pilsoņu sapulce, lai ievēlētu pagaidu pilsētas valdi 9 locekļu sastāvā, par Jēkabpils pilsētas valdes priekšsēdētāju ievēlēja provizoru Aleksandru Lindi.
1919. 6.jūnijā pēc pulkveža Krustiņa pavēles kā lielinieku spiegus nošāva Upīti no Vītoliņu, apbedīti Skramānu kapos.
1919.g. 8.jūnijā 4.Valmieras kājnieku pulka komandieris pulkvedis Jūlijs Jansons pavēlēja virsleitnantam Ronim Krustpils stacijā saformēt bruņoto vilcienu. 
1919.g. 8.jūnijā 4.Valmieras kājnieku pulka štābā ieradās Lietuvas armijas pārstāvji, lai koordinētu kaujas darbību pret lielinkiem Augškurzemē. 
1919.g. 9.jūnijā Krustpilī par Austrumu frontes pavēlnieku iecēla pulkvedi Jūliju Jansonu, kurš pavēlēja atjaunot tiltu pāri Daugavai, Krustpilī atvērt maizes ceptuvi un intendantūras darbnīcas, saformēt pulka 3.bataljonu.
1919.g. 11.jūnijā bruņotais vilciens bija gatavs. Par tā komandieri iecēla pulka 8.rotas komandieri virsleitnantu Roni. Lielgabalus iedeva igauņu 5.baterija ar visu apkalpi. 
1919.g. 13.jūnijā Jēkabpilī no Biržu puses ienāca vācu kapteiņa Brandisa nodaļa 650 vīru un 5 lielgabalu sastāvā no vācu ģenerāļa Tīdera 2.vācu brīvprātīgo divīzijas, taču otrā rītā nodaļa Jēkabpili pameta Bauskas virzienā.
1919.g. 19.jūnijā 4.Valmieras pulka štābā Krustpilī ieradās Augškurzemes partizānu pulka komandieris virsleitnants Jānis Indāns un partizānus pārņēma pulka operatīvā vadībā un apgāde ar ieročiem , munīciju, uzturu. 
1919.g. 27.jūnijā nodibināja Jēkabpils patērētāju kooperatīvu.
1919.g. Jūlijā Zīlānu stacijā izbūvēja otru bruņoto, vilcienu, kuru komandēja kapteinis Arnolds Paulockis.
1919.g. 14.jūlijā Krustpilī no Rīgas ieradās pulkvedis Jānis Balodis, lai uzņemtos Austrumu frontes komandēšanu. Tad pat fronti apmeklēja angļu militārās misijas priekšnieks angļu ģenerālis Berts. 
1919.g. 21.jūlijā Krustpils stacijā saformēto 2.bruņoto vilcienu ieskaitīja 1.bruņotā diviziona sastāvā.
1919.g. 8.augustā 4.Valmieras kājnieku pulka sapieru komanda virsleitnanta Mucenieka vadībā pabeidza pontontilta būvi pāri Daugavai Krustpilī.
1919.g. 23.augustā Krustpili apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meirovics, kurš stacijā teica runu. Divas stundas vēlāk Krustpilī iebrauca armijas virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Simansons, lai iepazītos ar stāvokli frontē. 
1919.g. 25.augustā 1.aviācijas nodaļa ieradās Krustpils lidlaukā.
1919.g. 29.augustā Krustpils Kapeles kapos apbedīja 26.augustā kaujā pie Dubnas kritušos 4.Valmieras pulka sešus karavīrus : Jēkabu Lutcu, Jāni Miķelsonu, Mārtiņu Pabērzu, Jāni Statānu, Gustu Līci, Fridrihu Bagnusu.
1919.g. rudenī Austrumu frontes štābs  atradās Krustpilī.
1919.g. 3.septembrī nodibināja Krustpils pašaizsardzības aizsargu nodaļu.
1919.g. Septembra vidū Krustpilī ieradās vācbaltu zemessargu vienības angļu pulkveža Aleksandra vadībā un saņēma frontes iecirkni pie Līvāniem pie lieliniekiem.
1919.g. 30.septembrī  Krustpilī bija Latgales artilērijas pulka gada svētku diena - dibināts pulks
1919.g. 3.oktobrī 3.Jelgavas kājnieku pulks forsējis Daugavu ieņēma Līvānus.
1919.g. 6.oktobrī mācības uzsāka Jēkabpils vidusskola. 
1919.g. 6.oktobrī Aviācijas parka 1.aviācijas nodaļa pārcēlās uz Krustpils lidlauku, lai izlūkotu fronti pie Līvāniem.
1919.g. 9.oktobrī Latgales artilērijas pulka baterija ieņēma pirmās  kaujas pozīcijas Rīgā pie Ķengaraga pret bermontiešiem. 
1919.g. 9.oktobrī no Krustpils lidlauka izlidoja kara lidotājs Priedītis ar lidmašīnu ‘'Ņupor’', lai izlūkotu fronti.
1919.g. 14.oktobrī notika kauja ar bermontiešu nodaļu pie Viesītes, kur viesītieši izcīnija uzvaru. 
1919.g. 17.oktobrī Biržos pie Podvāzes tilta aizsargu nodaļa ar karavīru atbalstu sakāva vācu kolonnu.
1919.g. 30.novembrī Jēkabpilī notika pirmās kārtējās pilsētas Domes vēlēšanas pēc kara un ievēlēja 20 domniekus.
1919.g. 9.decembrī Krustpilī saformētais 2.bruņotais vilciens no Krustpils stacijas izbrauca uz fronti pie Līvāniem.
1919.g. 18.decembrī Latgales apgabaltiesa apstiprināja jaunos Krustpils lauksaimniecības biedrības statūtus.
1919.g. Darbību atjaunoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un komanda.
1920.g. 2.janvārī Kurzemes divīzijas štābs no Krustpils pārcēlās uz Līvāniem. 
1920.g. 3.janvāra rītausmā sākās uzbrukums Austrumu frontē no Jēkabpils novada, lai atbrīvotu Latgali no ienaidniekiem. 
1920.g. 8.martā darbību uzsāka Jēkabpils valsts vidusskolas Dzimtenes senatnes  pētīšanas pulciņš skolotāja Arnolda Štokmaņa vadībā.
1920.g. 17.-18.aprīlī notika Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās.
1920.g. 10.jūnijā Krustpils miestam piešķīra pilsētas tiesības.
1920.g. Sākumā mācības uzsāka krievu pamatskola vecticībnieku skolas ēkā, bet latviešu pamatskola- Kerliņa mantinieku mājā. 
1920.g. Nodibināja Krustpils biškopības biedrību ‘'Drava”.
1921.g. Nodibināja Latvijas Laukstrādnieku savienības Krustpils nodaļu.
1921.g. Jēkabpilī darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļnīca, Dingas vilnas vērptuve un austuve, kuru vēlāk nopirka I.Meržinskis.   
1921.g. 16.maijā apstiprināja Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļu.
1921.g. 18.novembrī Krustpilī notika pirmie aizsargu organizācijas svētki un parāde.
1921.g. 24.decembrī  pulkvedi-leitnantu Pēteri Kiris- Latgales artilērijas pulka komandieri  iecēla par Krustpils – Jēkabmiesta garnizona priekšnieku.
No 1921.g. Darbojās Jēkabpils Izglītības biedrība, kurai bija bibliotēka. 
1921.g. Jēkabpils pilsētas Dome nopirka vidusskolas ēku Kalpaka laukumā un uzdāvināja Izglītības ministrijai skolas vajadzībām 3 ha lielu zemes gabalu pie skolas.
1922.g. Jēkabpils pilsētas līdzekļi atļāva sākt pilsētas ielu bruģa un ceļu-tiltu labošanu. 
1922.g. Jēkabpils pilsētai pievienoja ‘'Dzintarzemi’'. Sakārtoja pilsēta savu īpašumu -lopkautuvi.
1923.g. 5.aprīlī nodibināja Krustpils piensaimnieku sabiedrību. ( 1923.jūlijā izstrādāja 1650 mārciņas sviesta).
1923.g. 18.novembrī pie Krustpils baznīcas sētas iestādīja sabiedrības un draudzes pārstāvji 14 ozoliņus, pēc kara kritušo draudzes dēlu skaits.
1923.g. 28.oktobrī dega Jēkabpils ēbreju pamatskola.
1923.g. Nodibināja Krustpils savstarpējo uguns apdrošināšanas sabiedrību.
1923.g. Jēkabpils pilsētas Dome pirkšanas ceļā ieguva īpašumā ebreju pamatskolas ēku.
1924.g. 29.augustā par 4.Jēkabpils aizsargu pulka komandieri iecēla Dāvidu Silavu.  
1924.g. 26.septembrī arhibīskaps Irbe iesvētīja atjaunotās Krustpils baznīcas ērģeles, kurasi atjaunoja ērģeļu būvētājs Andrejs Sunāklis.
1925.g. Nodibināja Latvijas Pretalkohola biedrības Krustpils nodaļu.
1925.g. Nodibināja Latvijas Zemnieku savienības Krustpils nodaļu.
1925.g. 4.aprīlī Jēkabpilī vēlēja pilsētas Domi. Piedalījās 2666 iedzīvotāji.
1925.g. 5.augustā nodibinājās pirmais aizsardžu pulciņš Krustpilī.
1926.g. Indriķis Stukuls dibināja Krustpils un apkārtnes kultūras biedrību.
1926.g. Nodibināja Krustpils kultūras biedrību.
1926.g. Jēkabpils pilsēta noslēdza līgumu ar a/s. Aiviekste par ielu apgaismošanu un jaunu līniju izbūvi pilsētā.
1926.g. Jēkabpils pilsētas platība ir 25 kv.km.
1927.g. Divgadīgo Krustpils lauksaimniecības skolu slēdza.
1927.g.Pilsētas Dome ieguva ēku Brīvības ielā 2.latviešu pamatskolas vajadzībām.
1928.g. 16.aprīlī par Jēkabpils pilsētas Domes priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Jakabsonu.
1928.g. Uzsāka pētījumus, lai uzceltu tiltu pāri Daugavai starp Krustpili un Jēkabpili.
1928.g. Nodibināja Latvijas jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas Krustpils nodaļu.
1929.g. Jēkabpils pilsētas dome iestājās rūpniecības un tirdzniecības a/s 
Aiviekste ar 220 akcijām par 220000,-LS. Aizņēmumam ieķīlāja pilsētas īpašumus. 
1930.g. Jēkabpils un Krustpils pilsētas iegādājās tvaikoni – velkoni un liellaivas, kuras iznomāja pārceltuves prāmja turētājam.
1930.g. – Uzcelts Jēkabpils baptistu draudzes Dievnams Zaļā ielā.
1931.g. Nodibināja Krustpils meliorācijas sabiedrību ‘'Avots’'.
1931.g. Nodibināja Demokrātiskā centra Krustpils nodaļu.
1931.g. 20.aprilī notika Jēkabpils pilsētas Domes vēlēšanās, ievēlēja 30 domniekus. Par Domes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Pētersonu, bet par Jēkabpils pilsētas galvu - Kārli Lambertu. Ievēlētie domnieki deva svinīgo solījumu un to parakstīja - O.Vilde, V.Šēnhofs, J.Kitovs, N.Olševskis, M. Rastopirka, V.Meilahs, T.Ermansons. u.c.
1931.g. 20.aprīlī Jēkabpils pilsētas domes domnieku skaitu palielināja no 20 uz 30 domniekiem.
1932.g. Nodibināja Latgales zemnieku progresīvās apvienības Krustpils nodaļu.
1932.g. Šoseju - zemesceļu departaments uzlaboja un pacēla Dambju ielas klātni, kura applūda, Jēkabpilī.
1932.g. 20.oktobrī darbu uzsāka Krustpils Cukurfabrika.
1933.g. 14.februārī par 4.Jēkabpils aizsargu pulka komandieri iecēla virsleitnantu Viktoru Kamparu.
1933.g. Pacēla klātni un remontēja Viestura ielas daļu no Daugavas līdz Brīvības ielai, kura arī applūda.
1935.g. Paplašināja ugunsdzēsēju depo un izcēla torni šļūteņu žāvēšanai.
1969.g. naktī – No 13.un 14.novembrī Jēkabpils komunālo uzņēmumu kombināta ļaudis nojauca Jēkabpils baptistu draudzes Dievnamam torni un krustu.
1991.g. 16.maijā atjaunoja Jēkabpils, baptistu baznīcas torni ar krustu virs tā.

Jāņa Amata "Jēkabpils-Krustpils HRONIKU" publicēšanai sagatavoja Madara Ļaksa un Alise Alkšāre

Komentāri (0-3/3)

  • Jēkabs
    18.01.2020 07:37
    Ļoti interesanti! Taču ļoti lec acīs daudzās publicēšanai sagatavotāju gramatiskās kļūdas.... ēbreji... pūlciņi... utt. Vai nu pārrakstīt nemāk vai arī tāds gramatikas līmenis jaunkundzēm.
  • spodra
    16.01.2020 15:12
    Prieks!
    Mīļš paldies Jānim Amatam!
    Veiksmi turpmākajos pētījumos!
  • Edīte
    15.01.2020 14:56
    Liels paldies Amata k-gam par šo apjomīgo un vērtīgo materiālu!

Atstājiet komentāru