Jēkabpils slimnīcā darbu sācis proktologs, onkoķirurgs Guntis Ancāns
- Sandra Mikanovska --
- 10 junijs 2021 --
- 4Komentāri
Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja Gunti Ancānu uz sarunu.
- Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju un tieši proktoloģijas virzienu?
- Vidusskolas pēdējos gados, kad ir jālemj par nākotnes profesiju un ir daudz un dažādas iespējas, sapratu, ka mani interesē medicīna. Nevienā citā profesijā es sevi neredzēju un neesmu vīlies savā izvēlē. Esmu absolvējis Rīgas 2.medicīnas skolu. Pēc medicīnas skolas strādāju laboratorijā, pēc tam studēju Latvijas Universitātē pamatprogrammā, bet rezidentūru izgāju Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcā. Proktoloģija ir daļa no ķirurģijas. Tā dinamika, kā es sevi attīstīju, kā ķirurgs, sākās ar onkoloģiju, kur onkoloģiskajā ķirurģijā nostrādāju 11 gadus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Latvijas onkoloģijas centrā Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļā. Pēdējos gados specializējos resnās un taisnās zarnas ārstēšanā. Tā nozare ir ļoti tuva jeb iet paralēli proktoloģijai, tāpēc pievērsos taisnās zarnas labdabīgo slimību ārstēšanai.
- Kad sākāt darbu Jēkabpils slimnīcā?
- Maijā uzsāku jaunās darba attiecības ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Pildu dienas stacionāra ambulatorās daļas un operāciju bloka vadītāja pienākumus un vienlaicīgi, kā praktizējošs ķirurgs, konsultēju pacientus koloproktoloģijas jautājumos un saistībā ar proktoloģiskām saslimšanām, kā arī onkoloģiskos pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ambulatorijā daļā un dienas stacionārā. Jēkabpilī dzīvoju piecas dienas nedēļā un brīvdienās braucu uz Rīgu pie ģimenes. Manas dzimtas saknes, vecvecāki nāk no Līvāniem.
- Kas pamudināja nākt uz Jēkabpili?
- Tas bija ilgstošs pārrunu process ar slimnīcas valdes locekli dakteri Renāru Putniņu, kurās vairākkārt piedalījās arī valdes priekšsēdētāja Margarita Meļnikova. Jēkabpils slimnīcā es šobrīd strādāju piecas dienas nedēļā kā praktizējošs ķirurgs proktologs un ķirurgs onkologs. Kāpēc tieši Jēkabpils un, kāpēc tieši proktoloģija? Ilgtermiņa perspektīvā skatījos uz proktoloģiju, kā nākamo soli savā karjerā un Jēkabpils šajā ziņā ir pateicīgā vietā, jo te robežojas vairāki novadi, savienojoties vienā reģionā. Šeit ir samērā liela pacientu plūsma un, kas mani pārsteidza, bija ļoti neregulāras un ierobežotas pieejas proktoloģijas dienestam. Līdz ar to man, kā profesionālim te paver ļoti lielas iespējas attīstīties. No otras puses, tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo Jēkabpilī un tās apkārtnē. Jāatzīst, ka Jēkabpils slimnīcas valde ļoti mērķtiecīgi strādā uz jaunu speciālistu piesaistīšanu.
- Kas ir proktoloģija un kam būtu jāvēršas pie proktologa?
- Proktoloģiskās problēmas ir taisnās zarnas saslimšana. Sava mūža laikā apmēram puse sabiedrības saskarās ar proktoloģijas problēmām. Līdz ar to nepieciešamība lielākā vai mazākā mērā vērsties pie proktologa ir katram otrajam cilvēkam. Biežāk proktoloģija saistās ar hemoroīdiem, bet tā ir tikai viena problēma proktoloģijā. Slimību spektrs ir ļoti plašs, piemēram, pacients atnāk ar sūdzību par hemoroīdiem, viņu izmeklējot konstatējam, ka viņam ir pavisam citas, daudz nopietnākas problēmas, piemēram, onkoloģija. Savukārt hemoroīdi ir tikai viens no izpausmes veidiem. Pacienti nāk arī ar tūpļa gļotādas plīsumiem, nesaturēšanas un daudzām citām problēmām. Tomēr ir jāatzīmē, ka sūdzības par hemoroīdiem ir visbiežāk.
- Vai cilvēkam, kuram ir hemoroīdi visos gadījumos nepieciešama operācija?
- Pasaules prakse liecina, ka no proktoloģisko pacientu spektra tikai 10% jāoperē, hemoroīdus, īpaši agrīnās stadijās ļoti labi padodas medikamentozai terapijai, kombinācijā ar diētu un dzīvesveida maiņu. Ja hemoroīdi daudzos gadījumos ne uzreiz jāoperē, tad cita problēma - polipi - ir jānoņem. Jo ātrāk jūs griežaties pie ārsta, jo lielākas iespējas, ka problēma tiek likvidēta mazinvazīvā veidā, bez lielām operācijām. Dažkārt lokālā anestēzijā, bez tālu paliekošām problēmām veselībai. Savukārt ielaista slimība ilgtermiņā nozīmē lielākus operācijas apjomus. Turklāt tieši onkoloģija attīstās uz ilgstoši neārstētu polipu fona. Latvijā ik gadu ar taisnās zarnas vēzi saslimst aptuveni 600 cilvēku.
- Kādos gadījumos pacientam būtu jāvēršas pie proktologa?
- Ja ir diskomforts starpenes rajonā, mitrošanās, izdalījumi, asiņošana, ja cilvēks uz tualetes papīra pamana asinis. Lai saprastu, cik problēma nopietna jāgriežas pie speciālista. Reizēm cilvēki mēģina paši ārstēties, taču vairumā gadījumu tas neizdodas. Pie proktologa jānāk, ja ir ilgstošas problēmas gan ar aizcietējumiem, gan vēdera nesaturēšanu, jo šīs slimības ir tuvas proktoloģijai. Ja ir izmaiņas organismā vēdera izejā, ir jādodas pie speciālista un jāveic izmeklējumi.
- Kas ir Jūsu pacienti – vairāk vīrieši vai sievietes?
- Ir tā, ka gados jaunām sievietēm īpaši pēc grūtniecības hemoroīdu slimība nav nekas neparasts. Tāpēc gados jaunas sievietes biežāk griežas pie proktologa, nekā vīrieši. Savukārt pusmūžā pie proktologa biežāk nāk vīrieši, bet kopumā tā attiecība ir viens pret viens, proktoloģiskās problēmas nav izteikti ne sieviešu, ne vīriešu slimība. Pie proktologa jānāk, kad ir sūdzības. Tā kā šī joma ir delikāta un skar intīmo sfēru, cilvēkiem nereti galvenā problēma ir saņemties, atnākt pie ārsta. Taču gribu uzsvērt, ja ir vajadzība, nekautrējieties, nāciet, parunāsim, es visu pastāstīšu, uzzīmēšanu iespējamo ārstēšanās shēmu un kopā risināsim problēmu.
- Kur un kad Jūs pieņemat pacientus?
- Kā proktologs ķirurgs es konsultēju pirmdien, otrdien, trešdien un, kā onkologs ķirurgs es konsultēju vienu reizi nedēļā piektdienās. Pacientiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir pieejams valsts apmaksāts pasūtījums ar nelielu līdzmaksājumu – 4 eiro. Es gribētu iedrošināt pacientus saņemt proktologs konsultācija pirmdienās un trešdienās ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kas ir valsts apmaksātu pakalpojumu. Trešdienās ir maksas pakalpojumi un konsultācijas. Tomēr es aicinu visus izmantot valsts apmaksātu konsultāciju un izmantot ģimenes ārsta nosūtījumu, jo Jēkabpilī ir pieejams proktologs ar valsts pasūtījumu, jāpiebilst, ka šāds pakalpojums ne visur ir pieejams, arī Rīgā. Jēkabpilī strādāju tikai pirmās nedēļas un jau pirmajiem pacientiem ir noteiktas gan ārstēšanās ar medikamentiem, gan arī operācijas.
- Ko darāt brīvajā laikā?
- Medicīna lielā mērā ir arī mans hobijs. Šajā jomā ļoti daudz lasu. Brīvajā laikā dodu priekšroku iespējai būt kopā ar ģimeni. Man patīk arī ceļot, bet savus ceļojumus parasti apvienoju ar profesionālās izglītības pasākumiem. Cienu franču kultūru, esmu frankofons (cilvēks, kas runā un raksta franču valodā) un man ļoti patīk frankofonā vide.
- Paldies par sarunu!
Komentāri (0-4/4)
Rasma
16.06.2021 11:56Kalla
11.06.2021 15:48Kalla
11.06.2021 15:44alla
10.06.2021 19:55